Anotācija (ex-ante)

23-TA-3190: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
       Identificēta nepieciešamība veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
       Mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
       Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai uzsāktu pievienošanās procesu un parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (turpmāk – Konvencija) (daudzpusējs starptautisks līgums).
       Konvencija ir pieņemta 2009. gada 18. jūnijā un stājusies spēkā 2020. gada 1. decembrī. Tā nosaka tiesības piekļūt valsts iestāžu oficiāliem dokumentiem. Šo tiesību ierobežojumi ir atļauti tikai, lai aizsargātu noteiktas intereses, piemēram, valsts drošību, aizsardzību vai privātumu. Konvencija nosaka minimālos standartus, kas jāpiemēro, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (piemēram, par palīdzības sniegšanu informācijas pieprasītājam, par lēmumu pieņemšanas termiņiem, par atteikuma iemesliem, par piekļuves veidiem un par samaksas piemērošanu), pārskatīšanas procedūru [1] un papildu pasākumus. Atbilstoši Konvencijai darbojas Speciālistu grupa par piekļuvi oficiāliem dokumentiem, kas uzrauga, kā puses īsteno Konvenciju. [2] Pastāv arī pušu padome, kas izskata Speciālistu grupas ziņojumus, atzinumus un priekšlikumus, sniedz priekšlikumus un ieteikumus pusēm u.c. Pušu padomē no katras puses ir viens pārstāvis.
       Pievienošanās Konvencijai saskan arī ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (turpmāk - NAP2027) prioritāšu mērķiem [3], Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas īpaši akcentē informācijas pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un elektroniskajā vidē [4], Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022. - 2025. gadam, kura mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un kas akcentē informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās [5], un citiem attīstības plānošanas dokumentiem. Pievienojoties Konvencijai, Latvija parāda starptautiskajai sabiedrībai gatavību turpināt uzturēt augstus informācijas atklātības standartus, kas jau ir nostiprināti konstitucionālā līmenī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. pantā, Informācijas atklātības likumā (turpmāk - IAL), citos nacionālos un Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos, nodrošinot piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošiem oficiāliem dokumentiem. Piekļuve oficiāliem dokumentiem ir samērota ar sabiedrības kopumā vai atsevišķu personu likumīgām interesēm.
       Konvencijai ir pieejams paskaidrojošais ziņojums [6] un Valsts valodas centrs steidzamā kārtā ir nodrošinājis tā tulkojumu latviešu valodā. [7]
       Novērtējot Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības atbilstību (kopsavilkums zemāk tabulā), secināms, ka Latvijas tiesiskais regulējums jau šobrīd atbilst Konvencijas saistībām, līdz ar to ar Konvencijas parakstīšanu un ratificēšanu nemainās sabiedrības mērķa grupu privātajā un publiskajā sektorā tiesības, pienākumi un veicamās darbības, administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas). Pasākumiem nav horizontālās ietekmes un ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu. Konvencijas saistību izpilde Latvijā atbilst citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
       Ikviena tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem Latvijā konstitucionālā līmenī garantē Satversme, tostarp 90. (ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības), 91. (vienlīdzības princips, diskriminācijas aizliegums), 100. (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju), 101. (ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sabiedrības līdzdalība)), 104. (ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības), 115. (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli) pants, un tās tiek īstenotas ar IAL, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu (turpmāk - VPIL) un citu speciālo ārējo normatīvo regulējumu.
       Tiesību uz informācijas pieejamību viens no mērķiem ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. [8]
       Konvencijas definīcijas "valsts iestāde" un "oficiāls dokuments" aptver IAL noteikto terminu saturu. Konvencijā izmantotais termins "valsts iestāde" aptver terminu "iestāde" IAL izpratnē. IAL izpratnē iestāde ir:
       1) publiska persona, tās institūcija vai amatpersona;
       2) kā arī persona, kas īsteno tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo uzdevumu izpildi.
       Konvencijā termins "valsts iestāde" tiek definēts detalizētāk, bet pēc būtības IAL regulējums tam atbilst.
       Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencijas saistības nerada pienākumu paplašināt to subjektu loku, kas jau šobrīd darbojas saskaņā ar nacionāliem tiesību aktiem informācijas atklātības jomā. Tās ir visas institūcijas, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Uz atsevišķiem subjektiem, kā, piemēram, uz tiesām, tiesu izpildītājiem, notāriem, tiesībsargu u.c., Konvencijas normas attieksies tāpat kā līdz šim IAL regulējums, proti, tiktāl, ciktāl tās īsteno administratīvās funkcijas. Piemēram, lēmumi, kas tiek pieņemti tiesas spriešanas procesā (proti, tiesu iestāžu darbība citās jomās), nav pakļauti IAL un Konvencijas tvērumam, tāpēc nav nepieciešama arī īpaša atruna.
       Konvencijā termins "oficiāli dokumenti" tiek skaidrots kā visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes. Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā precizēts, ka tā ir informācija, kas ir ierakstīta jebkādas formas vai formāta fiziskā līdzeklī (rakstīts teksts, informācija skaņas ierakstu vai audiovizuālo ierakstu lentē, fotoattēli, e-pasta vēstules, informācija, kas tiek glabāta elektroniskā veidā, piemēram, elektroniskās datubāzes, u. c.). Piekļuves tiesības attiecas tikai uz esošiem dokumentiem. Konvencija nenosaka pusēm pienākumu sagatavot jaunus dokumentus pēc informācijas pieprasījumu saņemšanas. Jēdziens tiek attiecināts arī uz informāciju, kas valsts iestādes vārdā fiziski atrodas juridiskas vai fiziskas personas rīcībā, pamatojoties uz līgumiem starp šo valsts iestādi un personu. Konvencijas darbības jomā ietilpst uz arhīviem nosūtītie oficiālie dokumenti un personas datus saturoši dokumenti.
       Atbilstoši IAL regulējumam informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā, un sabiedrībai ir jābūt pieejamai informācijai, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
       Latvija šobrīd atsevišķos aspektos nodrošina plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem nekā to prasa Konvencijas minimālie standarti. Proti, ir virkne oficiālo dokumentu jeb informācija, ko ikviens var iegūt bez pieprasījuma, nepastarpināti, bez maksas, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publisko personu oficiālajās tīmekļvietnēs, publiskajos reģistros, specializētās tīmekļvietnēs un citviet.
       Latvijas informācijas atklātības regulējumā ierobežojumi piekļuvei oficiāliem dokumentiem noteikti atbilstoši Satversmes 116. pantā noteiktajam, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100. pantā (tostarp brīvi iegūt informāciju) var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tas pilnībā sasaucas ar Konvencijā nedaudz detalizētāk uzskaitīto un noteikto, ka ierobežojumus precīzi nosaka tiesību aktos, un tiem ir jābūt nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā un samērīgiem ar mērķi aizsargāt valsts drošību, aizsardzību un starptautiskās attiecības; sabiedrības drošību; noziedzīgu darbību novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; disciplinārlietu izmeklēšanu; valsts iestāžu īstenotās pārbaudes, kontroli un pārraudzību; privātumu un citas likumīgas personiskās intereses; komerciālās intereses un citas ekonomiskās intereses; valsts ekonomikas, monetāro un valūtas maiņas kursa politiku; pušu vienlīdzību tiesvedībā un efektīvu tiesas spriešanu; vidi; apspriedes par jautājuma izskatīšanu valsts iestādēs vai starp tām.
      Latvijā terminēti un pastāvīgi ierobežojumi noteikti virknē tiesību aktu. Kā būtiskākie minami: IAL, Nacionālās drošības likums (piemēram, 22.2 panta piektā daļa, 22.4 pants), Valsts drošības iestāžu likums (17. panta pirmā daļa), Operatīvās darbības likums (24. un 24.1 pants), likums "Par valsts noslēpumu" (5. un 9. pants) un uz tā pilnvarojuma izdotie Ministru kabineta noteikumi [9], Ģeotelpiskās informācijas likums (27. pants), Vides aizsardzības likums (11. panta ceturtā daļa), Arhīvu likums (13. panta otrās daļas 3. punkts), Pašvaldību likums (27. panta ceturtā daļa, 38. panta sestā daļa, 41. panta astotā daļa, 53. panta piektā daļa), likums "Par tiesu varu" (28.2 panta trešā un piektā daļa, 28.3 panta pirmā daļa, 28.panta sestā daļa, 28.7 pants), Notariāta likums (79. pants), Latvijas Republikas Advokatūras likums (6. panta otrās daļas 1. un 2. punkts, 71. pants), Tiesu izpildītāju likums (52. panta pirmā daļa), Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) (54. pants), Kriminālprocesa likums (234. panta pirmā daļa, 375. panta pirmā daļa, 412. panta sestā daļa, 627. panta ceturtā daļa), Civilprocesa likums (239. panta trešā daļa), Fizisko personu datu apstrādes likums (VIII nodaļa), likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", Iesniegumu likums (9. pants), Pacientu tiesību likums (10. pants), Sodu reģistra likums (3. pants), Latvijas Bankas likums (74. panta pirmā daļa), Komercnoslēpuma aizsardzības likums (2. pants, 3. panta otrā daļa), Darba likums (11. panta piektā daļa, 83. pants), likums "Par nodokļiem un nodevām" (16. panta pirmās daļas 4. punkts, 22. un 54. pants).
       Konvencijā ir noteikts, ka katra puse var ierobežot tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, līdz ar to nacionālajā regulējumā šādi ierobežojumi var tikt paredzēti. Piemēram, IAL 11. panta ceturtās daļas nosacījums par personas pienākumu pamatot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu un norādīt tās izmantošanas mērķi vērtējams kā viens no Konvencijas 3. panta 1. daļā noteiktajiem informācijas pieejamības ierobežojuma elementiem. Būtiski, lai tie atbilst gan Konvencijas 3. pantā minētajiem mērķiem, gan Satversmes 116. pantam. Piekļuve ierobežotas pieejamības un citai klasificētai informācijai tiek nodrošināta saskaņā ar IAL un speciāliem likumiem, kas Tieslietu ministrijas ieskatā atbilst Konvencijas prasībām. IAL un speciālos likumos noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt precīzi formulētiem, ņemot vērā nosacījumus pamattiesību ierobežošanai.       
       Institūcijām būtu regulāri jāveic pamattiesību ierobežojumu izvērtējums gan normatīvo aktu līmenī, gan pastāvošajā praksē, vai nav alternatīvi mazāk ierobežojošu interešu aizsardzības instrumentu.
       Latvijā vispārpieejamas informācijas pieprasīšana nav jāpamato, iestāde pēc iespējas ievēro pieprasītāja norādīto informācijas saņemšanas veidu, it īpaši rūpējoties par personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Latvijā informācijas pieprasījuma iesniedzējam ir jānorāda nepieciešamie personas dati, lai pieteikumu varētu reģistrēt, pieprasīto informāciju piegādāt vai lai personu varētu identificēt pārskatīšanas procedūrā saskaņā ar IAL vai APL. Atsevišķos gadījumos pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības saglabāt anonimitāti, taču šādā gadījumā būs grūti pierādīt, ka tieši viņa pieteikums, piemēram, ir atteikts daļēji vai pilnībā, vai informācija sniegta nepilnīgi (saglabājot pilnīgu anonimitāti, apstrīdēšanas un pārsūdzības tiesības nebūtu iespējams izmantot).
       Konvencija nediferencē, vai tiek pieprasīta vispārpieejama, vai ierobežotas pieejamības informācija, un tieši neparedz personai pienākumu norādīt savu vārdu un uzvārdu, pamatojumu un izmantošanas mērķi informācijas izsniegšanai informācijai, kas nav vispārpieejama. Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencijas regulējums pamatā ir attiecināms uz vispārpieejamo informāciju, un valstij nav pienākuma mainīt nosacījumus, kas nacionālajā regulējumā pastāv attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju un citiem klasificētās informācijas veidiem. Ņemot vērā minēto, Latvijā tiks saglabāts pienākums personai norādīt savu identitāti, pamatojumu un izmantošanas mērķi, kad tiks pieprasīta ierobežotas pieejamības informācija. Jo šie pienākumi ir informācijas pieejamības ierobežojuma elements, kas noteikts saskaņā ar Satversmes 116. pantu un Konvencijas 3. pantu (t.sk. tajos aizsargāto interešu aizsardzībai). Jānorāda, ka Konvencijas 4. panta 2.daļa paredz, ka puses var piešķirt tiesības saglabāt anonimitāti. Vārdi "var piešķirt" atstāj valstij rīcības brīvību jeb dod izvēles tiesības. Konvencija vienlaikus noteic, ka anonimitāti var nesaglabāt tajos gadījumos, kad identitātes atklāšana ir nepieciešama, lai varētu apstrādāt pieprasījumu (tajā skaitā reģistrēt, piegādāt informāciju). Identitātes atklāšana ir svarīga arī tajos gadījumos, kad persona grib vērsties tiesā. Interpretējot Konvencijas normas ne tikai gramatiski, bet pēc būtības, un, iepazīstoties arī ar Konvencijas paskaidrojošo ziņojumu, Tieslietu ministrijas ieskatā Latvija ir tiesīga saglabāt esošo regulējumu gan IAL, gan citos tiesību aktos, nekonstatējot neatbilstību Konvencijas prasībām.
        Latvijā vispārpieejamas informācijas pieprasījumu iestāde var noraidīt, ja pēc precizējošām darbībām nav saprotams, kā piegādāt informāciju, vai, ja nav saprotams, kādu informāciju persona pieprasa. Tāpat iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu, ja izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības (ierobežojumi noteikti atbilstoši Satversmes 116. pantam un Konvencijas 3. panta 1. daļai).
        Kaut arī likumos ir noteikti maksimālie termiņi, kādos iestāde sniedz informāciju, publisko tiesību principi paredz, ka pieprasījuma izskatīšanas termiņi netiek novilcināti un informācijas pieprasījumi tiek izskatīti, ievērojot vienlīdzības principu. Persona tiek informēta, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde. Tieslietu ministrijas ieskatā, saprātīgi tulkojot Konvencijas tekstu, nevajadzētu nonākt pie secinājuma, ka informācijas pieprasījums iestādei ir jāizskata tūlīt un tagad, proti, nekavējoties. Kā norādīts Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā, pašsaprotami, ka tas, ka tiek noteikts maksimālais termiņš, nedrīkst iedrošināt valsts iestādes novilcināt pieprasītā dokumenta publiskošanu līdz šāda termiņa beigām. Jo ātrāk tiks nodrošināta dokumenta pieejamība, jo labāk tiks ievērots Konvencijas gars. Tieslietu ministrijas ieskatā tiks izpildītas Konvencijas 5. panta prasības par nekavējoši, ātri un iepriekš noteiktā pamatotā termiņā apstrādātu informācijas pieprasījumu.
       Latvijas nacionālais regulējums par to, kādā veidā informācija tiek sniegta, kāda ir samaksa par informācijas pieprasījumu un kādos gadījumos var atteikt pieprasīto informāciju, ir atbilstošs Konvencijas prasībām. Konvencijā paredzētās tiesības informācijas pieprasītājam izvēlēties, vai apskatīt oriģinālu vai kopiju, vai saņemt tā kopiju jebkādā pieejamā formā vai formātā pēc savas izvēles, nebūtu tulkojamas tā, ka iestāde noteiktos gadījumos nevar atteikties izpildīt konkrēto pieprasījumu. Arī Konvencija noteic, ka informācijas pieprasītāja izteiktajām vēlmēm ir jābūt pamatotām. Var būt situācijas, kad kādu iemeslu dēļ iestāde nevar izsniegt pieprasīto informāciju, taču šādam atteikumam ir jābūt pamatotam.
       Tiek nodrošināti arī Konvencijas papildu pasākumi, proti, iestādes informē sabiedrību par tās tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem un to, kā šīs tiesības var tik izmantotas, sniedz informāciju par jautājumiem vai darbībām, par kurām tās ir atbildīgas. Ir noteikti visiem saistoši dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas noteikumi, iestāžu darbiniekiem tiek īstenoti dažādi izglītojoši pasākumi, kā arī uzlabota iestāžu darbība, lai personas savas tiesības uz informāciju varētu īstenot pēc iespējas vienkāršāk.
       Ja likumā nav paredzēts pārskatīšanas liegums, pārskatīšanas procedūra Latvijā ir pieejama saskaņā ar IAL un APL. Saskaņā ar Satversmes 116. pantu pārskatīšana ir liegta dažos gadījumos, skaidri to nosakot likumā (piemēram, likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektā daļa un 11. panta sestā daļa). Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencija ļauj ierobežot piekļuvi informācijai, tai skaitā arī noteikt īpašus apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas nosacījumus, ja vien šie ierobežojumi ir noteikti atbilstoši Satversmes un Konvencijas prasībām.

       Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības atbilstības pārskata kopsavilkums:
 
            Konvencijas saistības pasākums       Latvijas pasākumi, ar ko izpilda Konvencijas saistības
Konvencijas 1.pants "Vispārīgi noteikumi" IAL 1. panta 1. un 4. punkts, 2. panta otrā daļa.
Konvencijas 2.pants "Tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem" Satversmes 1., 89., 90., 91., 100., 104., 115. pants.
Konvencijas 3.pants "Iespējamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem" Satversmes 1., 89., 62., 91., 116., 100. pants, IAL un citi īpaši ierobežojumi, kas noteikti speciālajos likumos vai likumos paredzētajos gadījumos, kā arī noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības  tiesību aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.
Konvencijas 4.pants "Pieprasījumi par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" IAL 10. panta trešā daļa, 11. panta otrā, trešā, piektā un sestā daļa.
Konvencijas 5.pants "Pieprasījumu par piekļuvi oficiāliem dokumentiem apstrādāšana" Satversmes 1., 89., 91., 100., 104., 116. pants, VPIL 10. pants, IAL 2. panta pirmā daļa, 11. panta piektā daļa, 11.2 panta trešā daļa, 12. panta pirmā, otrā un trešā daļa, 14. pants.
Konvencijas 6.pants "Piekļuves oficiāliem dokumentiem veidi" IAL 10. panta ceturtā daļa, 11.2 panta pirmā un otrā daļa, 12. panta trešā daļa.
Konvencijas 7.pants "Maksa par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" IAL 13. pants, Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem".
Konvencijas 8.pants "Pārskatīšanas procedūra" Satversmes 1. pants, IAL 15. pants, Administratīvā procesa likums (t.sk. 18. panta pirmā daļa, 64. panta pirmā daļa, 77.1, 81., 124. pants) u.c.
Pārskatīšana saskaņā ar likumu nav pieejama IAL 15. panta trešajā daļā, likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektajā daļā un 11. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā.
Ja pārskatīšanas ierobežojums ar likumu nav noteikts, tad personai pārskatīšanas procedūra pieejama atbilstoši speciālā likuma, Administratīvā procesa likuma vai IAL  (t.sk. 15. panta) noteikumiem.
Konvencijas 9.pants "Papildu pasākumi" VPIL, Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", IAL 9. pants, Ministru kabineta iekārtas likuma 29. panta pirmā daļa, 10. panta pirmā, 1.2, otrā un 2.2 daļa, Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi", Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi".
Konvencijas 10.pants "Dokumenti, kas publiskoti pēc valsts iestāžu iniciatīvas" IAL 10. panta pirmā, otrā, 2.1 un 2.2 daļa, VPIL 10. pants, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums u.c.
Konvencijas 11.pants "Piekļuves oficiāliem dokumentiem speciālistu grupa", 12.pants "Pušu padome", 14.pants "Pārskatu sniegšana", 15.pants "Publiskošana". Likumprojektā par Konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu tiek paredzēts, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi (t.sk. pušu pārstāvja izvirzīšana) koordinē Tieslietu ministrija. Tādējādi ir noteikts procesa turētājs, kas nodrošinās ekspertu atlases organizēšanas, pārskatu sagatavošanas un informācijas publiskošanas koordinēšanu, kad tas būs nepieciešams.
Vai Konvencijā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām? Latvija nav identificējusi norādītās pretrunas. Papildus uzsverams, ka Konvencija pieņemta ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6., 8. un 10. pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998. gada 25. jūnijs) un 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108), tāpēc Konvencijas noteiktie iespējamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem ir ar tām saskanīgi un Konvencijas interpretācija nevarētu nonākt pretrunā ar tiem. Latvija ir pievienojusies augstākminētajiem starptautiskajiem dokumentiem, tāpēc arī Latvijā piemērojamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem ir harmonizējami un piemērojami ievērojot ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, kolīziju risināšanas un kompetento tiesu interpretāciju. [10]


[1] Iestādes lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdēšana vai pārsūdzēšana.

[2] Konvencijas tīmekļvietne angļu un franču valodā https://www.coe.int/en/web/access-to-official-documents/home

[3] NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" mērķa svarīgums, piemēram, informācijas pieejamība un atklātība, procesu izpratne veicina savas artavas sniegšanu lēmuma pieņemšanā, vairo apziņu, ka cilvēks var ietekmēt valstī notiekošo. Tas var mazināt atsvešinātību un prettiesisku uzvedību (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija u.c.). Iedzīvotājiem ir svarīgi apzināties, ka dažādās ārkārtas situācijās var paļauties uz atbildīgajiem dienestiem, un vienlaikus zināt, kā rīkoties pašiem. [388]

[4] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, 28. un 62. lapa. Pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/media/15129/download?attachment

[5] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 78 "Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329905

[6] Konvencijas paskaidrojošais ziņojums angļu un citās valodās pieejams saitē: https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list?module=treaty-detail&treatynum=205

[7] Konvencijas paskaidrojošā ziņojuma tulkojums latviešu valodā pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/international-law/-zinojums-par-eiropas-padomes-konvenciju-par-piekluvi-oficialiem-dokumentiem;

[8] Skatīt: Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420169118, SKA-917/2019 7. , 12. punkts. Pieejams: ECLI:LV:AT:2019:0418.A420169118.5.S vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. 16657/03 A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju 76. punkta „b” apakšpunkts. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/ect-nolemumu-arhivs/ect-nolemumu-mekletajs

[9] Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi"

[10] Piemēram, Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
       1. Ar šī jautājuma iesniegšanu tiek ierosināts uzsākt pievienošanās procedūru Konvencijai. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 11. pantā noteikto Ministru kabinets pieņem lēmumu par pievienošanos daudzpusējam starptautiskajam līgumam. Konvencijas 16. pants paredz, ka Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un to ratificē, pieņem vai apstiprina.
       Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 160. punkts noteic, ka, ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, ministrija minētajam līgumam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredz Ministru kabineta atbalstu starptautiskā līguma parakstīšanai un norāda amatpersonu, kas ir pilnvarota parakstīt starptautiskā līguma projektu, kā arī pilnvarojuma projektu (latviešu valodā, pievienojot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā ar norādi, ka tas ir tulkojums), izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums. Savukārt šo noteikumu 164. punkts noteic, ka, ja starptautisko līgumu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, to iesniedz valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievieno tulkojumu latviešu valodā.
Risinājuma apraksts
       Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par pievienošanos Konvencijai, atbalstot likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem", vienlaikus likumprojektam pievienojot Konvencijas tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā. Pieņemt lēmumu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma formā, kas paredz Ministru kabineta atbalstu starptautiskā līguma parakstīšanai, kā arī paredz pilnvarot tieslietu ministru parakstīt starptautisko līgumu. Ministru kabineta sēdes protokollēmumam pievienot pilnvarojumu latviešu valodā un tā tulkojumu angļu valodā.
Problēmas apraksts
       2. Ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 11. pantā noteikto pieņem lēmumu par pievienošanos Konvencijai, saskaņā ar minētā likuma 8. pantu, 9. panta 1. un 5. punktu starptautiskie līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs. Konvencijas 16. pants paredz, ka Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un to ratificē, pieņem vai apstiprina. Tādējādi Ministru kabineta lēmumam ir nepieciešams Saeimas apstiprinājums likuma veidā.
Risinājuma apraksts
       Likumprojektā paredzēt, ka Konvencija ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
Problēmas apraksts
       3. Likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 12. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Atbilstoši VPIL 18. pantā noteiktajam, ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Konvencija skar tiesības uz informāciju jeb informācijas atklātības jomu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" 4.1.6. apakšpunktā noteikto Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku informācijas atklātības jomā, kā arī atbilstoši 4.2. apakšpunktam organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu. Ievērojot minēto, nepieciešams noteikt  Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinējošo valsts pārvaldes iestādi. Parasti koordinējošā institūcija līguma izpildei ir ministrija, kas virzījusi starptautisko līgumu apstiprināšanai. Tā atbild, lai tiktu veikti grozījumi nacionālajos tiesību aktos un lai Latvija varētu izpildīt no dalības starptautiskā līgumā izrietošos pienākumus. Tāpat koordinējošā institūcija daudzpusējo līgumu gadījumā seko līdzi valstu ziņojumiem un iesniedz nacionālos ziņojumus par konkrētā starptautiskā līguma izpildi, ja šāda funkcija ir noteikta līgumā. Par nozari atbildīgās ministrijas nodrošina Latvijas pārstāvību starptautiskās konferencēs par specifiskiem attiecīgo nozaru jautājumiem. [11]

[11] Ārlietu ministrija. Starptautiskie līgumi – veidi, izstrāde, pieņemšana un sekas (II). LV portāls, 08.06.2016.
Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/279709-starptautiskie-ligumi-veidi-izstrade-pienemsana-un-sekas-ii-2016
Risinājuma apraksts
       Likumprojektā paredzēt, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija.
Problēmas apraksts
       4. Likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 15. panta trešā daļa noteic, ka Ārlietu ministrija informē par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, šo informāciju publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Savukārt minētā likuma 16. pants noteic, ka visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi un atveidojumi latviešu valodā tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 168. punkts noteic, ka Ārlietu ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņo par starptautiskā līguma spēkā stāšanos. Konvencijas 16. pants noteic Konvencijas normu spēkā stāšanās kārtību attiecībā uz parakstītājvalsti, kas  paudusi piekrišanu atzīt Konvenciju par sev saistošu. Proti, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad parakstītājvalsts paudusi piekrišanu atzīt Konvenciju par sev saistošu saskaņā ar 2.daļas noteikumiem (resp., šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina).
Risinājuma apraksts
       Likumprojektā paredzēt, ka Konvencija stājas spēkā tās 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
       Paredzēt, ka līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
       Ņemot vērā anotācijas 1.3.sadaļā atspoguļoto Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības, atbilstības novērtējumu, secināms, ka Latvijas tiesiskais regulējums jau šobrīd atbilst Konvencijas saistībām, līdz ar to ar Konvencijas parakstīšanu, apstiprināšanu nemainās sabiedrības mērķa grupu privātajā un publiskajā sektorā tiesības, pienākumi un veicamās darbības, kā arī izrietoši administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Juridiskās personas
  • juridiskās personas kopumā
Ietekmes apraksts
       Sk. ietekmes aprakstu pie fiziskajām personām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
       Ņemot vērā to, ka Likumprojekts nemaina sabiedrības tiesību un pienākumu apjomu, plašāka sabiedrības līdzdalība līdz Likumprojekta atbalstīšanai Ministru kabinetā netiek nodrošināta.

6.4. Cita informācija

        Tieslietu ministrija 2023. gada augustā apzināja ministriju, to padotībā esošo iestāžu, pastāvīgo iestāžu un citu publiskā sektora institūciju viedokli. Kopumā institūcijas nekonstatē šķēršļus Konvencijas parakstīšanai, vienlaikus gan izsakot bažas par to, vai nacionālais tiesiskais regulējums pilnībā atbilst Konvencijas prasībām. Viedokļos norādītās neskaidrības ir apzinātas un pārrunātas ar iesaistītajām institūcijām. Kā būtiskākās neskaidrības var norādīt: Konvencijas attiecināšana uz konkrēto institūciju, ierobežojumu noteikšanas pieļaujamība, Konvencijas normu attiecināšana uz informāciju, kas nav vispārpieejama, anonimitāte, informācijas pieprasījumu apstrādāšana un analīzes un datu trūkums par informācijas pieejamību praksē. Tieslietu ministrijas ieskatā institūciju minētās bažas vairāk būtu vērtējamas kā izpratnes jautājums nekā tieši saskatāmas nacionālā regulējuma neatbilstības Konvencijai. Atsevišķi aspekti skaidroti anotācijas 1.3.sadaļā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Republikas Saeima
  • Ārlietu ministrija
  • Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
  • Valsts valodas centrs
  • VSIA "Latvijas Vēstnesis"
  • Valsts kanceleja
  • Tieslietu ministrija
  • un citas ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pastāvīgās iestādes un citas publiskā sektora institūcijas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
       Aktualizējot šo jautājumu sākumposmā var būt vairāk informācijas pieprasījumu.  Neatkarīgi no likumprojekta ir jādomā kā veicināt oficiālo dokumentu pieejamību, kas parasti ir saistīta ar digitāliem risinājumiem. It īpaši vērtīgi būtu pārskatīt tās informācijas daļas pieejamību, kurai piekļuvi varētu nodot pilnībā anonīmi (pat bez personas datu fiksēšanas, optimizējot arī procesus) un kurai var būt alternatīvi risinājumi, kā arī kontekstā ar labu pārvaldību regulāri pārskatīt informācijas pieejamības ierobežojumus vai tie vēl ir nepieciešami konkrētajā apjomā un vai nav mazāk ierobežojošu alternatīvu.

7.5. Cita informācija

       Likumprojekts nemaina anotācijas 7.1.sadaļā minēto institūciju tiesību, pienākumu un veicamo darbību apjomu.
       Tieslietu ministrijas kompetence izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku informācijas atklātības jomā iegūst papildu starptautisko dimensiju, jo Likumprojektā par Konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu tiek paredzēts, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija. Tādējādi ir noteikts procesa turētājs, kas nodrošinās ekspertu atlases organizēšanas, pārskatu sagatavošanas un informācijas publiskošanas koordinēšanu, kad tas būs nepieciešams.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

       Caur informācijas atklātību, veicinās lielāku uzticēšanos valsts institūcijām un uzlabos mikroklimatu valstī.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk