Anotācija (ex-ante)

       Mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

Vispārējā kārtība

       Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai uzsāktu pievienošanās procesu un parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (turpmāk – Konvencija) (daudzpusējs starptautisks līgums).
       Konvencija ir pieņemta 2009. gada 18. jūnijā un stājusies spēkā 2020. gada 1. decembrī. Tā nosaka tiesības piekļūt valsts iestāžu oficiāliem dokumentiem. Šo tiesību ierobežojumi ir atļauti tikai, lai aizsargātu noteiktas intereses, piemēram, valsts drošību, aizsardzību vai privātumu. Konvencija nosaka minimālos standartus, kas jāpiemēro, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (piemēram, par palīdzības sniegšanu informācijas pieprasītājam, par lēmumu pieņemšanas termiņiem, par atteikuma iemesliem, par piekļuves veidiem un par samaksas piemērošanu), pārskatīšanas procedūru [1] un papildu pasākumus. Atbilstoši Konvencijai darbojas Speciālistu grupa par piekļuvi oficiāliem dokumentiem, kas uzrauga, kā puses īsteno Konvenciju. [2] Pastāv arī pušu padome, kas izskata Speciālistu grupas ziņojumus, atzinumus un priekšlikumus, sniedz priekšlikumus un ieteikumus pusēm u.c. Pušu padomē no katras puses ir viens pārstāvis.
       Pievienošanās Konvencijai saskan arī ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (turpmāk - NAP2027) prioritāšu mērķiem [3], Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas īpaši akcentē informācijas pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un elektroniskajā vidē [4], Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022. - 2025. gadam, kura mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un kas akcentē informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās [5], un citiem attīstības plānošanas dokumentiem. Pievienojoties Konvencijai, Latvija parāda starptautiskajai sabiedrībai gatavību turpināt uzturēt augstus informācijas atklātības standartus, kas jau ir nostiprināti konstitucionālā līmenī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. pantā, Informācijas atklātības likumā (turpmāk - IAL), citos nacionālos un Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos, nodrošinot piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošiem oficiāliem dokumentiem. Piekļuve oficiāliem dokumentiem ir samērota ar sabiedrības kopumā vai atsevišķu personu likumīgām interesēm.
       Konvencijai ir pieejams paskaidrojošais ziņojums [6] un Valsts valodas centrs steidzamā kārtā ir nodrošinājis tā tulkojumu latviešu valodā. [7]
       Novērtējot Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības atbilstību (kopsavilkums zemāk tabulā), secināms, ka Latvijas tiesiskais regulējums jau šobrīd atbilst Konvencijas saistībām, līdz ar to ar Konvencijas parakstīšanu un ratificēšanu nemainās sabiedrības mērķa grupu privātajā un publiskajā sektorā tiesības, pienākumi un veicamās darbības, administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas). Pasākumiem nav horizontālās ietekmes un ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu. Konvencijas saistību izpilde Latvijā atbilst citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
       Ikviena tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem Latvijā konstitucionālā līmenī garantē Satversme, tostarp 90. (ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības), 91. (vienlīdzības princips, diskriminācijas aizliegums), 100. (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju), 101. (ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sabiedrības līdzdalība)), 104. (ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības), 115. (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli) pants, un tās tiek īstenotas ar IAL, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu (turpmāk - VPIL) un citu speciālo ārējo normatīvo regulējumu.
       Tiesību uz informācijas pieejamību viens no mērķiem ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. [8]
       Konvencijas definīcijas "valsts iestāde" un "oficiāls dokuments" aptver IAL noteikto terminu saturu. Konvencijā izmantotais termins "valsts iestāde" aptver terminu "iestāde" IAL izpratnē. IAL izpratnē iestāde ir:
       1) publiska persona, tās institūcija vai amatpersona;
       2) kā arī persona, kas īsteno tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo uzdevumu izpildi.
       Konvencijā termins "valsts iestāde" tiek definēts detalizētāk, bet pēc būtības IAL regulējums tam atbilst.
       Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencijas saistības nerada pienākumu paplašināt to subjektu loku, kas jau šobrīd darbojas saskaņā ar nacionāliem tiesību aktiem informācijas atklātības jomā. Tās ir visas institūcijas, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Uz atsevišķiem subjektiem, kā, piemēram, uz tiesām, tiesu izpildītājiem, notāriem, tiesībsargu u.c., Konvencijas normas attieksies tāpat kā līdz šim IAL regulējums, proti, tiktāl, ciktāl tās īsteno administratīvās funkcijas. Piemēram, lēmumi, kas tiek pieņemti tiesas spriešanas procesā (proti, tiesu iestāžu darbība citās jomās), nav pakļauti IAL un Konvencijas tvērumam, tāpēc nav nepieciešama arī īpaša atruna.
       Konvencijā termins "oficiāli dokumenti" tiek skaidrots kā visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes. Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā precizēts, ka tā ir informācija, kas ir ierakstīta jebkādas formas vai formāta fiziskā līdzeklī (rakstīts teksts, informācija skaņas ierakstu vai audiovizuālo ierakstu lentē, fotoattēli, e-pasta vēstules, informācija, kas tiek glabāta elektroniskā veidā, piemēram, elektroniskās datubāzes, u. c.). Piekļuves tiesības attiecas tikai uz esošiem dokumentiem. Konvencija nenosaka pusēm pienākumu sagatavot jaunus dokumentus pēc informācijas pieprasījumu saņemšanas. Jēdziens tiek attiecināts arī uz informāciju, kas valsts iestādes vārdā fiziski atrodas juridiskas vai fiziskas personas rīcībā, pamatojoties uz līgumiem starp šo valsts iestādi un personu. Konvencijas darbības jomā ietilpst uz arhīviem nosūtītie oficiālie dokumenti un personas datus saturoši dokumenti.
       Atbilstoši IAL regulējumam informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā, un sabiedrībai ir jābūt pieejamai informācijai, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
       Latvija šobrīd atsevišķos aspektos nodrošina plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem nekā to prasa Konvencijas minimālie standarti. Proti, ir virkne oficiālo dokumentu jeb informācija, ko ikviens var iegūt bez pieprasījuma, nepastarpināti, bez maksas, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publisko personu oficiālajās tīmekļvietnēs, publiskajos reģistros, specializētās tīmekļvietnēs un citviet.
       Latvijas informācijas atklātības regulējumā ierobežojumi piekļuvei oficiāliem dokumentiem noteikti atbilstoši Satversmes 116. pantā noteiktajam, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100. pantā (tostarp brīvi iegūt informāciju) var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tas pilnībā sasaucas ar Konvencijā nedaudz detalizētāk uzskaitīto un noteikto, ka ierobežojumus precīzi nosaka tiesību aktos, un tiem ir jābūt nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā un samērīgiem ar mērķi aizsargāt valsts drošību, aizsardzību un starptautiskās attiecības; sabiedrības drošību; noziedzīgu darbību novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; disciplinārlietu izmeklēšanu; valsts iestāžu īstenotās pārbaudes, kontroli un pārraudzību; privātumu un citas likumīgas personiskās intereses; komerciālās intereses un citas ekonomiskās intereses; valsts ekonomikas, monetāro un valūtas maiņas kursa politiku; pušu vienlīdzību tiesvedībā un efektīvu tiesas spriešanu; vidi; apspriedes par jautājuma izskatīšanu valsts iestādēs vai starp tām.
      Latvijā terminēti un pastāvīgi ierobežojumi noteikti virknē tiesību aktu. Kā būtiskākie minami: IAL, Nacionālās drošības likums (piemēram, 22.² panta piektā daļa, 22.⁴ pants), Valsts drošības iestāžu likums (17. panta pirmā daļa), Operatīvās darbības likums (24. un 24.¹ pants), likums "Par valsts noslēpumu" (5. un 9. pants) un uz tā pilnvarojuma izdotie Ministru kabineta noteikumi [9], Ģeotelpiskās informācijas likums (27. pants), Vides aizsardzības likums (11. panta ceturtā daļa), Arhīvu likums (13. panta otrās daļas 3. punkts), Pašvaldību likums (27. panta ceturtā daļa, 38. panta sestā daļa, 41. panta astotā daļa, 53. panta piektā daļa), likums "Par tiesu varu" (28.² panta trešā un piektā daļa, 28.³ panta pirmā daļa, 28.⁶ panta sestā daļa, 28.⁷ pants), Notariāta likums (79. pants), Latvijas Republikas Advokatūras likums (6. panta otrās daļas 1. un 2. punkts, 71. pants), Tiesu izpildītāju likums (52. panta pirmā daļa), Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) (54. pants), Kriminālprocesa likums (234. panta pirmā daļa, 375. panta pirmā daļa, 412. panta sestā daļa, 627. panta ceturtā daļa), Civilprocesa likums (239. panta trešā daļa), Fizisko personu datu apstrādes likums (VIII nodaļa), likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", Iesniegumu likums (9. pants), Pacientu tiesību likums (10. pants), Sodu reģistra likums (3. pants), Latvijas Bankas likums (74. panta pirmā daļa), Komercnoslēpuma aizsardzības likums (2. pants, 3. panta otrā daļa), Darba likums (11. panta piektā daļa, 83. pants), likums "Par nodokļiem un nodevām" (16. panta pirmās daļas 4. punkts, 22. un 54. pants).
       Konvencijā ir noteikts, ka katra puse var ierobežot tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, līdz ar to nacionālajā regulējumā šādi ierobežojumi var tikt paredzēti. Piemēram, IAL 11. panta ceturtās daļas nosacījums par personas pienākumu pamatot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu un norādīt tās izmantošanas mērķi vērtējams kā viens no Konvencijas 3. panta 1. daļā noteiktajiem informācijas pieejamības ierobežojuma elementiem. Būtiski, lai tie atbilst gan Konvencijas 3. pantā minētajiem mērķiem, gan Satversmes 116. pantam. Piekļuve ierobežotas pieejamības un citai klasificētai informācijai tiek nodrošināta saskaņā ar IAL un speciāliem likumiem, kas Tieslietu ministrijas ieskatā atbilst Konvencijas prasībām. IAL un speciālos likumos noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt precīzi formulētiem, ņemot vērā nosacījumus pamattiesību ierobežošanai.       
       Institūcijām būtu regulāri jāveic pamattiesību ierobežojumu izvērtējums gan normatīvo aktu līmenī, gan pastāvošajā praksē, vai nav alternatīvi mazāk ierobežojošu interešu aizsardzības instrumentu.
       Latvijā vispārpieejamas informācijas pieprasīšana nav jāpamato, iestāde pēc iespējas ievēro pieprasītāja norādīto informācijas saņemšanas veidu, it īpaši rūpējoties par personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Latvijā informācijas pieprasījuma iesniedzējam ir jānorāda nepieciešamie personas dati, lai pieteikumu varētu reģistrēt, pieprasīto informāciju piegādāt vai lai personu varētu identificēt pārskatīšanas procedūrā saskaņā ar IAL vai APL. Atsevišķos gadījumos pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības saglabāt anonimitāti, taču šādā gadījumā būs grūti pierādīt, ka tieši viņa pieteikums, piemēram, ir atteikts daļēji vai pilnībā, vai informācija sniegta nepilnīgi (saglabājot pilnīgu anonimitāti, apstrīdēšanas un pārsūdzības tiesības nebūtu iespējams izmantot).
       Konvencija nediferencē, vai tiek pieprasīta vispārpieejama, vai ierobežotas pieejamības informācija, un tieši neparedz personai pienākumu norādīt savu vārdu un uzvārdu, pamatojumu un izmantošanas mērķi informācijas izsniegšanai informācijai, kas nav vispārpieejama. Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencijas regulējums pamatā ir attiecināms uz vispārpieejamo informāciju, un valstij nav pienākuma mainīt nosacījumus, kas nacionālajā regulējumā pastāv attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju un citiem klasificētās informācijas veidiem. Ņemot vērā minēto, Latvijā tiks saglabāts pienākums personai norādīt savu identitāti, pamatojumu un izmantošanas mērķi, kad tiks pieprasīta ierobežotas pieejamības informācija. Jo šie pienākumi ir informācijas pieejamības ierobežojuma elements, kas noteikts saskaņā ar Satversmes 116. pantu un Konvencijas 3. pantu (t.sk. tajos aizsargāto interešu aizsardzībai). Jānorāda, ka Konvencijas 4. panta 2.daļa paredz, ka puses var piešķirt tiesības saglabāt anonimitāti. Vārdi "var piešķirt" atstāj valstij rīcības brīvību jeb dod izvēles tiesības. Konvencija vienlaikus noteic, ka anonimitāti var nesaglabāt tajos gadījumos, kad identitātes atklāšana ir nepieciešama, lai varētu apstrādāt pieprasījumu (tajā skaitā reģistrēt, piegādāt informāciju). Identitātes atklāšana ir svarīga arī tajos gadījumos, kad persona grib vērsties tiesā. Interpretējot Konvencijas normas ne tikai gramatiski, bet pēc būtības, un, iepazīstoties arī ar Konvencijas paskaidrojošo ziņojumu, Tieslietu ministrijas ieskatā Latvija ir tiesīga saglabāt esošo regulējumu gan IAL, gan citos tiesību aktos, nekonstatējot neatbilstību Konvencijas prasībām.
        Latvijā vispārpieejamas informācijas pieprasījumu iestāde var noraidīt, ja pēc precizējošām darbībām nav saprotams, kā piegādāt informāciju, vai, ja nav saprotams, kādu informāciju persona pieprasa. Tāpat iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu, ja izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības (ierobežojumi noteikti atbilstoši Satversmes 116. pantam un Konvencijas 3. panta 1. daļai).
        Kaut arī likumos ir noteikti maksimālie termiņi, kādos iestāde sniedz informāciju, publisko tiesību principi paredz, ka pieprasījuma izskatīšanas termiņi netiek novilcināti un informācijas pieprasījumi tiek izskatīti, ievērojot vienlīdzības principu. Persona tiek informēta, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde. Tieslietu ministrijas ieskatā, saprātīgi tulkojot Konvencijas tekstu, nevajadzētu nonākt pie secinājuma, ka informācijas pieprasījums iestādei ir jāizskata tūlīt un tagad, proti, nekavējoties. Kā norādīts Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā, pašsaprotami, ka tas, ka tiek noteikts maksimālais termiņš, nedrīkst iedrošināt valsts iestādes novilcināt pieprasītā dokumenta publiskošanu līdz šāda termiņa beigām. Jo ātrāk tiks nodrošināta dokumenta pieejamība, jo labāk tiks ievērots Konvencijas gars. Tieslietu ministrijas ieskatā tiks izpildītas Konvencijas 5. panta prasības par nekavējoši, ātri un iepriekš noteiktā pamatotā termiņā apstrādātu informācijas pieprasījumu.
       Latvijas nacionālais regulējums par to, kādā veidā informācija tiek sniegta, kāda ir samaksa par informācijas pieprasījumu un kādos gadījumos var atteikt pieprasīto informāciju, ir atbilstošs Konvencijas prasībām. Konvencijā paredzētās tiesības informācijas pieprasītājam izvēlēties, vai apskatīt oriģinālu vai kopiju, vai saņemt tā kopiju jebkādā pieejamā formā vai formātā pēc savas izvēles, nebūtu tulkojamas tā, ka iestāde noteiktos gadījumos nevar atteikties izpildīt konkrēto pieprasījumu. Arī Konvencija noteic, ka informācijas pieprasītāja izteiktajām vēlmēm ir jābūt pamatotām. Var būt situācijas, kad kādu iemeslu dēļ iestāde nevar izsniegt pieprasīto informāciju, taču šādam atteikumam ir jābūt pamatotam.
       Tiek nodrošināti arī Konvencijas papildu pasākumi, proti, iestādes informē sabiedrību par tās tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem un to, kā šīs tiesības var tik izmantotas, sniedz informāciju par jautājumiem vai darbībām, par kurām tās ir atbildīgas. Ir noteikti visiem saistoši dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas noteikumi, iestāžu darbiniekiem tiek īstenoti dažādi izglītojoši pasākumi, kā arī uzlabota iestāžu darbība, lai personas savas tiesības uz informāciju varētu īstenot pēc iespējas vienkāršāk.
       Ja likumā nav paredzēts pārskatīšanas liegums, pārskatīšanas procedūra Latvijā ir pieejama saskaņā ar IAL un APL. Saskaņā ar Satversmes 116. pantu pārskatīšana ir liegta dažos gadījumos, skaidri to nosakot likumā (piemēram, likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektā daļa un 11. panta sestā daļa). Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencija ļauj ierobežot piekļuvi informācijai, tai skaitā arī noteikt īpašus apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas nosacījumus, ja vien šie ierobežojumi ir noteikti atbilstoši Satversmes un Konvencijas prasībām.

       Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības atbilstības pārskata kopsavilkums:
 

Konvencijas saistības pasākums	Latvijas pasākumi, ar ko izpilda Konvencijas saistības
Konvencijas 1.pants "Vispārīgi noteikumi"	IAL 1. panta 1. un 4. punkts, 2. panta otrā daļa.
Konvencijas 2.pants "Tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem"	Satversmes 1., 89., 90., 91., 100., 104., 115. pants.
Konvencijas 3.pants "Iespējamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem"	Satversmes 1., 89., 62., 91., 116., 100. pants, IAL un citi īpaši ierobežojumi, kas noteikti speciālajos likumos vai likumos paredzētajos gadījumos, kā arī noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības  tiesību aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.
Konvencijas 4.pants "Pieprasījumi par piekļuvi oficiāliem dokumentiem"	IAL 10. panta trešā daļa, 11. panta otrā, trešā, piektā un sestā daļa.
Konvencijas 5.pants "Pieprasījumu par piekļuvi oficiāliem dokumentiem apstrādāšana"	Satversmes 1., 89., 91., 100., 104., 116. pants, VPIL 10. pants, IAL 2. panta pirmā daļa, 11. panta piektā daļa, 11.2 panta trešā daļa, 12. panta pirmā, otrā un trešā daļa, 14. pants.
Konvencijas 6.pants "Piekļuves oficiāliem dokumentiem veidi"	IAL 10. panta ceturtā daļa, 11.2 panta pirmā un otrā daļa, 12. panta trešā daļa.
Konvencijas 7.pants "Maksa par piekļuvi oficiāliem dokumentiem"	IAL 13. pants, Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem".
Konvencijas 8.pants "Pārskatīšanas procedūra"	Satversmes 1. pants, IAL 15. pants, Administratīvā procesa likums (t.sk. 18. panta pirmā daļa, 64. panta pirmā daļa, 77.1, 81., 124. pants) u.c. Pārskatīšana saskaņā ar likumu nav pieejama IAL 15. panta trešajā daļā, likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektajā daļā un 11. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā. Ja pārskatīšanas ierobežojums ar likumu nav noteikts, tad personai pārskatīšanas procedūra pieejama atbilstoši speciālā likuma, Administratīvā procesa likuma vai IAL  (t.sk. 15. panta) noteikumiem.
Konvencijas 9.pants "Papildu pasākumi"	VPIL, Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", IAL 9. pants, Ministru kabineta iekārtas likuma 29. panta pirmā daļa, 10. panta pirmā, 1.2, otrā un 2.2 daļa, Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi", Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi".
Konvencijas 10.pants "Dokumenti, kas publiskoti pēc valsts iestāžu iniciatīvas"	IAL 10. panta pirmā, otrā, 2.1 un 2.2 daļa, VPIL 10. pants, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums u.c.
Konvencijas 11.pants "Piekļuves oficiāliem dokumentiem speciālistu grupa", 12.pants "Pušu padome", 14.pants "Pārskatu sniegšana", 15.pants "Publiskošana".	Likumprojektā par Konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu tiek paredzēts, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi (t.sk. pušu pārstāvja izvirzīšana) koordinē Tieslietu ministrija. Tādējādi ir noteikts procesa turētājs, kas nodrošinās ekspertu atlases organizēšanas, pārskatu sagatavošanas un informācijas publiskošanas koordinēšanu, kad tas būs nepieciešams.
Vai Konvencijā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām?	Latvija nav identificējusi norādītās pretrunas. Papildus uzsverams, ka Konvencija pieņemta ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6., 8. un 10. pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998. gada 25. jūnijs) un 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108), tāpēc Konvencijas noteiktie iespējamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem ir ar tām saskanīgi un Konvencijas interpretācija nevarētu nonākt pretrunā ar tiem. Latvija ir pievienojusies augstākminētajiem starptautiskajiem dokumentiem, tāpēc arī Latvijā piemērojamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem ir harmonizējami un piemērojami ievērojot ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, kolīziju risināšanas un kompetento tiesu interpretāciju. [10]

[1] Iestādes lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdēšana vai pārsūdzēšana.

[2] Konvencijas tīmekļvietne angļu un franču valodā https://www.coe.int/en/web/access-to-official-documents/home

[3] NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" mērķa svarīgums, piemēram, informācijas pieejamība un atklātība, procesu izpratne veicina savas artavas sniegšanu lēmuma pieņemšanā, vairo apziņu, ka cilvēks var ietekmēt valstī notiekošo. Tas var mazināt atsvešinātību un prettiesisku uzvedību (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija u.c.). Iedzīvotājiem ir svarīgi apzināties, ka dažādās ārkārtas situācijās var paļauties uz atbildīgajiem dienestiem, un vienlaikus zināt, kā rīkoties pašiem. [388]

[4] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, 28. un 62. lapa. Pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/media/15129/download?attachment

[5] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 78 "Par Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329905

[6] Konvencijas paskaidrojošais ziņojums angļu un citās valodās pieejams saitē: https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list?module=treaty-detail&treatynum=205

[7] Konvencijas paskaidrojošā ziņojuma tulkojums latviešu valodā pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/international-law/-zinojums-par-eiropas-padomes-konvenciju-par-piekluvi-oficialiem-dokumentiem;

[8] Skatīt: Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. A420169118, SKA-917/2019 7. , 12. punkts. Pieejams: ECLI:LV:AT:2019:0418.A420169118.5.S vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. 16657/03 A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju 76. punkta „b” apakšpunkts. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/ect-nolemumu-arhivs/ect-nolemumu-mekletajs

[9] Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi"

[10] Piemēram, Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas.

Nē

       Ņemot vērā anotācijas 1.3.sadaļā atspoguļoto Konvencijas saistību izpildes pasākumu un Latvijas pasākumu (tajā skaitā tiesiskā regulējuma), ar ko tiek izpildītas Konvencijas saistības, atbilstības novērtējumu, secināms, ka Latvijas tiesiskais regulējums jau šobrīd atbilst Konvencijas saistībām, līdz ar to ar Konvencijas parakstīšanu, apstiprināšanu nemainās sabiedrības mērķa grupu privātajā un publiskajā sektorā tiesības, pienākumi un veicamās darbības, kā arī izrietoši administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).

       Sk. ietekmes aprakstu pie fiziskajām personām.

Nē

Nē

Nē

-