Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
21-TA-645: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekta “Grozījums “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, lai atbalstītu personas vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kuras ir veikušas vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai arī ir saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu (turpmāk – konsīlija atzinums) par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt vakcinācijas procesu pret saslimšanu ar Covid-19, laikposmā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam izmaksājot pabalstu 20 euro mēnesī Latvijā dzīvojošai personai, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un ir veikusi pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju vai arī ir saņēmušas konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojekta “Grozījums “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, tostarp personu vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021.gadā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Covid-19 ir slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Tās simptomi lielākajai daļai saslimušo ir viegli līdz vidēji smagiem, taču slimība var izpausties arī smagi, ar nopietnām komplikācijām un pat nāvi. Vidēji katrs desmitais saslimušais nokļūst slimnīcā. Smaga slimības gaita ir īpaši raksturīga personām augsta riska grupās: gados vecākām personām, personām ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hroniskām elpceļu slimībām, vēzi. Tāpat vēl līdz galam nav izpētītas Covid-19 slimības ilgtermiņa sekas. Esošo pasaules pētījumu rezultāti liecina, ka aptuveni 10% inficēto personu pēc slimošanas vēl ilgāk nekā 3 mēnešus novērojams kāds no slimības simptomiem. Covid-19 skar ne tikai personu individuāli, bet arī visu sabiedrību kopumā. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, valstis bija spiestas ieviest pārvietošanās un citus ierobežojumus, kas atstāj smagas ekonomiskas sekas iedzīvotājiem, kā, piemēram, darba vietu zaudēšanu un ienākumu samazināšanos. Vīrusa izplatība jo īpaši smagi ietekmēja gados vecākas personas un personas ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu dzīvi un ikdienu. Tika ierobežota sociālo pakalpojumu saņemšana, slēgti dienas aprūpes centri un izglītības iestādes, ierobežota veselības aprūpes, plānveida operāciju un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, trūka aprūpētāju un personiskās aizsardzības līdzekļu, kā rezultātā vēl vairāk pastiprinājās gados vecāku personu un personu ar invaliditāti izolētība.
Covid-19 infekcijas izplatības laikā Latvijā un pasaulē, lai uzveiktu Covid-19 infekcijas izraisīto pandēmiju un varētu atgriezties ierastajā dzīves ritmā, iedzīvotājiem šobrīd ir brīvprātīga iespēja vakcinēties pret Covid-19, kas pasargā no simptomātiskas saslimšanas ar Covid-19. Vakcinējot 60-70% sabiedrības, iespējams apturēt vīrusa tālāku izplatību, novērst tā mutācijas, kas padarītu vīrusu lipīgāku un vēl vairāk apdraudētu cilvēku veselību. Vakcinācija valstī šobrīd paredzēta Latvijas iedzīvotājiem no 12 gadu vecuma.  Latvijā reģistrētās vakcīnas ir 60-95% efektīvas Covid-19 saslimšanas novēršanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada jūlijā no Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) saņemtie statistikas dati rādīja, ka Latvijā no 1 893 223 iedzīvotājiem vismaz vienu vakcinēšanās devu bija saņēmuši 656 571 personu (jeb 34,7% no populācijas), bet vakcināciju noslēguši 544 515 personu (jeb 28,8% no populācijas), kas liecina par zemu vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri. Savukārt no 527 220 iedzīvotājiem vecuma grupā 60 gadi un vairāk vismaz vienu vakcinēšanās devu bija saņēmuši 254 800 personu (jeb 48,33%), bet vakcināciju noslēguši 205 405 personu (jeb 38,96%). 2021.gada oktobrī iedzīvotāji grupā 60 gadi un vairāk vienu vakcinēšanās devu ir saņēmuši 302 884 personu (jeb 57,45%), bet vakcināciju noslēguši 279 757 personu (jeb  53,06%).
Risinājuma apraksts
Lai valstī veicinātu vakcināciju pret saslimšanu ar Covid-19, likumprojekts paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) laikposmā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam izmaksā pabalstu 20 euro mēnesī personai, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētai vai Pasaules Veselības organizācijas atzītai vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits, vai kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta viena vakcīnas deva, vai kurai ievadītas šajā punktā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai, t.i., veikts pilns vakcinācijas kurss, vai arī, kura ir saņēmusi konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam un dzīvo Latvijā.
Likumprojketā kā noteikts, ka atbilstošajam vecumam un vakcinācijas fakta  termiņš ir 2021.gada 31.decembris, jo tieši šobrīd ir kritiskā stituācija valstī, kad pēc iespējas vairāk cilvēki ir jāmotivē vakcinēties, lai apturētu Covid-19 izplatību.
Tā kā likumprojekta mērķis ir veicināt vakcinācijas procesu pret saslimšanu ar Covid-19, tad tika vērtēts, kā ar likumprojektu varētu veicināt to, ka maksimāli daudz Latvijā dzīvojošu personu vecumā no 60 gadiem uzsāk vakcinēšanos. Rezultātā likumprojektā tika noteikts, ka pabalstu 20 euro mēnesī izmaksā tai Latvijā dzīvojošai personai vecumā no 60 gadiem, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir veikusi pielnu vakcinācijas kursu pret Covid-19. Šāds regulējums novērš arī diskrimināciju starp personām, kuras līdz 2021.gada 31.decembrim veic vakcinēšanos pret Covid-19, jo Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 tiek veikta ar dažādām vakcīnām, kurām sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts tiek atzīts par derīgu pēc dažādiem laika periodiem.Tā, piemēram, Covid-19 Vaccine Janssen gadījumā vakcinācijas sertifikāts tiks atzīts par derīgu jau pēc pirmās vakcinācijas devas saņemšanas, Biontech-Pfizer Comirnaty un Covid-19 Vaccine Spikevax (Moderna) - ja pēc abu vakcīnas devu saņemšanas ir pagājušas vismaz 15 dienas, bet Vaxzevria (Covid-19 Vaccine AstraZeneca) gadījumā - ja pēc pirmās vakcīnas devas ir pagājušas 22 līdz 90 dienas vai uzreiz pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas.
Personu grupā, kurām ir tiesības uz  pabalstu 20 euro mēnesī, iekļauj arī tās personas, kuras pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 pabeidza pirms likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja līdz 2021.gada 31.decembrim tās sasniedz 60 gadu vecumu un dzīvo Latvijā, kā arī personas, kuras veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam. Izmaksājot pabalstu personām, kuras nevar vakcinēties veselības dēļ, tiek novērsta diskriminācija starp personām vecuma grupā 60 un vairāk, kuras savukārt var vakcinēties. To ka personai ir objektīvs ar veselību saistīts iemesls atlikt vakcināciju pret Covid-19 uz noteiktu laiku vērtē klīniskās universitātes slimnīcas konsīlijā nosteikts Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 219.punktā.
Ar Latvijā dzīvojošu personu saprotama ir tāda persona, kura reāli dzīvo, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā. Attiecībā uz ārvalstniekiem, tās ir personas, kurām ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības Latvijā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Ja personas deklarētā  dzīvesvietas adrese ir Latvijā, bet VSAA rīcībā ir informācija, ka tās dzīvesvieta ir citā valstī, tad tiek uzskatīts, ka šī persona nedzīvo Latvijā. To, vai persona dzīvo Latvijā vērtē VSAA, un ja VSAA izmaksā pakalpojumu personai kā ārvalstīs dzīvojošai personai, pabalstu 20 euro mēnesī neizmaksā.
Latvijā vakcinācijas process norit kopš 2020.gada 28.decembra un tā ir  brīvprātīga. Ņemot vērā, ka vakcīna tirgū ienāca pakāpeniski, sākumā tika vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Pirmie vakcīnas saņemt varēja veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Pēc tam secīgi vakcinēties varēja sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, personas ar hroniskām slimībām un personas no 60 gadu vecuma (sākot ar vecākajiem cilvēkiem 90+, 80+ 70+ utt.), kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās u.c. Pārējie Latvijas iedzīvotāji brīvprātīgi vakcinēties var kopš 2021.gada otrā ceturkšņa. Līdz ar to, tā kā cilvēkiem jau krietnu laiku ir iespēja brīvprātīgi veikt vakcinēšanos pret Covid-19 un likumprojekta mērķis ir veicināt šo vakcinācijas procesu, tad tas neparedz 20 euro pabalsta izmaksu tiem, kas izslimojuši ar Covid-19 un saņēmuši sertifikātu par Covid-19 izslimošanas faktu, arī ja šāds sertifikāts ir izsniegts ārvalstīs.
Tātad likumprojekts paredz, ka pabalstu 20 euro mēnesī VSAA izmaksā, pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par likumprojektā noteiktās mērķa grupas veikto vakcināciju pret Covid-19. Likumprojektā noteikts, ka NVD reizi nedēļā nosūta un VSAA saņem un apstrādā šādu informāciju par personām vecumā 60 gadi un vairāk: 1) personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un personas kodu, 2) datumu, kurā veikta vakcinācija pret Covid-19 vai izsniegts konsīlija atzinums, kā arī 3) datumu, līdz kuram ir atlikta personas vakcinācija pret Covid-19.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka VSAA rīcībā nenonāk un netiks apstrādāti tādi fizisku personu dati, tai skaitā personas veselības dati, kas atzīstami kā īpašu kategoriju personas dati, kuru apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir īpaši nosacījumi.
Tā kā likumprojkets paredz pabalstu 20 euro mēnesī izmaksāt par pilna vakcinācijas kursa pabeigšanu, tad par mēnēsi, kurā pabeigts pilns vakcinācijas kurss, pabalstu izmaksās pilnā apmērā.
VSAA pabalstu 20 euro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja,  speciālās valsts pensijas saņēmēja, VSAA administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai pabalsts.
Pabalstu 20 euro mēnesī izmaksa saņēmēja dzīvesvietā ir noteikta bez maksas, jo to piegādās kopā ar jau esošo pakalpojumu, tādējādi neradot papildu izmaksas.
Situācijā, kad attiecīgā persona no VSAA nesaņem nevienu no pakalpojumiem, pabalstu izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas un pilns vakcinācijas kurss veikts pirms grozījumiem, kas paredz pabalsta 20 euro mēnesī izmaksu, vai no pilna vakcinācijas kursa pret Covid-19 pabeigšanas dienas, ja pilns vakcinācijas kurss veikts pēc likumprojekta spēkā stāšanās dienas līdz 2021.gada 31.decembrim, iesniegumā norādot: 1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, 2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, 3) Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru. 
Līdzīgā kārtībā iesniegums jāiesniedz arī tad, ja Latvijā dzīvojoša persona vakcināciju veikusi ārvalstīs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (turpmāk – Regula Nr. 2021/953), un ir saņēmusi sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu saskaņā ar minēto Regula Nr. 2021/953 (turpmāk – ES digitālais Covid sertifikāts). Tā kā NVD informāciju par ārvalsts izsniegtajiem ES digitālajiem Covid sertifikātiem no to izdevējvalstīm nesaņem, tad šādā situācijā personai VSAA ir jāiesniedz iesniegums par pabalsta 20 euro menesī piešķiršanu.
Tajā pašā laikā, ja personai nav izsniegts ES digitālais Covid sertifikāts, vakcinācija ir veikta ārvalstīs, uz kurām neattiecas Regula Nr. 2021/953, un personai ir tiesības uz valsts apmaksātu Covid-19 vakcināciju Latvijā, tad persona var vērsties NVD ar iesniegumu par ārvalstīs veikta vakcinācijas pret Covid-19 fakta atzīšanu. Pozitīva rezultāta gadījumā vakcinācijas faktu reģistrē Latvijas Republikas e-veselības sistēmā, tādējādi NVD rīcībā ir informācija, lai likumprojekta piemērošanas nolūkā to sniegtu VSAA. Šobrīd datus par personām veiktiem Covid-19 vakcinācijas faktiem e-veselības sistēmā var ievadīt par šādām Eiropas Zāļu aģentūras reģistrētām Covid-19 vakcīnām: Covid-19 Vaccine Janssen, Covid-19 Vaccine Spikevax (Moderna), Biontech-Pfizer Comirnaty un Vaxzevria (Covid-19 Vaccine AstraZeneca). Plašāka informācija par sertifikāta izveidi, ja vakcinācija pret Covid-19 veikta ārvalstīs, atrodama NVD tīmekļa vietnē, zem saites: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/sertifikata-izveide-ja-vakcinacija-veikta-arvalstis.
Likumprojekts atrunā, ka VSAA lēmumu par pabalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu pieņem 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta informācija no NVD vai iesniegums par pabalsta 20 euro mēnesī izmaksu un pabalstu uzsāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pabalsta piešķiršanu. Savukārt, ja personai, kura saņem VSAA administrētos pakalpojumus, ir radušās tiesības uz pabalstu 20 euro mēnesī, bet to neuzsāk izmaksāt 2021.gada decembrī, tad VSAA pabalsta izmaksu uzsāk 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par 20 euro pabalsta piešķiršanu.
Tāpat likumprojekts nosaka situācijā, ja persona saņem vairākus VSAA administrētos pakalpojumus, pabalstu 20 euro mēnesī izmaksā: 1) vienā no kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem, ja VSAA pakalpojumus izmaksā, pārskaitot uz dažādiem personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem, 2) kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, ja VSAA pakalpojumus izmaksā, piegādājot gan saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, gan pārskaitot uz personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kā arī 3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontā, ja persona uzturas minētajā institūcijā un VSAA pakalpojumus izmaksā, pārskaitot gan ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontā, gan uz persona kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pabalsts tiek pārskaitīts uz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontu, jo persona uz šo kontu jau iepriekš ir lūgusi pārskaitīt savu pamata pakalpojumu, piemēram, pensiju, lai arī citu īstermiņa pakalpojumu persona saņem uz citu savu kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.
Bez tam likumprojekts nosaka arī to, ka pabalstu 20 euro mēnesī finansē no valsts pamatbudžeta.
Attiecībā uz izmaksu likumprojekts nosaka, ka pabalstu 20 euro mēnesī VSAA uzsāk izmaksāt 2021.gada decembrī, vienlaikus izmaksājot pabalstu par novembra un decembra mēnesi. Šāda pāreja nepieciešama, lai VSAA varētu pielāgot savu informācijas sistēmu pabalsta izmaksai, lai saņemtu nepieciešamo informāciju no NVD un sagatavotu sarakstus pabalsta izmaksai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika vērtēts, vai atbalstu sniegt tikai tām personām vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kuras saņēmušas sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, kuru saņem pēc noteiktu dienu skaita atkarībā no vakcīnas veida. Tomēr, ņemot vērā, ka likumprojekta mērķis ir veicināt vakcinācijas procesu pret saslimšanu ar Covid-19, tad, lai maksimāli daudz Latvijā dzīvojošu personu vecumā no 60 gadiem uzsāktu vakcinēšanos, likumprojektā tika noteikts, ka pabalstu 20 euro mēnesī izmaksā tai Latvijā dzīvojošai personai vecumā no 60 gadiem, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir veikusi pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19. Šāds regulējums novērš arī diskrimināciju starp personām, kuras līdz 2021.gada 31.decembrim būs veikušas vakcinēšanos pret Covid-19, jo Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 tiek veikta ar dažādām vakcīnām, kurām sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts tiek atzīts par derīgu pēc dažādiem laika periodiem. Tā, piemēram, Covid-19 Vaccine Janssen gadījumā vakcinācijas sertifikāts tiks atzīts par derīgu jau pēc pirmās vakcinācijas devas saņemšanas, Biontech-Pfizer Comirnaty un Covid-19 Vaccine Spikevax (Moderna) - ja pēc abu vakcīnas devu saņemšanas ir pagājušas vismaz 15 dienas, bet Vaxzevria (Covid-19 Vaccine AstraZeneca) gadījumā - ja pēc pirmās vakcīnas devas ir pagājušas 22 līdz 90 dienas vai uzreiz pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
  • diaspora
Ietekmes apraksts
Personas, kuras dzīvo Latvijā, līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegušas 60 gadu vecumu un ir veikušas pilnu vakcinācijas kursu pret  Covid-19 infekciju, kā arī personas, kuras veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam.
Saskaņā ar NVD sniegto informāciju iedzīvotāji vecuma grupā 60  gadi un vairāk Latvijā kopā ir 527 220, no tiem vismaz vienu vakcinēšanās devu ir saņēmuši 302 884 personu (jeb 57,45%), bet vakcināciju noslēguši 279 757 personu (jeb  53,06%).
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
18 504 250
0
30 059 119
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
18 504 250
0
30 059 119
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-18 504 250
0
-30 059 119
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-18 504 250
0
-30 059 119
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
18 504 250
0
30 059 119
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Aprēķins:
1.Pabalsta izmaksām:

Aprēķinā ņemts iedzīvotāju skaits Latvijā vecuma grupā 60 gadi un vairāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada sākumā tie bija 527 220 cilvēki. Provizoriskie izdevumi maksimālā apmērā:
 
  11.2021. 12.2021. 01.2022. 02.2022. 03.2022
Vakcinēto 60+ īpatsvars* 80% 95% 95% 95% 95%
Personu skaits 421 776 500 859 500 859 500 859 500 859
Pabalsts, euro 20 20 20 20 20
Izdevumi, euro 8 435 520 10 017 180 10 017 180 10 017 180 10 017 180
* ņemot vērā NVD datus 2021.g.oktobrī, kad pirmo vakcināciju veikušas 57% personu vecumā 60+, un, ņemot vērā, ka  cilvēku uzvedība un vakcinācijas temps precīzi nav noprognozējams, veikts pieņēmums.

Izdevumi pabalstiem kopā 48 504 240 euro, no tā 2021.gadā 18 452 700 euro jeb, 2022.gadā - 30 051 540 euro.

2. VSAA informācijas sistēmas izmaiņu realizācijai:

Informācijas sistēmas izstrādes ārpakalpojums 45 cilvēkdienu apmērā. Informācijas sistēmas izstrādes ārpakalpojumi ietver sistēmanalīzi, programmēšanu un testēšanu, lai izveidotu NVD sniegto datu apstrādi, tās laikā, izvērtējot tiesības uz pabalsta 20 euro mēnesī un piešķirot to, kā arī izstrādātu personu iesniegumu reģistrāciju, apstrādi un individuālu pabalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu.
45 cilv/d x 471,9beuro/cilv.v = 21 236 euro (noapaļots uz pilniem euro).

3. Personāla virsstundu darba izmaksām:
Ieplānojot  izmaiņas darba organizācijā un pienākumu sadaļā pakalpojumu sniegšanas struktūrvienībās, kā prioritāti nodalot jaunā COVD pakalpojuma piešķiršanu un izmaksu termiņā, pieņemts, ka nodarbinātie spēs lielāku darba apjomu paveikt darba laikā (80%), attiecīgi ar virsstundu darbu - 20%.
Viena pieprasījuma izpilde aizņem 10 minūtes, 79 000 klientu (vecumā 60 gadi un vairāk un nav VSAA pakalpojums), 79 000 x 10 min = 790 000 min.
790 000 min/ 60 min = 13 167 stundas.
80% no visiem klientiem var apkalpot darba laikā, 20% - kā virsstundas.
Ja apstrādei nepieciešamas 13 167 stundas, tad 20% no darba apjoma ir 2 634 virsstundas.
Vidējā alga ir 966 euro/ 166 stundas vidēji mēnesī = 5,82 euro 1 stunda.
Virsstundu apmaksa 5,82 euro x 2= 11,64 euro.
11,64 euro x 2 634 virsstundas  = 30 660 euro.
30 660 +23,59% (DDVSAOI)= 37 893  euro, no tā 2021.gadā 30 314 euro jeb 80% (pieņēmums), 2022.gadā – 7 579 euro.

Līdz ar to papildus finansējums kopā: 48 504 240 + 21 236 + 37 893 = 48 563 369 euro (noapaļojot pilnos euro), no tā 2021.gadā - 18 504 250 euro un 2022.gadā - 30 059 119 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai  Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta  programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2021.gadam 18 504 250 euro apmērā, tajā skaitā  18 452 700  euro apmērā,  lai izmaksātu pabalstu 20 euro apmērā,  21 236 euro, lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmas pielāgošanu, 30 314 euro, lai nodrošinātu VSAA personāla virsstundu darba apmaksu.

Minētā pabalsta  izmaksu nodrošinās VSAA.

2021.gadā izdevumi tiks veikti Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora “„Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “„Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atsevišķa sabiedrības līdzdalība un komunikācija par likumprojektu nav paredzēta. Stājoties spēkā likumprojektam, sabiedrība kompleksi tiks informēta par izmaiņām normatīvajos regulējumos un to ietekmi uz tās ikdienu, gan izmantojot valsts iestāžu tīmekļa vietnes, gan medijus.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
  • Nacionālais veselības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo ar pabalstu 20 euro mēnesī tiks atbalstītas personas vecumā 60 gadi un vairāk, kuras Covid-19 apstākļos ir veikušas vakcināciju, tādējādi tiks veicināta ne tikai sabiedrības aizsardzība pret saslimšanu ar Covid-19, bet arī minētās personas saņems atbalstu laikā, kad valstī ir pāaugstinājušas pakalpojumu un preču cenas.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo ar pabalstu 20 euro mēnesī tiks atbalstītas arī personas ar invaliditāti vecuma grupā 60 gadi un vairāk, tādējādi nodrošinot vienādas iespējas un tiesības visām personām minētajā vecuma grupā.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo, neskatoties uz dzimumu, ar pabalstu 20 euro mēnesī tiks atbalstītas visas personas vecuma grupā 60 gadi un vairāk, tādējādi nodrošinot dzimumu līdztiesību.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojketa mērķis ir veicināt vakcinēšanos pret Covi-19, līdz ar to tas skar veslības jomu, jo, palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa izplatību sabiedrībā.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa izplatību sabiedrībā. Vakcinēšanās ļautu cilvēkiem ātrāk atgriezties dzīvē, kāda bija pirms Covid-19, nebūtu ierobežojumu, cilvēkiem būtu darbs, atveseļotos valsts ekonomika.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts paredz, ka pabalstu 20 euro mēnesī VSAA izmaksā, pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par likumprojektā noteiktās mērķa grupas veikto vakcināciju pret Covid-19. Likumprojektā noteikts, ka NVD reizi nedēļā nosūta un VSAA saņem un apstrādā šādu informāciju par personām vecumā 60 gadi un vairāk: 1) personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un personas kodu, 2) datumu, kurā veikta vakcinācija pret Covid-19 vai izsniegts konsīlija atzinums, kā arī 3) datumu, līdz kuram ir atlikta personas vakcinācija pret Covid-19.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka VSAA rīcībā nenonāk un netiks apstrādāti tādi fizisku personu dati, tai skaitā personas veselības dati, kas atzīstami kā īpašu kategoriju personas dati, kuru apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir īpaši nosacījumi.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts paredz iespēju pabalstu 20 euro mēnesī saņemt arī tām personām, kuras vakcināciju ir veikušas ārvalsīs, bet uz pabalsta piešķiršana brīdi ir sasniegušas 60 gadu vecumu un dzīvo Latvijā.

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi