24-TA-3293: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikuma projekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanu Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikuma projekta mērķis ir precizēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" ietvaros pieejamo kopējo finansējumu saistībā ar 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" finansējuma pārdali klīnisko universitāšu infrastruktūras attīstībai un izveidot atsevišķu 6. kārtu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma), nosakot, ka 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ietvaros veselības aprūpei būtiska nozīme ir veselības sistēmas stiprināšanā, veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, attīstot visaptverošu un integrētu veselības sistēmu un paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 462) noteikta kārtība, kādā tiek īstenota Programmas 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – 4.1.1. SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1. pasākums) pirmā kārta un 4.1.1.5. pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk – 4.1.1.5. pasākums un visi kopā - pasākums).
Pasākuma ietvaros finansējumu veido:
1) 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 82 767 751 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 352 588 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 415 163 euro;
2) 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 81 543 211 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 69 311 729 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 231 482 euro;
3) 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 307 060 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums ir 1 846 059 euro.
Pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tika noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam ''P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība'' (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) noteikts pieejamais un plānotais finansējums ir 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro).
Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 462) noteikta kārtība, kādā tiek īstenota Programmas 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – 4.1.1. SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1. pasākums) pirmā kārta un 4.1.1.5. pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk – 4.1.1.5. pasākums un visi kopā - pasākums).
Pasākuma ietvaros finansējumu veido:
1) 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 82 767 751 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 352 588 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 415 163 euro;
2) 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 81 543 211 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 69 311 729 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 231 482 euro;
3) 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 307 060 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums ir 1 846 059 euro.
Pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tika noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam ''P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība'' (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) noteikts pieejamais un plānotais finansējums ir 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro).
Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Situācijas apraksts VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
Kā vienu no augstākajām prioritātēm Veselības ministrija ir izvirzījusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – PSKUS) lielā projekta ''Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība'' (turpmāk – A2) pabeigšanu. Ņemot vērā, ka PSKUS A2 projektu ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeigt nebija iespējams un ka papildu finansējums ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā slimnīcu infrastruktūras attīstībai jau ir ticis iezīmēts līdz pat projektu līmenim, vienīgais iespējamais A2 projekta pabeigšanai nepieciešamais finansējums var tikt piesaistīts tikai no Slimnīcai plānotā 4.1.1.2. pasākumam iezīmētā finansējuma, attiecīgi:
1) 2023. gada 14. martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par VSIA ''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca'' A ēkas otrās kārtas attīstību'' (23-TA-498) (Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes prot. Nr. 14 30. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai tiks piesaistīts finansējums 16 290 890 euro no 4.1.1.2. pasākuma;
2) 2024. gada 6. februārī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda lielā projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" īstenošanu'' (24-TA-208) (Ministru kabineta 06.02.2024. sēdes prot. Nr. 6 47. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai un pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 67 891 730,18 euro (t. sk. sadārdzinājums 16 290 890 euro) tiks piesaistīts no 4.1.1.2. pasākuma.
Papildu plānotais finansējums, kas nepieciešams A2 ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā, nav sadārdzinājums. Ņemot vērā, ka ir pagājis krietns laiks kopš projekta uzsākšanas, ir nepieciešams veikt projektā dažādas tehnoloģisko risinājumu un funkcionalitātes izmaiņas, piemēram, uzlabot ventilēšanas sistēmas, ieviešot inženierkomunikāciju uzlabojumus un citus atbilstošus būvniecības darbus, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā.
Jau šobrīd A2 projekta pabeigšanai ir pieejami 67 891 730,18 euro un secīgi notiek neatliekamie būvdarbi un organizēts jauns iepirkums A2 projekta būvniecības darbu pabeigšanai. PSKUS plāno, ka A2 korpuss varētu sākt funkcionēt provizoriski 2027. gadā.
