24-TA-439: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 43. pants.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts.
Rīgas domes 29.11.2023. lēmums Nr. RD-23-3112-lē (prot. Nr. 109, 58. §) “Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošo nekustamo īpašumu Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (kadastra Nr. 01000682022)”.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts.
Rīgas domes 29.11.2023. lēmums Nr. RD-23-3112-lē (prot. Nr. 109, 58. §) “Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošo nekustamo īpašumu Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (kadastra Nr. 01000682022)”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Finanšu ministrijai bez atlīdzības nodot Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 068 2022) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 068 2022) 0,1607 ha platībā – Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā, kas nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai saskaņā ar Pašvaldību likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 068 2022) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 068 2022) Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (turpmāk – Zemes vienība), Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.12879, lēmuma datums 17.07.1998.
Rīgas dome 29.11.2023. ir pieņēmusi lēmumu Nr. RD-23-3112-lē (prot. Nr. 109, 58. §) “Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošo nekustamo īpašumu Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (kadastra Nr. 01000682022), ar kuru atzīts, ka Zemes vienība, kas visā platībā atrodas ielu teritorijā (Mīlgrāvja ielas sarkanajās līnijās), ir nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei.
Vienlaikus minētajā Rīgas domes lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski uz tās atrodas:
1) daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēta;
2) daļa no būves - ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums, kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis 0801 – komercdarbības objektu apbūve – 0,1607 ha. Zemes vienības lietošanas veids – pārējās zemes platības 0,1607 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 50 300 euro.
NĪVKIS Zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
1) aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, platība 0.00 bez mērvienības;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Premium petroleum" ēka, platība 0.00 bez mērvienības;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.1607 ha.
Zemesgrāmatā Zemes vienībai reģistrēta lietu tiesība, kas apgrūtina Zemes vienību - atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ielu-sarkanā līnija, platība 0.1607 ha.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 08.09.2023. vēstuli Nr. DA-23-23397-nd informē, ka:
1) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti Zemes vienība visā platībā atrodas transporta infrastruktūras teritorijā TR1, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.7.1. apakšnodaļas prasībām.
2) Zemes vienība neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās.
3) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
4) saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktu Zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu.
5) Zemes vienība atrodas ielu sarkanajās līnijās, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Pārņemot valstij piederošo Zemes vienību pašvaldības īpašumā, tas tiks izmantots pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei.
No minētā secināms, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība neplāno Zemes vienību izmantot saimnieciskās darbības veikšanai un tā būs pieejama bez ierobežojumiem publiskai lietošanai visai sabiedrībai bez maksas. Ņemot vērā minēto, nododot Zemes vienību pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, izmantojot Zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Ņemot vērā, ka uz Zemes vienību atrodas daļa no nevienam nepiederošas inženierbūves (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums), kas nav reģistrēta zemesgrāmatā un NĪVKIS, VNĪ ar 06.06.2023. vēstuli Nr. 2/9-3/4825 vērsās Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ar lūgumu sniegt informāciju, vai uz Zemes vienības esošā inženierbūve – asfalta laukums atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības bilancē un vai ir dokumenti par minētās būves piederību.
Atbilstoši Rīgas domes Īpašuma departamenta 17.07.2023. vēstulē DI-23-1215-nd norādītājam, Rīgas domes Satiksmes departaments sniedzis informāciju, ka minētā būve nav Rīgas domes Satiksmes departamenta bilancē, taču norādīja, ka Zemes vienība ir nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildes nodrošināšanai, proti, Mīlgrāvja ielas pārbūvei, un tādējādi lietderīgi būtu lūgt Finanšu ministriju bez atlīdzības nodot Zemes vienību Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā.
Uz Zemes vienības atrodas arī daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēta.
Būves īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Trest Oil” (turpmāk - SIA "Trest Oil") 29.12.2009. pirkuma līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Premium petroleum"). Par Zemes vienības lietošanu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) 14.08.2023. noslēgusi zemes nomas līgumu Nr.IEN/2023/1353 ar SIA “Trest Oil” (turpmāk – Līgums). Līguma 2.3.1.apakšpunkts paredz, ka Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski dabā ar to ir saistīta īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas ir nomnieka īpašumā.
Līguma 3.1.apakšpunkts paredz, ka Līgums ir spēkā līdz Zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.05.2025.
Līguma 5.7.punkts paredz, ka līgumam izbeidzoties, nomniekam ir pienākums viena mēneša laikā atbrīvot Zemes vienību no uz tās esošās visas kustamās mantas.
Līguma 5.8.apakšpunkts paredz, ka gadījumā, ja nomnieks neizpilda Līguma 5.7.apakšpunktā noteikto pienākumu, nākamajā dienā pēc 5.7.punktā noteiktā viena mēneša termiņa notecējuma, visa uz Zemes vienības esošā kustamā manta uzskatāma par nodotu valstij Finanšu ministrijas personā bez atlīdzības un VNĪ pārvaldīšanā, kas tiesīga izmantot to pēc saviem ieskatiem.
Ņemot vērā rīkojuma projekta paskaidrojošajiem materiāliem pievienoto Līgumu (Līguma 2.3.1. apakšpunktā norādīts, ka, saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski dabā ar to ir saistīta īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve (konteinertipa degvielas uzpildes stacija) secināms, ka konteinertipa degvielas uzpildes stacija ir pārvietojama būve, kas ievērojot Civillikuma 842.pantā noteikto (ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru) uzskatāma par kustamu mantu. Minētā būve netiek izmantota kā degvielas uzpildes stacija.
Ņemot vērā, ka Zemes vienība nepieciešama Rīgas pilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai, kā arī to, ka tā nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, ievērojot Līguma 3.1.apakšpunktā noteikto, VNĪ ar 02.04.2024. vēstuli Nr.2/9-2/2558 informēja SIA “Trest Oil” par sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz nodot Zemes vienību Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, vienlaikus lūdzot sniegt informāciju par iespēju un termiņu, kādā SIA “Trest Oil” varētu atbrīvot zemes vienību no viņiem piederošās kustamās mantas (konteinertipa degviela uzpildes stacija), ievērojot vides aizsardzības prasības.
Tāpat par minētajiem Līguma nosacījumiem SIA “Trest Oil” tika paziņots jau 05.06.2023. vēstulē Nr.4/3-1/4772, norādot, ka VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijā nolemts virzīt Zemes vienību atsavināšanai, kā arī Līgumu noslēgt līdz Zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.05.2025., Līgumā iekļaujot nosacījumu, ka pēc Līguma termiņa beigām Zemes vienība viena mēneša laikā ir jāatbrīvo no visas uz tās esošās kustamās mantas (Līguma 5.7. punkts).
16.04.2024. Rīgas pilsētas tiesā ierosināts SIA “Trest Oil” tiesiskās aizsardzības process Nr.C771065224 un iecelta uzraugošā persona.
Papildus VNĪ 30.08.2024. ir saņemta SIA "Trest Oil" vēstule, kurā SIA "Trest Oil" informē, ka šobrīd veic nepieciešamās darbības būvju reģistrēšanai NĪVKIS un lūdz sniegt atbalstu faktiski dabā esošo ēku ierakstīšanai un būvju īpašuma piederības datu reģistrēšanai NĪVKIS, reģistrējot SIA “Trest Oil” kā būvju īpašnieku, vienlaikus lūdzot apturēt visas darbības ar Zemes vienību, lai nenodarītu kaitējumu SIA “Trest Oil”, kamēr netiek pabeigts tiesiskas aizsardzības process.
Ņemot vērā, ka uz valstij piederošās neapbūvētās zemes vienības faktiski atrodas īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve - konteinertipa degvielas uzpildes stacija, kas atbilstoši Līguma nosacījumiem būtu jāpārvieto mēneša laikā pēc Līguma termiņa izbeigšanās, tātad pēc Zemes vienības atsavināšanas, VNĪ nav tiesiska pamata sniegt atbalstu SIA “Trest Oil” īslaicīgās lietošanas konteinertipa būves īpašumtiesību un būvniecības dokumentācijas sakārtošanā attiecīgajos valsts reģistros. Papildus vēršam uzmanību, ka Nomas līguma 5.9.punktā noteikts, ka jauna būvniecība uz Zemes vienības nav atļauta.
Vienlaikus ņemot vērā SIA "Trest Oil" ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, Līguma 5.7.punkts par nomnieka pienākumu atbrīvot zemes vienību no uz tās esošās visas kustamās mantas, kā arī Līguma 5.8.punkts nav piemērojams.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi Zemes vienību saglabāt valsts īpašumā, to, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder arī blakus esošais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 068 0314) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 068 0314) 0,2157 ha platībā, uz kuras saskaņā ar NĪVKIS pieejamo kartes skata izdruku redzams, ka atrodas atlikusī daļa no NĪVKIS nereģistrētās būves - ar betonu un asfaltbetonu klātā laukuma un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 068 0314 001) degvielas uzglabāšanas rezervuārs, uz kuru īpašuma tiesības nav reģistrētas, kā arī to, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir izteikusi piekrišanu pārņemt zemes vienību ar zemesgrāmatā un NĪVKIS nereģistrētajām būvēm, Zemes vienības nodošana Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju īstenošanai, norādot informāciju par būvēm, kas atrodas uz Zemes vienības - daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija) un daļa no būves - ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums, konkrētajā situācijā ir uzskatāma par visatbilstošāko risinājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ šobrīd nav lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, lai veiktu būves (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums) daļas reģistrāciju NĪVKIS.
Atbilstoši Līguma 7.4. punktam Līgums tiks uzskatīts par izbeigtu, kad Zemes vienība tiks nodota Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā.
Pēc Zemes vienības nodošanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, pašvaldības kā Zemes vienības īpašnieka kompetencē būs jautājuma risināšana par nekustamā īpašuma sastāva sakārtošanu un tiesisko attiecību risināšanu ar būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacijas) īpašnieku.
Ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu maiņu, proti, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā tiks nodota Zemes vienība, uz kuras joprojām atradīsies daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), VNĪ vērsās pašvaldībā ar lūgumu sniegt informāciju, kādam mērķim nekustamais īpašums Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (gan Zemes vienība, gan uz Zemes vienības esošās būves) tiks izmantots, un vai nekustamajā īpašumā (gan Zemes vienībā, gan arī uz Zemes vienības esošajās būvēs) tiks veikta saimnieciskā darbība pēc Zemes vienības nodošanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašuma departaments 26.11.2024. vēstulē Nr.DI-24-2207-nd sniedzis papildus informāciju, ka nekustamais īpašums Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā, kas sastāv no Zemes vienības 1607 m2 platībā un visā platībā atrodas ielu teritorijā (Mīlgrāvja ielas sarkanajās līnijās), ir nepieciešams Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei. Tāpat norādīja, ka tuvāko gadu laikā nav paredzēta Mīlgrāvja ielas pārbūve. Zemes vienību un būves (īslaicīgās lietošanas konteinertipa degvielas uzpildes stacija un asfaltbetona laukums), kas faktiski daļēji atrodas uz Zemes vienības, pēc pārņemšanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā plānots izmantot nesaimnieciskiem mērķiem, tas ir, tikai pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei. Ņemot vērā minēto, nododot Zemes vienību pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Rīgas dome 29.11.2023. ir pieņēmusi lēmumu Nr. RD-23-3112-lē (prot. Nr. 109, 58. §) “Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošo nekustamo īpašumu Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (kadastra Nr. 01000682022), ar kuru atzīts, ka Zemes vienība, kas visā platībā atrodas ielu teritorijā (Mīlgrāvja ielas sarkanajās līnijās), ir nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei.
Vienlaikus minētajā Rīgas domes lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski uz tās atrodas:
1) daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēta;
2) daļa no būves - ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums, kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis 0801 – komercdarbības objektu apbūve – 0,1607 ha. Zemes vienības lietošanas veids – pārējās zemes platības 0,1607 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 50 300 euro.
NĪVKIS Zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
1) aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, platība 0.00 bez mērvienības;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Premium petroleum" ēka, platība 0.00 bez mērvienības;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.1607 ha.
Zemesgrāmatā Zemes vienībai reģistrēta lietu tiesība, kas apgrūtina Zemes vienību - atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ielu-sarkanā līnija, platība 0.1607 ha.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 08.09.2023. vēstuli Nr. DA-23-23397-nd informē, ka:
1) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti Zemes vienība visā platībā atrodas transporta infrastruktūras teritorijā TR1, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.7.1. apakšnodaļas prasībām.
2) Zemes vienība neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās.
3) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
4) saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktu Zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu.
5) Zemes vienība atrodas ielu sarkanajās līnijās, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Pārņemot valstij piederošo Zemes vienību pašvaldības īpašumā, tas tiks izmantots pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei.
No minētā secināms, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība neplāno Zemes vienību izmantot saimnieciskās darbības veikšanai un tā būs pieejama bez ierobežojumiem publiskai lietošanai visai sabiedrībai bez maksas. Ņemot vērā minēto, nododot Zemes vienību pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, izmantojot Zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Ņemot vērā, ka uz Zemes vienību atrodas daļa no nevienam nepiederošas inženierbūves (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums), kas nav reģistrēta zemesgrāmatā un NĪVKIS, VNĪ ar 06.06.2023. vēstuli Nr. 2/9-3/4825 vērsās Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ar lūgumu sniegt informāciju, vai uz Zemes vienības esošā inženierbūve – asfalta laukums atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības bilancē un vai ir dokumenti par minētās būves piederību.
Atbilstoši Rīgas domes Īpašuma departamenta 17.07.2023. vēstulē DI-23-1215-nd norādītājam, Rīgas domes Satiksmes departaments sniedzis informāciju, ka minētā būve nav Rīgas domes Satiksmes departamenta bilancē, taču norādīja, ka Zemes vienība ir nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildes nodrošināšanai, proti, Mīlgrāvja ielas pārbūvei, un tādējādi lietderīgi būtu lūgt Finanšu ministriju bez atlīdzības nodot Zemes vienību Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā.
Uz Zemes vienības atrodas arī daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas NĪVKIS un zemesgrāmatā nav reģistrēta.
Būves īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Trest Oil” (turpmāk - SIA "Trest Oil") 29.12.2009. pirkuma līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Premium petroleum"). Par Zemes vienības lietošanu valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) 14.08.2023. noslēgusi zemes nomas līgumu Nr.IEN/2023/1353 ar SIA “Trest Oil” (turpmāk – Līgums). Līguma 2.3.1.apakšpunkts paredz, ka Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski dabā ar to ir saistīta īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), kas ir nomnieka īpašumā.
Līguma 3.1.apakšpunkts paredz, ka Līgums ir spēkā līdz Zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.05.2025.
Līguma 5.7.punkts paredz, ka līgumam izbeidzoties, nomniekam ir pienākums viena mēneša laikā atbrīvot Zemes vienību no uz tās esošās visas kustamās mantas.
Līguma 5.8.apakšpunkts paredz, ka gadījumā, ja nomnieks neizpilda Līguma 5.7.apakšpunktā noteikto pienākumu, nākamajā dienā pēc 5.7.punktā noteiktā viena mēneša termiņa notecējuma, visa uz Zemes vienības esošā kustamā manta uzskatāma par nodotu valstij Finanšu ministrijas personā bez atlīdzības un VNĪ pārvaldīšanā, kas tiesīga izmantot to pēc saviem ieskatiem.
Ņemot vērā rīkojuma projekta paskaidrojošajiem materiāliem pievienoto Līgumu (Līguma 2.3.1. apakšpunktā norādīts, ka, saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienība ir neapbūvēta, bet faktiski dabā ar to ir saistīta īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve (konteinertipa degvielas uzpildes stacija) secināms, ka konteinertipa degvielas uzpildes stacija ir pārvietojama būve, kas ievērojot Civillikuma 842.pantā noteikto (ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru) uzskatāma par kustamu mantu. Minētā būve netiek izmantota kā degvielas uzpildes stacija.
Ņemot vērā, ka Zemes vienība nepieciešama Rīgas pilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai, kā arī to, ka tā nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, ievērojot Līguma 3.1.apakšpunktā noteikto, VNĪ ar 02.04.2024. vēstuli Nr.2/9-2/2558 informēja SIA “Trest Oil” par sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz nodot Zemes vienību Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, vienlaikus lūdzot sniegt informāciju par iespēju un termiņu, kādā SIA “Trest Oil” varētu atbrīvot zemes vienību no viņiem piederošās kustamās mantas (konteinertipa degviela uzpildes stacija), ievērojot vides aizsardzības prasības.
Tāpat par minētajiem Līguma nosacījumiem SIA “Trest Oil” tika paziņots jau 05.06.2023. vēstulē Nr.4/3-1/4772, norādot, ka VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijā nolemts virzīt Zemes vienību atsavināšanai, kā arī Līgumu noslēgt līdz Zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.05.2025., Līgumā iekļaujot nosacījumu, ka pēc Līguma termiņa beigām Zemes vienība viena mēneša laikā ir jāatbrīvo no visas uz tās esošās kustamās mantas (Līguma 5.7. punkts).
16.04.2024. Rīgas pilsētas tiesā ierosināts SIA “Trest Oil” tiesiskās aizsardzības process Nr.C771065224 un iecelta uzraugošā persona.
Papildus VNĪ 30.08.2024. ir saņemta SIA "Trest Oil" vēstule, kurā SIA "Trest Oil" informē, ka šobrīd veic nepieciešamās darbības būvju reģistrēšanai NĪVKIS un lūdz sniegt atbalstu faktiski dabā esošo ēku ierakstīšanai un būvju īpašuma piederības datu reģistrēšanai NĪVKIS, reģistrējot SIA “Trest Oil” kā būvju īpašnieku, vienlaikus lūdzot apturēt visas darbības ar Zemes vienību, lai nenodarītu kaitējumu SIA “Trest Oil”, kamēr netiek pabeigts tiesiskas aizsardzības process.
Ņemot vērā, ka uz valstij piederošās neapbūvētās zemes vienības faktiski atrodas īslaicīgās lietošanas pārvietojama būve - konteinertipa degvielas uzpildes stacija, kas atbilstoši Līguma nosacījumiem būtu jāpārvieto mēneša laikā pēc Līguma termiņa izbeigšanās, tātad pēc Zemes vienības atsavināšanas, VNĪ nav tiesiska pamata sniegt atbalstu SIA “Trest Oil” īslaicīgās lietošanas konteinertipa būves īpašumtiesību un būvniecības dokumentācijas sakārtošanā attiecīgajos valsts reģistros. Papildus vēršam uzmanību, ka Nomas līguma 5.9.punktā noteikts, ka jauna būvniecība uz Zemes vienības nav atļauta.
Vienlaikus ņemot vērā SIA "Trest Oil" ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, Līguma 5.7.punkts par nomnieka pienākumu atbrīvot zemes vienību no uz tās esošās visas kustamās mantas, kā arī Līguma 5.8.punkts nav piemērojams.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi Zemes vienību saglabāt valsts īpašumā, to, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder arī blakus esošais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 068 0314) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 068 0314) 0,2157 ha platībā, uz kuras saskaņā ar NĪVKIS pieejamo kartes skata izdruku redzams, ka atrodas atlikusī daļa no NĪVKIS nereģistrētās būves - ar betonu un asfaltbetonu klātā laukuma un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 068 0314 001) degvielas uzglabāšanas rezervuārs, uz kuru īpašuma tiesības nav reģistrētas, kā arī to, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir izteikusi piekrišanu pārņemt zemes vienību ar zemesgrāmatā un NĪVKIS nereģistrētajām būvēm, Zemes vienības nodošana Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju īstenošanai, norādot informāciju par būvēm, kas atrodas uz Zemes vienības - daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija) un daļa no būves - ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums, konkrētajā situācijā ir uzskatāma par visatbilstošāko risinājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ šobrīd nav lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, lai veiktu būves (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums) daļas reģistrāciju NĪVKIS.
Atbilstoši Līguma 7.4. punktam Līgums tiks uzskatīts par izbeigtu, kad Zemes vienība tiks nodota Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā.
Pēc Zemes vienības nodošanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, pašvaldības kā Zemes vienības īpašnieka kompetencē būs jautājuma risināšana par nekustamā īpašuma sastāva sakārtošanu un tiesisko attiecību risināšanu ar būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacijas) īpašnieku.
Ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu maiņu, proti, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā tiks nodota Zemes vienība, uz kuras joprojām atradīsies daļa no īslaicīgās lietošanas būves (konteinertipa degvielas uzpildes stacija), VNĪ vērsās pašvaldībā ar lūgumu sniegt informāciju, kādam mērķim nekustamais īpašums Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā (gan Zemes vienība, gan uz Zemes vienības esošās būves) tiks izmantots, un vai nekustamajā īpašumā (gan Zemes vienībā, gan arī uz Zemes vienības esošajās būvēs) tiks veikta saimnieciskā darbība pēc Zemes vienības nodošanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašuma departaments 26.11.2024. vēstulē Nr.DI-24-2207-nd sniedzis papildus informāciju, ka nekustamais īpašums Mīlgrāvja ielā 18, Rīgā, kas sastāv no Zemes vienības 1607 m2 platībā un visā platībā atrodas ielu teritorijā (Mīlgrāvja ielas sarkanajās līnijās), ir nepieciešams Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildei, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei. Tāpat norādīja, ka tuvāko gadu laikā nav paredzēta Mīlgrāvja ielas pārbūve. Zemes vienību un būves (īslaicīgās lietošanas konteinertipa degvielas uzpildes stacija un asfaltbetona laukums), kas faktiski daļēji atrodas uz Zemes vienības, pēc pārņemšanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā plānots izmantot nesaimnieciskiem mērķiem, tas ir, tikai pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai, konkrēti, Mīlgrāvja ielas braucamās daļas un ietves publiskā lietojuma nodrošināšanai un pārbūvei. Ņemot vērā minēto, nododot Zemes vienību pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 43.pantu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētās Zemes vienības tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt Zemes vienības nodošanu bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ņemot vērā minēto un Rīgas valstspilsētas pašvaldības lēmumu pārņemt Zemes vienību pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju īstenošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu rīkojuma projektu.
Zemes vienība tiek nodota bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Nekustamais īpašums tiks atdots visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem, proti, kopā ar uz tā izbūvētām būvēm un citiem labiekārtojama elementiem atbilstoši Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Ievērojot minēto, ja Zemes vienība vairs netiks izmantota Rīgas valstspilsētas pašvaldības lēmumā norādīto funkciju īstenošanai un Rīgas valstspilsētas pašvaldība būs veikusi darbības nekustamā īpašuma sastāva sakārtošanai, reģistrējot būvi (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums) NĪVKIS, valstij tiks nodota atpakaļ Zemes vienība kopā ar minēto būvi kā vienots nekustamais īpašums.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētās Zemes vienības tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt Zemes vienības nodošanu bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ņemot vērā minēto un Rīgas valstspilsētas pašvaldības lēmumu pārņemt Zemes vienību pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju īstenošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu rīkojuma projektu.
Zemes vienība tiek nodota bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Nekustamais īpašums tiks atdots visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem, proti, kopā ar uz tā izbūvētām būvēm un citiem labiekārtojama elementiem atbilstoši Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Ievērojot minēto, ja Zemes vienība vairs netiks izmantota Rīgas valstspilsētas pašvaldības lēmumā norādīto funkciju īstenošanai un Rīgas valstspilsētas pašvaldība būs veikusi darbības nekustamā īpašuma sastāva sakārtošanai, reģistrējot būvi (ar betonu un asfaltbetonu klāts laukums) NĪVKIS, valstij tiks nodota atpakaļ Zemes vienība kopā ar minēto būvi kā vienots nekustamais īpašums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīgas pilsētas iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīgas pilsētas iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekts neskar valsts budžetu. Izdevumus saistībā ar Zemes vienības reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda, izdevumus, kas saistīti ar Zemes vienības uzturēšanu, segs Rīgas valstspilsētas pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija (VNĪ) un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi