25-TA-2366: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 52, 96.§) "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalību Eiropas Savienības Drošas savienojamības programmā un GOVSATCOM programmā"" (turpmāk - MK lēmums) 3. punktā Satiksmes ministrijai noteikto uzdevumu līdz 2025. gada 1. aprīlim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu, lai noteiktu Latvijā kompetento GOVSATCOM iestādi un par drošu savienojamību atbildīgo kompetento iestādi.
Savukārt MK lēmuma 4. punktā noteikts Satiksmes ministrijai sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, Satversmes aizsardzības biroju, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.lv un SIA "Elektroniskie sakari" līdz 2025. gada 1. aprīlim izvērtēt GOVSATCOM programmas un Drošas savienojamības programmas kompetentās iestādes darba noslodzi, pildot tai paredzētās funkcijas, un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu darbības nodrošināšanai skatīt likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā.
Savukārt MK lēmuma 4. punktā noteikts Satiksmes ministrijai sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, Satversmes aizsardzības biroju, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.lv un SIA "Elektroniskie sakari" līdz 2025. gada 1. aprīlim izvērtēt GOVSATCOM programmas un Drošas savienojamības programmas kompetentās iestādes darba noslodzi, pildot tai paredzētās funkcijas, un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu darbības nodrošināšanai skatīt likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Kompetentā GOVSATCOM iestāde un par drošu savienojamību atbildīgā kompetentā iestāde nodrošinās, ka valdības satelītsakaru lietotāji ilgtermiņā varēs ātri piekļūt drošiem, uzticamiem un izmaksu ziņā efektīviem pakalpojumiem krīzes situācijās, tostarp dabas katastrofu un ārēju draudu gadījumos. Eiropas Komisija izveidos žetonu (norēķinu vienību) sistēmu, kas paredz, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij būs pieejams noteikts bezmaksas žetonu skaits, ko tā varēs piešķirt nacionālajiem lietotājiem satelītsakaru pakalpojumu izmantošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu projekts un tiesību akta projekts "Par transfertu no Aizsardzības ministrijas uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 2025. gadā kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes vienreizējam maksājumam darbības uzsākšanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) ir savstarpēji saistīti un skatāmi kopā, jo bez Rīkojuma projektā paredzētā finansējuma piešķiršanas nav iespējams praksē nodrošināt kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes darbības izveidi.
Saskaņā ar MK lēmuma 2. punktu par kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes noteikšanu atbildīgā ir Satiksmes ministrija un līdzatbildīgās institūcijas ir Izglītības un zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari".
Ar Regulu (EK) Nr. 696/20211 izveidota Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA). Kosmosa programma izveidota uz septiņiem gadiem, lai tās darbības ilgums būtu saskaņots ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Kosmosa programma ietver šādus komponentus: Galileo, EGNOS, Copernicus, GOVSATCOM un SSA.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 3. panta pirmā punkta e) apakšpunktu un 63.panta trešo punktu, nosakot konkrētu pakalpojumu klāstu, tiek ņemti vērā komerciāli pieejamie pakalpojumi, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
GOVSATCOM ir civilais un valdības kontrolē esošs satelītsakaru dienests, kas nodrošina satelītsakaru jaudas un pakalpojumus Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm, kuras pārvalda drošībai būtiskas misijas un infrastruktūru.
Atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 696/20211 preambulas 100. punktu, GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar izteiktu drošības dimensiju. GOVSATCOM izmantošanas gadījumi attiecīgajām iesaistītajām pusēm būtu analizējami trīs galvenajos virzienos:
- Krīžu pārvaldība – ietver civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humānās krīzes, kā arī ārkārtas situācijas jūrā;
- Uzraudzība – ietver robežuzraudzību, pierobežu un jūras robežu uzraudzību, jūras drošības kontroli, kā arī nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību;
- Svarīgākā infrastruktūra – ietver diplomātiskos tīklus, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centrus un serverus), kritisko infrastruktūru (piemēram, enerģētikas, transporta un ūdensapgādes objektus, tostarp dambjus), kā arī kosmosa infrastruktūru.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 4. panta otrā punkta d) apakšpunktu GOVSATCOM programmas mērķis ir nodrošināt GOVSATCOM lietotājiem uzticamu, drošu un izmaksu ziņā efektīvu satelītsakaru pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 696/20211 68. panta ceturtajam punktam katra dalībvalsts izraugās vienu kompetento GOVSATCOM iestādi (CGA - Competent GOVSATCOM Authority).
Regulas (EK) Nr. 696/20211 68. panta piekto punktu nosaka, ka CGA nodrošina:
a) pakalpojumu izmantošanas atbilstību piemērojamajām drošības prasībām;
b) GOVSATCOM lietotāju piekļuves tiesību noteikšanu un pārvaldību;
c) lietotāju aprīkojuma, elektronisko sakaru savienojumu un informācijas izmantošanu un pārvaldību saskaņā ar drošības prasībām;
d) centrālā kontaktpunkta izveidi, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par drošības riskiem un apdraudējumiem, īpaši elektromagnētiskiem traucējumiem.
Uzdevums par centrālā kontaktpunkta izveidi neattiecas uz Latvijas CGA, jo par to ir atbildīgas tikai tās dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas GOVSATCOM infrastruktūra (piemēram, centrs, zemes stacija vai operāciju centrs).
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 63. panta trešo punktu Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka GOVSATCOM pakalpojumu portfeli — satelītsakaru jaudu, pakalpojumus un to atribūtu kategorijas (ģeogrāfiskais pārklājums, frekvence, joslas platums, lietotāju aprīkojums, drošības elementi). Nosakot konkrētu pakalpojumu klāstu, tiek ņemti vērā komerciāli pieejamie pakalpojumi, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Īstenošanas akti tiek regulāri atjaunināti, to pamatā ir 63. panta pirmajā punktā minētās operacionālās un drošības prasības, prioritāti piešķirot nozīmīgākajiem un kritiskākajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 2. panta pirmo punktu GOVSATCOM pakalpojumu portfelis ietver:
a) gala-gala pakalpojumus, kas ļauj pieslēgties tīklam ar pilnu pakalpojumu;
b) piesaistītās jaudas pakalpojumus, kas ļauj izmantot satelīta jaudu un enkurstacijas iekārtu;
c) izejas jaudas pakalpojumus, kas ļauj izmantot satelīta joslas platumu.
Sākotnējie GOVSATCOM pakalpojumi būs pieejami 2025. gada nogalē.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 2. panta otrais punkts nosaka, ka pirmajā punktā minētie pakalpojumi atbilst sakaru pakalpojumu kategoriju primārajiem un sekundārajiem atribūtiem, kas noteikti Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 I pielikumā. Trešais punkts paredz, ka resursu sniedzējs var lietotājam nodrošināt lietotāja aprīkojumu (Noteikumu projekts neparedz pienākumu Latvijas CGA nodrošināt piemērota aprīkojuma iegādi). Ceturtais punkts nosaka, ka gala-gala un izejas jaudas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot GOVSATCOM centra (G-HUB) infrastruktūru sākotnējā operacionālajā konfigurācijā.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 3. panta pirmo punktu GOVSATCOM pakalpojumu profili tiek noteikti, pamatojoties uz to primāro atribūtu vērtībām, kas norādītas Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 II pielikumā.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 5. panta pirmais punkts nosaka, ka pakalpojumu sniegšanas prioritizācija tiek veikta saskaņā ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 3. panta piekto punktu pēc pakalpojuma aktivizēšanas lietotājiem jābūt iespējai tam piekļūt ar savu aprīkojumu, ja tas ir saderīgs, vai ar aprīkojumu, ko nodrošinājis resursu sniedzējs ar GOVSATCOM starpniecību.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 4. panta otrais punkts nosaka CGA lomu pakalpojumu atlases procesā:
a) saņem, prioritizē, vajadzības gadījumā anonimizē un pārsūta G-HUB lietotāju pieprasījumus;
b) saņem rezultātus no G-HUB un pārsūta tos lietotājiem;
c) saņem un pārsūta lietotāju pakalpojumu izlasi.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 4. panta trešo punktu CGA, sniedzot pakalpojumu, rīkojas kā starpnieks visā lietotāja saziņā ar G-HUB, anonimizējot lietotāja identitāti. Vajadzības gadījumā saziņai tiek izmantoti klasificēti kanāli. CGA var izvēlēties neveikt anonimizāciju, un šādā gadījumā lietotāja identitātes dati tiek nodoti resursu sniedzējam, lai nodrošinātu pakalpojuma atlasi, konfigurēšanu, pārvaldību, uzturēšanu un incidentu novēršanu. Resursu sniedzējs var pieprasīt lietotāja deanonimizāciju, ko G-HUB nosūta CGA izvērtēšanai.
Regula (EK) Nr. 588/20232 par Savienības drošas savienojamības programmas izveidi tika pieņemta ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības suverenitāti un drošību. Programmas mērķis ir izvērst Eiropas Savienības satelītu konstelāciju IRIS², lai atbalstītu plašu valdības pielietojumu klāstu gan civilajā, gan militārajā jomā - galvenokārt situācijas apzināšanās nodrošināšanai, piemēram, robežu uzraudzībai, krīžu vadībai, kā arī būtiskās infrastruktūras pieslēgšanai un aizsardzībai (piemēram, drošiem sakariem vēstniecībām).
Komercsektora programma ļaus nodrošināt plaša patēriņa lietojumus, tostarp mobilo un fiksēto platjoslas satelīta piekļuvi, satelīta savienojumus transporta nozarei, ar satelītu pastiprinātus tīklus, kā arī satelīta platjoslas un mākoņpakalpojumus.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 11. panta ceturto punktu katrs programmas dalībnieks izraugās vienu par drošu savienojamību atbildīgo kompetento iestādi (Competent Secure Connectivity Authority) (turpmāk - CSCA)
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 11.panta sesto punktu CSCA nodrošina, ka:
a) valdības pakalpojumu izmantošana atbilst Regulas (EK) Nr. 588/20232 30. panta 3. punktā noteiktajām vispārējām drošības prasībām;
b) tiek noteiktas un pārvaldītas tiesības piekļūt valdības pakalpojumiem;
c) valdības pakalpojumu izmantošanai nepieciešamais lietotāja aprīkojums, elektroniskie sakaru savienojumi un ar tiem saistītā informācija tiek izmantoti un pārvaldīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 30. panta 3. punktā noteiktajām drošības prasībām;
d) ir izveidots centrālais kontaktpunkts, kas vajadzības gadījumā palīdz ziņot par drošības riskiem un apdraudējumiem, sevišķi ja konstatēti potenciāli kaitīgi elektromagnētiski traucējumi, kas ietekmē programmas pakalpojumus.
Uzdevums par kontaktpunkta izveidi neattiecas uz Latvijas CSCA, jo par to ir atbildīgas tikai tās dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas IRIS2 infrastruktūra (piemēram, centrs, zemes stacija vai operāciju centrs).
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 1. panta pirmo punktu noteikts pakalpojumu portfelis valdības pakalpojumiem, ko sniedz Savienības drošas savienojamības programmas ietvaros:
a) valdību pilnvarotajiem lietotājiem piedāvātie pakalpojumi, kas balstīti uz valdības infrastruktūru:
i) pakalpojums #1 - stabils zema latentuma pakalpojums visā pasaulē;
ii) pakalpojums #2 - kosmosa datu pārraide,
b) valdību pilnvarotajiem lietotājiem piedāvātie pakalpojumi, kas balstīti uz komerciālo infrastruktūru:
i) pakalpojums #3 - nodrošināts pasaules mēroga zema latentuma pakalpojums;
ii) pakalpojums #4 - nodrošināts pasaules mēroga šaurjoslas pakalpojums.
Pirmajā punktā minētie pakalpojumi atbilst prasībām, kas noteiktas šo pakalpojumu iepriekšdefinētajos profilos Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 pielikumā.
Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 1. panta otrais punkts nosaka, ka Savienības drošas savienojamības programmas pakalpojumu portfeli pielāgo katram pakalpojumam un sniedz galalietotājiem, izmantojot šādas iepirkuma shēmas:
a) gala-gala pakalpojumu shēmu, ja pakalpojums tiek sniegts no maršrutētāja vai slēdža enkurstacijas pusē līdz maršrutētājam vai slēdzim lietotāja termināļa pusē, tostarp ar iespēju nodrošināt piekļuvi ārējiem tīkliem enkurstacijas pusē;
b) pārvaldītu pakalpojumu shēmu, kurā ir garantēta pakalpojuma sniegšana, izņemot termināli.
IRIS² ieviešana notiks pakāpeniski — sākotnējie valdības pakalpojumi tiks nodrošināti, izmantojot dalībvalstu īpašumā esošo satelītu kapacitāti, kas tiks apvienota un kopīgi izmantota jau 2025. gadā caur GOVSATCOM. Plānots, ka pilna valdības satelītsakaru savienojamība, balstīta uz Eiropas Savienībai piederošu infrastruktūru, tiks nodrošināta ne vēlāk kā 2030. gadā.
G-HUB nodrošina lietotājam draudzīgu platformu, kas apkopo aktuālo GOVSATCOM tirgus piedāvājumu. Tā vienkāršo satelītsakaru jaudu un pakalpojumu, tostarp lietotāju termināļu, iegādes procesu, veicina konkurenci un samazina pakalpojumu nodrošināšanas laiku.
Eiropas Komisija piešķir dalībniekiem kopfonda plānošanas periodā (PPT – Pool Programming Term) bezmaksas žetonus reizi divos gados, ar iespēju nepieciešamības gadījumā iegādāties papildu žetonus (atbilstoši finanšu resursu pieejamībai).
G-HUB piedāvā Savienības kopīgo satelītsakaru resursu fondu (Union Common Pool), kas iedalīts četrās daļās:
Fiksētais piešķīrums (Fixed Allocation): satelītsakaru pakalpojumi, kas tiek rezervēti katram dalībniekam visā PPT laikā.
Dinamiskais priekšapmaksas fonds (Dynamic Pre-paid): pakalpojumi, kas rezervēti un apmaksāti iepriekš, bet sākotnēji nav piešķirti konkrētam dalībniekam, nodrošinot elastību un pieejamību.
Krīzes fonds (Crisis): satelītsakaru pakalpojumi, rezervēti krīzes situācijām vai augstas prioritātes vajadzībām.
Dinamiskais pēc pieprasījuma (Dynamic On-demand): pakalpojumi, kurus dalībnieki var pieprasīt elastīgi pēc nepieciešamības, nodrošinot ātru un efektīvu piekļuvi papildu resursiem.
CGA ir vienīgā iestāde, kas pilnvarota mijiedarboties ar G-HUB. Tā ir atbildīga par lietotāju kontu pārvaldību un par lietotāju satelītsakaru vajadzību nodrošināšanu.
Ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 noteikti satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanas un prioritāšu noteikšanas principi, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta otrajā punktā minēto funkciju. Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 1. panta otrais punkts nosaka, ka tas attiecas uz GOVSATCOM pakalpojumiem, kas definēti Lēmumā Nr. 1054/2023/EK4.
Savukārt Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 2. pants nosaka noteikumus un operacionālās prasības valsts pakalpojumu sniegšanai Savienības drošas savienojamības programmas ietvaros, pēc būtības piemērojot Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 noteikumus par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu.
Atsauces:
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 28. aprīļa regula (EK) Nr. 696/2021 par Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, ar ko atceļ regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK.
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta regulas (EK) Nr. 588/2023 par Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam.
[3]Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1053/2023/EK par noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 588/2023 piemērošanai attiecībā uz operacionālajām prasībām valdības pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar Savienības drošas savienojamības programmu un tās pakalpojumu portfeli.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1054/2023/EK par noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 696/2021 piemērošanai saistībā ar valdības satelītsakaru pakalpojumu portfeli, kuru piedāvā sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības kosmosa programmu.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1055/2023/EK par noteikumiem attiecībā uz satelītsakaru jaudas, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu, lai pildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 696/2021 66. panta 2. punktā minēto funkciju.
Saskaņā ar MK lēmuma 2. punktu par kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes noteikšanu atbildīgā ir Satiksmes ministrija un līdzatbildīgās institūcijas ir Izglītības un zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari".
Ar Regulu (EK) Nr. 696/20211 izveidota Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA). Kosmosa programma izveidota uz septiņiem gadiem, lai tās darbības ilgums būtu saskaņots ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Kosmosa programma ietver šādus komponentus: Galileo, EGNOS, Copernicus, GOVSATCOM un SSA.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 3. panta pirmā punkta e) apakšpunktu un 63.panta trešo punktu, nosakot konkrētu pakalpojumu klāstu, tiek ņemti vērā komerciāli pieejamie pakalpojumi, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
GOVSATCOM ir civilais un valdības kontrolē esošs satelītsakaru dienests, kas nodrošina satelītsakaru jaudas un pakalpojumus Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm, kuras pārvalda drošībai būtiskas misijas un infrastruktūru.
Atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 696/20211 preambulas 100. punktu, GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar izteiktu drošības dimensiju. GOVSATCOM izmantošanas gadījumi attiecīgajām iesaistītajām pusēm būtu analizējami trīs galvenajos virzienos:
- Krīžu pārvaldība – ietver civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humānās krīzes, kā arī ārkārtas situācijas jūrā;
- Uzraudzība – ietver robežuzraudzību, pierobežu un jūras robežu uzraudzību, jūras drošības kontroli, kā arī nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību;
- Svarīgākā infrastruktūra – ietver diplomātiskos tīklus, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centrus un serverus), kritisko infrastruktūru (piemēram, enerģētikas, transporta un ūdensapgādes objektus, tostarp dambjus), kā arī kosmosa infrastruktūru.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 4. panta otrā punkta d) apakšpunktu GOVSATCOM programmas mērķis ir nodrošināt GOVSATCOM lietotājiem uzticamu, drošu un izmaksu ziņā efektīvu satelītsakaru pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 696/20211 68. panta ceturtajam punktam katra dalībvalsts izraugās vienu kompetento GOVSATCOM iestādi (CGA - Competent GOVSATCOM Authority).
Regulas (EK) Nr. 696/20211 68. panta piekto punktu nosaka, ka CGA nodrošina:
a) pakalpojumu izmantošanas atbilstību piemērojamajām drošības prasībām;
b) GOVSATCOM lietotāju piekļuves tiesību noteikšanu un pārvaldību;
c) lietotāju aprīkojuma, elektronisko sakaru savienojumu un informācijas izmantošanu un pārvaldību saskaņā ar drošības prasībām;
d) centrālā kontaktpunkta izveidi, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par drošības riskiem un apdraudējumiem, īpaši elektromagnētiskiem traucējumiem.
Uzdevums par centrālā kontaktpunkta izveidi neattiecas uz Latvijas CGA, jo par to ir atbildīgas tikai tās dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas GOVSATCOM infrastruktūra (piemēram, centrs, zemes stacija vai operāciju centrs).
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 63. panta trešo punktu Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka GOVSATCOM pakalpojumu portfeli — satelītsakaru jaudu, pakalpojumus un to atribūtu kategorijas (ģeogrāfiskais pārklājums, frekvence, joslas platums, lietotāju aprīkojums, drošības elementi). Nosakot konkrētu pakalpojumu klāstu, tiek ņemti vērā komerciāli pieejamie pakalpojumi, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Īstenošanas akti tiek regulāri atjaunināti, to pamatā ir 63. panta pirmajā punktā minētās operacionālās un drošības prasības, prioritāti piešķirot nozīmīgākajiem un kritiskākajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 2. panta pirmo punktu GOVSATCOM pakalpojumu portfelis ietver:
a) gala-gala pakalpojumus, kas ļauj pieslēgties tīklam ar pilnu pakalpojumu;
b) piesaistītās jaudas pakalpojumus, kas ļauj izmantot satelīta jaudu un enkurstacijas iekārtu;
c) izejas jaudas pakalpojumus, kas ļauj izmantot satelīta joslas platumu.
Sākotnējie GOVSATCOM pakalpojumi būs pieejami 2025. gada nogalē.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 2. panta otrais punkts nosaka, ka pirmajā punktā minētie pakalpojumi atbilst sakaru pakalpojumu kategoriju primārajiem un sekundārajiem atribūtiem, kas noteikti Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 I pielikumā. Trešais punkts paredz, ka resursu sniedzējs var lietotājam nodrošināt lietotāja aprīkojumu (Noteikumu projekts neparedz pienākumu Latvijas CGA nodrošināt piemērota aprīkojuma iegādi). Ceturtais punkts nosaka, ka gala-gala un izejas jaudas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot GOVSATCOM centra (G-HUB) infrastruktūru sākotnējā operacionālajā konfigurācijā.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 3. panta pirmo punktu GOVSATCOM pakalpojumu profili tiek noteikti, pamatojoties uz to primāro atribūtu vērtībām, kas norādītas Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 II pielikumā.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 5. panta pirmais punkts nosaka, ka pakalpojumu sniegšanas prioritizācija tiek veikta saskaņā ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 3. panta piekto punktu pēc pakalpojuma aktivizēšanas lietotājiem jābūt iespējai tam piekļūt ar savu aprīkojumu, ja tas ir saderīgs, vai ar aprīkojumu, ko nodrošinājis resursu sniedzējs ar GOVSATCOM starpniecību.
Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 4. panta otrais punkts nosaka CGA lomu pakalpojumu atlases procesā:
a) saņem, prioritizē, vajadzības gadījumā anonimizē un pārsūta G-HUB lietotāju pieprasījumus;
b) saņem rezultātus no G-HUB un pārsūta tos lietotājiem;
c) saņem un pārsūta lietotāju pakalpojumu izlasi.
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1054/2023/EK4 4. panta trešo punktu CGA, sniedzot pakalpojumu, rīkojas kā starpnieks visā lietotāja saziņā ar G-HUB, anonimizējot lietotāja identitāti. Vajadzības gadījumā saziņai tiek izmantoti klasificēti kanāli. CGA var izvēlēties neveikt anonimizāciju, un šādā gadījumā lietotāja identitātes dati tiek nodoti resursu sniedzējam, lai nodrošinātu pakalpojuma atlasi, konfigurēšanu, pārvaldību, uzturēšanu un incidentu novēršanu. Resursu sniedzējs var pieprasīt lietotāja deanonimizāciju, ko G-HUB nosūta CGA izvērtēšanai.
Regula (EK) Nr. 588/20232 par Savienības drošas savienojamības programmas izveidi tika pieņemta ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības suverenitāti un drošību. Programmas mērķis ir izvērst Eiropas Savienības satelītu konstelāciju IRIS², lai atbalstītu plašu valdības pielietojumu klāstu gan civilajā, gan militārajā jomā - galvenokārt situācijas apzināšanās nodrošināšanai, piemēram, robežu uzraudzībai, krīžu vadībai, kā arī būtiskās infrastruktūras pieslēgšanai un aizsardzībai (piemēram, drošiem sakariem vēstniecībām).
Komercsektora programma ļaus nodrošināt plaša patēriņa lietojumus, tostarp mobilo un fiksēto platjoslas satelīta piekļuvi, satelīta savienojumus transporta nozarei, ar satelītu pastiprinātus tīklus, kā arī satelīta platjoslas un mākoņpakalpojumus.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 11. panta ceturto punktu katrs programmas dalībnieks izraugās vienu par drošu savienojamību atbildīgo kompetento iestādi (Competent Secure Connectivity Authority) (turpmāk - CSCA)
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 11.panta sesto punktu CSCA nodrošina, ka:
a) valdības pakalpojumu izmantošana atbilst Regulas (EK) Nr. 588/20232 30. panta 3. punktā noteiktajām vispārējām drošības prasībām;
b) tiek noteiktas un pārvaldītas tiesības piekļūt valdības pakalpojumiem;
c) valdības pakalpojumu izmantošanai nepieciešamais lietotāja aprīkojums, elektroniskie sakaru savienojumi un ar tiem saistītā informācija tiek izmantoti un pārvaldīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 30. panta 3. punktā noteiktajām drošības prasībām;
d) ir izveidots centrālais kontaktpunkts, kas vajadzības gadījumā palīdz ziņot par drošības riskiem un apdraudējumiem, sevišķi ja konstatēti potenciāli kaitīgi elektromagnētiski traucējumi, kas ietekmē programmas pakalpojumus.
Uzdevums par kontaktpunkta izveidi neattiecas uz Latvijas CSCA, jo par to ir atbildīgas tikai tās dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas IRIS2 infrastruktūra (piemēram, centrs, zemes stacija vai operāciju centrs).
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 1. panta pirmo punktu noteikts pakalpojumu portfelis valdības pakalpojumiem, ko sniedz Savienības drošas savienojamības programmas ietvaros:
a) valdību pilnvarotajiem lietotājiem piedāvātie pakalpojumi, kas balstīti uz valdības infrastruktūru:
i) pakalpojums #1 - stabils zema latentuma pakalpojums visā pasaulē;
ii) pakalpojums #2 - kosmosa datu pārraide,
b) valdību pilnvarotajiem lietotājiem piedāvātie pakalpojumi, kas balstīti uz komerciālo infrastruktūru:
i) pakalpojums #3 - nodrošināts pasaules mēroga zema latentuma pakalpojums;
ii) pakalpojums #4 - nodrošināts pasaules mēroga šaurjoslas pakalpojums.
Pirmajā punktā minētie pakalpojumi atbilst prasībām, kas noteiktas šo pakalpojumu iepriekšdefinētajos profilos Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 pielikumā.
Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 1. panta otrais punkts nosaka, ka Savienības drošas savienojamības programmas pakalpojumu portfeli pielāgo katram pakalpojumam un sniedz galalietotājiem, izmantojot šādas iepirkuma shēmas:
a) gala-gala pakalpojumu shēmu, ja pakalpojums tiek sniegts no maršrutētāja vai slēdža enkurstacijas pusē līdz maršrutētājam vai slēdzim lietotāja termināļa pusē, tostarp ar iespēju nodrošināt piekļuvi ārējiem tīkliem enkurstacijas pusē;
b) pārvaldītu pakalpojumu shēmu, kurā ir garantēta pakalpojuma sniegšana, izņemot termināli.
IRIS² ieviešana notiks pakāpeniski — sākotnējie valdības pakalpojumi tiks nodrošināti, izmantojot dalībvalstu īpašumā esošo satelītu kapacitāti, kas tiks apvienota un kopīgi izmantota jau 2025. gadā caur GOVSATCOM. Plānots, ka pilna valdības satelītsakaru savienojamība, balstīta uz Eiropas Savienībai piederošu infrastruktūru, tiks nodrošināta ne vēlāk kā 2030. gadā.
G-HUB nodrošina lietotājam draudzīgu platformu, kas apkopo aktuālo GOVSATCOM tirgus piedāvājumu. Tā vienkāršo satelītsakaru jaudu un pakalpojumu, tostarp lietotāju termināļu, iegādes procesu, veicina konkurenci un samazina pakalpojumu nodrošināšanas laiku.
Eiropas Komisija piešķir dalībniekiem kopfonda plānošanas periodā (PPT – Pool Programming Term) bezmaksas žetonus reizi divos gados, ar iespēju nepieciešamības gadījumā iegādāties papildu žetonus (atbilstoši finanšu resursu pieejamībai).
G-HUB piedāvā Savienības kopīgo satelītsakaru resursu fondu (Union Common Pool), kas iedalīts četrās daļās:
Fiksētais piešķīrums (Fixed Allocation): satelītsakaru pakalpojumi, kas tiek rezervēti katram dalībniekam visā PPT laikā.
Dinamiskais priekšapmaksas fonds (Dynamic Pre-paid): pakalpojumi, kas rezervēti un apmaksāti iepriekš, bet sākotnēji nav piešķirti konkrētam dalībniekam, nodrošinot elastību un pieejamību.
Krīzes fonds (Crisis): satelītsakaru pakalpojumi, rezervēti krīzes situācijām vai augstas prioritātes vajadzībām.
Dinamiskais pēc pieprasījuma (Dynamic On-demand): pakalpojumi, kurus dalībnieki var pieprasīt elastīgi pēc nepieciešamības, nodrošinot ātru un efektīvu piekļuvi papildu resursiem.
CGA ir vienīgā iestāde, kas pilnvarota mijiedarboties ar G-HUB. Tā ir atbildīga par lietotāju kontu pārvaldību un par lietotāju satelītsakaru vajadzību nodrošināšanu.
Ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 noteikti satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanas un prioritāšu noteikšanas principi, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta otrajā punktā minēto funkciju. Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 1. panta otrais punkts nosaka, ka tas attiecas uz GOVSATCOM pakalpojumiem, kas definēti Lēmumā Nr. 1054/2023/EK4.
Savukārt Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 2. pants nosaka noteikumus un operacionālās prasības valsts pakalpojumu sniegšanai Savienības drošas savienojamības programmas ietvaros, pēc būtības piemērojot Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 noteikumus par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu.
Atsauces:
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 28. aprīļa regula (EK) Nr. 696/2021 par Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, ar ko atceļ regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK.
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta regulas (EK) Nr. 588/2023 par Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam.
[3]Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1053/2023/EK par noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 588/2023 piemērošanai attiecībā uz operacionālajām prasībām valdības pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar Savienības drošas savienojamības programmu un tās pakalpojumu portfeli.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1054/2023/EK par noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 696/2021 piemērošanai saistībā ar valdības satelītsakaru pakalpojumu portfeli, kuru piedāvā sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības kosmosa programmu.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes īstenošanas lēmums Nr. 1055/2023/EK par noteikumiem attiecībā uz satelītsakaru jaudas, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu, lai pildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 696/2021 66. panta 2. punktā minēto funkciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik Latvijā nav noteiktas kompetentās iestādes - CGA un CSCA.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo punktu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajam punktam publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.
Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmais punkts paredz, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu, tiek vērtēta tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija, un citi kritēriji.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai, un padotības forma tiek noteikta, ņemot vērā deleģējuma saturu un citus apsvērumus.
Satiksmes ministrija tiek noteikta par CGA un CSCA, kurai ir tiesības CGA un CSCA uzdevumus deleģēt valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), noslēdzot deleģēšanas līgumu.
LVRTC ir valsts akciju sabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
Viens no LVRTC deleģētajiem uzdevumiem ir nodrošināt ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (ĀSVEST) izbūvi un uzturēšanu, kā arī pieslēgumus starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem.
LVRTC ir iesaistīta projektā "Nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmu un tīklu izveide", un tās pārstāvji piedalās darba grupā “Eiropas kvantu komunikācijas infrastruktūra” (EuroQCI). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 2. panta 5. apakšpunktu Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūra jeb “EuroQCI” ir savstarpēji savienota kosmosa, zemes un cietzemes infrastruktūra, kas, izmantojot kvantu tehnoloģijas, ir integrēta drošas savienojamības sistēmā. EuroQCI sastāv no zemes segmenta, kas balstās uz optiskās šķiedras sakaru tīkliem, un kosmosa segmenta, kura pamatā ir satelīti. Tā būs neatņemama jaunās ES kosmosā bāzētās drošās sakaru sistēmas IRIS2 sastāvdaļa.
Satiksmes ministrija, deleģējot CGA un CSCA uzdevumus, uzraudzīs CGA un CSCA uzdevumu izpildes atbilstību regulu prasībām, nepieciešamības gadījumā pieprasot informāciju ikgadējiem statistikas ziņojumiem un finanšu līdzekļu izlietojuma kontrolei.
Regulas (EK) Nr. 696/20211 un Regulas (EK) Nr. 588/20232 pielikumos minēti rādītāji, kas ir saistīti ar GOVSATCOM programmu un drošas savienojamības programmu. Tādēļ pēc nepieciešamības var tikt pieprasīti atbilstoši nacionālā līmeņa rādītāji, piemēram:
- GOVSATCOM lietotāju skaits (ar sadalījumu pēc lietotāja tipa, ģeogrāfiskā novietojuma un darbības nozares);
- Drošas savienojamības lietotāju skaits (ar analoģisku detalizāciju).
Vadoties no CGA un CSCA vadlīnijām, tiek noteiktas šādas atbildības:
CGA atbildība ietver GOVSATCOM pakalpojumu atbilstības nodrošināšanu drošības un darbības prasībām, tostarp:
- Klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes lēmumu Nr. 488/2013/EK;
- Jutīgas neklasificētas informācijas apstrādi, ievērojot konfidencialitātes prasības;
- Piekļuves tiesību un lietotāju anonimitātes nodrošināšanu;
- Saskarnes uzturēšanu ar G-HUB;
- Lietotāju aprīkojuma pārvaldību (CGA un CSCA pienākumos neietilpst lietotājiem nepieciešamā aprīkojuma iegāde un uzturēšana);
- Drošības risku un draudu pārvaldību.
Piekļuves tiesību un lietotāju aprīkojuma atbilstība ietver šādas CGA un CSCA darbības:
- piekļuves pieprasījumu pārsūtīšanu uz G-HUB un rezultātu saņemšanu;
- nacionālās piekļuves politikas ievērošanu;
- nacionālo lietotāju prioritāšu noteikšanu un pieejamības novērtēšanu “žetonu” (token) formā;
- apstiprināto produktu un to īpašību (piemēram, pakalpojuma veids, prioritāte un drošības līmenis) noteikšanu;
- anonimitātes nodrošināšanu lietotājiem, kuriem tas nepieciešams;
- atslēgu (ekvivalentu SIM kartēm) izplatīšanas pārvaldību nacionālajiem lietotājiem, izmantojot fizisko tīklu.
Lēmumu pieņemšanas process par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu:
- Satiksmes ministrija izstrādā kritērijus un procedūru GOVSATCOM lietotāju prioritāšu, lietotāju noteikšanai un pakalpojumu sniegšanai;
- Satiksmes ministrija sadarbībā ar LVRTC 2026. gadā sagatavo instrukciju, kurā būs aprakstīti CGA un CSCA darbības procesi, tai skaitā lēmuma pieņemšanas kārtība par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu;
- Kompetentai iestādei pieņemot lēmumu par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu, tiek izvērtēta lietotāja aprīkojuma atbilstība un drošības risku pārvaldība. Tas tiek veikts, ievērojot Regulas (EK) Nr. 696/20211 65. panta otro punktu un šīs pašas Regulas (EK) Nr. 696/20211 34. panta otrajā punktā noteiktās vispārējās drošības prasības;
- LVRTC kā tehniskais operators, pamatojoties uz šo lēmumu, reģistrē lietotāju G-HUB saskarnē.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta trešo punktu satelītsakaru jaudas un pakalpojumu koplietošanu un prioritizāciju starp GOVSATCOM lietotājiem, kuriem autorizāciju piešķīris viens un tas pats GOVSATCOM dalībnieks, nosaka un īsteno attiecīgais GOVSATCOM dalībnieks.
Ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 ir noteikti noteikumi par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta otrajā punktā minētās funkcijas izpildi.
Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 1. panta otrajā punktā paredzēts, ka tas attiecas uz GOVSATCOM pakalpojumiem, kas definēti Lēmumā Nr. 1054/2023/EK4.
Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 2. pants nosaka noteikumus un operacionālās prasības valsts pakalpojumu sniegšanai Savienības drošas savienojamības programmai, kas pēc būtības piemēro Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 noteikumus par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajam punktam publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.
Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmais punkts paredz, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu, tiek vērtēta tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija, un citi kritēriji.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai, un padotības forma tiek noteikta, ņemot vērā deleģējuma saturu un citus apsvērumus.
Satiksmes ministrija tiek noteikta par CGA un CSCA, kurai ir tiesības CGA un CSCA uzdevumus deleģēt valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), noslēdzot deleģēšanas līgumu.
LVRTC ir valsts akciju sabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
Viens no LVRTC deleģētajiem uzdevumiem ir nodrošināt ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (ĀSVEST) izbūvi un uzturēšanu, kā arī pieslēgumus starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem.
LVRTC ir iesaistīta projektā "Nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmu un tīklu izveide", un tās pārstāvji piedalās darba grupā “Eiropas kvantu komunikācijas infrastruktūra” (EuroQCI). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 588/20232 2. panta 5. apakšpunktu Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūra jeb “EuroQCI” ir savstarpēji savienota kosmosa, zemes un cietzemes infrastruktūra, kas, izmantojot kvantu tehnoloģijas, ir integrēta drošas savienojamības sistēmā. EuroQCI sastāv no zemes segmenta, kas balstās uz optiskās šķiedras sakaru tīkliem, un kosmosa segmenta, kura pamatā ir satelīti. Tā būs neatņemama jaunās ES kosmosā bāzētās drošās sakaru sistēmas IRIS2 sastāvdaļa.
Satiksmes ministrija, deleģējot CGA un CSCA uzdevumus, uzraudzīs CGA un CSCA uzdevumu izpildes atbilstību regulu prasībām, nepieciešamības gadījumā pieprasot informāciju ikgadējiem statistikas ziņojumiem un finanšu līdzekļu izlietojuma kontrolei.
Regulas (EK) Nr. 696/20211 un Regulas (EK) Nr. 588/20232 pielikumos minēti rādītāji, kas ir saistīti ar GOVSATCOM programmu un drošas savienojamības programmu. Tādēļ pēc nepieciešamības var tikt pieprasīti atbilstoši nacionālā līmeņa rādītāji, piemēram:
- GOVSATCOM lietotāju skaits (ar sadalījumu pēc lietotāja tipa, ģeogrāfiskā novietojuma un darbības nozares);
- Drošas savienojamības lietotāju skaits (ar analoģisku detalizāciju).
Vadoties no CGA un CSCA vadlīnijām, tiek noteiktas šādas atbildības:
CGA atbildība ietver GOVSATCOM pakalpojumu atbilstības nodrošināšanu drošības un darbības prasībām, tostarp:
- Klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes lēmumu Nr. 488/2013/EK;
- Jutīgas neklasificētas informācijas apstrādi, ievērojot konfidencialitātes prasības;
- Piekļuves tiesību un lietotāju anonimitātes nodrošināšanu;
- Saskarnes uzturēšanu ar G-HUB;
- Lietotāju aprīkojuma pārvaldību (CGA un CSCA pienākumos neietilpst lietotājiem nepieciešamā aprīkojuma iegāde un uzturēšana);
- Drošības risku un draudu pārvaldību.
Piekļuves tiesību un lietotāju aprīkojuma atbilstība ietver šādas CGA un CSCA darbības:
- piekļuves pieprasījumu pārsūtīšanu uz G-HUB un rezultātu saņemšanu;
- nacionālās piekļuves politikas ievērošanu;
- nacionālo lietotāju prioritāšu noteikšanu un pieejamības novērtēšanu “žetonu” (token) formā;
- apstiprināto produktu un to īpašību (piemēram, pakalpojuma veids, prioritāte un drošības līmenis) noteikšanu;
- anonimitātes nodrošināšanu lietotājiem, kuriem tas nepieciešams;
- atslēgu (ekvivalentu SIM kartēm) izplatīšanas pārvaldību nacionālajiem lietotājiem, izmantojot fizisko tīklu.
Lēmumu pieņemšanas process par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu:
- Satiksmes ministrija izstrādā kritērijus un procedūru GOVSATCOM lietotāju prioritāšu, lietotāju noteikšanai un pakalpojumu sniegšanai;
- Satiksmes ministrija sadarbībā ar LVRTC 2026. gadā sagatavo instrukciju, kurā būs aprakstīti CGA un CSCA darbības procesi, tai skaitā lēmuma pieņemšanas kārtība par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu;
- Kompetentai iestādei pieņemot lēmumu par lietotāju reģistrēšanu un pakalpojumu sniegšanu, tiek izvērtēta lietotāja aprīkojuma atbilstība un drošības risku pārvaldība. Tas tiek veikts, ievērojot Regulas (EK) Nr. 696/20211 65. panta otro punktu un šīs pašas Regulas (EK) Nr. 696/20211 34. panta otrajā punktā noteiktās vispārējās drošības prasības;
- LVRTC kā tehniskais operators, pamatojoties uz šo lēmumu, reģistrē lietotāju G-HUB saskarnē.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta trešo punktu satelītsakaru jaudas un pakalpojumu koplietošanu un prioritizāciju starp GOVSATCOM lietotājiem, kuriem autorizāciju piešķīris viens un tas pats GOVSATCOM dalībnieks, nosaka un īsteno attiecīgais GOVSATCOM dalībnieks.
Ar Lēmumu Nr. 1055/2023/EK5 ir noteikti noteikumi par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 696/20211 66. panta otrajā punktā minētās funkcijas izpildi.
Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 1. panta otrajā punktā paredzēts, ka tas attiecas uz GOVSATCOM pakalpojumiem, kas definēti Lēmumā Nr. 1054/2023/EK4.
Lēmuma Nr. 1053/2023/EK3 2. pants nosaka noteikumus un operacionālās prasības valsts pakalpojumu sniegšanai Savienības drošas savienojamības programmai, kas pēc būtības piemēro Lēmuma Nr. 1055/2023/EK5 noteikumus par satelītsakaru jaudu, pakalpojumu un lietotāju aprīkojuma koplietošanu un prioritāšu noteikšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Atsauce uz Rīkojuma projekta (25-TA-2438) anotāciju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai stiprinātu valsts elektronisko sakaru tīkla gatavību ārkārtas situācijām un veicinātu drošu savienojamību saskaņā ar GOVSATCOM kosmosa programmas un drošas savienojamības programmas prasībām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- juridiska persona, kura ir valsts iestādes autorizēta un kurai uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar drošībai būtisku misiju, operāciju un infrastruktūras uzraudzību un pārvaldību.
Ietekmes apraksts
Juridiska persona, kura ir valsts iestādes pilnvarota un kurai uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar drošībai būtisku misiju, operāciju un infrastruktūras uzraudzību un pārvaldību, iesniedz pieteikumu CGA.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Informācija par ietekmi uz budžetu saistībā ar noteikumu projektā paredzētās funkcijas izpildi ir norādīta Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par transfertu no Aizsardzības ministrijas uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 2025. gadā kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes vienreizējam maksājumam darbības uzsākšanai" (25-TA-2438) anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Par transfertu no Aizsardzības ministrijas uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammu 2025. gadā kompetentās GOVSATCOM iestādes un par drošu savienojamību atbildīgās kompetentās iestādes vienreizējam maksājumam darbības uzsākšanai.
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts un Rīkojuma projekts Nr. 25-TA-2438 ir savstarpēji nedalāmi un skatāmi kopā, jo bez finansējuma piešķiršanas ar rīkojumu Satiksmes ministrijas nolikuma grozījumos paredzēto kompetento iestāžu izveide un darbības uzsākšana nav īstenojama praksē.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0696
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa regula (EK) Nr. 696/2021 par Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, ar ko atceļ regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R0588
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta regulas (EK) Nr. 588/2023 par Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa regula (EK) Nr. 696/2021 par Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, ar ko atceļ regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2021/696 68.panta 4. punkts
5.491 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 696/2021 preambulas 110. punktu, Latvija neizmanto dalībvalstij piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz dalību GOVSATCOM komponentā. Tajā pašā laikā Latvija izmanto rīcības brīvību, lai nenodrošinātu GOVSATCOM pakalpojumu lietotājiem nepieciešamās iekārtas, jo valsts budžetā tam nav paredzēti finanšu līdzekļi, kā arī lai izslēgtu fiziskās personas no satelītpakalpojumu saņēmēju loka, jo nesaredz šādu iespēju Latvijas tiesiskajā sistēmā.
Attiecīgās tiesību normas Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemtas, ievērojot, ka Latvijas valdības lietotāji ir izteikuši interesi par GOVSATCOM satelītsakaru pakalpojumu izmantošanu, izmantojot vienotu Eiropas Savienības GOVSATCOM programmas komponentes sistēmu.
Attiecīgās tiesību normas Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemtas, ievērojot, ka Latvijas valdības lietotāji ir izteikuši interesi par GOVSATCOM satelītsakaru pakalpojumu izmantošanu, izmantojot vienotu Eiropas Savienības GOVSATCOM programmas komponentes sistēmu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta regulas (EK) Nr. 588/2023 par Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) 2023/588 11.panta 4. punkts
5.491 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 696/2021 preambulas 29. punktu, Latvija neizmanto dalībvalstij piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz dalību drošas savienojamības komponentā. Tajā pašā laikā Latvija izmanto rīcības brīvību neparedzēt nodrošināt GOVSATCOM pakalpojumu lietotājiem nepieciešamās iekārtas, jo tas nevajadzīgi sadārdzinātu un apgrūtinātu CSCA darbu, kā arī lai izslēgtu fiziskās personas no satelītpakalpojumu saņēmēju loka, jo nesaredz šādu iespēju Latvijas tiesiskajā sistēmā.
Attiecīgās tiesību normas Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemtas, ievērojot, ka Latvijas valdības lietotāji ir izteikuši interesi par GOVSATCOM satelītsakaru pakalpojumu izmantošanu, izmantojot vienotu Eiropas Savienības GOVSATCOM programmas komponentes sistēmu.
Attiecīgās tiesību normas Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemtas, ievērojot, ka Latvijas valdības lietotāji ir izteikuši interesi par GOVSATCOM satelītsakaru pakalpojumu izmantošanu, izmantojot vienotu Eiropas Savienības GOVSATCOM programmas komponentes sistēmu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka noteikumus projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Par projekta saturu ir veikta konsultācija ar tieši skartajām institūcijām.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
Ņemot vērā, ka noteikumus projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Par projekta saturu ir veikta konsultācija ar tieši skartajām institūcijām.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar regulas (EK) Nr. 696/2021 68.panta 4. punktu un regulas (EK) 588/2023 11. panta 4. punktu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts sekmēs modernu, drošu un noturīgu valdības institūciju papildus sakaru nodrošināšanu krīzes situācijās un/vai reģionos ar vāju vai nepietiekamu mobilā tīkla pārklājumu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras aizsardzību, kas ir kritiski svarīga informācijas sabiedrības drošībai, īpaši ārkārtas situācijās un kiberdrošības risku gadījumos. Nodrošina nepārtrauktu sakaru risinājumu arī reģionos ar vāju vai nepietiekamu interneta pārklājumu valsts institūcijām papildus sakaru nodrošināšanai ārkārtas situācijās un krīžu gadījumos.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts būtiski stiprinās datu drošību un aizsardzību, nodrošinot uzticamus, šifrētus un noturīgus sakarus valsts pārvaldei, aizsardzības sektoram un kritiskajai infrastruktūrai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi