26-TA-809: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu" finanšu līdzekļu izmantošanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz:
1) likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 60. panta pirmo daļu;
2) Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 284 "Valsts pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība" 3. punktu.
1) likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 60. panta pirmo daļu;
2) Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 284 "Valsts pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība" 3. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Palielināt apropriāciju izdevumiem Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” 2026. gadā par 1 475 251 euro, novirzot tam citu pašu ieņēmumu (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai) naudas līdzekļu atlikumu, lai nodrošinātu eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošanu, kā arī veikt transferta pārskaitījumu uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai nodrošinātu starptautisko sporta pasākumu organizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eksportspēja ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinuļiem. 2025. gadā eksports pieauga tikai par 0,1 %. Pakalpojumu eksports pieauga par 1 %, bet preču eksporta apjomi saruka par 0,3 %. Galvenās eksporta preces bija lauksaimniecības un pārtikas produkti, koks un koka izstrādājumi, mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, ķīmiskās rūpniecības preces. 2025. gadā imports pieauga par 5,7 %. 2024. gadā tekošā konta negatīvā bilance turpināja samazināties un bija 2,1 % no IKP.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka galvenajam Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējam vidējā termiņā ir jābūt ienākumu pieaugumam no eksporta, kas ir saistīts ar ģeogrāfisku eksporta iespēju paplašināšanos, spēju iekļauties starptautiskās produktu vērtību ķēdēs un augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu.
Ministru kabineta 2024. gada 19. marta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais un Latvijas Tūrisma konsultatīvajā padomē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam” (Nr. 12 36. §) (turpmāk – Tūrisma stratēģija), kurā eksportspēja izvirzīta kā būtiskākā komponente tūrisma nozares attīstības perspektīvā, vienlaikus padarot tūrisma nozari inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku. Tūrisma stratēģijas mērķis ir Latvijas tūrisma eksporta pieaugums līdz 1,52 miljardiem euro 2027. gada faktiskajās cenās.
Baltijas valstis ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras visbūtiskāk ietekmējusi Krievijas militārā agresija Ukrainā, ņemot vērā gan ģeogrāfisko tuvumu konfliktam, gan ciešās ekonomiskās, enerģētiskās un transporta saites ar reģionu. Militārās agresijas rezultātā ir praktiski pārtraukta tūristu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, vienlaikus pieaugot drošības uztveres riskiem starptautisko ceļotāju vidū, kas ietekmē galamērķa izvēli. Papildus tam globālo tūrisma nozares atveseļošanos un izaugsmi turpina kavēt arī nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas veicina energoresursu cenu svārstības un piegāžu nenoteiktību.
Latvijas tūrisma eksporta struktūra balstās uz skaidri definētiem mērķa tirgiem, tostarp prioritāriem tirgiem – Lietuva, Igaunija, Somija, kā arī Vācija un Apvienotā Karaliste, kur novērojama gan stabila plūsma, gan arī mērķtiecīga mārketinga darba rezultātā panākts pieaugums vai noturēšanās iepriekšējā līmenī. Savukārt tālie tirgi, tostarp ASV un citi tālāki galamērķi, veido mazāku, bet stratēģiski nozīmīgu daļu ar augstāku pievienoto vērtību uz vienu ceļotāju.
Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati liecina, ka 2025. gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 59,3% jeb 1,7 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (272,5 tūkst.), Igaunijas (188,1 tūkst.), Vācijas (165,2 tūkst.), Somijas (121,2 tūkst.), Apvienotās Karalistes (113,4 tūkst.), Polijas (81,0 tūkst.), ASV (64,2 tūkst.), Spānijas (58,1 tūkst.), Zviedrijas (56,2 tūkst.), Norvēģijas (45,1 tūkst.) un Itālijas (41,1 tūkst.).
2025. gada tūrisma plūsmu rezultāti Baltijā rāda, ka, lai arī reģionā kopumā vērojama pakāpeniska atveseļošanās, Latvija joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes rādītājiem ārvalstu tūristu piesaistē, īpaši salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu.
Papildus uzsverams, ka 2026. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 447,1 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas pavadījuši 779,1 tūkst. nakšu, veidojot 3,0 % samazinājumu pret 2025. gada 1. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti no tūrisma nozares pārstāvju sniegtās ikmēneša informācijas par tūristu mītņu darbību. Ārvalstu viesu skaits samazinājies par 7,2 %, savukārt vietējo viesu skaits pieaudzis par 2,8 %. 2026. gada sākumā kopējā viesu skaita kritums vērojams visos ceturkšņa mēnešos – janvārī par 2,7 %, februārī par 2,8 % un martā par 3,3 %.
Kopumā secināms, ka mērķtiecīgs darbs galvenajos eksporta tirgos ir ļāvis saglabāt konkurētspēju un atsevišķos tirgos arī palielināt apjomu, kas atspoguļojas gan viesu skaita pieaugumā, gan stabilā interešu līmenī par Latviju kā tūrisma galamērķi.
Tāpat eksporta veicināšanas aktivitātēm atbalsts pieejams saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13.jūlija noteikumiem Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MVU programma). Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) attiecīgi administrē atbalstu eksporta veicināšanai. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī biedrībām un nodibinājumam pieejams līdz 200 000 euro no 2023. gada novembra. Atbalsts finanšu un nefinanšu veidā pieejams dalībai izstādēs, t.sk., ar stendu, tirdzniecības misijās, mārketinga materiāliem, ārvalstu eksperta piesaistei, tirgus pētījumu un stratēģiju izstrādei, kā arī starptautisku konferenču un izstāžu organizēšanai Latvijā viedās specializācijas jomās. Līdz 2026. gada 31. martam atbalsts sniegts 695 gala labuma guvējiem. Kopējā atbalsta summa eksporta veicināšanas aktivitātei MVU programmā ir 41,4 milj. euro.
Arī lielajiem komersantiem, valsts kapitālsabiedrībām, kā arī valsts vai pašvaldību dibinātām biedrībām vai nodibinājumiem ir pieejams atbalsts eksporta veicināšanai, ko sniedz LIAA saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 763 “Atbalsta noteikumi par tirgus dalības aktivitātēm”, kas paredz tādas pašas atbalstāmās darbības kā MVU programmā, izņemot konferenču organizēšanu.
Papildus, lielu starptautisku sporta pasākumu organizēšanai (turpmāk – atbalsts dižpasākumiem) ir pieejama LIAA atbalsta programma saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 99 "Kārtība, kādā lieliem, nozīmīgiem publiskiem pasākumiem un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, kurā noteikts, ka atbalsts pieejams dižpasākumiem - starptautiska mēroga pasākumiem, kurus organizē, deleģē vai kuru sadarbības partneris ir pasaules vai Eiropas mēroga organizācija un kurš rada būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, piesaistot vismaz 5000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku, kas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis.
Vērtējot investīciju piesaisti, LIAA speciālistu dalība starptautiskajos nozaru pasākumos ir nesusi labus rezultātus - 2023. gadā reģistrēti 46 veiksmes stāsti ar kopējo investīciju apmēru 618 935 200 euro un 2 513 jaunām darba vietām. Tomēr Lietuva un Igaunija joprojām piesaista ārvalstu tiešās investīcijas lielākā apmērā par Latviju. Atbilstoši Financial Times apkopotajai informācijai, lai ģenerētu līdz 10 investīciju veiksmes stāstiem (projekts vidēji 10 milj. euro vērtībā), ir jāuzrunā līdz pat 1 300 kontaktu, no tiem 250 jābūt kontaktiem ar darījuma pazīmēm, kas potenciāli varētu rezultēties līdz 50 jauniem projektiem un līdz 10 veiksmes stāstiem.
Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 60. panta pirmā daļā noteikts, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem eksporta tirgu apguvei un palielināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības konkurētspējas starptautiskajā tirgū palielināšanai, tūrisma nozares izaugsmes veicināšanai, minēto jomu attīstību sekmējošām aviācijas savienojamības uzlabošanas aktivitātēm, kā arī mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.
Likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumam Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” un Ministru kabinetā 2025. gada 26. augustā pieņemtajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" (prot. Nr. 33 53.§) Ekonomikas ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai 2026. gadā 4 214 285 euro apmērā. Šī finansējuma 2026. gadā aktivitāšu un pasākumu plāns ir jau izstrādāts un viss finansējums ir rezervēts un tiks iztērēts. Attiecīgi nepieciešams papildus finansējums citiem eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes pasākumu un tūrisma veicināšanas aktivitāšu īstenošanai.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka galvenajam Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējam vidējā termiņā ir jābūt ienākumu pieaugumam no eksporta, kas ir saistīts ar ģeogrāfisku eksporta iespēju paplašināšanos, spēju iekļauties starptautiskās produktu vērtību ķēdēs un augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu.
Ministru kabineta 2024. gada 19. marta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais un Latvijas Tūrisma konsultatīvajā padomē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam” (Nr. 12 36. §) (turpmāk – Tūrisma stratēģija), kurā eksportspēja izvirzīta kā būtiskākā komponente tūrisma nozares attīstības perspektīvā, vienlaikus padarot tūrisma nozari inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku. Tūrisma stratēģijas mērķis ir Latvijas tūrisma eksporta pieaugums līdz 1,52 miljardiem euro 2027. gada faktiskajās cenās.
Baltijas valstis ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras visbūtiskāk ietekmējusi Krievijas militārā agresija Ukrainā, ņemot vērā gan ģeogrāfisko tuvumu konfliktam, gan ciešās ekonomiskās, enerģētiskās un transporta saites ar reģionu. Militārās agresijas rezultātā ir praktiski pārtraukta tūristu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, vienlaikus pieaugot drošības uztveres riskiem starptautisko ceļotāju vidū, kas ietekmē galamērķa izvēli. Papildus tam globālo tūrisma nozares atveseļošanos un izaugsmi turpina kavēt arī nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas veicina energoresursu cenu svārstības un piegāžu nenoteiktību.
Latvijas tūrisma eksporta struktūra balstās uz skaidri definētiem mērķa tirgiem, tostarp prioritāriem tirgiem – Lietuva, Igaunija, Somija, kā arī Vācija un Apvienotā Karaliste, kur novērojama gan stabila plūsma, gan arī mērķtiecīga mārketinga darba rezultātā panākts pieaugums vai noturēšanās iepriekšējā līmenī. Savukārt tālie tirgi, tostarp ASV un citi tālāki galamērķi, veido mazāku, bet stratēģiski nozīmīgu daļu ar augstāku pievienoto vērtību uz vienu ceļotāju.
Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati liecina, ka 2025. gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 59,3% jeb 1,7 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (272,5 tūkst.), Igaunijas (188,1 tūkst.), Vācijas (165,2 tūkst.), Somijas (121,2 tūkst.), Apvienotās Karalistes (113,4 tūkst.), Polijas (81,0 tūkst.), ASV (64,2 tūkst.), Spānijas (58,1 tūkst.), Zviedrijas (56,2 tūkst.), Norvēģijas (45,1 tūkst.) un Itālijas (41,1 tūkst.).
2025. gada tūrisma plūsmu rezultāti Baltijā rāda, ka, lai arī reģionā kopumā vērojama pakāpeniska atveseļošanās, Latvija joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes rādītājiem ārvalstu tūristu piesaistē, īpaši salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu.
Papildus uzsverams, ka 2026. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 447,1 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas pavadījuši 779,1 tūkst. nakšu, veidojot 3,0 % samazinājumu pret 2025. gada 1. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti no tūrisma nozares pārstāvju sniegtās ikmēneša informācijas par tūristu mītņu darbību. Ārvalstu viesu skaits samazinājies par 7,2 %, savukārt vietējo viesu skaits pieaudzis par 2,8 %. 2026. gada sākumā kopējā viesu skaita kritums vērojams visos ceturkšņa mēnešos – janvārī par 2,7 %, februārī par 2,8 % un martā par 3,3 %.
Kopumā secināms, ka mērķtiecīgs darbs galvenajos eksporta tirgos ir ļāvis saglabāt konkurētspēju un atsevišķos tirgos arī palielināt apjomu, kas atspoguļojas gan viesu skaita pieaugumā, gan stabilā interešu līmenī par Latviju kā tūrisma galamērķi.
Tāpat eksporta veicināšanas aktivitātēm atbalsts pieejams saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13.jūlija noteikumiem Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MVU programma). Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) attiecīgi administrē atbalstu eksporta veicināšanai. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī biedrībām un nodibinājumam pieejams līdz 200 000 euro no 2023. gada novembra. Atbalsts finanšu un nefinanšu veidā pieejams dalībai izstādēs, t.sk., ar stendu, tirdzniecības misijās, mārketinga materiāliem, ārvalstu eksperta piesaistei, tirgus pētījumu un stratēģiju izstrādei, kā arī starptautisku konferenču un izstāžu organizēšanai Latvijā viedās specializācijas jomās. Līdz 2026. gada 31. martam atbalsts sniegts 695 gala labuma guvējiem. Kopējā atbalsta summa eksporta veicināšanas aktivitātei MVU programmā ir 41,4 milj. euro.
Arī lielajiem komersantiem, valsts kapitālsabiedrībām, kā arī valsts vai pašvaldību dibinātām biedrībām vai nodibinājumiem ir pieejams atbalsts eksporta veicināšanai, ko sniedz LIAA saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 763 “Atbalsta noteikumi par tirgus dalības aktivitātēm”, kas paredz tādas pašas atbalstāmās darbības kā MVU programmā, izņemot konferenču organizēšanu.
Papildus, lielu starptautisku sporta pasākumu organizēšanai (turpmāk – atbalsts dižpasākumiem) ir pieejama LIAA atbalsta programma saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 99 "Kārtība, kādā lieliem, nozīmīgiem publiskiem pasākumiem un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, kurā noteikts, ka atbalsts pieejams dižpasākumiem - starptautiska mēroga pasākumiem, kurus organizē, deleģē vai kuru sadarbības partneris ir pasaules vai Eiropas mēroga organizācija un kurš rada būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, piesaistot vismaz 5000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku, kas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis.
Vērtējot investīciju piesaisti, LIAA speciālistu dalība starptautiskajos nozaru pasākumos ir nesusi labus rezultātus - 2023. gadā reģistrēti 46 veiksmes stāsti ar kopējo investīciju apmēru 618 935 200 euro un 2 513 jaunām darba vietām. Tomēr Lietuva un Igaunija joprojām piesaista ārvalstu tiešās investīcijas lielākā apmērā par Latviju. Atbilstoši Financial Times apkopotajai informācijai, lai ģenerētu līdz 10 investīciju veiksmes stāstiem (projekts vidēji 10 milj. euro vērtībā), ir jāuzrunā līdz pat 1 300 kontaktu, no tiem 250 jābūt kontaktiem ar darījuma pazīmēm, kas potenciāli varētu rezultēties līdz 50 jauniem projektiem un līdz 10 veiksmes stāstiem.
Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 60. panta pirmā daļā noteikts, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem eksporta tirgu apguvei un palielināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības konkurētspējas starptautiskajā tirgū palielināšanai, tūrisma nozares izaugsmes veicināšanai, minēto jomu attīstību sekmējošām aviācijas savienojamības uzlabošanas aktivitātēm, kā arī mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.
Likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumam Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” un Ministru kabinetā 2025. gada 26. augustā pieņemtajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" (prot. Nr. 33 53.§) Ekonomikas ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai 2026. gadā 4 214 285 euro apmērā. Šī finansējuma 2026. gadā aktivitāšu un pasākumu plāns ir jau izstrādāts un viss finansējums ir rezervēts un tiks iztērēts. Attiecīgi nepieciešams papildus finansējums citiem eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes pasākumu un tūrisma veicināšanas aktivitāšu īstenošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan eksporta un investīciju piesaistes atbalstam pieejamas vairākas programmas, kopējais finansējums LIAA organizētajām aktivitātēm ir nepietiekams salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem un kaimiņvalstu līmeni, tādēļ ir nepieciešams papildu finansējums. Tāpat augstas ģeopolitiskās nenoteiktības un valstu, īpaši kaimiņvalstu savstarpējas konkurences par tūrisma plūsmām kāpuma apstākļos, pieejamais finansējums nav reģionā konkurētspējīgs un pietiekams tūrisma un pasākumu eksporta aktivitāšu īstenošanai, tādējādi ierobežojot Latvijas spēju mērķtiecīgi komunicēt par valsts drošību, pieejamību un piedāvājuma kvalitāti, kā arī pārorientēt mērķtirgus uz maksātspējīgākiem segmentiem.
LIAA sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, izstrādājot ikgadējo Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitāšu plānu atbilstoši pieejamajam ierobežotajam finansējumam, ir identificējusi 2026. gadā īstenojamās papildus aktivitātes, no kurām nācies atteikties ierobežotā pieejamā finansējuma dēļ, taču kas ir būtiskas Latvijas kā pasākumu un tūrisma galamērķa starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. To vidū ir nacionālo stendu (kopstendu) organizēšana starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs, B2B kontaktbiržu nodrošināšana ārvalstīs ar Latvijas uzņēmēju dalību, ārvalstu tūrisma operatoru un mediju FAM (familiarization trip jeb iepazīšanās brauciens) vizīšu organizēšana, mērķtiecīgu mediju vizīšu un publikāciju īstenošana, kā arī integrētu mārketinga kampaņu realizācija sešos prioritārajos un sekundārajos tūrisma tirgos.
Papildus, kaut arī sporta pasākumu organizatoriem ir pieejams atbalsts MVU programmā un dižpasākumu programmā, iztrūkst samērīgs, ekonomiskā pienesumā balstīts atbalsts vidēja līmeņa sporta pasākumiem, tostarp – mazāka apmēra, bet vairāku dienu (summāri nodrošinot apjomīgu ārvalstu viesu nakšņošanas ilguma apgrozījumu).
LIAA sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, izstrādājot ikgadējo Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitāšu plānu atbilstoši pieejamajam ierobežotajam finansējumam, ir identificējusi 2026. gadā īstenojamās papildus aktivitātes, no kurām nācies atteikties ierobežotā pieejamā finansējuma dēļ, taču kas ir būtiskas Latvijas kā pasākumu un tūrisma galamērķa starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. To vidū ir nacionālo stendu (kopstendu) organizēšana starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs, B2B kontaktbiržu nodrošināšana ārvalstīs ar Latvijas uzņēmēju dalību, ārvalstu tūrisma operatoru un mediju FAM (familiarization trip jeb iepazīšanās brauciens) vizīšu organizēšana, mērķtiecīgu mediju vizīšu un publikāciju īstenošana, kā arī integrētu mārketinga kampaņu realizācija sešos prioritārajos un sekundārajos tūrisma tirgos.
Papildus, kaut arī sporta pasākumu organizatoriem ir pieejams atbalsts MVU programmā un dižpasākumu programmā, iztrūkst samērīgs, ekonomiskā pienesumā balstīts atbalsts vidēja līmeņa sporta pasākumiem, tostarp – mazāka apmēra, bet vairāku dienu (summāri nodrošinot apjomīgu ārvalstu viesu nakšņošanas ilguma apgrozījumu).
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz palielināt apropriāciju izdevumiem Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" par 1 475 251 euro, novirzot finansējumu no citu pašu ieņēmumu (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai) naudas līdzekļu atlikumu uz 2026. gada 1. janvāri, tajā skaitā:
* 1 250 251 euro apmērā, lai nodrošinātu eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un tūrisma pasākumu aktivitāšu īstenošanu;
* 225 000 euro apmērā veikt transferta pārskaitījumu uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammu 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam”, lai nodrošinātu starptautisko sporta pasākumu (Pasaules vai Eiropas čempionātu) norisi 2026. gadā, nodrošinot atbalstu starptautiskiem sporta pasākumiem, kuri rada vismaz divas reizes lielāku atdevi valsts budžetā pret vienu saņemto euro līdzfinansējumā. Atbalstītajiem pasākumiem kopumā jānodrošina vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknaktis, tādējādi nepārsniedzot valsts līdzfinansējumu 17 euro apmērā uz vienu cilvēknakti.
Atbalstu starptautiskiem sporta pasākumiem administrēs Latvijas Sporta federāciju padome (turpmāk - LSFP) saskaņā ar tās apstiprināto nolikumu, tostarp nodrošinot izvērtējuma veikšanu no komercdarbības atbalsta viedokļa saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām pazīmēm un nepieciešamības gadījumā nodrošinot atbilstīga komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu. Rīkojumā minētā mērķa sasniegšana nodrošina pozitīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, jo ārvalstu sportistu, delegāciju pārstāvju, oficiālo personu un līdzjutēju izdevumi par izmitināšanu, ēdināšanu, transportu un citiem pakalpojumiem veicina nodokļu ieņēmumu pieaugumu un ekonomisko aktivitāti Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi nodrošinot valsts ieguldījuma atdevi vismaz divu euro apmērā uz katru piešķirto līdzfinansējuma euro. LSFP atbilstoši statūtiem, ir sporta nozares patstāvīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto 96 sporta federāciju apvienība, kura atbilstoši Sporta likumam pārstāv un īsteno to kopīgās intereses, kā arī nodrošina atbalstu sporta federācijām. Kopumā tiks atbalstīti vismaz 2 starptautiski sporta pasākumi atbilstoši LSFP konkursa kritērijiem, ņemot vērā šajā rīkojuma projektā iekļautos nosacījumus par līdzfinansējuma fiskālo ietekmes multiplikatoru.
Starptautisku sporta pasākumu (pasaules un Eiropas čempionātu) atbalsta konkursa kritēriji:
- Starptautiskais sporta pasākums notiek 2026. gadā Latvijas Republikas teritorijā;
- Pasākums atbilst pasaules vai Eiropas čempionāta statusam, un līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim ir saņemts Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinums vai ir iesniegts pieteikums atzinuma saņemšanai;
- Pasākumā paredzēta vismaz 6 valstu dalība individuālajos sporta veidos un vismaz 4 valstu dalība komandu sporta veidos, tostarp Latvijas. (balstoties uz IZM kritērijiem valsts budžeta finanšu līdzekļu sadalei Latvijā atzītajām sporta federācijām)(Rīkojums par kritērijiem valsts budžeta finanšu līdzekļu sadalei Latvijā atzītajām sporta federācijām, https://www.izm.gov.lv/lv/informacija-par-valsts-budzetu-un-ta-sadalijumu-2026-gada);
- prognozētā un faktiskā valsts fiskālā atdeve no pasākuma (pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi no ārvalstu viesu tēriņiem) ir vismaz 2 reizes lielāka nekā piešķirtais valsts līdzfinansējums (valsts budžeta līdzfinansējums par vienu ārvalstu viesa/dalībnieka nakti (diennakti, ko Latvijā pavada persona, kas nav Latvijas pilsonis) nedrīkst pārsniegt 16,50 euro (sešpadsmit euro un 50 centus));
- Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijā atzīta sporta federācija.
Aktivitāšu plāna izstrādē tiek iesaistīta arī Ārlietu ministrija.
Ekonomikas ministrija (LIAA) finansējumu izmantos iepirkumu veidā vai atbalsta programmu eksporta veicināšanai, ko administrē LIAA saskaņā ar Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajām atbalsta programmām, kuras paredz nosacījumus atbalsta saņemšanai, t.sk., komercdarbības atbalsta regulējumu. Atbalsts gala labuma guvēju līmenī netiks sniegts caur iepirkumu. LIAA veiktie iepirkumi būs tādi, kas nodrošinās atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Kā norādīts anotācijas trešajā sadaļā, iepirkumu procedūra tiks piemērota pasākumu organizēšanai (komandējumi, telpas, tehniskais aprīkojums, mārketinga materiāli, stendi u.c.).
Kopumā eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošanas aktivitātēm paredzēts novirzīt 1 475 251 euro. Šī finansējuma ietvaros tiks nodrošināti vairākas aktivitātes, piemēram, dalība starptautisku pasākumu organizēšana, komersantu, biedrību un nodibinājumu dalība izstādēs, nacionālajos stendos, tirdzniecības misijās, B2B/MICE kontaktbiržu organizēšana, FAM vizīšu organizēšana, mediju vizīšu organizēšana, dažādu kampaņu organizēšana un citas aktivitātes, kuru rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā arī sekmēt augsto tehnoloģiju eksportu, vienlaikus pozicionējot Latviju kā valsti, kur top ilgtspējīgas inovācijas, un veicinot vienotu Latvijas starptautisko atpazīstamību. Vienlaikus paredzēts stiprināt Latvijas kā starptautiski pievilcīga tūrisma un pasākumu galamērķa pozīcijas, attīstot konkurētspējīgu piedāvājumu darījumu tūrisma (MICE), kultūras un sporta pasākumu segmentā, sekmējot augstas pievienotās vērtības tūrisma eksportu, pagarinot tūrisma sezonu un veicinot kvalitatīvu starptautisko pasākumu piesaisti, tādējādi palielinot valsts atpazīstamību un ekonomisko atdevi. Ņemot vērā Latgales reģionā pieaugošās bažas par augsto tūrisma rezervāciju anulāciju īpatsvaru, ko ietekmē ārvalstu tūristu drošības uztvere saistībā ar reģiona ģeogrāfisko novietojumu, kā arī līdzīgas tendences, par kurām arvien biežāk signalizē Vidzemes un Zemgales tūrisma uzņēmēji, īpaši nozīmīgas ir mērķētas mārketinga aktivitātes. Tostarp mediju un influenceru vizītes, kas autentiski atspoguļo aktuālo situāciju reģionos, palīdz mazināt nepamatotus priekšstatus, stiprināt uzticēšanos galamērķim un veicināt gan vietējā, gan ārvalstu tūrisma plūsmu uz Latvijas reģioniem. Šo aktivitāšu mērķis ir praktiski apliecināt, ka ikdienas dzīve un tūrisma norises uz vietas sekmīgi turpinās un vide ir droša, kā lielisku piemēru norādot Latgalē un citos Latvijas reģionos plānotās Mājas kafejnīcu dienas.
Detalizētāks aktivitāšu plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar LIAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA, Latvijas Kongresu biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un citām atbilstošām eksportējošo nozaru asociācijām. Aktivitātes tiks atlasītas, lai nodrošinātu rezultātu sasniegšanu eksportā, investīciju piesaistē un tūrismā (pasākumu un pakalpojumu eksportā).
* 1 250 251 euro apmērā, lai nodrošinātu eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un tūrisma pasākumu aktivitāšu īstenošanu;
* 225 000 euro apmērā veikt transferta pārskaitījumu uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammu 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam”, lai nodrošinātu starptautisko sporta pasākumu (Pasaules vai Eiropas čempionātu) norisi 2026. gadā, nodrošinot atbalstu starptautiskiem sporta pasākumiem, kuri rada vismaz divas reizes lielāku atdevi valsts budžetā pret vienu saņemto euro līdzfinansējumā. Atbalstītajiem pasākumiem kopumā jānodrošina vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknaktis, tādējādi nepārsniedzot valsts līdzfinansējumu 17 euro apmērā uz vienu cilvēknakti.
Atbalstu starptautiskiem sporta pasākumiem administrēs Latvijas Sporta federāciju padome (turpmāk - LSFP) saskaņā ar tās apstiprināto nolikumu, tostarp nodrošinot izvērtējuma veikšanu no komercdarbības atbalsta viedokļa saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām pazīmēm un nepieciešamības gadījumā nodrošinot atbilstīga komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu. Rīkojumā minētā mērķa sasniegšana nodrošina pozitīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, jo ārvalstu sportistu, delegāciju pārstāvju, oficiālo personu un līdzjutēju izdevumi par izmitināšanu, ēdināšanu, transportu un citiem pakalpojumiem veicina nodokļu ieņēmumu pieaugumu un ekonomisko aktivitāti Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi nodrošinot valsts ieguldījuma atdevi vismaz divu euro apmērā uz katru piešķirto līdzfinansējuma euro. LSFP atbilstoši statūtiem, ir sporta nozares patstāvīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto 96 sporta federāciju apvienība, kura atbilstoši Sporta likumam pārstāv un īsteno to kopīgās intereses, kā arī nodrošina atbalstu sporta federācijām. Kopumā tiks atbalstīti vismaz 2 starptautiski sporta pasākumi atbilstoši LSFP konkursa kritērijiem, ņemot vērā šajā rīkojuma projektā iekļautos nosacījumus par līdzfinansējuma fiskālo ietekmes multiplikatoru.
| Viena ārvalstu viesa vidējie tēriņi diennaktī 2025.gadā (CSP dati) | 217 euro |
| PVN no viena ārvalstu viesa (Ekonomikas ministrijas metodoloģija atbalstam dižpasākumiem) | 33,34 euro (no 217 euro 30% ir 12% PVN, savukārt 70% ir 21% PVN |
| līdzfinansējuma apmērs (rīkojumā) | 225 000 euro |
| Lai saņemtu līdzfinansējumu, jānodrošina vismaz 2 reizes lielākas iemaksas valsts budžetā | 450 000 euro |
| ārvalstu viesu cilvēknaktis, lai radītu vismaz divas reizes lielāku atdevi valsts budžetā pret vienu saņemot euro līdzfinansējumā | 13 497,30 (apaļots uz 13 500) cilvēknaktis |
| viens euro uz cilvēknakti | 17 euro (13 497,30 / 225 000 euro) (apaļots uz 17 euro) |
- Starptautiskais sporta pasākums notiek 2026. gadā Latvijas Republikas teritorijā;
- Pasākums atbilst pasaules vai Eiropas čempionāta statusam, un līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim ir saņemts Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinums vai ir iesniegts pieteikums atzinuma saņemšanai;
- Pasākumā paredzēta vismaz 6 valstu dalība individuālajos sporta veidos un vismaz 4 valstu dalība komandu sporta veidos, tostarp Latvijas. (balstoties uz IZM kritērijiem valsts budžeta finanšu līdzekļu sadalei Latvijā atzītajām sporta federācijām)(Rīkojums par kritērijiem valsts budžeta finanšu līdzekļu sadalei Latvijā atzītajām sporta federācijām, https://www.izm.gov.lv/lv/informacija-par-valsts-budzetu-un-ta-sadalijumu-2026-gada);
- prognozētā un faktiskā valsts fiskālā atdeve no pasākuma (pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi no ārvalstu viesu tēriņiem) ir vismaz 2 reizes lielāka nekā piešķirtais valsts līdzfinansējums (valsts budžeta līdzfinansējums par vienu ārvalstu viesa/dalībnieka nakti (diennakti, ko Latvijā pavada persona, kas nav Latvijas pilsonis) nedrīkst pārsniegt 16,50 euro (sešpadsmit euro un 50 centus));
- Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijā atzīta sporta federācija.
Aktivitāšu plāna izstrādē tiek iesaistīta arī Ārlietu ministrija.
Ekonomikas ministrija (LIAA) finansējumu izmantos iepirkumu veidā vai atbalsta programmu eksporta veicināšanai, ko administrē LIAA saskaņā ar Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajām atbalsta programmām, kuras paredz nosacījumus atbalsta saņemšanai, t.sk., komercdarbības atbalsta regulējumu. Atbalsts gala labuma guvēju līmenī netiks sniegts caur iepirkumu. LIAA veiktie iepirkumi būs tādi, kas nodrošinās atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Kā norādīts anotācijas trešajā sadaļā, iepirkumu procedūra tiks piemērota pasākumu organizēšanai (komandējumi, telpas, tehniskais aprīkojums, mārketinga materiāli, stendi u.c.).
Kopumā eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošanas aktivitātēm paredzēts novirzīt 1 475 251 euro. Šī finansējuma ietvaros tiks nodrošināti vairākas aktivitātes, piemēram, dalība starptautisku pasākumu organizēšana, komersantu, biedrību un nodibinājumu dalība izstādēs, nacionālajos stendos, tirdzniecības misijās, B2B/MICE kontaktbiržu organizēšana, FAM vizīšu organizēšana, mediju vizīšu organizēšana, dažādu kampaņu organizēšana un citas aktivitātes, kuru rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā arī sekmēt augsto tehnoloģiju eksportu, vienlaikus pozicionējot Latviju kā valsti, kur top ilgtspējīgas inovācijas, un veicinot vienotu Latvijas starptautisko atpazīstamību. Vienlaikus paredzēts stiprināt Latvijas kā starptautiski pievilcīga tūrisma un pasākumu galamērķa pozīcijas, attīstot konkurētspējīgu piedāvājumu darījumu tūrisma (MICE), kultūras un sporta pasākumu segmentā, sekmējot augstas pievienotās vērtības tūrisma eksportu, pagarinot tūrisma sezonu un veicinot kvalitatīvu starptautisko pasākumu piesaisti, tādējādi palielinot valsts atpazīstamību un ekonomisko atdevi. Ņemot vērā Latgales reģionā pieaugošās bažas par augsto tūrisma rezervāciju anulāciju īpatsvaru, ko ietekmē ārvalstu tūristu drošības uztvere saistībā ar reģiona ģeogrāfisko novietojumu, kā arī līdzīgas tendences, par kurām arvien biežāk signalizē Vidzemes un Zemgales tūrisma uzņēmēji, īpaši nozīmīgas ir mērķētas mārketinga aktivitātes. Tostarp mediju un influenceru vizītes, kas autentiski atspoguļo aktuālo situāciju reģionos, palīdz mazināt nepamatotus priekšstatus, stiprināt uzticēšanos galamērķim un veicināt gan vietējā, gan ārvalstu tūrisma plūsmu uz Latvijas reģioniem. Šo aktivitāšu mērķis ir praktiski apliecināt, ka ikdienas dzīve un tūrisma norises uz vietas sekmīgi turpinās un vide ir droša, kā lielisku piemēru norādot Latgalē un citos Latvijas reģionos plānotās Mājas kafejnīcu dienas.
Detalizētāks aktivitāšu plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar LIAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA, Latvijas Kongresu biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un citām atbilstošām eksportējošo nozaru asociācijām. Aktivitātes tiks atlasītas, lai nodrošinātu rezultātu sasniegšanu eksportā, investīciju piesaistē un tūrismā (pasākumu un pakalpojumu eksportā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums būtu palielināt atbalstu lielajiem eksportētājiem esošo programmu ietvaros, tomēr šāds atbalsts nav paredzēts pašreizējā regulējumā un tā ieviešanai būtu nepieciešamas būtiskas normatīvo aktu izmaiņas. Tādēļ ātrākais un efektīvākais risinājums ir līdzekļu novirzīšana eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un tūrisma aktivitātēm 2026. gadā, kas neprasa papildu finansējumu no valsts budžeta.
Lai stiprinātu Latvijas eksportspēju ilgtermiņā, nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta un kopējās produktivitātes pieaugumu, veicinātu eksporta un nodarbinātības rādītāju izaugsmi, ir jāīsteno specializētu politikas instrumentu pielietošana uzņēmumu dalības stimulēšanai globālajās vērtību ķēdēs (tostarp dalībai starptautiskās izstādēs, īpaši koncentrējoties uz vienotiem valsts stendiem, industriju būtiskākajām izstādēm, sekmējot visu ieinteresēto uzņēmumu līdzdalību), kas vienlaicīgi uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, mazinātu to ierobežojumus un šķēršļus atpazīstamības veicināšanai, uzlabotu efektivitāti, iedrošinātu apgūt arvien jaunas eksporta teritorijas.
Lai stiprinātu Latvijas eksportspēju ilgtermiņā, nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta un kopējās produktivitātes pieaugumu, veicinātu eksporta un nodarbinātības rādītāju izaugsmi, ir jāīsteno specializētu politikas instrumentu pielietošana uzņēmumu dalības stimulēšanai globālajās vērtību ķēdēs (tostarp dalībai starptautiskās izstādēs, īpaši koncentrējoties uz vienotiem valsts stendiem, industriju būtiskākajām izstādēm, sekmējot visu ieinteresēto uzņēmumu līdzdalību), kas vienlaicīgi uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, mazinātu to ierobežojumus un šķēršļus atpazīstamības veicināšanai, uzlabotu efektivitāti, iedrošinātu apgūt arvien jaunas eksporta teritorijas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā eksporta izaugsmes tempus, ir būtiski izmantot pieejamos atbalsta mehānismus un papildu finansējumu, lai uzņēmumi varētu izstrādāt un komercializēt inovatīvus produktus un pakalpojumus, meklēt jaunus partnerus un diversificēt eksporta tirgus, kā arī veicināt pozitīvu valsts reputāciju un īstenot pasākumus, kas veicina eksporta nozaru starptautisko konkurētspēju un eksporta ieņēmumus.
Plānoto aktivitāšu ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus:
1) Eksporta veicināšanas aktivitāšu rezultātā - eksporta apjoms 2 milj. euro 2026. gadā un 3 milj. euro 2027. gadā;
2) Investīciju piesaistes aktivitāšu rezultātā - piesaistītas investīcijas 7 milj. euro apmērā;
3) Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitāšu rezultātā dalībnieku un saistīto pakalpojumu sniedzēju apgrozījuma, tostarp - eksporta kāpums no iegūtajiem kontaktiem (indikatīvs dalībnieku apgrozījums gadā no iegūtajiem kontaktiem 2,3 milj euro apmērā); papildus sasniegtā auditorija - potenciāli individuālie ceļotāji (33 milj.); kopējie maksājumi valsts budžetā (indikatīvi 900 000 euro, ieskaitot PVN, IIN, VSAOI, UIN, akcīzes nod. u.c.); kā arī Latvijas kā tūrisma un pasākumu galamērķa tēla stiprināšana, starptautiskā atpazīstamība un konkurētspēja reģionā.
Plānoto aktivitāšu ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus:
1) Eksporta veicināšanas aktivitāšu rezultātā - eksporta apjoms 2 milj. euro 2026. gadā un 3 milj. euro 2027. gadā;
2) Investīciju piesaistes aktivitāšu rezultātā - piesaistītas investīcijas 7 milj. euro apmērā;
3) Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitāšu rezultātā dalībnieku un saistīto pakalpojumu sniedzēju apgrozījuma, tostarp - eksporta kāpums no iegūtajiem kontaktiem (indikatīvs dalībnieku apgrozījums gadā no iegūtajiem kontaktiem 2,3 milj euro apmērā); papildus sasniegtā auditorija - potenciāli individuālie ceļotāji (33 milj.); kopējie maksājumi valsts budžetā (indikatīvi 900 000 euro, ieskaitot PVN, IIN, VSAOI, UIN, akcīzes nod. u.c.); kā arī Latvijas kā tūrisma un pasākumu galamērķa tēla stiprināšana, starptautiskā atpazīstamība un konkurētspēja reģionā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošana sekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu starptautiskajos tirgos, veicinās jaunu eksporta līgumu noslēgšanu un ārvalstu investīciju piesaisti, kas savukārt pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un IKP pieaugumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošana sekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu starptautiskajos tirgos, veicinās jaunu eksporta līgumu noslēgšanu un ārvalstu investīciju piesaisti, kas savukārt pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un IKP pieaugumu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošana sekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu starptautiskajos tirgos, veicinās jaunu eksporta līgumu noslēgšanu un ārvalstu investīciju piesaisti, kas savukārt pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un IKP pieaugumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot Latvijas komersantiem iespēju piedalīties starptautiskās nozaru izstādēs un tirdzniecības misijās, tādējādi veicinot jaunu biznesa kontaktu dibināšanu, eksporta tirgus paplašināšanu un diversificēšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošana veicinās inovatīvas uzņēmējdarbības un nozaru uzņēmumu veiksmes stāstu rašanos un popularizēšanu ārvalstīs, kā arī palielinās uzņēmumu iespējas piedalīties kvalitatīvos pārdošanas veicināšanas un kontaktu dibināšanas pasākumos.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīciju piesaistes, tūrisma pasākumu un eksporta veicināšanas aktivitāšu sekmīga īstenošana veicinās jaunu ārvalstu investīciju projektu piesaisti Latvijā, kas radīs jaunas darba vietas. Vienlaikus eksporta pieaugums atbalstītajos uzņēmumos sekmēs esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu augstās pievienotās vērtības nozarēs.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 475 251
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 475 251
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 475 251
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 475 251
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 475 251
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2026. gads:
1) Eksporta veicināšanas aktivitātes - 305 068 euro
2) Investīciju piesaistes aktivitātes (konsultantu lead ģenerēšanas kampaņas, investīciju piesaistes pasākumi) - 140 000 euro
3) Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitātes - 1 030 183 euro
3.1. LIAA īstenotas aktivitātes (aktivitāšu uzskaitījums un to īstenošanai nepieciešamais finansējums ir indikatīvs un, saskaņojot ar nozares profesionālajām asociācijām, var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai)
Komandējuma izmaksas ietver transporta, naktsmītņu, dienas naudas, apdrošināšanas, ceļošanas dokumentu un citus ar darba pienākumu izpildi saistītos izdevumus komandējuma laikā.
Mārketinga aktivitāšu izmaksas ietver reklāmas kampaņas un publicitātes aktivitātes, kas vērstas uz uzmanības piesaisti Latvijas stendam un tā dalībniekiem, tostarp digitālo komunikāciju, sociālo tīklu reklāmu, informatīvo materiālu izstrādi un citas atpazīstamības veicināšanas aktivitātes atbilstoši attiecīgā pasākuma specifikai.
3.2. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotiem starptautiskiem sporta pasākumiem (transferts) – 225 000 euro:
Kopā: 1 475 251 euro
1) Eksporta veicināšanas aktivitātes - 305 068 euro
| Aktivitāte | Plānotie dalībnieki | Kontakti | Budžets, euro | Kontakti ar darījuma pazīmēm | Plānotie līgumi | Piezīmes |
| CPHI 2026 (farmācija) | 4 | 300 | 17 500 | 70 | 4 | Stenda izmaksas |
| CEATEC (ICT) (Nākotnes tehnoloģijas) | 7 | 100 | 35 000 | 50 | 2 | Stenda izmaksas |
| Innovation Leaders Summit (investīcijas, tehnoloģijas) | 5 | 200 | 40 000 | 50 | 1 | Stenda izmaksas, 4000 euro komandējuma izmaksas uz Tokiju, Japānu vienam darbiniekam, 5000 euro mārketinga aktivitāšu izmaksas |
| Japan Build 2026 (būvniecība, tehnoloģijas) | 5 | 200 | 28 568 | 50 | 1 | Stenda izmaksas |
| Industry Space Days 2026 (Inženiernozares) | 6 | 120 | 42 000 | 50 | 5 | Stenda izmaksas, 2000 euro komandējuma izmaksas uz Nordveiku, Nīderlandē vienam darbiniekam, 5000 euro mārketinga aktivitāšu izmaksas |
| Electronica 2026 (Inženiernozares) | 7 | 500 | 82 000 | 150 | 3 | Stenda izmaksas, 2000 euro komandējuma izmaksas uz Minheni, Vāciju vienam darbiniekam, 5000 euro mārketinga aktivitāšu izmaksas |
| Land Forces 2026 (Aizsardzība) | 5 | 300 | 30 000 | 5 | 2 | Stenda izmaksas, 4000 euro komandējuma izmaksas uz Pērtu, Austrālijā vienam darbiniekam, 5000 euro mārketinga aktivitāšu izmaksas |
| Fintech Days Paris 2026 (finanšu tehnoloģijas) | 7 | 300 | 30 000 | 30 | 3 | Stenda izmaksas, 2000 euro komandējuma izmaksas uz Parīzi, Franciju vienam darbiniekam, 5000 euro mārketinga aktivitāšu izmaksas |
| KOPĀ | 46 | 2020 | 305 068 | 305 | 21 |
2) Investīciju piesaistes aktivitātes (konsultantu lead ģenerēšanas kampaņas, investīciju piesaistes pasākumi) - 140 000 euro
| Aktivitāte | Plānotie kontakti | Kontakti ar darījuma pazīmēm | Budžets, euro | Plānotie līgumi | Piezīmes |
| Konsultantu lead ģenerēšanas kampaņas | 50 lead kontakti |
10 | 70 000 | 1 | Summa balstīta uz 2025. gada piesaistītā konsultanta izmaksām |
| Investīciju piesaistes pasākumi (mērķētas digitālās lead ģenerēšanas kampaņas - LinkedIn un citās digitālajās platformās atbilstoši prioritārajiem tirgiem un nozarēm, B2B tikšanās un tematisko diskusiju (round-table) organizēšanu - potenciālo investoru un uzņēmumu iesaistei un sadarbības iespēju veicināšanai) |
250 | 7 | 70 000 | 2 | Summa balstīta uz 2025. gada pasākumu vidējām izmaksām (mārketings, telpas, tehniskais nodrošinājums) |
| KOPĀ | 300 | 17 | 140 000 | 3 |
3) Tūrisma un pasākumu eksporta veicināšanas aktivitātes - 1 030 183 euro
3.1. LIAA īstenotas aktivitātes (aktivitāšu uzskaitījums un to īstenošanai nepieciešamais finansējums ir indikatīvs un, saskaņojot ar nozares profesionālajām asociācijām, var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai)
| Pasākums | Budžets, euro | Dalībnieki aktivitātē | Atdeve: Apgrozījums/ārvalstu tūristu tēriņi vai sasniegtā auditorija | Piezīmes |
| Nacionālie stendi (kospstendi) starptautiskajās tūrisma izstādēs, B2B/MICE kontaktbiržas un dalība tūrisma izstādēs ārvalstīs ar Latvijas uzņēmēju dalību |
180 000 | Ienākošā tūrisma uzņēmumi/ DMC – MICE pasākumu rīkotāji |
2 000 000 euro (indikatīvs dalībnieku apgrozījums gadā no iegūtajiem kontaktiem) |
Nacionālo stendu un kontaktbiržu organizēšanas izmaksas. Viens nacionālais stends un četras kontaktbiržas (summa noteikta, balstoties uz 2025. gada vidējām izmaksām) |
| FAM vizītes ar kontaktbiržām, B2B/MICE (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Vācija, UK, Nīderlande, Beļģija, Spānija, Itālija, potenciāli tirgi ar esošiem transporta savienojumiem, augošu tūrismu), | 80 000 | Ienākošā tūrisma uzņēmumi | 300 000 euro (indikatīvs dalībnieku apgrozījums gadā no iegūtajiem kontaktiem) |
Kopumā 10 FAM vizītes, vienas vizītes izmaksas 8 000 euro (summa noteikta, balstoties uz 2025. gada vidējām izmaksām) |
| Mediju vizītes, B2C (Ziemeļvalstis, Vācija, UK, ASV, Japāna, Latvijā notiekošo pasākumu popularizēšanai) Mārketinga kampaņas, B2C (Zviedrija, Somija, Norvēģija, Vācija, Polija) |
320 583 | Pakalpojumu sniedzēji-uzņēmēji | 33 000 000 (sasniegtā auditorija – potenciāli individuālie ceļotāji) |
5 Mārketinga kampanas un 5 ārvalstu mediju vizītes Kopumā 10 FAM vizītes, vienas vizītes izmaksas 8 000 euro (summa noteikta, balstoties uz 2025. gada vidējām izmaksām) |
| MICHELIN GUIDE (B2C) | 150 000 | Pakalpojumu sniedzēji-uzņēmēji | 600 000 euro (indikatīvi kopējie maksājumi valsts budžetā, ieskaitot IIN un VSAOI) |
2026. gada maksa par dalību Michelin Guide |
| Pasākumu eksporta sekmēšanas atbalsts | 75 000 | 75 000 euro (indikatīvi kopējie maksājumi valsts budžetā, ieskaitot IIN un VSAOI) |
5 - 7 pasākumi MICE pasākumu veicināšanai, vidēji viena pasākuma izmaksas 10 000 euro (summa noteikta, balstoties uz 2025. gada vidējām izmaksām) |
|
| KOPĀ | 805 183 |
Komandējuma izmaksas ietver transporta, naktsmītņu, dienas naudas, apdrošināšanas, ceļošanas dokumentu un citus ar darba pienākumu izpildi saistītos izdevumus komandējuma laikā.
Mārketinga aktivitāšu izmaksas ietver reklāmas kampaņas un publicitātes aktivitātes, kas vērstas uz uzmanības piesaisti Latvijas stendam un tā dalībniekiem, tostarp digitālo komunikāciju, sociālo tīklu reklāmu, informatīvo materiālu izstrādi un citas atpazīstamības veicināšanas aktivitātes atbilstoši attiecīgā pasākuma specifikai.
3.2. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotiem starptautiskiem sporta pasākumiem (transferts) – 225 000 euro:
| Pasākums | Budžets, euro | Dalībnieki aktivitātē | Atdeve: ārvalstu tūristu tēriņi vai sasniegtā auditorija | Piezīmes |
| Starptautisku sporta pasākumu organizēšana (norise) | 225 000 | Sporta federācijas | vismaz 13 500 ārvalstu viesu naktis Latvijā, kas nodrošinās 450 000 euro nodokļu ietekmi (balstoties uz vidējiem ārvalstu tūrista dienas tēriņi Latvijas Bankas ārvalstu maksājumu karšu datu pozīcijā “ceļojumi” – 217 euro par personu par diennakti, viens ārvalstu viesis vienā diennaktī rada 33,34 euro PVN. - attiecīgi 13 500 cilvēknaktis radīs vismaz šādu atdevi) |
Plānots atbalstīt starptautiskus, fiskāli neitrālus sporta pasākumus, kā ietvaros piesaistīto ārvalstu viesu radītā apgrozījuma pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi būs vismaz izsniegtā līdzfinansējuma apmērā. Tiks nodrošināts atbalsts vismaz diviem starptautiskiem sporta pasākumiem atbilstoši LSFP nolikumam. |
Kopā: 1 475 251 euro
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2026.gadā nepieciešamais finansējums 1 475 251 euro apmērā tiks nodrošināts palielinot apropriācija izdevumiem Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma”, novirzot tam citu pašu ieņēmumu (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai) naudas līdzekļu atlikumu uz 2026. gada 1. janvāri.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi