Anotācija (ex-ante)

Likumā ietvertā koncepcija paredz ar informācijas tehnoloģiju starpniecību caurskatāma veidā saņemt aktuālas ziņas no apsardzes darbības subjektiem (apsardzes komersantiem un iekšējas drošības dienestiem), izglītības iestādēm, kas īsteno personu apmācību apsardzes darbības nozares vajadzībām un citu valsts institūciju uzturētām informācijas sistēmām, kā arī uzkrāt minētās ziņas, lai attiecīgās ziņas varētu izmantot Valsts policija apsardzes darbības kontrolei un citas valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei (piemēram Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija) kontroles pasākumu veikšanā, likumpārkāpumu savlaicīgā identificēšanā un atklāšanā, kā arī ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanā apsardzes nozarē. Piemēram 2014. gada 9. decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”31.3.apakšpunkts nosaka, ka apsardzes komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai reizi gadā (janvārī) iesniedz licencēšanas komisijai apsardzes darbības pārskatu. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr.582 “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība” 15.punktu  organizācija, kas reģistrējusi iekšējās drošības dienestu, katru gadu līdz 1. februārim elektroniski iesniedz Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā apsardzes darbības pārskatu. Apsardzes darbības subjekti piemērojot attiecīgas tiesību normas praksē, bieži vien iesniedz Valsts policijā šādas atskaites joprojām papīra formā. Valsts policija, veicot apsardzes darbības kontroles pasākumus apsardzes objektos konstatē, ka apsardzes subjektu iesniegtā informācija vairs nav aktuāla, jo apsardzes darbības tirgū gada laikā samēra bieži notiek izmaiņas, apsardzes pakalpojuma sniedzēju subjektu maiņa vai arī citu sadarbības partneru, (apakšuzņēmumu) izvēle un piesaiste.  
 

Projekts paredz, ka reģistrs sastāvēs no publiskojamās un nepubliskojamās daļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

Reģistra publiskojamās ziņas būs pieejamas  ikvienai personai, kura vēlas pārbaudīt, vai apsardzes komersants ir reģistrēts reģistrā apsardzes pakalpojumu sniegšanai, iepazīties ar pamata informāciju par komersantu un sniedzamo pakalpojumu klāstu. Saskaņā ar projekta 2.punktu Iekšlietu ministrijas Informācijas Centrs (turpmāk - Centrs) nodrošina reģistra publisku pieejamību bez maksas elektroniskā veidā. Pēc apsardzes komersanta reģistrācijas reģistrā par apsardzes komersantu publiski ir pieejami šādas ziņas: apsardzes komersanta nosaukums (firma);apsardzes komersanta reģistrācijas numurs; apsardzes komersanta reģistrācijas datums;apsardzes komersanta reģistrācijas kods;  juridiskā adrese; kontaktinformācija; informācija par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas periodu, polises numuru un apdrošinātāja nosaukumu); apsardzes pakalpojuma veids:apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana; fiziskā apsardze; tehniskā apsardze; inkasācijas apsardze; spēkā esošo līgumu skaits katrā no reģistrētiem apsardzes pakalpojumu veidiem, atsevišķi norādot līgumu skaitu, kuros komersants uzņēmās pakalpojumu veikt bez apakšuzņēmēju palīdzības un kuros uzņemto apsardzes pakalpojumu saistību izpildē ir iesaistīti apakšuzņēmēji;nodarbināto personu skaits ar apsardzes sertifikātiem (bez apakšuzņēmēja nodarbinātiem darbiniekiem); mobilā norīkojuma transportlīdzekļu skaits (bez apakšuzņēmēja mobilā norīkojumā iesaistītiem transportlīdzekļiem);
inkasācijas transportlīdzekļu skaits (bez apakšuzņēmēja inkasācijā iesaistītiem transportlīdzekļiem); izslēgšanas no reģistra datums.


Projekts paredz, ka reģistra nepubliskojamai daļai varēs piekļūt autorizēti lietotāji. Reģistrā nepubliskojamās daļas ietvertām ziņām varēs piekļūt apsardzes komersanti uzņēmuma darbības apsardzes jomā datu apstrādei un uzskaitei, kā arī iekšējās drošības dienesti savas īstenojamās apsardzes darbības datu apstrādei un uzskaitei, kā arī izglītības iestādes, kas īsteno personu apmācību apsardzes darbības nozares vajadzībām informācijas apstrādei par izglītojamajiem, kuri tiek apmācīti apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai. Saskaņā ar Projekta 26.punktu Valsts policijas komisija pēc komersanta iekļaušanas reģistrā piecu darbdienu laikā informē par tā reģistrāciju un tam piešķirto reģistra kodu, lietotāja rekvizītiem un paroli. Saskaņā ar Projekta 30.punktu Valsts policija pēc iekšējas drošības dienesta iekļaušanas reģistrā piecu darbdienu laikā informē par tā reģistrāciju un tam piešķirto reģistra kodu, lietotāja rekvizītiem un paroli. Saskaņa ar projekta 45.punktu Centrs nodrošina piekļuves piešķiršanu izglītības iestādei. Projekts 46.punkts nosaka, ka izglītības iestāde šo noteikumu 40. punktā minētās ziņas iekļauj reģistrā 30 dienu laikā tiešsaistes pārraides režīmā pēc lietotāja rekvizītu un paroles saņemšanas no Centra, bet aktualizē minētās ziņas vienas darba dienas laikā pēc attiecīgo izmaiņu iestāšanos.


Papildus minētam saskaņā ar 54.punktu reģistrā iekļautajām ziņām un izmantot tās ir tiesīgas šādas institūcijas apsardzes darbības kontroles īstenošanai:Valsts policija; valsts drošības iestādes; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts darba inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Iekšējās drošības birojs.

Projekta IV nodaļa nosaka reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms, to reģistrēšanas, glabāšanas, aprites un dzēšanas kārtība, kā arī institūcijas, kas iekļauj ziņas reģistrā. Izstrādājot attiecīgas nodaļas tiesību normas tika, ievērots likumā tiesību normās ietvertā koncepcija par administratīva sloga mazināšanu apsardzes darbības subjektiem un izglītības iestādēm, kas īsteno personu apmācību apsardzes darbības nozares vajadzībām.  Vienlaikus norādām, ka Projekta tiesību normas paredz informācijas apmaiņu starp reģistru un ārējām sistēmām, kur tas ir tehniski iespējams. Tiešsaistē un izmantojot datubāzu sasaistes tehniskos līdzekļus tiks nodrošināta datu iegūšana no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturēto Fizisko personu reģistra,  Valsts ieņēmumu dienesta reģistra un Izglītības un zinātnes ministrijas uzturētas Valsts izglītības informācijas sistēmas. 

Tomēr vienlaikus projekta IV nodaļā pieprasītas ziņas no apsardzes komersanta un iekšējas drošības dienesta projekta 37.punktā un 38.punktā nodrošinās veicamās apsardzes darbības pārskatāmību, kā arī nodrošinās aktuālo ziņu efektīvu izmantošanu Valsts policijai, īstenojot apsardzes darbības kontroli, un citām valsts institūcijām atbilstoši savai kompetencei (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija) veicot likumpārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un atklāšanu, kā arī proaktīvas kontroles rīcību nolūkā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē. Projekta 37.7.apakšpuktā pieprasītas ziņas ir nepieciešamas Valsts policijai, lai identificētu, ka apsardzes komersants, kas sniedz tehniskās apsardzes pakalpojumus, ievēro Projekta 71.4.apakšpunktā noteiktās prasības un nodarbina pietiekošo apsardzes vadības centra dežurantu skaitu.

Projekta IV nodaļas 52.punkts paredz, lai nodrošinātu apsardzes darbības kontroles īstenošanu reģistrā iekļautās ziņas glabā 5 gadus no dienas:

- kad stājies spēkā lēmums par apsardzes komersanta vai iekšējās drošības dienesta izslēgšanu no reģistra;
- kad stājies spēkā lēmums par skaidras naudas pārrobežu pārvadājumu atļaujas vai apsardzes sertifikāta anulēšanu;
- kad stājies spēkā lēmums par atteikumu pagarināt apsardzes sertifikāta derīguma termiņu;
- kad beidzies apsardzes sertifikāta derīguma termiņš un tas nav pagarināts;
- kad persona saņēma izglītības dokumentu, kas apliecina apmācību pabeigšanu apsardzes sertifikāta saņemšanai vai saņēma izziņu par mācību kursu pabeigšanu apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai.

Projekta 52.punkta redakcija atbilst Apsardzes darbības likuma 2.panta pirmajai un piektajai daļai. Izvērtējot reģistrā ietveramās ziņas, tika konstatēts, ka visas 52.punktā minētas ziņas ir nepieciešams saglabāt un nodrošināt tām piekļuvi visām kompetentajām institūcijām 5 gadus pēc 52.punktā noteikto gadījumu iestāšanās. Piecu gadu termiņš ir noteikts no praktiskiem apsardzes darbības kontroles apsvērumiem, jo tieši attiecīgā laika posmā vēl ir iespējamas prettiesiskās  darbības apsardzes darbības jomā. Lai samazinātu attiecīgos riskus, kontrolējošās iestādes, izmantojot reģistrā esošo informāciju, varēs organizēt un īstenot kontroles pasākumus nelegālas apsardzes darbības apkarošanai.

Papildus projekta VI nodaļas “Prasības, kas apsardzes komersantam un iekšējās drošības dienestam ir jāpilda, kamēr ir spēkā reģistrācija” 70.punkta un 71.punkta tiesību normas nodrošinās apsardzes komersanta un iekšējo drošības dienestu ievadāmo ziņu aktualizāciju reģistrā. Norādām, ka izstrādājot projekta VI nodaļu netika palielināts administratīvais slogs apsardzes darbības subjektiem nosakot prasības, kas jāpilda atrodoties reģistrā, izņemot minēto ziņu aktualizāciju.  

Pēc projekta pieņemšanas Ministru kabinetā zaudēs spēku Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumi Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, Nr. 257, 30.12.2014.), kas nosaka arī prasības apsardzes vadības centram. Projekts tika papildināts ar Apsardzes darbības likuma 10.panta trešās daļas deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības apsardzes vadības centram, lai neizveidojas situācija, ka apsardzes vadības centri vairs nebūs tiesiski reglamentēti. Ņemot vērā minēto, Projekta II nodaļa nosaka prasības apsardzes vadības centram. Nosakot attiecīgas prasības, tās tika pārņemtas no Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” tiesību normām un jaunas prasības netika noteiktas. Šobrīd apsardzes darbības tirgū 41 apsardzes komersants uztur apsardzes vadības centrus, lai nodrošinātu tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu.
Projekta III nodaļas tiesību normas nosaka kārtība, kādā apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu reģistrē reģistrā. Attiecīgajā nodaļā ir ņemta vērā likumā tiesību normās ietvertā koncepcija digitalizēt apsardzes komersanta un iekšējas drošības dienesta reģistrācijas procesu, atsakoties no papīra formā iesniedzamiem un izsniedzamiem dokumentiem. Nosakot apsardzes komersanta atbilstības kritērijus un spēju nodrošināt konkrētu apsardzes pakalpojumu sniegšanu tika aizgūtas prasības no Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” tiesību normām. Attiecīgajā nodaļā nav noteikti jauni ierobežojumi izglītības kvalifikācijai komersantu darbiniekiem vai izvirzītās jaunas prasības apsardzes komersantu minimālam materiāltehniskam nodrošinājumam.

Projekts neievieš jaunās tehniskās prasības apsardzes komersanta apsardzes vadības centriem un līdz ar to nav nepieciešams veikt apsardzes vadības centru atkātotu atbilstības novērtēšanas procesu. Apsardzes komersanti Projekta noteiktajā termiņā tiek piereģistrēti reģistrā, ka tehniskās apsardzes pakalpojumu sniedzēji vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniedzēji.

Projekta VII nodaļas tiesību normas nosaka kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par reģistrāciju reģistrā un ikgadējā valsts nodeva. Jāatzīmē, ka valsts nodevas apmērs par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju reģistrā tiek atstāts esošajā apmērā, kāds šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumos Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” speciālās atļaujas (licences) saņemšanai attiecīgā apsardzes pakalpojuma sniegšanai un attiecīgi Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr.582 “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība” iekšējās drošības dienesta apliecības saņemšanai. Minētais nodrošinās vienādus apstākļus apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem, kas pašlaik ir saņēmuši licences apsardzes pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanai un attiecīgi – reģistrācijas apliecības un arī tiem, kas tiks reģistrēti Reģistrā no jauna un, kuri iepriekš nav saņēmuši licenci vai reģistrācijas apliecību. Pašlaik normatīvajos aktos ir noteiktas šādas valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) un reģistrācijas apliecības izsniegšanu: apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana - 1000 euro; fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšana- 2000 euro; inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšana -
3000; tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšana 5000 euro; iekšējās drošības dienesta reģistrācija - 500 euro.

Projekts paredz apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem noteikt ikgadējo valsts nodevu par apsardzes komersanta veiktās apsardzes darbības kontroli 10% apmērā no sākotnējās valsts nodevas par reģistrāciju reģistrā par attiecīga apsardzes pakalpojuma sniegšanu apmēra vai iekšējas drošības dienesta reģistrācijas reģistrā apmēra. Ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi reģistrā reģistrētie apsardzes komersanti un iekšējās drošības dienesti reizi gadā līdz 31.decembrim. Ikgadējā valsts nodeva tiks maksāta par kalendāro gadu, līdz 31.decembrim neskatoties uz apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrācijas mēnesi kalendāra gada ietvaros.

Izskaidrojot projekta Noslēgumu jautājumu 81.punktu un 82.punktu informējām, ka attiecīgs regulējumu ir attiecināms uz apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem, kas šobrīd saņēmuši apsardzes darbības licences un reģistrācijas apliecības. Ņemot vērā, ka pirmreizēja valsts nodeva par apsardzes darbības subjekta licencēšanu vai to reģistrāciju tika iekasēta nebūtu pieļaujams, ka šāda valsts nodeva būtu iekāsējama atkārtoti par to pašu darbību. 

Projekta 5.punkts ir precizēts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izteiktai redakcijai un neievieš konceptuālas izmaiņas tiesību normu satura, bet precizē terminoloģiju un redakciju atbilstoši tiesiskām regulējumam izglītības jomā.

Šobrīd 32.4.punkta redakcija atbilst šī brīža tiesiskām regulējumam, kas reglamentē apsardzes sertifikāta saņemšanas kārtību, bet pilnveidojot un attīstot apsardzes sertifikāta izsniegšanas kārtību, kā arī digitalizējot apsardzes sertifikātus būs izvērtēts un pārskatīts attiecīgs nosacījums nosakot apsardzes darbiniekiem profesionālo kvalifikācijas celšanai apgūt profesionālās pilnveides programmas neformālas izglītības mācību kursu vietā.

Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests norādīja, ka apsardzes nozare no ēnu ekonomikas viedokļa ir nodefinēta kā viena no nozarēm ar vislielāko nodokļu nenomaksās risku, tajā skaitā ar stundu neuzskaitīšanu un apakšuzņēmumu piesaisti, lai izvairītos virsstundu apmaksas un nodokļu nomaksas. Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienests izteica viedokli precizēt Projekta 37.5. apakšpunktu.

Papildinot Apsardzes darbību reģistrā iekļaujamo informāciju ar 37.5.3.apakšpunktu, nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros  būtu informācija par konkrētā apsardzes komersanta nodrošinātajām apsardzes stundām un jau analīzes procesā Valsts ieņēmumu dienests varētu salīdzināt, vai darba devēja ziņojumos norādītais uzskaitītais darba ņēmēju nostrādātais stundu skaits ir pietiekams apsardzes nodrošināšanai. Plānojot nepieciešamos darba resursus, uzņēmumam šī informācija jau ir zināma, jo izriet no noslēgto līgumu nosacījumiem. Tādējādi efektīvāk tiktu izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta resursi un mazāk traucēts nodokļu maksātājs.

2022.gada 25.aprīļa sanāksmē ar Valsts ieņēmumu dienestu tika panākta vienošanos par projekta precizēšanu attiecībā uz 37.5.3.apakšpunktu redakciju, proti, paredzot, ka apsardzes komersants, sniedzot informāciju par apsargājamo objektu, kurā tiek organizēta fiziskā, tehniskā vai inkasācijas apsardze, norāda nodarbināto apsardzes darbinieku skaitu, apsardzes darbiniekiem noteikto darba laiku (normālais, summētais, maiņu vai nepilns), kā arī nepieciešamo stundu skaitu mēnesī,  lai nodrošinātu apsardzes pakalpojuma līgumā saistību izpildi. 

Piemēri, stundu aprēķinam, pieņemot, ka mēnesī ir 30 kalendārās dienas un 22 darba dienas:
1) apsardzes komersants nodrošina fizisko apsardzi objektā 24 stundas diennaktī ar 1 apsargu:1x24x30=720;
2) apsardzes komersants nodrošina fizisko apsardzi objektā 12 stundas ar 2 apsargiem un 12 stundas ar 1 apsargu: 2x12x30+1x12x30=720+360=1080;
 3) apsardzes komrsants nodrošina fizisko apsardzi objektā 8 stundas darba dienās ar 4 apsargiem: 4x8x22=704;
4) apsardzes komersants nodrošina fizisko apsardzi dienas laikā 8 stundas ar 4 apsargiem un nakts laikā 16 stundas ar 2 apsargiem: 8x4x30+16x2x30=960+960=1920;
5) apsardzes komersants nodrošina fizisko apsardzi darba dienas laikā 8 stundas ar 4 apsargiem, un svētku un brīvdienās laikā 8 stundas ar 2 apsargiem: 8x4x22+8x2x8=704+128=832.

Veselības ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izvērtējot grozījumus Apsardzes darbības likumā (likuma 7.panta ceturtā daļa un 14.panta trešās daļas 7.punkts) norāda, ka attiecīgās veselības pārbaudēs ietver tikai to medicīnisko pretindikāciju noteikšanu, kuras veic narkologs un psihiatrs.

Izskaidrojot projekta Noslēgumu jautājumu 79.punktu un 80.punktu informējām, ka attiecīgs regulējums ir attiecināms uz apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem, kas šobrīd saņēmuši apsardzes darbības licences un reģistrācijas apliecības. Valsts policija pēc to reģistrācijas reģistrā par šo faktu informēs minētas institūcijas. Saņemot minēto informāciju minētiem apsardzes darbības subjektiem tiek noteikts saprātīgs 60 dienu termiņš ziņu ievadei par savu veicamo darbību.

Saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 17. pantu, informācijai par atbildīgajām iestādēm un to kompetenci, kā arī par darbībām, kas veicamas, lai pakalpojumu sniedzēji saņemtu attiecīgās atbildīgās iestādes atļauju pakalpojumu sniegšanai, ir jābūt pieejamai valsts pārvaldes pakalpojumu portāla tīmekļvietnē www.latvija.lv. Ņemot vērā minēto, Valsts policija pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās aktualizēs portālā www.latvija.lv informāciju par speciālo atļauju (licenču) apsardzes darbības veikšanai izsniegšanu (pakalpojumu kartīti).