Kā otra prioritāte ir noteikta PSKUS 4.1.1.2. pasākuma īstenošana, t. i., B ēkas attīstība. B ēkas attīstība paredzēta atbilstoši PSKUS Infrastruktūras attīstības plānam, kas izstrādāts, ievērojot Vidējā termiņa darbības stratēģijas 2022.–2027. gadam ieceri/projektu. PSKUS B ēkā 59 844 m2 platībā plānots izvietot šādas ārstnieciskās disciplīnas un funkcijas: Ambulatorais centrs, Diagnostikas nodaļa, Neatliekamās medicīnas centrs, Kardioloģijas bloks, Sirds ķirurģijas centrs, Torakālā ķirurģija, Asinsvadu ķirurģija, Operāciju bloks, Hibrīda operāciju telpa, Kardioreanimācija, Aptieka, pacientu virtuve, šūnu transplantācijas laboratorija, darbnīcas, kā arī atbalsta telpas. Lai veiksmīgi nodrošinātu B ēkas attīstības projekta ieviešanu, PSKUS jau 2021. gadā ir uzsākusi nepieciešamās tehniskā projekta izstrādes iepirkuma dokumentācijas izstrādi. Sākotnēji PSKUS B korpusa attīstības projekta īstenošanai bija paredzēts ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda iezīmētais finansējums 151 185 240 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka 67 891 730 euro tiek novirzīti PSKUS A2 projekta īstenošanai, šobrīd Slimnīcas B ēkas īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs ir 83 293 509 euro.
2024. gada 15. maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas un jaunās B ēkas projektu attīstības progresa pārskatu uz 2024. gada 30. aprīli'' (24-TA-1132) (Ministru kabineta 21.05.2024. sēdes prot. Nr. 21 37. §, 24-TA-1132) un atbalstīja, ka B korpusa attīstības tālāko virzību varēs uzsākt tikai pēc A ēkas otrās kārtas iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanas un pirms līguma noslēgšanas par A2 būvniecības pabeigšanu.
Plānojot B korpusa attīstību, jāņem vērā ne tikai finansējuma nepietiekamība, kas uz šo brīdi ir ~173 milj. euro, bet arī vairāki savstarpēji saistīti apstākļi, proti, lai uzsāktu B korpusa būvniecību, ir nepieciešams demontēt pilnībā 32. korpusu (ēkas lietderīgās un drošās izmantošanas laiks plānots tikai līdz 2026. gadam, nepieciešams būvvaldes lēmums pagarināt šo termiņu uz visu vai daļu ēkas), 32. korpusa struktūrvienības (t.sk., uzņemšana) plānots daļēji pārcelt uz A2, taču ņemot vērā radušos apstākļus saistībā ar A2 būvniecības kavēšanos, A2 jaunā uzņemšana pilnvērtīgi varētu sākt funkcionēt tikai 2027. gadā, līdz ar to pavisam skaidri iezīmējas risks nepabeigt B korpusa izbūvi ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda – attiecināmības termiņā. Secīga pilna B korpusa attīstība un funkcionalitāte ir plānojama ārpus ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīcijām.
Situācijas apraksts SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 254 “Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā"” tika noteikts atbalsts SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) 99 972 040 euro apmērā stratēģiski svarīgā Atveseļošanas Fonda (turpmāk – AF) projekta infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecība” īstenošanai.
RAKUS jaunā korpusa nepieciešamība infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centra vajadzībām tika vērtēta un atbalstīta Ministra kabineta līmenī, nosakot šīs infrastruktūras attīstības nepieciešamību kā valstiski svarīgu prioritāti[1]. Līdz ar to tika piešķirts finansējums AF plāna ietvaros un 2022. gada 28. oktobrī RAKUS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par AF projekta īstenošanu, paredzot projekta īstenošanas pabeigšanu līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Lai nodrošinātu RAKUS AF projekta īstenošanu atbilstoši nosacījumiem, tika organizēts iepirkums "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)”. Minētā iepirkuma ietvaros noteiktajā termiņā līdz 2024. gada 20. novembrim netika saņemts neviens pretendentu piedāvājums, līdz ar to noteiktajā AF plāna īstenošanas termiņā, kas nevar pārsniegt 2026. gada 30. jūniju, nav iespējams īstenot RAKUS infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību AF projekta ietvaros.
Infekcijas un pulmonoloģijas ārstniecības profilu attīstību, it īpaši sekundāro ambulatoro ārstniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu, ierobežo esošo stacionāru tehniskais stāvoklis un ēku funkcionalitāte, tai skaitā mūsdienu prasībām neatbilstošie epidemioloģiskie apstākļi. Stacionāru Tuberkulozes un plaušu slimību centrs (turpmāk – TPSC) un Latvijas Infektoloģijas centra (turpmāk – LIC) tehniskais stāvoklis uzskatāms par neatbilstošu mūsdienu medicīnas prasībām. Stacionāru ēkas ir nolietotas, nav energoefektīvas, tās prasa ievērojamus uzturēšanas, kā arī atjaunošanas ieguldījumus. Stacionāru telpas neveicina pacientu atveseļošanās procesu un apgrūtina speciālistu darbu.
Tas nozīmē, ka projekta īstenošanas pārtraukšana vai atlikšana uz nenoteiktu laiku, joprojām saglabātu papildus investīciju nepieciešamību LIC un TPSC darbības nodrošināšanai (infrastruktūrai).
AF projekta ietvaros, ņemot vērā termiņa ierobežojumu, iespējams īstenot darbības, kas ļautu nodrošināt jaunā ārstniecības korpusa 0 cikla, ārējo inženiertīklu un daļu nesošo konstrukciju izbūvi, provizoriski veicot izmaksas 14 298 570 euro apmērā, tādējādi līdz pilnīgai būvniecības pabeigšanai ir nepieciešami papildu 68 313 552 euro.
Kā vienu no augstākajām prioritātēm Veselības ministrija ir izvirzījusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – PSKUS) lielā projekta ''Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība'' (turpmāk – A2) pabeigšanu. Ņemot vērā, ka PSKUS A2 projektu ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeigt nebija iespējams un ka papildu finansējums ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā slimnīcu infrastruktūras attīstībai jau ir ticis iezīmēts līdz pat projektu līmenim, vienīgais iespējamais A2 projekta pabeigšanai nepieciešamais finansējums var tikt piesaistīts tikai no Slimnīcai plānotā 4.1.1.2. pasākumam iezīmētā finansējuma, attiecīgi:
1) 2023. gada 14. martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par VSIA ''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca'' A ēkas otrās kārtas attīstību'' (23-TA-498) (Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes prot. Nr. 14 30. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai tiks piesaistīts finansējums 16 290 890 euro no 4.1.1.2. pasākuma;
2) 2024. gada 6. februārī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda lielā projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" īstenošanu'' (24-TA-208) (Ministru kabineta 06.02.2024. sēdes prot. Nr. 6 47. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai un pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 67 891 730,18 euro (t. sk. sadārdzinājums 16 290 890 euro) tiks piesaistīts no 4.1.1.2. pasākuma.
Papildu plānotais finansējums, kas nepieciešams A2 ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā, nav sadārdzinājums. Ņemot vērā, ka ir pagājis krietns laiks kopš projekta uzsākšanas, ir nepieciešams veikt projektā dažādas tehnoloģisko risinājumu un funkcionalitātes izmaiņas, piemēram, uzlabot ventilēšanas sistēmas, ieviešot inženierkomunikāciju uzlabojumus un citus atbilstošus būvniecības darbus, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā.
Jau šobrīd A2 projekta pabeigšanai ir pieejami 67 891 730,18 euro un secīgi notiek neatliekamie būvdarbi un organizēts jauns iepirkums A2 projekta būvniecības darbu pabeigšanai. PSKUS plāno, ka A2 korpuss varētu sākt funkcionēt provizoriski 2027. gadā.
Kā otra prioritāte ir noteikta PSKUS 4.1.1.2. pasākuma īstenošana, t. i., B ēkas attīstība. B ēkas attīstība paredzēta atbilstoši PSKUS Infrastruktūras attīstības plānam, kas izstrādāts, ievērojot Vidējā termiņa darbības stratēģijas 2022.–2027. gadam ieceri/projektu. PSKUS B ēkā 59 844 m2 platībā plānots izvietot šādas ārstnieciskās disciplīnas un funkcijas: Ambulatorais centrs, Diagnostikas nodaļa, Neatliekamās medicīnas centrs, Kardioloģijas bloks, Sirds ķirurģijas centrs, Torakālā ķirurģija, Asinsvadu ķirurģija, Operāciju bloks, Hibrīda operāciju telpa, Kardioreanimācija, Aptieka, pacientu virtuve, šūnu transplantācijas laboratorija, darbnīcas, kā arī atbalsta telpas. Lai veiksmīgi nodrošinātu B ēkas attīstības projekta ieviešanu, PSKUS jau 2021. gadā ir uzsākusi nepieciešamās tehniskā projekta izstrādes iepirkuma dokumentācijas izstrādi. Sākotnēji PSKUS B korpusa attīstības projekta īstenošanai bija paredzēts ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda iezīmētais finansējums 151 185 240 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka 67 891 730 euro tiek novirzīti PSKUS A2 projekta īstenošanai, šobrīd Slimnīcas B ēkas īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs ir 83 293 509 euro.
2024. gada 15. maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas un jaunās B ēkas projektu attīstības progresa pārskatu uz 2024. gada 30. aprīli'' (24-TA-1132) (Ministru kabineta 21.05.2024. sēdes prot. Nr. 21 37. §, 24-TA-1132) un atbalstīja, ka B korpusa attīstības tālāko virzību varēs uzsākt tikai pēc A ēkas otrās kārtas iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanas un pirms līguma noslēgšanas par A2 būvniecības pabeigšanu.
Plānojot B korpusa attīstību, jāņem vērā ne tikai finansējuma nepietiekamība, kas uz šo brīdi ir ~173 milj. euro, bet arī vairāki savstarpēji saistīti apstākļi, proti, lai uzsāktu B korpusa būvniecību, ir nepieciešams demontēt pilnībā 32. korpusu (ēkas lietderīgās un drošās izmantošanas laiks plānots tikai līdz 2026. gadam, nepieciešams būvvaldes lēmums pagarināt šo termiņu uz visu vai daļu ēkas), 32. korpusa struktūrvienības (t.sk., uzņemšana) plānots daļēji pārcelt uz A2, taču ņemot vērā radušos apstākļus saistībā ar A2 būvniecības kavēšanos, A2 jaunā uzņemšana pilnvērtīgi varētu sākt funkcionēt tikai 2027. gadā, līdz ar to pavisam skaidri iezīmējas risks nepabeigt B korpusa izbūvi ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda – attiecināmības termiņā. Secīga pilna B korpusa attīstība un funkcionalitāte ir plānojama ārpus ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīcijām.
Situācijas apraksts SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 254 “Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā"” tika noteikts atbalsts SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) 99 972 040 euro apmērā stratēģiski svarīgā Atveseļošanas Fonda (turpmāk – AF) projekta infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecība” īstenošanai.
RAKUS jaunā korpusa nepieciešamība infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centra vajadzībām tika vērtēta un atbalstīta Ministra kabineta līmenī, nosakot šīs infrastruktūras attīstības nepieciešamību kā valstiski svarīgu prioritāti[1]. Līdz ar to tika piešķirts finansējums AF plāna ietvaros un 2022. gada 28. oktobrī RAKUS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par AF projekta īstenošanu, paredzot projekta īstenošanas pabeigšanu līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Lai nodrošinātu RAKUS AF projekta īstenošanu atbilstoši nosacījumiem, tika organizēts iepirkums "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)”. Minētā iepirkuma ietvaros noteiktajā termiņā līdz 2024. gada 20. novembrim netika saņemts neviens pretendentu piedāvājums, līdz ar to noteiktajā AF plāna īstenošanas termiņā, kas nevar pārsniegt 2026. gada 30. jūniju, nav iespējams īstenot RAKUS infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību AF projekta ietvaros.
Infekcijas un pulmonoloģijas ārstniecības profilu attīstību, it īpaši sekundāro ambulatoro ārstniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu, ierobežo esošo stacionāru tehniskais stāvoklis un ēku funkcionalitāte, tai skaitā mūsdienu prasībām neatbilstošie epidemioloģiskie apstākļi. Stacionāru Tuberkulozes un plaušu slimību centrs (turpmāk – TPSC) un Latvijas Infektoloģijas centra (turpmāk – LIC) tehniskais stāvoklis uzskatāms par neatbilstošu mūsdienu medicīnas prasībām. Stacionāru ēkas ir nolietotas, nav energoefektīvas, tās prasa ievērojamus uzturēšanas, kā arī atjaunošanas ieguldījumus. Stacionāru telpas neveicina pacientu atveseļošanās procesu un apgrūtina speciālistu darbu.
Tas nozīmē, ka projekta īstenošanas pārtraukšana vai atlikšana uz nenoteiktu laiku, joprojām saglabātu papildus investīciju nepieciešamību LIC un TPSC darbības nodrošināšanai (infrastruktūrai).
AF projekta ietvaros, ņemot vērā termiņa ierobežojumu, iespējams īstenot darbības, kas ļautu nodrošināt jaunā ārstniecības korpusa 0 cikla, ārējo inženiertīklu un daļu nesošo konstrukciju izbūvi, provizoriski veicot izmaksas 14 298 570 euro apmērā, tādējādi līdz pilnīgai būvniecības pabeigšanai ir nepieciešami papildu 68 313 552 euro.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda finansējuma apguves riskus un plānotu efektīvus un savlaicīgus investīciju projektus, t.sk., veicinātu Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi, dalībvalstij katrā darbības programmas prioritātes projektā ir jānosaka n+3 apguves mērķis līdz 2025. gadam. Ja noteiktais n+3 princips netiek izpildīts, tad atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 22 28.§. “Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums)” 2. punktā noteiktajam, valdība var lemt par atbalsta novirzīšanu mazāk riskantiem projektiem. Ņemot vērā plānoto PSKUS A2 projekta pabeigšanu un ERAF finansējuma apguvi, kā arī B korpusu aktualizēto attīstības grafiku, tiek prognozēts, ka naudas plūsma (maksājumi būvniekam) pirmsšķeitami var radīt riskus izpildīt VM individuāli noteiktos n+3 mērķus.
Kā iepriekš jau atzīmēts, PSKUS A2 projekts un RAKUS LIC projekts ir īstenojami ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Attiecīgi, noteikumu projekts paredz izveidot 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu ar kopējo attiecināmo finansējumu 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro) klīnisko universitāšu slimnīcu plānoto (augstas gatavības) projektu īstenošanai un pabeigšanai.
Šobrīd pieejamais finansējums līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskata pieejams šādā apjomā: 36 611 216 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 31 119 533 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 5 491 683 euro. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, ierosinās palielināt 6. kārtas pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram, līdz ar to, tas būs pieejams kā papildu finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu uzsākto projektu īstenošanai un pabeigšanai.
Ņemot vērā 6. kārtas plānoto un pieejamo attiecināmo finansēju, indikatīvi tiek sadalīts (iekļaujot elastības finansējumu):
1) PSKUS A2 projekta funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā – 15 000 000 euro (t.sk. ERAF – 12 352 941 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 2 647 059 euro);
2) RAKUS LIC – 68 293 509 euro (t.sk. ERAF – 56 241 713 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 12 051 796 euro).
4.1.1.1. pasākuma 6. kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 11 327 920 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 14 159 896 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 45 311 666 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 70 799 482 euro.
Ņemot vērā veicamos grozījumus, 6. kārtas atlasei tiks izstrādāti atsevišķi 6. kārtas projektu iesniegumu atlases kritēriji. Jāņem vērā, ka finansējuma saņēmējs projektam pievieno vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās veicot līgumā noteiktās pārbaudes. Pārkompensācijas uzraudzību veic pilnvarojuma uzlicējs un, lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilnvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 21. maija protokollēmumā Nr. 21 37. §, 24-TA-1132 3. punktā noteikto un uz augstāk minēto informāciju, Veselības ministrija informē - ņemot vērā apstākļus, ka B ēkas projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir būtiski samazinājies un minētā finansējuma ietvaros nav iespējams īstenot funkcionējošu B ēkas daļu, Veselības ministrija rosina novirzīt plānotā B korpusa finansējumu 83 293 509 euro apmērā 4.1.1.1. pasākuma 6. kārtai - abu klīnisko universitāšu slimnīcu infrastruktūras projektu attīstībai ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
2025. gada 20. janvārī notiks Valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksme, pēc kuras Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošinās līgumu slēgšanu ar finansējuma saņēmējiem, par projektu īstenošanu pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību.
MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā:
1) Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt līgumu slēgšanu par projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem, pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību.
2) Veselības ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, tai skaitā, par elastības finansējuma pieejamību.
[1] Ministru kabineta sēdē 2021. gada 28. septembrī izskatīts un saskaņots VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" informatīvais ziņojums (IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA), MK protokollēmums Nr. 64 55.§ "Informatīvais ziņojums "Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca""" (2021-TA-2157)
Kā iepriekš jau atzīmēts, PSKUS A2 projekts un RAKUS LIC projekts ir īstenojami ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Attiecīgi, noteikumu projekts paredz izveidot 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu ar kopējo attiecināmo finansējumu 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro) klīnisko universitāšu slimnīcu plānoto (augstas gatavības) projektu īstenošanai un pabeigšanai.
Šobrīd pieejamais finansējums līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskata pieejams šādā apjomā: 36 611 216 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 31 119 533 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 5 491 683 euro. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, ierosinās palielināt 6. kārtas pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram, līdz ar to, tas būs pieejams kā papildu finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu uzsākto projektu īstenošanai un pabeigšanai.
Ņemot vērā 6. kārtas plānoto un pieejamo attiecināmo finansēju, indikatīvi tiek sadalīts (iekļaujot elastības finansējumu):
1) PSKUS A2 projekta funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā – 15 000 000 euro (t.sk. ERAF – 12 352 941 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 2 647 059 euro);
2) RAKUS LIC – 68 293 509 euro (t.sk. ERAF – 56 241 713 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 12 051 796 euro).
4.1.1.1. pasākuma 6. kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 11 327 920 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 14 159 896 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 45 311 666 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 70 799 482 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 70 799 482 euro.
Ņemot vērā veicamos grozījumus, 6. kārtas atlasei tiks izstrādāti atsevišķi 6. kārtas projektu iesniegumu atlases kritēriji. Jāņem vērā, ka finansējuma saņēmējs projektam pievieno vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās veicot līgumā noteiktās pārbaudes. Pārkompensācijas uzraudzību veic pilnvarojuma uzlicējs un, lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilnvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 21. maija protokollēmumā Nr. 21 37. §, 24-TA-1132 3. punktā noteikto un uz augstāk minēto informāciju, Veselības ministrija informē - ņemot vērā apstākļus, ka B ēkas projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir būtiski samazinājies un minētā finansējuma ietvaros nav iespējams īstenot funkcionējošu B ēkas daļu, Veselības ministrija rosina novirzīt plānotā B korpusa finansējumu 83 293 509 euro apmērā 4.1.1.1. pasākuma 6. kārtai - abu klīnisko universitāšu slimnīcu infrastruktūras projektu attīstībai ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
2025. gada 20. janvārī notiks Valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksme, pēc kuras Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošinās līgumu slēgšanu ar finansējuma saņēmējiem, par projektu īstenošanu pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību.
MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā:
1) Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt līgumu slēgšanu par projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem, pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību.
2) Veselības ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, tai skaitā, par elastības finansējuma pieejamību.
[1] Ministru kabineta sēdē 2021. gada 28. septembrī izskatīts un saskaņots VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" informatīvais ziņojums (IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA), MK protokollēmums Nr. 64 55.§ "Informatīvais ziņojums "Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca""" (2021-TA-2157)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", Atbildīgā iestāde - Veselības ministrija
Ietekmes apraksts
Papildus piešķirtais atbalsts paredzēts veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
27 838 470
0
37 154 361
5 806 651
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
27 838 470
0
37 154 361
5 806 651
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
32 751 141
0
43 711 013
6 831 355
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
32 751 141
0
43 711 013
6 831 355
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-4 912 671
0
-6 556 652
-1 024 704
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-4 912 671
0
-6 556 652
-1 024 704
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-4 912 671
-6 556 652
-1 024 704
5.1. valsts pamatbudžets
0
-4 912 671
-6 556 652
-1 024 704
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd kopējais 4.1.1.1. pasākuma pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais attiecināmais finansējums ir 176 618 022 euro, tai skaitā ERAF finansējums ir 150 125 318 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, (turpmāk - nacionālais finansējums) ir 26 492 704 euro. Minēto finansējumu veido 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums - 82 767 751 euro (tai skaitā ERAF finansējums - 70 352 588 euro un nacionālais finansējums - 12 415 163 euro), 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums - 81 543 211 euro (tai skaitā ERAF – 69 311 729 euro un nacionālais finansējums – 12 231 482 euro) un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums - 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF finansējums - 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums - 1 846 059 euro).
Noteikumu projekts paredz pārdalīt 4.1.1.2. pasākuma finansējumu 83 293 509 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums – 70 799 482 euro un nacionālais finansējums – 12 494 027 euro) uz jaunizveidoto 4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, likvidējot 4.1.1.2. pasākumu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās un sestās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros kopējais plānotais un pieejamais finansējums būs 259 911 531 euro (tai skaitā ERAF – 220 924 800 euro un nacionālais finansējums – 38 986 731 euro), t.sk.:
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 82 767 751 euro (tai skaitā ERAF – 70 352 588 euro un nacionālais finansējums – 12 415 163 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 81 543 211 euro (tai skaitā ERAF – 69 311 729 euro un nacionālais finansējums – 12 231 482 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros – 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Finansējums par Veselības ministrijas padotības iestādēm tiks plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu veselības jomā īstenošana (2021-2027)” un pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam kārtībai, savukārt par pārējiem finansējuma saņēmējiem finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas budžetā kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu plānots ieviest līdz 2028. gada I. ceturksnim un visa šī pasākuma plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2026. gadā 32 751 141 euro; (ERAF 27 838 470 euro; nacionālais finansējums 4 912 671 euro);
2027. gadā 43 711 013 euro; (ERAF 37 154 361 euro; nacionālais finansējums 6 556 652 euro);
2028. gadā 6 831 355 euro; (ERAF 5 806 651 euro; nacionālais finansējums 1 024 704 euro).
Noteikumu projekts paredz pārdalīt 4.1.1.2. pasākuma finansējumu 83 293 509 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums – 70 799 482 euro un nacionālais finansējums – 12 494 027 euro) uz jaunizveidoto 4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, likvidējot 4.1.1.2. pasākumu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās un sestās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros kopējais plānotais un pieejamais finansējums būs 259 911 531 euro (tai skaitā ERAF – 220 924 800 euro un nacionālais finansējums – 38 986 731 euro), t.sk.:
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 82 767 751 euro (tai skaitā ERAF – 70 352 588 euro un nacionālais finansējums – 12 415 163 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 81 543 211 euro (tai skaitā ERAF – 69 311 729 euro un nacionālais finansējums – 12 231 482 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros – 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Finansējums par Veselības ministrijas padotības iestādēm tiks plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu veselības jomā īstenošana (2021-2027)” un pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam kārtībai, savukārt par pārējiem finansējuma saņēmējiem finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas budžetā kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
4.1.1.1. pasākuma sesto kārtu plānots ieviest līdz 2028. gada I. ceturksnim un visa šī pasākuma plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2026. gadā 32 751 141 euro; (ERAF 27 838 470 euro; nacionālais finansējums 4 912 671 euro);
2027. gadā 43 711 013 euro; (ERAF 37 154 361 euro; nacionālais finansējums 6 556 652 euro);
2028. gadā 6 831 355 euro; (ERAF 5 806 651 euro; nacionālais finansējums 1 024 704 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6.punktu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6.punktu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīts no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku 4.1.1. SAM mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs un tam nav ietekmes uz sabiedrības interesēm un pienākumiem, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības informēšanas pasākumus saistībā ar šī projekta izstrādi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības ministrija
neietekmē
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
neietekmē
Ārstniecības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
10,19
euro/h
8,00
stundas
3
darbinieku skaits, kas iesaistīti projekta iesnieguma sagatavošanā
2
projektu iesniegšanas reižu skaits
489,12
Aprēķinam izmantots pieņēmums, ka projekta iesniegums tiek iesniegts elektroniski, šo pienākumu veic darbinieki ar vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kas 2023. gadā Latvijā bija 1 433 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070/table/tableViewLayout1/), kam atbilst stundas samaksas likme 10,19 euro. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka finansējuma saņēmējs datu ievadei un iesniegšanai sadarbības iestādē izmanto Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu, projektu ievada, apstiprina un paraksta 3 darbinieki (divi darbinieki un atbildīgā persona), un paredzēts, ka projektu iesniegs vienu reizi pirmreizēji un otru reizi izpildīt apstiprinājumu ar nosacījumu, ja par tādu lems sadarbības iestāde.
Kopā
489,12
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmēji ir ārstniecības iestādes.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt finansējuma piesaisti universitātes un specializētās slimnīcu infrastruktūras attīstībai 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros, šim nolūkam novirzot 4.1.1.2. pasākuma finansējumu. Šobrīd ir nepieciešamas izmaiņas, lai neiestātos situācija, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, papildus uzsverot, ka attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
Datne