25-TA-2239: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likums “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk - Saistītais likumprojekts) paredz nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1640) 11., 12., 13. un 15. pantam.
Ar Likumprojektu tiks nodrošināts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Likums) ir saskanīgs ar Sastīto likumprojektu, tādējādi nodrošinot tā viennozīmīgu un skaidru piemērošanu.
Tāpat ar Likumprojektu tiek risināta identificēta problēma saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas.
Ar Likumprojektu tiks nodrošināts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Likums) ir saskanīgs ar Sastīto likumprojektu, tādējādi nodrošinot tā viennozīmīgu un skaidru piemērošanu.
Tāpat ar Likumprojektu tiek risināta identificēta problēma saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar Saistīto likumprojektu paredzēts nodrošināt NILLTPFNL atbilstību Direktīvas Nr. 2024/1640 11., 12., 13. un 15. pantam. Izmaiņas veicamas arī attiecībā uz reģistrējamās informācijas apjomu par patiesajiem labuma guvējiem. Ņemot vērā Saistīto likumprojektu, Likumā ir precizējamas atsevišķas tiesību normas, kurās norādīts konkrēts informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms.
Tāpat Likumprojekta mērķis ir precizēt Reģistra kompetenci, vērtējot kapitālsabiedrību statūtos ietverto noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem.
Tāpat Likumprojekta mērķis ir precizēt Reģistra kompetenci, vērtējot kapitālsabiedrību statūtos ietverto noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
NILLTPFNL 18.1 – 18.6 pantā ir noteikta kārtība, kādā juridiskās personas, personālsabiedrības, ārvalsts juridiskās personas vai juridiskie veidojumi, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību (turpmāk — ārvalsts subjekts), kā arī juridiskie veidojumi (turpmāk kopā saukti — tiesību subjekts) noskaidro un atklāj informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, kā arī Reģistrs nodrošina minētās informācijas publiskumu. Tāpat NILLTPFNL 18.1 panta ceturtajā daļā un 18.4 panta otrajā daļā noteiktās ziņas par tiesību subjekta patieso labuma guvēju, kuras tiesību subjekts glabā, pastāvīgi aktualizē un iesniedz Reģistrā – vārdu, uzvārdu, Latvijas piešķirtu personas kodu un dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole, tai skaitā norādot citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota. Līdz ar to NILLTPFNL ir noteikts konkrēts Reģistrā iesniedzamais un reģistrējamais informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms.
Vienlaikus arī Likumā atsevišķās normās ir minēts konkrēts informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms. Proti, Likuma 4.10 panta divpadsmitās daļas 2. punktā noteikts informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomus, kādam Reģistrs nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā (https://data.gov.lv/dati/lv/organization/ur). Likuma 18.28D panta otrajā daļā noteikta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā reģistrējamā informācija par Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem. Savukārt Likuma 18.34 pantā uzskaitīta konkrēta uzkrājamā un uz Eiropas Savienības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (Beneficial ownership registers interconnection system) (turpmāk – BORIS) nododamā informācija par patiesajiem labuma guvējiem.
Likuma 14. pantā noteikta Reģistra kompetence, pārbaudot iesniegtos dokumentus par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju komercreģistrā. Reģistrs tostarp pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Vienlaikus Likuma 14. panta otrās daļas 2. punkts sašaurina Reģistra kompetenci – Reģistra kompetencē neietilpst saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 8. un 9. punktu statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās pārbaude. Proti, Reģistrs nepārbauda īpašus daļu atsavināšanas noteikumus un citus noteikumus, kurus dibinātāji iekļāvuši statūtos.
Tāpat Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punktā paredzēts, ka, ja kapitālsabiedrībai ir dažādas daļu (akciju) kategorijas, statūtos norāda tiesības, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas un katras kategorijas daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību. Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā nav ietverta atsauce uz minēto normu.
Vienlaikus arī Likumā atsevišķās normās ir minēts konkrēts informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms. Proti, Likuma 4.10 panta divpadsmitās daļas 2. punktā noteikts informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomus, kādam Reģistrs nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā (https://data.gov.lv/dati/lv/organization/ur). Likuma 18.28D panta otrajā daļā noteikta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā reģistrējamā informācija par Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem. Savukārt Likuma 18.34 pantā uzskaitīta konkrēta uzkrājamā un uz Eiropas Savienības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (Beneficial ownership registers interconnection system) (turpmāk – BORIS) nododamā informācija par patiesajiem labuma guvējiem.
Likuma 14. pantā noteikta Reģistra kompetence, pārbaudot iesniegtos dokumentus par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju komercreģistrā. Reģistrs tostarp pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Vienlaikus Likuma 14. panta otrās daļas 2. punkts sašaurina Reģistra kompetenci – Reģistra kompetencē neietilpst saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 8. un 9. punktu statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās pārbaude. Proti, Reģistrs nepārbauda īpašus daļu atsavināšanas noteikumus un citus noteikumus, kurus dibinātāji iekļāvuši statūtos.
Tāpat Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punktā paredzēts, ka, ja kapitālsabiedrībai ir dažādas daļu (akciju) kategorijas, statūtos norāda tiesības, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas un katras kategorijas daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību. Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā nav ietverta atsauce uz minēto normu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms
Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punktā norādīta informācija, kas jānodrošina personai, kas ir pierādījusi leģitīmo interesi iegūt patiesā labuma guvēja informāciju. Lai arī Reģistrs šobrīd nodrošina piekļuve lielākajai daļai norādītās informācijas, ir informācija, kuras pieejamību Reģistrs šobrīd nenodrošina. Proti, lai arī Reģistra vestajos reģistros par patieso labuma guvēju tiek reģistrēta informācija par tā valstspiederību, Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz, ka reģistrējama informācija par patiesā labuma guvēja valstspiederību vai valstspiederībām. Proti, ja patiesajam labuma guvējam ir vairākas valstspiederības, informācija reģistrējama par tām visām. Šobrīd Reģistrs reģistrē informāciju tikai par vienu pieteikumā norādīto patiesā labuma guvēja valstspiederību.
Tāpat Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts papildus informācijai par patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles veidu paredz arī prasību reģistrēt informāciju par īstenotās kontroles apjomu, kas pašlaik netiek reģistrēta.
Lai nodrošinātu, ka Reģistra vestajos reģistros tiek reģistrēts atbilstošs informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms, ar Saistīto likumprojektu tiek veikti grozījumi NILLTPFNL, paredzot, ka Reģistra vestajos reģistros tiek reģistrēta papildus informācija par patiesajiem labuma guvējiem – informācija par patiesā labuma guvēja valstspiederībām, ja patiesajam labuma guvējam tādas ir vairākas, kā arī īstenotās kontroles apjomu. Attiecīgi veidojas pretrunas starp NILLTPFNL un Likumā noteikto informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomu.
Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punktā norādīta informācija, kas jānodrošina personai, kas ir pierādījusi leģitīmo interesi iegūt patiesā labuma guvēja informāciju. Lai arī Reģistrs šobrīd nodrošina piekļuve lielākajai daļai norādītās informācijas, ir informācija, kuras pieejamību Reģistrs šobrīd nenodrošina. Proti, lai arī Reģistra vestajos reģistros par patieso labuma guvēju tiek reģistrēta informācija par tā valstspiederību, Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz, ka reģistrējama informācija par patiesā labuma guvēja valstspiederību vai valstspiederībām. Proti, ja patiesajam labuma guvējam ir vairākas valstspiederības, informācija reģistrējama par tām visām. Šobrīd Reģistrs reģistrē informāciju tikai par vienu pieteikumā norādīto patiesā labuma guvēja valstspiederību.
Tāpat Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts papildus informācijai par patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles veidu paredz arī prasību reģistrēt informāciju par īstenotās kontroles apjomu, kas pašlaik netiek reģistrēta.
Lai nodrošinātu, ka Reģistra vestajos reģistros tiek reģistrēts atbilstošs informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms, ar Saistīto likumprojektu tiek veikti grozījumi NILLTPFNL, paredzot, ka Reģistra vestajos reģistros tiek reģistrēta papildus informācija par patiesajiem labuma guvējiem – informācija par patiesā labuma guvēja valstspiederībām, ja patiesajam labuma guvējam tādas ir vairākas, kā arī īstenotās kontroles apjomu. Attiecīgi veidojas pretrunas starp NILLTPFNL un Likumā noteikto informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu pretrunas starp Likumu un NILLTPFNL, Likumprojektā paredzēts grozīt Likuma 4.10 panta divpadsmitās daļas 2. punktu, 18.28D panta otrās daļas 5. punktu, kā arī 18.34 panta pirmās daļas 5. punktu. Minētajās normās ir norādīta konkrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem un tā tiek pielīdzināta ar Saistīto likumprojektu veiktajiem grozījumiem NILLTPFNL 18.1 panta ceturtajā daļā, 18.4 panta otrajā daļā un 18.6 panta trešās daļas 6. punktā. Atbilstoši grozījumiem Likumā:
1) tiek paredzēts, ka Reģistrs atvērto datu veidā nodrošina piekļuvi informācijai par patieso labuma guvēju valstspiederībām (ja patiesajam labuma guvējam tādas ir vairākas);
2) papildinātas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā reģistrējamās ziņas par Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem – valstspiederībām un īstenotās kontroles apjomu;
3) Reģistrs uzkrāj, nodod BORIS un nodrošina publiski pieejamus papildus datus par patiesā labuma guvēja valstspiederībām.
Veicot grozījumus minētajās Likuma normās, tiek novērstas pastāvošās pretrunas un Likumā norādītais informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms tiek pielīdzināts tam, kas ir noteikts NILLTPFNL.
1) tiek paredzēts, ka Reģistrs atvērto datu veidā nodrošina piekļuvi informācijai par patieso labuma guvēju valstspiederībām (ja patiesajam labuma guvējam tādas ir vairākas);
2) papildinātas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā reģistrējamās ziņas par Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem – valstspiederībām un īstenotās kontroles apjomu;
3) Reģistrs uzkrāj, nodod BORIS un nodrošina publiski pieejamus papildus datus par patiesā labuma guvēja valstspiederībām.
Veicot grozījumus minētajās Likuma normās, tiek novērstas pastāvošās pretrunas un Likumā norādītais informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms tiek pielīdzināts tam, kas ir noteikts NILLTPFNL.
Problēmas apraksts
Reģistra kompetence, vērtējot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par daļu/akciju kategoriju tiesībām
Komerclikuma 144. panta pirmajā daļā uzskaitīts kapitālsabiedrības statūtos norādāmās ziņas. Atbilstoši normas 4.1 punktam, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, statūtos norāda daļu kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas) un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Savukārt Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Minētais tostarp ietver kapitālsabiedrības statūtus ietverto noteikumu pārbaudi.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Reģistram, realizējot likumā noteikto kompetenci, nav jāveic absolūta dokumentu satura pārbaude. Dokumentu atbilstības pārbaude jāveic tikai tādā apjomā, kas nepieciešams, lai Reģistrs efektīvi pildītu likumā noteiktās funkcijas. Proti, veikt likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, nodrošinot šo subjektu juridisko statusu, normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību un pieejamību. Tas nozīmē, ka Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis izvērtē šo dokumentu sastādīšanas privāttiesiskos aspektus. Tādēļ Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā ir sašaurināta Reģistra valsts notāra kompetence – netiek veikta saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 8. un 9. punktu statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās pārbaude.
Vienlaikus konstatēts, ka Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā ietvertais uzskaitījums ir nepilnīgs, jo tajā nav ietverts Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punkts daļā par tiesībām, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas. Ņemot vērā privāttiesībās pastāvošo privātautonomijas principu, kā arī Komerclikuma regulējumu kopumā, kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt daļas/akcijas, kurām nav kāda vai kādas no tiesībām (balsstiesības, tiesības uz dividendēm, likvidācijas kvotu), kuras nodrošina konkrētā daļu (akciju) kategorija. Daļu (akciju) kategorijas tiesību apjoms nav komercreģistrā ierakstāmā ziņa un Reģistram nebūtu jāpārbauda statūtu noteikumi, kas nosaka katrai daļai (akcijai) piešķirto tiesību apjomu.
Komerclikuma 144. panta pirmajā daļā uzskaitīts kapitālsabiedrības statūtos norādāmās ziņas. Atbilstoši normas 4.1 punktam, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, statūtos norāda daļu kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas) un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Savukārt Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Minētais tostarp ietver kapitālsabiedrības statūtus ietverto noteikumu pārbaudi.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Reģistram, realizējot likumā noteikto kompetenci, nav jāveic absolūta dokumentu satura pārbaude. Dokumentu atbilstības pārbaude jāveic tikai tādā apjomā, kas nepieciešams, lai Reģistrs efektīvi pildītu likumā noteiktās funkcijas. Proti, veikt likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, nodrošinot šo subjektu juridisko statusu, normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību un pieejamību. Tas nozīmē, ka Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis izvērtē šo dokumentu sastādīšanas privāttiesiskos aspektus. Tādēļ Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā ir sašaurināta Reģistra valsts notāra kompetence – netiek veikta saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 8. un 9. punktu statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās pārbaude.
Vienlaikus konstatēts, ka Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā ietvertais uzskaitījums ir nepilnīgs, jo tajā nav ietverts Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punkts daļā par tiesībām, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas. Ņemot vērā privāttiesībās pastāvošo privātautonomijas principu, kā arī Komerclikuma regulējumu kopumā, kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt daļas/akcijas, kurām nav kāda vai kādas no tiesībām (balsstiesības, tiesības uz dividendēm, likvidācijas kvotu), kuras nodrošina konkrētā daļu (akciju) kategorija. Daļu (akciju) kategorijas tiesību apjoms nav komercreģistrā ierakstāmā ziņa un Reģistram nebūtu jāpārbauda statūtu noteikumi, kas nosaka katrai daļai (akcijai) piešķirto tiesību apjomu.
Risinājuma apraksts
Lai Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā būtu paredzēti visi statūtu noteikumi, kurus Reģistra valsts notārs nepārbauda, minētā norma papildināma ar atsauci uz Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punktu daļā par tiesībām, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas. Proti, Reģistra valsts notārs, izskatot iesniegtos statūtus, nepārbaudīs statūtu noteikumus par tiesībām, kas izriet no daļu kategorijām. Pretējā gadījumā privātpersonām tiek radīts maldīgs priekštats, ka Reģistra valsts notārs vērtē statūtu noteikumus par daļu (akciju) kategoriju tiesībām.
Norādāms, ka Likuma 14. panta otrās daļas 2. punkts netiek papildināts ar pilnīgu atsauci uz Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punktu, bet gan tikai daļā par tiesībām, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas. Proti, Reģistra valsts notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu (akciju) kategorijām, arī turpmāk vērtēs iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību, Reģistra valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kās tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā.
Norādāms, ka Likuma 14. panta otrās daļas 2. punkts netiek papildināts ar pilnīgu atsauci uz Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 4.1 punktu, bet gan tikai daļā par tiesībām, kas izriet no katras daļu (akciju) kategorijas. Proti, Reģistra valsts notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu (akciju) kategorijām, arī turpmāk vērtēs iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu (akciju) skaitu un nominālvērtību, Reģistra valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kās tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuras ir Reģistra vestajos reģistros reģistrētu tiesību subjektu patiesie labuma guvēji.
Ietekmes apraksts
Tiek paplašināts uz atvērtajiem datiem un BORIS nododamais informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms. Tāpat juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā tiks reģistrēts plašāks informācijas apjoms par Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem tiesību subjektiem.
Juridiskās personas
- Kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības).
Ietekmes apraksts
Tiek sašaurināta Reģistra valsts notāra kompetence, paredzot, ka turpmāk netiek pārbaudīti statūtos ietvertie noteikumi par dažādu daļu (akciju) kategoriju tiesībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sašaurināta Reģistra kompetence, vērtējot kapitālsabiedrību iesniegtos statūtus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Sašaurināta Reģistra kompetence, vērtējot kapitālsabiedrību iesniegtos statūtus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta ietverto normu izmaiņu izstrādes ietekme norādīta likumprojekta " Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā " (25-TA-2238) anotācijā, kas tiek virzīts vienotā paketē ar šo projektu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Pamatojums un apraksts
Ar Saistītajiem grozījumiem tiek veikti grozījumi NILLTPFNL, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/1640 11., 12., 13. un 15. panta prasības. Minētais tostarp ietver paplašināt Reģistra vestajos reģistros pieejamās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomu. Lai novērstu pretrunas starp Likumu un NILLTPFNL, Likumprojektā paredzēts grozīt Likumā ietvertās tiesību normas, kurās ir norādīta konkrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem un tā tiek pielīdzināta ar Saistīto likumprojektu veiktajiem grozījumiem NILLTPFNL.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiek veiktas izmaiņas informācijas apjomā, kādu Reģistrs apstrādā par patiesajiem labuma guvējiem.
Tiek sašaurināta Reģistra kompetence, paredzot, ka Reģistrs nevērtē kapitālsabiedrību statūtos iekļautos noteikumus par daļu kategoriju tiesībām.
Tiek sašaurināta Reģistra kompetence, paredzot, ka Reģistrs nevērtē kapitālsabiedrību statūtos iekļautos noteikumus par daļu kategoriju tiesībām.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Prasību ieviešanai paredzami papildinājumi Reģistra informācijas sistēmā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzēta datu par patiesajiem labuma guvējiem apstrāde plašākā apjomā.
Likumprojektā noteiktā fizisko personas datu apstrāde atbilst Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmās daļas prasībām, kā arī Eiropas parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatojumam fizisko personu datu apstrādei.
Likumprojektā noteiktā fizisko personas datu apstrāde atbilst Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmās daļas prasībām, kā arī Eiropas parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatojumam fizisko personu datu apstrādei.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi