24-TA-1906: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība"" (turpmāk - Projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024.gada 23.jūlija sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par tranzīta ielu finansēšanu, mērķdotācijas apmēra pašvaldību autoceļiem un ielām noteikšanas principu pilnveides iespējām" (turpmāk - Informatīvais ziņojums)" (prot. Nr. 30 58. §) 2.punktu, kas uzdod Satiksmes ministrijai noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir:
1) izveidot tranzīta ielu atbalsta politiku, nosakot prioritātes valsts mērķdotācijas atbalstam tranzīta ielu uzturēšanā un būvniecībā, kas vienlaikus atbilstu gan politikas veidotāju redzējumam par tranzīta ielu finansēšanas principiem un iespējām, gan pašvaldību redzējumam, kā arī izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
2) precizēt pašvaldību autoceļiem un ielām mērķdotācijas apmēra noteikšanas principus.
1) izveidot tranzīta ielu atbalsta politiku, nosakot prioritātes valsts mērķdotācijas atbalstam tranzīta ielu uzturēšanā un būvniecībā, kas vienlaikus atbilstu gan politikas veidotāju redzējumam par tranzīta ielu finansēšanas principiem un iespējām, gan pašvaldību redzējumam, kā arī izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
2) precizēt pašvaldību autoceļiem un ielām mērķdotācijas apmēra noteikšanas principus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Mērķdotācijas apmērs pašvaldību autoceļiem un ielām
Pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas (turpmāk – mērķdotācija) sadalījums no 2022. līdz 2024. gadam ir noteikts MK noteikumu Nr. 173 1. pielikumā. Savukārt MK noteikumu Nr. 173 51. punktā ir noteikta kārtība mērķdotācijas sadalīšanai starp pašvaldībām sākot ar 2025. gadu, kas tika pieņemta 2021. gadā, kad tika pārskatīts valsts mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījums, jo iepriekš MK noteikumos Nr. 173 iekļautā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nebija pārskatīta kopš 2008. gada, kā rezultātā mērķdotācijas sadalījums neatbilda esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Mērķdotācijas sadalīšanas principi ir:
1) 30 procenti proporcionāli pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitam;
2) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam autoceļu brauktuvju, ielu brauktuvju un tiltu laukumam;
3) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo autoceļu garumam.
2. Tranzītielas un to līdzfinansēšana
Likuma “Par autoceļiem” 2. panta sestajā daļā ir noteikts, ka tranzīta iela ir pašvaldības īpašumā esoša pilsētas iela, kura ir valsts autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumu Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 173) 33. punktam pilsētu tranzīta iela šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības īpašumā esoša iela, kas ir valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas, kas ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstā un pa kuru atļauta kustība kravas automobiļiem un to sastāviem ar pilnu masu vairāk par 12 000 kg.
Pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumos Nr. 173 un atbilstoši MK noteikumu Nr. 173 34. punktā noteiktajam pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanai piešķirtos valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļus izlieto:
1) pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai;
2) pilsētu tranzīta ielu būvniecības līdzfinansēšanai.
Lai saņemtu līdzfinansējumu pilsētas tranzīta ielas būvniecībai, pašvaldības dome līdz ikgadējā gada 1. augustam var iesniegt Satiksmes ministrijā iesniegumu, iekļaujot tajā MK noteikumos Nr. 173 norādīto informāciju.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 451 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 173, kuru 46.1. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības līdzfinansējums pilsētas tranzīta ielas būvniecībai ir 25 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 173 47. punktā minētajām projekta izmaksām.
Likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 4. pielikuma 4466. rindā “Pārējie valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti pašvaldībām” noteic, ka pašvaldību pilsētu tranzīta ielu būvniecībai 2024., 2025. un 2026. gadā ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 3 000 000 EUR apmērā, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Līdzfinansējums tiek piešķirts tranzīta ielām, kuru gada vidējās diennakts satiksmes intensitāte (turpmāk – GVDI) ir 1000 transportlīdzekļu diennaktī, no kuriem 100 ir kravas transportlīdzekļi, par prioritāti izvirzot tranzīta ielas ar lielāko satiksmes intensitāti.
Attiecībā uz pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanas līdzekļiem MK noteikumu Nr. 173 36. punktā ir noteiks, ka Satiksmes ministrija tos piešķir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā (turpmāk – A-ceļa) vai reģionālā autoceļa (turpmāk – P-ceļa) ikdienas uzturēšanas finansēšanai.
Šobrīd noteiktais valsts budžeta līdzfinansējums 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds:
1) A-ceļu tranzīta ielas 3770 EUR/km;
2) P-ceļu tranzīta ielas 2200 EUR/km.
3770 EUR/km ir visu A-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd A-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 172,69 km, 2200 EUR/km ir visu P-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd P-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 290,67 km. Līdzfinansējums tiek piešķirts visām tranzīta ielām, kas pievienotas šī informatīvā ziņojuma pielikumā Nr. 1.
MK noteikumi Nr. 173 šobrīd nenosaka šī brīža situācijai atbilstošu tranzīta ielu finansēšanas apmēra noteikšanas principu, kas atspoguļotu reālo tranzīta ielu noslodzes intensitāti. Nepieciešams izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
Šobrīd kopējais tranzīta ielu garums ir 463,36 km (Informatīvā ziņojuma pielikums Nr.1.), kur piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums to uzturēšanai ir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai. A-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai valsts budžeta līdzfinansējums ir 651 033,76 EUR un P-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai – 639 471,80 EUR, kopā veidojot valsts budžeta līdzfinansējumu ~1.3 milj. EUR apmērā.
Pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas (turpmāk – mērķdotācija) sadalījums no 2022. līdz 2024. gadam ir noteikts MK noteikumu Nr. 173 1. pielikumā. Savukārt MK noteikumu Nr. 173 51. punktā ir noteikta kārtība mērķdotācijas sadalīšanai starp pašvaldībām sākot ar 2025. gadu, kas tika pieņemta 2021. gadā, kad tika pārskatīts valsts mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījums, jo iepriekš MK noteikumos Nr. 173 iekļautā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nebija pārskatīta kopš 2008. gada, kā rezultātā mērķdotācijas sadalījums neatbilda esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Mērķdotācijas sadalīšanas principi ir:
1) 30 procenti proporcionāli pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitam;
2) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam autoceļu brauktuvju, ielu brauktuvju un tiltu laukumam;
3) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo autoceļu garumam.
2. Tranzītielas un to līdzfinansēšana
Likuma “Par autoceļiem” 2. panta sestajā daļā ir noteikts, ka tranzīta iela ir pašvaldības īpašumā esoša pilsētas iela, kura ir valsts autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumu Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 173) 33. punktam pilsētu tranzīta iela šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības īpašumā esoša iela, kas ir valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas, kas ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstā un pa kuru atļauta kustība kravas automobiļiem un to sastāviem ar pilnu masu vairāk par 12 000 kg.
Pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumos Nr. 173 un atbilstoši MK noteikumu Nr. 173 34. punktā noteiktajam pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanai piešķirtos valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļus izlieto:
1) pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai;
2) pilsētu tranzīta ielu būvniecības līdzfinansēšanai.
Lai saņemtu līdzfinansējumu pilsētas tranzīta ielas būvniecībai, pašvaldības dome līdz ikgadējā gada 1. augustam var iesniegt Satiksmes ministrijā iesniegumu, iekļaujot tajā MK noteikumos Nr. 173 norādīto informāciju.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 451 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 173, kuru 46.1. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības līdzfinansējums pilsētas tranzīta ielas būvniecībai ir 25 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 173 47. punktā minētajām projekta izmaksām.
Likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 4. pielikuma 4466. rindā “Pārējie valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti pašvaldībām” noteic, ka pašvaldību pilsētu tranzīta ielu būvniecībai 2024., 2025. un 2026. gadā ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 3 000 000 EUR apmērā, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Līdzfinansējums tiek piešķirts tranzīta ielām, kuru gada vidējās diennakts satiksmes intensitāte (turpmāk – GVDI) ir 1000 transportlīdzekļu diennaktī, no kuriem 100 ir kravas transportlīdzekļi, par prioritāti izvirzot tranzīta ielas ar lielāko satiksmes intensitāti.
Attiecībā uz pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanas līdzekļiem MK noteikumu Nr. 173 36. punktā ir noteiks, ka Satiksmes ministrija tos piešķir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā (turpmāk – A-ceļa) vai reģionālā autoceļa (turpmāk – P-ceļa) ikdienas uzturēšanas finansēšanai.
Šobrīd noteiktais valsts budžeta līdzfinansējums 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds:
1) A-ceļu tranzīta ielas 3770 EUR/km;
2) P-ceļu tranzīta ielas 2200 EUR/km.
3770 EUR/km ir visu A-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd A-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 172,69 km, 2200 EUR/km ir visu P-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd P-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 290,67 km. Līdzfinansējums tiek piešķirts visām tranzīta ielām, kas pievienotas šī informatīvā ziņojuma pielikumā Nr. 1.
MK noteikumi Nr. 173 šobrīd nenosaka šī brīža situācijai atbilstošu tranzīta ielu finansēšanas apmēra noteikšanas principu, kas atspoguļotu reālo tranzīta ielu noslodzes intensitāti. Nepieciešams izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
Šobrīd kopējais tranzīta ielu garums ir 463,36 km (Informatīvā ziņojuma pielikums Nr.1.), kur piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums to uzturēšanai ir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai. A-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai valsts budžeta līdzfinansējums ir 651 033,76 EUR un P-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai – 639 471,80 EUR, kopā veidojot valsts budžeta līdzfinansējumu ~1.3 milj. EUR apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 173 51. punktā ir noteikta kārtība mērķdotācijas sadalīšanai starp pašvaldībām sākot ar 2025. gadu, kas tika pieņemta 2021. gadā, kad tika pārskatīts valsts mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījums, jo iepriekš MK noteikumos Nr. 173 iekļautā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nebija pārskatīta kopš 2008. gada, kā rezultātā mērķdotācijas sadalījums neatbilda esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Mērķdotācijas sadalīšanas principi ir:
1) 30 procenti proporcionāli pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitam;
2) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam autoceļu brauktuvju, ielu brauktuvju un tiltu laukumam;
3) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo autoceļu garumam.
Piemērojot MK noteikumu Nr. 173 51. punktā noteikto kārtību mērķdotācijas sadalīšanai starp pašvaldībām, sākot ar 2025. gadu atbilstoši kvantitatīvajiem rādītājiem tiktu negatīvi ietekmēts atsevišķu pašvaldību budžets.
1) 30 procenti proporcionāli pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitam;
2) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam autoceļu brauktuvju, ielu brauktuvju un tiltu laukumam;
3) 35 procenti proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo autoceļu garumam.
Piemērojot MK noteikumu Nr. 173 51. punktā noteikto kārtību mērķdotācijas sadalīšanai starp pašvaldībām, sākot ar 2025. gadu atbilstoši kvantitatīvajiem rādītājiem tiktu negatīvi ietekmēts atsevišķu pašvaldību budžets.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, un lai novērstu negatīvo ietekmi, ko uz atsevišķām pašvaldībām radītu mērķdotācijas sadalījuma izmaiņas esošā finansējuma ietvaros, Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas 2024. gada 24. aprīļa sarunās tika panākta vienošanās, ka būtu lietderīgi no 2025. gada nepiemērot MK noteikumu Nr. 173 51. punktā noteikto kārtību, un mērķdotācijas sadalījuma procentus starp pašvaldībām noteikt esošajā - 2024. gada līmenī. Attiecīgi Projekts paredz atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 173.
Problēmas apraksts
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2024.gada 13.jūnija grozījumi paredz Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 33.6 punktu līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei Varakļānu novada un Madonas novada pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 173 1.pielikums, Pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai paredzēto valsts budžeta mērķdotācijas sadalījuma koeficientu, kas paredzēts Varakļānu novada pašvaldībai, pievienojot Madonas novada pašvaldībai. Vienlaikus Projekts paredz Noslēguma jautājumu, ka grozījumi MK noteikumu Nr. 173 1. pielikuma 6. un 42.punktā par Varakļānu novada pašvaldībai pārskaitāmā mērķdotācijas apjoma pievienošanu Madonas novada pašvaldībai pārskaitāmajam mērķdotācijas apjomam stājas spēkā līdz ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Madonas novada domes sanākšanu uz pirmo sēdi atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam."
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 173 35.punkts noteic, ka līdzekļus pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai Satiksmes ministrija piešķir pašvaldībām, kuru īpašumā ir pilsētu tranzīta ielas, savukārt 36.punkts noteic, ka pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai līdzekļus Satiksmes ministrija piešķir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai, un atbilstoši 37.punktam pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem nodrošina finansējumu attiecīgās pilsētas tranzīta ielas uzturēšanas līdzfinansēšanai, un minētais finansējums ir līdzvērtīgs vai lielāks par valsts autoceļu fonda programmai piešķirto finansējumu.
Šobrīd noteiktais valsts budžeta līdzfinansējums tranzītielu uzturēšanai 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds:
1) valsts galveno autoceļu (turpmāk - A-ceļi) tranzīta ielām 3770 EUR/km;
2) valsts reģionālo autoceļu (turpmāk - P-ceļi) tranzīta ielām 2200 EUR/km.
3770 EUR/km ir visu A-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd A-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 172,69 km, 2200 EUR/km ir visu P-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd P-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 290,67 km. Līdzfinansējums tiek piešķirts visām tranzīta ielām, kas pievienotas šī informatīvā ziņojuma pielikumā Nr. 1.
MK noteikumi Nr. 173 šobrīd nenosaka šī brīža situācijai atbilstošu tranzīta ielu finansēšanas apmēra noteikšanas principu, kas atspoguļotu reālo tranzīta ielu noslodzes intensitāti. Nepieciešams izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
Šobrīd kopējais tranzīta ielu garums ir 463,36 km (informatīvā ziņojuma pielikums Nr.1.), kur piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums to uzturēšanai ir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai. A-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai valsts budžeta līdzfinansējums ir 651 033,76 EUR un P-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai – 639 471,80 EUR, kopā veidojot valsts budžeta līdzfinansējumu ~1.3 milj. EUR apmērā.
Šobrīd noteiktais valsts budžeta līdzfinansējums tranzītielu uzturēšanai 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds:
1) valsts galveno autoceļu (turpmāk - A-ceļi) tranzīta ielām 3770 EUR/km;
2) valsts reģionālo autoceļu (turpmāk - P-ceļi) tranzīta ielām 2200 EUR/km.
3770 EUR/km ir visu A-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd A-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 172,69 km, 2200 EUR/km ir visu P-ceļu tranzīta ielu 1 km ikdienas uzturēšanas vidējās izmaksas gadā un šobrīd P-ceļu tranzīta ielu kopējais garums ir 290,67 km. Līdzfinansējums tiek piešķirts visām tranzīta ielām, kas pievienotas šī informatīvā ziņojuma pielikumā Nr. 1.
MK noteikumi Nr. 173 šobrīd nenosaka šī brīža situācijai atbilstošu tranzīta ielu finansēšanas apmēra noteikšanas principu, kas atspoguļotu reālo tranzīta ielu noslodzes intensitāti. Nepieciešams izstrādāt kritērijus, pilnveidot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru, atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai.
Šobrīd kopējais tranzīta ielu garums ir 463,36 km (informatīvā ziņojuma pielikums Nr.1.), kur piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums to uzturēšanai ir 50 procentu apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai. A-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai valsts budžeta līdzfinansējums ir 651 033,76 EUR un P-ceļu tranzīta ielu uzturēšanai – 639 471,80 EUR, kopā veidojot valsts budžeta līdzfinansējumu ~1.3 milj. EUR apmērā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka Satiksmes ministrija līdzfinansēs pilsētas tranzīta ielu uzturēšanu šādā apmērā:
1) līdz 2027.gada 31.decembrim - šo noteikumu 33. punktā minētajām pilsētu tranzīta ielām (tas ir, visām līdzšinējām tranzītielām) 50 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai;
2) no 2028.gada 1.janvāra - šo noteikumu 36.1 punktā minētajām pilsētu tranzīta ielām (tas ir, pilsētu tranzīta ielām, pa kurām transportlīdzekļu kopējā gada diennakts vidējā kustības intensitāte ir vismaz 1200 transportlīdzekļi diennaktī (izņemot ielas pilsētā vai tās daļā ar apvedceļu, bet ieskaitot ielas, kas ir apvedceļa daļa) un kuras savieno valsts administratīvo teritoriju centrus vai valsts administratīvo teritoriju centrus ar citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklu (tostarp pa jūras ceļu) vai divus ceļus, kas ietilpst citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklā) 75 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai."
Vienlaikus tiek precizēti MK noteikumi Nr. 173, nosakot, ka tiek līdzfinansēta tikai transīta ielas brauktuves uzturēšana, ņemot vērā, ka valsts līdzfinansējuma būtība ir daļēji kompensēt pilsētām radušos zaudējumus no tranzīta satiksmes, kas notiek tikai pa pilsētu tranzīta ielas brauktuvi.
1) līdz 2027.gada 31.decembrim - šo noteikumu 33. punktā minētajām pilsētu tranzīta ielām (tas ir, visām līdzšinējām tranzītielām) 50 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai;
2) no 2028.gada 1.janvāra - šo noteikumu 36.1 punktā minētajām pilsētu tranzīta ielām (tas ir, pilsētu tranzīta ielām, pa kurām transportlīdzekļu kopējā gada diennakts vidējā kustības intensitāte ir vismaz 1200 transportlīdzekļi diennaktī (izņemot ielas pilsētā vai tās daļā ar apvedceļu, bet ieskaitot ielas, kas ir apvedceļa daļa) un kuras savieno valsts administratīvo teritoriju centrus vai valsts administratīvo teritoriju centrus ar citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklu (tostarp pa jūras ceļu) vai divus ceļus, kas ietilpst citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklā) 75 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai."
Vienlaikus tiek precizēti MK noteikumi Nr. 173, nosakot, ka tiek līdzfinansēta tikai transīta ielas brauktuves uzturēšana, ņemot vērā, ka valsts līdzfinansējuma būtība ir daļēji kompensēt pilsētām radušos zaudējumus no tranzīta satiksmes, kas notiek tikai pa pilsētu tranzīta ielas brauktuvi.
Problēmas apraksts
Lai saņemtu līdzfinansējumu pilsētas tranzīta ielas būvniecībai, pašvaldības dome līdz ikgadējā gada 1. augustam var iesniegt Satiksmes ministrijā iesniegumu, iekļaujot tajā MK noteikumos Nr. 173 norādīto informāciju.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 451 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 173, kuru 46.1. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības līdzfinansējums pilsētas tranzīta ielas būvniecībai ir 25 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 173 47. punktā minētajām projekta izmaksām.
Likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 4. pielikuma 4466. rindā “Pārējie valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti pašvaldībām” noteic, ka pašvaldību pilsētu tranzīta ielu būvniecībai 2024., 2025. un 2026. gadā ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 3 000 000 EUR apmērā, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Līdzfinansējums tiek piešķirts tranzīta ielām, kuru gada vidējās diennakts satiksmes intensitāte (turpmāk – GVDI) ir 1000 transportlīdzekļu diennaktī, no kuriem 100 ir kravas transportlīdzekļi, par prioritāti izvirzot tranzīta ielas ar lielāko satiksmes intensitāti.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 451 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 173, kuru 46.1. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības līdzfinansējums pilsētas tranzīta ielas būvniecībai ir 25 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 173 47. punktā minētajām projekta izmaksām.
Likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 4. pielikuma 4466. rindā “Pārējie valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti pašvaldībām” noteic, ka pašvaldību pilsētu tranzīta ielu būvniecībai 2024., 2025. un 2026. gadā ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 3 000 000 EUR apmērā, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Līdzfinansējums tiek piešķirts tranzīta ielām, kuru gada vidējās diennakts satiksmes intensitāte (turpmāk – GVDI) ir 1000 transportlīdzekļu diennaktī, no kuriem 100 ir kravas transportlīdzekļi, par prioritāti izvirzot tranzīta ielas ar lielāko satiksmes intensitāti.
Risinājuma apraksts
Projekts precizē pilsētu tranzīta ielu būvniecības līdzfinansēšanas kritērijus un līdzfinansēšanas periodiskumu, nosakot, ka līdzekļus pilsētu tranzīta ielu būvniecībai Satiksmes ministrija piešķir tām pašvaldībām, kuru īpašumā ir pilsētu tranzīta ielas, pa kurām transportlīdzekļu kopējā gada diennakts vidējā kustības intensitāte ir vismaz 1200 transportlīdzekļi diennaktī (izņemot ielas pilsētā vai tās daļā ar apvedceļu, bet ieskaitot ielas, kas ir apvedceļa daļa) un kuras savieno valsts administratīvo teritoriju centrus vai valsts administratīvo teritoriju centrus ar citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklu (tostarp pa jūras ceļu) vai divus ceļus, kas ietilpst citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklā:
1) 75 procentu apmērā no būvdarbu izmaksām pilsētu tranzīta ielas brauktuves un to elementu dilumkārtas atjaunošanai reizi 8 līdz 12 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējā kustības intensitātes atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;
2) 50 procentu apmērā no būvniecības izmaksām pilsētu tranzīta ielas vai tilta pārbūvei reizi 28 līdz 36 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējā kustības intensitātes atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.
1) 75 procentu apmērā no būvdarbu izmaksām pilsētu tranzīta ielas brauktuves un to elementu dilumkārtas atjaunošanai reizi 8 līdz 12 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējā kustības intensitātes atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;
2) 50 procentu apmērā no būvniecības izmaksām pilsētu tranzīta ielas vai tilta pārbūvei reizi 28 līdz 36 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējā kustības intensitātes atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvi risinājumi tika izvērtēti Satiksmes ministrijas organizētajās sešās darba grupas sēdēs ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi", Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvjiem laika posmā no 2023. gada 12. jūlija līdz 2024. gada 12. martam.
Pašvaldības izteica dažādus priekšlikumus par kritērijiem, kas būtu jāvērtē, lai noteiktu tranzīta ielas statusu, piemēram:
1) ostas pievedceļš;
2) lielāko objektu pievedceļš;
3) muitas punkta pievedceļš;
4) īsākais izmantojamais ceļš u.c.
Apkopojot priekšlikumus, tranzīta ielu analīze un līdzšinējā prakse parāda, ka tranzīta ielu līdzfinansējums jāsadala atbilstoši to nozīmei novadu centru savienošanā, un tranzīta ielu lietošanas nozīmei un lietošanas intensitātei (atbilstoši Projektā ietvertajam risinājumam).
Pašvaldības izteica dažādus priekšlikumus par kritērijiem, kas būtu jāvērtē, lai noteiktu tranzīta ielas statusu, piemēram:
1) ostas pievedceļš;
2) lielāko objektu pievedceļš;
3) muitas punkta pievedceļš;
4) īsākais izmantojamais ceļš u.c.
Apkopojot priekšlikumus, tranzīta ielu analīze un līdzšinējā prakse parāda, ka tranzīta ielu līdzfinansējums jāsadala atbilstoši to nozīmei novadu centru savienošanā, un tranzīta ielu lietošanas nozīmei un lietošanas intensitātei (atbilstoši Projektā ietvertajam risinājumam).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pašvaldības autoceļu un ielu izmantotāji
Ietekmes apraksts
Piešķirot valsts līdzfinansējumu, tiek veicināta pašvaldības autoceļu un ielu attīstība vai stāvokļa nepasliktināšanās.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- pašvaldības
Ietekmes apraksts
Piešķirot valsts līdzfinansējumu, tiek veicināta pašvaldības autoceļu un ielu attīstība vai stāvokļa nepasliktināšanās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Piešķirot valsts līdzfinansējumu, tiek veicināta pašvaldības autoceļu un ielu attīstība vai stāvokļa nepasliktināšanās.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Piešķirot valsts līdzfinansējumu, tiek veicināta pašvaldības autoceļu un ielu attīstība vai stāvokļa nepasliktināšanās.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
4 290 505
0
4 290 505
6 175 425
4 290 505
6 175 425
6 175 425
2.1. valsts pamatbudžets
4 290 505
0
4 290 505
6 175 425
4 290 505
6 175 425
6 175 425
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-4 290 505
0
-4 290 505
-6 175 425
-4 290 505
-6 175 425
-6 175 425
3.1. valsts pamatbudžets
-4 290 505
0
-4 290 505
-6 175 425
-4 290 505
-6 175 425
-6 175 425
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-6 175 425
-6 175 425
-6 175 425
5.1. valsts pamatbudžets
0
-6 175 425
-6 175 425
-6 175 425
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tranzīta ielu uzturēšanai un būvniecībai gadā nepieciešams 10 465 930 euro, no kuriem jau esošais līdzfinansējums 3 000 000 euro apmērā tranzīta ielu būvniecībai, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” un esošais līdzfinansējums 1 290 505 euro tranzīta ielu uzturēšanai, tādēļ papildus nepieciešams paredzēt 6 175 425 euro.
| Valsts līdzfinansējums tranzīta ielām gadā | |||
| Nr.p.k. | Līdzfinansējums objekts | euro/gadā | Līdzfinansējuma periodiskums |
| 1 | Tranzīta ielu uzturēšanai līdzfinansējums 75 % apmērā | 1 935 758 | Katru gadu |
| 2 | Tranzīta ielu dilumkārtas atjaunošanai līdzfinansējums 75% apmērā | 4 084 615 | Reizi 10-16 gados |
| 3 | Tranzīta ielas vai tilta pārbūvei, līdzfinansējums 50% apmērā | Reizi 36 gados, 3 dilumkārtas cikli | |
| 3.1 | Tranzīta ielas pārbūve (8 m), 236 km | 3 277 778 | |
| 3.2 | Tilta pilna pārbūve, veicot nojaukšanu | 863 458 | |
| 3.3 | Tilta daļēja pārbūve, saglabājot nesošās konstrukcijas | 304 321 | |
| Kopā: | 10 465 930 | ||
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav izmaiņu.
Cita informācija
Satiksmes ministrija valsts budžeta 2025.-2027. gadam sagatavošanas procesa ietvaros ir iesniegusi Finanšu ministrijai prioritārā pasākuma pieteikumu “Pašvaldību pilsētu tranzīta ielu uzturēšana un būvniecība”, paredzot 6 175 425 euro piešķiršanu 2025. gadā un nākošajos gados tranzīta ielu uzturēšanas un būvniecības līdzfinansējumam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 23.jūlija sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par tranzīta ielu finansēšanu, mērķdotācijas apmēra pašvaldību autoceļiem un ielām noteikšanas principu pilnveides iespējām"" (prot. Nr. 30 58. §) 3.punktu jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai 6,15 milj. euro apmērā gadā skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 23.jūlija sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par tranzīta ielu finansēšanu, mērķdotācijas apmēra pašvaldību autoceļiem un ielām noteikšanas principu pilnveides iespējām"" (prot. Nr. 30 58. §) 3.punktu jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai 6,15 milj. euro apmērā gadā skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, visu pašvalību pārstāvji tika aicināti darba grupā izteikt savu viedokliNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/28d3ef80-3717-4855-89ef-0b6dd898f70c/public_participations
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Notika Satiksmes ministrijas organizētas sešas darba grupas sēdēs ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi", Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvjiem laika posmā no 2023. gada 12. jūlija līdz 2024. gada 12. martam.
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas ikgadējās sarunas 2024.gada 24.aprīlī
https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/8070-lps-ar-satiksmes-ministriju-vienojas-par-papildus-finansejumu-autocelu-un-tranzitielu-atjaunosanai
https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/8070-lps-ar-satiksmes-ministriju-vienojas-par-papildus-finansejumu-autocelu-un-tranzitielu-atjaunosanai
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
1. Satiksmes ministrijas organizētajās darba grupas sēdēs ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi", Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvjiem laika posmā no 2023. gada 12. jūlija līdz 2024. gada 12. martam pašvaldības izteica dažādus priekšlikumus par kritērijiem, kas būtu jāvērtē, lai noteiktu tranzīta ielas statusu, piemēram:
1) ostas pievedceļš;
2) lielāko objektu pievedceļš;
3) muitas punkta pievedceļš;
4) īsākais izmantojamais ceļš u.c.
Apkopojot priekšlikumus, tranzīta ielu analīze un līdzšinējā prakse parāda, ka tranzīta ielu līdzfinansējums jāsadala atbilstoši to nozīmei novadu centru savienošanā, un tranzīta ielu lietošanas nozīmei un lietošanas intensitātei (atbilstoši Projektā ietvertajam risinājumam).
2. Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas ikgadējās sarunas 2024.gada 24.aprīlī puses vienojās:
1) lūgt MK un LPS sarunās par gadskārtējo valsta budžetu paredzēt papildus, valsts budžeta programmas 23.00 bāzei, 6.15 milj. euro piešķiršanu 2025. gadā un nākošajos gados tranzīta ielu uzturēšanas un būvniecības līdzfinansējumam;
2) par Projektā ietvertajiem pilsētu tranzītielu līdzfinansēšanas principiem;
3) arī 2025.gadā un turpmāk saglabāt līdzšinējos valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadales koeficientus.
1) ostas pievedceļš;
2) lielāko objektu pievedceļš;
3) muitas punkta pievedceļš;
4) īsākais izmantojamais ceļš u.c.
Apkopojot priekšlikumus, tranzīta ielu analīze un līdzšinējā prakse parāda, ka tranzīta ielu līdzfinansējums jāsadala atbilstoši to nozīmei novadu centru savienošanā, un tranzīta ielu lietošanas nozīmei un lietošanas intensitātei (atbilstoši Projektā ietvertajam risinājumam).
2. Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas ikgadējās sarunas 2024.gada 24.aprīlī puses vienojās:
1) lūgt MK un LPS sarunās par gadskārtējo valsta budžetu paredzēt papildus, valsts budžeta programmas 23.00 bāzei, 6.15 milj. euro piešķiršanu 2025. gadā un nākošajos gados tranzīta ielu uzturēšanas un būvniecības līdzfinansējumam;
2) par Projektā ietvertajiem pilsētu tranzītielu līdzfinansēšanas principiem;
3) arī 2025.gadā un turpmāk saglabāt līdzšinējos valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadales koeficientus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Piešķirot valsts līdzfinansējumu, tiek veicināta pašvaldības autoceļu un ielu attīstība vai stāvokļa nepasliktināšanās.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi