Anotācija (ex-ante)

2021. gada 5. jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām savu darbību ir sācis jaunais pašvaldību modelis. Ieviešot administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR),  līdz šim esošo 119 pašvaldību vietā Latvijā darbojas 43 pašvaldības. Jaunais pašvaldību modelis paredz nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu klāstu, t.sk. palielinot pašvaldības apkalpes teritoriju. Tā kā pašvaldības pēc savas ekonomiskās attīstības būtiski atšķiras un arī finansiālie resursi pašvaldībām investīcijām ir ierobežoti, ir nepieciešams ilgtermiņa papildus atbalsts ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, tajā pašā laikā veicinot klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu.

Papildus jānorāda, ka saglabājas Covid-19 radītās krīzes ietekme uz pašvaldību ekonomisko attīstību un turpmākām iespējām veicināt attīstību, nodrošinot pašvaldību iedzīvotājus ar kvalitatīviem un pieejamiem pakalpojumiem, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūru. Covid-19 krīze un tās rezultātā pieņemtie ierobežojumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši gan publisko finanšu stāvokli, jo samazinās nodokļu ieņēmumi un parādās nepieciešamība palielināt valsts atbalstu un sociālos pabalstus, gan situāciju darba tirgū, jo pieaug bezdarbs un samazinās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāte kopumā. Covid-19 krīzes ietekme būs izjūtama arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, jo daudziem noteiktajiem ierobežojumiem ir ietekme ilgākā laika periodā.

Pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras attīstība, uzlabojot pakalpojumu efektivitāti, var sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā vai pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām. Latvijā pašvaldībām ir liels potenciāls ietekmēt enerģētikas un transporta sektoru ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas ietver tādus pienākumus kā siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, sabiedriskā transporta organizēšanu, teritorijas attīstības plānošanu un zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšanu, kā arī publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu.  

Vienlaikus Latvijas gadījumā transformācija klimatneitrālas ekonomikas virzienā ir lielāks izaicinājums energointesīvākās teritorijās. Šīs teritorijas vienlaikus ir arī ar zemāku produktivitāti pēc citiem sociālekonomiskajiem un reģionālo attīstību raksturojošiem datiem. Līdz ar to šīm teritorijām ir divkāršs izaicinājums savas ekonomiskās struktūra maiņai, lai panāktu gan augstāku produktivitāti un izlīdzinātu reģionālās attīstības atšķirības, gan virzītos uz klimatneitrālu ekonomiku. Vienlaikus šī ir arī iespēja šādām teritorijām, jo virzībā uz klimata neitralitāti notiek pārkārtošanās starp tautsaimniecības nozarēm kā arī patēriņa paradumu maiņa, radot pieprasījumu pēc jauniem produktiem un pakalpojumiem. Līdz ar to reģionālās attīstības atšķirību samazināšana ir panākama kvalitatīvi jaunā izpildījumā, sasniedzot klimatneitrālas ekonomikas mērķus un virzoties uz klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem.

Noteikumu projekts paredz mērķdotāciju pašvaldību investīciju projektu īstenošanai pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta vai pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.

Noteikumu projekts paredz ikgadēju valsts budžeta finansējumu – mērķdotāciju pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kā arī 2022.gadam plānoto neizmantoto finansējumu MK noteikumu Nr.242 konkursa rezultātā, investīciju projektiem plānotais finansējums 2022. gadā ir 36 356 658 euro apmērā, bet turpmākajos gados tiks noteikts, gatavojot kārtējā gada valsts budžeta likumu. Investīciju projektu atlase tiks veikta reizi gadā, paredzot investīciju projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz katra gada 31. janvārim, savukārt 2022. gadā – 30 dienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

Noteikumu projekta saturs attiecībā uz investīciju projektu pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību un nosacījumiem saglabājas līdzīgs MK noteikumiem Nr. 242. Vienlaikus, ņemot vērā VARAM 2021. gada pieredzi pašvaldību investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanā, precizēti mērķdotācijas mērķi un nosacījumi valsts budžeta finansējuma saņemšanai.

Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 2013. gada 16.aprīļa noteikumi Nr. 207 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtība”.

Skaidrojums par noteikumu projektā ietvertajām pamatprasībām:
1) viens no pamatnosacījumiem, lai pašvaldības investīciju projekts varētu pretendēt uz mērķdotāciju, investīciju projekta īstenošanai jābūt paredzētai attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, turklāt nav pieļaujamas novirzes no investīciju projektā norādītā finansējuma apmēra un investīciju projekta nosaukuma, salīdzinot to ar attiecīgajam investīciju projektam norādīto finansējuma apmēru un nosaukumu investīciju plānā;

2) mērķdotācijas apmērs ir ne mazāk kā 100 000 euro un ne vairāk kā  2 000 000 euro vienam investīciju projektam, turklāt pašvaldība var saņemt mērķdotāciju par kopējo summu ne vairāk kā 2 000 000 euro vienā investīciju projektu iesniegumu kārtā;

3) pašvaldība var saņemt mērķdotāciju papildinošo investīciju projektu īstenošanai ar MK rīkojumu Nr.390 apstiprinātajiem investīciju projektiem. Šādiem investīciju projektiem ir jābūt uzsāktai jaunai iepirkumu procedūrai vai procedūrām un tie pilnībā jāīsteno 2022. gadā. Mērķdotācijas apmērs ir ne vairāk kā 15 procentu apmērā no projekta iesniedzēja MK rīkojumā Nr.390 apstiprinātā valsts budžeta finansējuma investīciju projektam. Šāds atbalsta veids tiek paredzēts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu investīciju projektu īstenošanu MK rīkojumā Nr.390 apstiprinātajiem projektiem. Tajā pašā laikā papildinošie investīciju projekti nedrīkst atbilst MK noteikumu Nr.242 3.6. apakšpunktā minētajam gadījumam, ka investīciju projekts neradīs nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem investīciju projektam turpmākajos gados. Papildinošiem investīciju projektiem var pieteikt aktivitātes, kas ir budžetu izdevumi pamatkapitāla veidošanai, kuru rezultātā tiek radīts jauns pamatlīdzeklis, ieguldījuma īpašums vai nemateriālais ieguldījums vai kuri uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem;

4) pašvaldības līdz katra gada 31. janvārim un 2022.gadā – 30 dienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, var iesniegt investīciju projektu pieteikumus VARAM. Gadījumā, ja kārtējā gada 31. janvāris ir brīvdiena, piemēram, sestdiena, tad investīciju projektu pieteikumus var iesniegt līdz nākamajai darbdienai ieskaitot;

5) noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā un pielikuma 7. punktā minētā investīciju projekta ilgtspēja ir jāskata kontekstā ar noteikumu projekta 9. un 10. punktu, kas kombinē pašvaldību pieejamos budžeta resursus attīstībai un demogrāfiskās tendences attiecīgajā pašvaldībā. Mērķdotācija prioritāri tiek paredzēta pašvaldībām, kurām ir viszemākie svērtie plānotie vērtētie budžeta ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju kārtējā gadā (pēc Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) datiem) kombinācijā ar svērto lielāko bērnu skaitu līdz sešu gadu vecumam uz 1000 iedzīvotājiem iepriekšējā gadā (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) datiem). Pašvaldību plānotie vērtētie budžeta ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas tiks iegūti saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu un noteikti attiecīgā gada Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību, ņemot vērā gadskārtējā budžeta likumā noteikto finansējuma apjomu. Lai katram rādītājam piešķirtu tā specifisko nozīmību, katrs rādītājs tiks reizināts ar nozīmības svaru 0,5. Šādu rādītāju izmantošana nodrošina līdzsvarotu pieeju, jo mērķdotāciju investīciju projektu īstenošanai iespējams saņemt pašvaldībām ar augstākiem reģionālās attīstības izaicinājumiem (vērtējot budžeta iespējas) un pašvaldībām ar pozitīvām attīstības tendencēm (vērtējot bērnu skaitu);

6) investīciju projektu ilgtspēja tiek vērtēta arī atbilstoši pašvaldības iesniegtajai informācijai par investīciju projekta uzturēšanas izmaksām trīs gadus pirms (ja ir attiecināms) un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas. Pašvaldībai, piesakot investīciju projektu mērķdotācijas saņemšanai, ir jāveic izvērtējums par projekta ilgtspēju un tā radīto ietekmi uz pašvaldības budžetu turpmākajos 10 gados. Tāpat jānorāda investīciju projekta ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;

7) noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā un pielikuma 8. punktā minētajam izmaksu ekonomiskajam pamatojumam jāņem vērā, ka pašvaldībai pirms investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas ir jāveic priekšdarbs par izmaksu noskaidrošanu un nodrošināšanu, lai investīciju projektā plānotās izmaksas atbilst tirgus cenai. Iesniedzot investīciju projekta pieteikumu, pašvaldībai ir jāapliecina, ka investīciju projekta izmaksu ekonomiskais aprēķins balstās uz vismaz vienu no sekojošiem informācijas avotiem: esošā investīciju projekta iepirkuma rezultātu, līdzvērtīga investīciju projekta iepirkuma rezultātu, kas veikts ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms investīciju projekta iesniegšanas, tirgus aptaujas rezultātu vai projektētāja apstiprinātu tāmi, kas izstrādāta vai aktualizēta ne agrāk kā 6 mēnešus pirms investīciju projekta iesniegšanas (pašvaldība apliecina atbilstību, pieteikuma 8.punktā norādot "Jā").

Turklāt, nav iespējams iesniegt pieteikumu mērķdotācijas saņemšanai, ja investīciju projekts ir jau realizēts vai par jau pieņemtiem (pašvaldības apmaksātiem) projekta ietvaros plānotajiem darbiem.  Vienlaikus attiecībā uz ieguldījumiem, var tikt pieteikti investīciju projekti, kas tiek veikti sinerģijā ar Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētiem projektiem, taču šīs mērķdotācijas ietvaros netiek attiecinātas izmaksas, lai segtu Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu neattiecināmās izmaksas, kas ir šo projektu neatņemama sastāvdaļa. Kā arī pašvaldībai jānodrošina nosacījums par naudas plūsmas nodalīšanu, lai novērstu dubultā finansējuma risku.

Papildus investīciju projekta izmaksas ir attiecināmas no investīciju projekta iesniegšanas gada 1.janvāra;

8) noteikuma projekta 4.4. apakšpunkts paredz, ka investīciju projektiem ir jāapliecina augsta tehniskā gatavība – plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) ir izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir akceptēta būvniecības iecere, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā, vai ir sagatavots cits būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikts dokumentu kopums, kas apliecina projekta tehnisko gatavību. Ja nav attiecināms, pašvaldība iesniedz apliecinājumu, ka paredzētā investīciju projekta īstenošanai būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami;

9) noteikumu projekta 4.5. apakšpunkts nosaka, ka investīciju projekts (tai skaitā būvdarbus, ja attiecināms) ir pilnībā īstenojams līdz projekta otrā īstenošanas gada 31. decembrim, sasniedzot investīciju projekta mērķi un neradot nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem investīciju projektam turpmākajos gados. Papildus noteikumu projekta 4.6. apakšpunkts paredz, ka investīciju projekta īstenošanā ne mazāk kā 65 procenti valsts budžeta finansējuma tiek izmantots līdz projekta iesniegšanas gada 31. decembrim. Investīciju projektu uzraudzības fāzē valsts budžeta finansējuma izpilde tiek aprēķināta no noslēgto iepirkumu līgumu summas, kas attiecināmi uz investīciju projektu, bet tā nevar būt lielāka par apstiprināto mērķdotācijas summu. Vērtējot 2021. gada investīciju projektus, kas tika apstiprināti ar MK rīkojumu Nr.390, daļai pašvaldību investīciju projektu noslēgto iepirkumu līgumu summas bija mazākas, nekā apstiprinātais valsts budžeta finansējums, kas norāda uz ietaupījumu. Tāpēc valsts budžeta izlietojums ir aprēķināms pēc faktiskajiem izdevumiem jeb iepirkumu līgumu summām. Savukārt citiem pašvaldību investīciju projektiem noslēgto iepirkumu līgumu summas pārsniedza plānotās izmaksas, kas norāda uz sadārdzinājumu. Šajos gadījumos pieejamais valsts budžeta finansējums paliek nemainīgs;

10) noteikumu projekta 4.7. apakšpunkts paredz, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai tiek nodrošināts ne mazāk kā 15 procentu apmērā no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma. Investīciju projektu uzraudzības fāzē pašvaldības līdzfinansējums ne mazāk kā 15 procentu apmērā tiek aprēķināts no noslēgto iepirkumu līgumu summas, kas attiecināmi uz investīciju projektu, bet ne vairāk kā apstiprinātā mērķdotācijas summa. Vērtējot 2021. gada projektus, kuri tika apstiprināti ar MK rīkojumu Nr.390, daļai pašvaldību investīciju projektu noslēgto iepirkumu līgumu summas bija mazākas, nekā apstiprinātais valsts budžeta finansējums, kas norāda uz ietaupījumu. Attiecīgi arī pašvaldības līdzfinansējums ne mazāk kā 15 procentu apmērā ir aprēķināms pēc faktiskajiem izdevumiem jeb iepirkumu līgumu summām. Savukārt citiem pašvaldību investīciju projektiem noslēgto iepirkumu līgumu summas pārsniedza plānotās izmaksas, kas norāda uz sadārdzinājumu. Šajos gadījumos pieejamais valsts budžeta finansējums paliek nemainīgs, proti, netiek palielināts un ir atbilstošs ar MK rīkojumu Nr.390 apstiprinātajam piešķirtajam finansējumam. Attiecīgi šāds izmaksu pieaugums ir sedzams no pašvaldības budžeta līdzekļiem;

11) noteikumu projekta 4.8. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums tiek nodrošināts līdz valsts budžeta finansējuma izmaksai. Tas nozīmē, ka pašvaldībai jānodrošina atsevišķs konts, kurā tiek ieskaitīts investīciju projekta īstenošanai attiecīgajam gadam plānotais pašvaldības līdzfinansējums.  

Citi skaidrojumi:
12) atbilstoši noteikumu projekta 4.2. apakšpunktam investīciju projekts Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē ir budžeta investīcijas. Tas nozīmē, ka investīciju projektam valsts budžeta investīcijas ir budžetu izdevumi pamatkapitāla veidošanai, kuru rezultātā tiek radīts jauns pamatlīdzeklis, ieguldījuma īpašums vai nemateriālais ieguldījums vai kuri uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem;

13) atbilstoši noteikumu projekta 12. punktam investīciju projektu uzraudzību un mērķdotācijas izmaksu nodrošinās VRAA, kurai nodrošina arī MK rīkojumā Nr.390 apstiprināto projektu uzraudzību;

14) atbilstoši noteikumu projekta 6. punktam VARAM izveidota komisija divu nedēļu laikā izvērtē iesniegto investīciju projektu pieteikumu atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajiem nosacījumiem un šo noteikumu 5. punktā minētajai informācijai, kā arī, balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju, izvērtē, vai atbalsts šiem projektiem ir vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts par komisijas sastāva noteikšanu. Ar VARAM ministra izdotiem rīkojumiem tiek apstiprināts investīciju projektu izvērtēšanas komisijas sastāvs, kā arī investīciju projektu izvērtēšanas komisijas nolikums. Tiek plānots, ka investīciju projektu izvērtēšanas komisijas sastāvā tiks iekļauti deleģēti pārstāvji no VARAM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas.