Anotācija

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2025. gadam paredzētais finansējums ir 7 717 986 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem. Finansējums šiem atbalsta pasākumiem salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazināts par 1 002 504 euro:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. septembra rīkojuma Nr. 743 "Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju" anotācijā noteiktajam 2025. gadā un turpmākajos gados valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 finansējums 603 784 euro apmērā novirzīts uz valsts budžeta apakšprogrammu 21.02.00 "Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā";
2) ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē lemto (protokols Nr. 33, 52.§ 4. punkts) un Zemkopības ministrijas 2024. gada 2. septembra rīkojumu Nr. 115 "Par finansējuma samazinājumu Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam", finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 21.01.00 samazināts par 398 720 euro. 
Noteikumu projektā paredzētā finansējuma samazinājums neietekmēs atbalsta pasākumus, jo saistībā ar Lauksaimniecības datu centra likvidāciju no 2025. gada finansējums, kas paredzēts šajā noteikumu projektā, nebūs jāpiešķir par Lauksaimniecības datu centra darbībām, t. i., pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādei, un par to turpmāk būs atbildīgs Lauku atbalsta dienests.   

1. Saskaņā ar noteikumu projekta 2. punktu pieejamais finansējums 2025. gadā novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 4 968 597 euro;
2) augkopības attīstībai – 578 533 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 752 800  euro;
4) tirgus veicināšanai – 696 216 euro;
5) pārtikas kvalitātes shēmām – 125 000 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 45 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 551 840 euro.
2025. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 999 433 euro samazināts atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai", tomēr samazinājums skar tikai atbalstu apakšpasākumā "Ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē". Tajā finansējums samazināts par 662 750 euro, jo ir ieviesta piena pārraudzības sistēma CILDA un turpmāk no valsts atbalsta vairs nebūs nepieciešams finansējums pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādei. Lai gan apakšpasākumā finansējums kopumā ir samazināts, citām plānotajām atbalstāmajām darbībām tas pašlaik ir pietiekams.
Divos apakšpasākumos finansējums ir nedaudz palielināts:
1) "Ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē" finansējums palielināts par 20 000 euro, jo darbību ir atsākušas divas saimniecības, kurās bija Āfrikas cūku mēra uzliesmojums;
2) "Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai" finansējums palielināts par 10 000 euro, lai spētu nodrošināt gēnu bankas pilnas darbības ciklu, kas ietver arī līgumā ar attiecīgajām ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām noteiktās saistības par bioloģiskā materiāla (spermas) uzglabāšanu un atjaunošanu.
3. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 89 520 euro palielināts atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai", un palielinājums attiecas uz šādiem apakšpasākumiem:
1) "Kultūraugu genofonda un izolātu kolekcijas saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu slimībizturības novērtēšanai" finansējums par 11 euro palielināts sēklu paraugu pavairošanai nodošanai Svalbāras sēklu glabātavā un par 5000 euro – Latvijas bišu populācijas saglabāšanai (attiecīgi salīdzinājumā ar 2024. gadu precizēta 13. pielikuma XII sadaļa, kā arī nedaudz palielinātas izmaksas VIII 73. punktā);
2) "Kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai" finansējums palielināts par 84 509 euro. Sēklu sertifikācijas izdevumi ir maksas pakalpojums, kas noteikts Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) maksas pakalpojumu cenrādī. Lai sēklaudzētājiem par sēklu sertifikāciju nebūtu jāmaksā pilnā apmērā saskaņā ar dienesta cenrādī noteiktajiem izcenojumiem, noteikumu projektā ir paredzēts atbalsts kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai (sertifikācijai). Tas tiek izmaksāts dienestam, un dienests attiecīgi sniedz sēklaudzētājiem maksas pakalpojumu cenrādī norādītos pakalpojumus. 
Tā kā šajā jomā ilgstoši nav mainīts cenrādis, lai segtu resursu cenu pieaugumu, dienests ir sagatavojis grozījumu projektu, ieviešot izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī un paredzot palielināt izcenojumus par
a) vidējā sēklu parauga noņemšanu, sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu un lopbarības augu sēklu partijām;
b) oficiālo etiķešu vai augu pasu drukāšanu un izsniegšanu par sertificētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu, kartupeļu un lopbarības augu sēklu partijām;
c) vidējā sēklu parauga noņemšanu un sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām kartupeļu sēklu partijām.
Tā kā plānots palielināt dienesta maksas pakalpojumu izcenojumus, attiecīgi ir nepieciešams palielināt valsts atbalstu dienestam. Kopējais finansējums par šo pasākumu dienestam pašlaik ir plānots 234 509 euro apmērā.  Finansējuma piešķiršana dienestam atbilstoši jauniem izcenojumiem notiks pēc jauno izcenojumu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
4. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 27 814 euro palielināts atbalsta pasākumam "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai":
1) par 6600 euro finansējums palielināts apakšpasākumā "Lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās". 2024. gada nogalē finansējums šim apakšpasākumam tika samazināts par 6600 euro (jo viens atbalsta pretendents neizpildīja kritērijus, lai finansējumu varētu piešķirt pilnā apmērā), tāpēc finansējums pašlaik noteikts 2024. gada sākumā plānotajā apmērā;
2) par 21 214 euro finansējums palielināts apakšpasākumā "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē", lai būtu pietiekams finansējums specifiskiem pasākumiem, kas neiekļaujas pārējos atbalsta pasākumos.
Tehniskā atbalsta piešķiršana lauksaimniecības nozarē ir svarīga Latvijas lauksaimniecības attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai, kas vērsta uz lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanu, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu šajās jomās. Šāda veida atbalsts papildina jau esošos mehānismus un rada pievienoto vērtību ne tikai pašā nozarē, bet arī palīdz sasniegt plašākus sabiedrības un ekonomikas mērķus. Tas veicina sabiedrības izpratni par lauksaimniecības nozīmīgumu un aktuālajām problēmām, savukārt nozares dalībniekiem dod zināšanas par to, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, tirgus dinamikai un citām mūsdienu problēmām.
ES ir sācies intensīvs darbs pie nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības politikas un atbalsta politikas virzienu izstrādes. Lai nodrošinātu Latvijas interesēm atbilstošus rezultātus, ir svarīgi aktīvi iesaistīties dažādos līmeņos. Nevalstisko organizāciju pārstāvji var efektīvi paust nozares viedokli gan Eiropas mēroga nevalstisko organizāciju darbā, gan ES oficiālo iestāžu organizētajās diskusijās Briselē. Tā kā daudzas darba grupas sapulcējas klātienē, bet dalība starptautiskajās organizācijās bieži vien prasa dalības maksas, ir nepieciešams paredzēt finansējumu nevalstisko organizāciju dalībai un iesaistei.
Šāda finansējuma piešķiršana nodrošina Latvijas lauksaimniecības nozares interešu aizstāvību starptautiskajos procesos, sekmē efektīvu līdzdalību ES politikas veidošanā un veicina Latvijas pozīciju nostiprināšanos Eiropas līmenī. Tas ļauj izmantot pieejamos resursus mērķtiecīgi, lai nodrošinātu nozares ilgtermiņa attīstību un spēju pielāgoties mainīgajiem nosacījumiem un prasībām.
5. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 2500 euro palielināts atbalsta pasākumā "Pārtikas kvalitātes shēmām", proti, apakšpasākumam "Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai". 2024. gada nogalē finansējums šim apakšpasākumam tika samazināts par 5000 euro (jo nepieteicās plānotais pretendentu skaits), tomēr 2025. gadā jāparedz finansējums vismaz diviem pretendentiem, tāpēc kopējais finansējums šajā apakšpasākumā noteikts 5000 euro apmērā.
6. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 122 905 euro samazināts atbalsta pasākumā "2024. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam". Kaut gan 2024. gada nogalē šajā apakšpasākumā bija nepieciešams finansējuma palielinājums, 2025. gadā nav prognozējams, ka būs vajadzīga tik liela summa, tāpēc kopējais finansējums noteikts 2024. gada sākumā noteiktajā apmērā.

Noteikumu projektā jānosaka ne tikai finansējuma sadalījums, bet arī ir jāietver vispārīgie nosacījumi, kas attiecas gan uz Eiropas Savienības regulu prasībām, gan citām vispārīgām prasībām. 

Vispārīgajos nosacījumos iekļautas svarīgākās to Eiropas Savienības regulu prasības, uz kurām pamatojoties tiek piešķirts atbalstu vairākos atbalsta pasākumos, t. i., no
a) Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu  (turpmāk – regula 2022/2472);
b) Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831);
c) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē  (turpmāk – regula Nr. 1408/2013).
Paredzēti arī citi vispārīgie nosacījumi attiecībā uz pretendentu un administrējošo iestādi – Lauku atbalsta dienestu, tostarp par lēmuma pieņemšanu un datu glabāšanu. Noteikumu projektā precizēti nosacījumi attiecībā uz atbalsta saņēmēja kontu, lai tie būtu atbilstoši citiem Latvijas normatīvajiem aktiem.
Pašlaik Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir saistīta ar divu ganāmpulku – mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" piena govju ganāmpulka un zirgkopības mācību centra "Mušķi" zirgu ganāmpulka – uzturēšanu. Tā kā minētā universitāte pilda valsts noteiktus uzdevumus – īsteno mācības studentiem un zinātnisko pētniecību, izvērtējot universitātes atbilstību valsts atbalsta prasībām, nebūtu jāvērtē, vai tā ir mazais vai vidējais uzņēmums un vai tā nav nonākusi grūtībās, tāpēc noteikumu projektā iekļauts 8. punkts, kurš paredz atvieglotus nosacījumus labuma guvējiem, kas nodarbojas ar studentu apmācību un zinātniskās pētniecības darbu, bet administrējošai iestādei ir jāvērtē visi pārējie atbalsta nosacījumi attiecībā uz šo atbalsta pretendentu.

Tā kā paredzēts finansējums lopkopības attīstībai, noteikumu projekta 2. nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz atbalstu dažādām nozarēm un atbalsta pasākumiem.

1. Noteikumu projekta 2.1. apakšnodaļā noteiktas vispārīgās atbalsta prasības attiecībā uz atbalstu lopkopības attīstībai. Tā kā vairākumā atbalsta pasākumu atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472, atbalsta intensitāte noteikta, pamatojoties uz minēto regulu. Tāpat noteikts to pretendentu loks, kuri lopkopības nozarē var saņemt atbalstu.
2. Noteikumu projekta 2.2.–2.8. apakšnodaļā noteikti atbalsta pasākumi dažādās lopkopības nozarēs. Atbalsta pretendenti šajos pasākumos ir atzīta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība vai atzīta krustojuma cūku audzētāju organizācija (turpmāk – biedrība), vaislinieku spermas apritē iesaistīts un atzīts komersants, kā arī akreditēta piena laboratorija.
Atbalsts nozarēs paredzēts par pakalpojumiem, ko sniedz minētie atbalsta pretendenti. Atbalsts saskaņā ar regulu 2022/2472 paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem. Noteikumu projektā noteiktas atbalsta likmes par dažādiem atbalsta pasākumiem atbilstoši šo pasākumu izmaksām vai kopējais atbalsta apmērs par noteiktu pasākumu. Likmes par atbalsta pasākumiem (sniegtajiem pakalpojumiem) nav noteiktas zirgkopības un aitkopības nozarē, jo šajās nozarēs biedrības pašas plāno piešķirtā finansējuma izlietojumu, plānojot gan atbalstāmo dzīvnieku skaitu, gan nosakot atbalsta likmes. Daļu no piešķirtā atbalsta organizācijas drīkst izmantot arī savu administratīvo izmaksu segšanai, lai varētu nodrošināt organizācijas darbību. 
Lai pieteiktos atbalstam, biedrība, komersants un laboratorija iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu atbilstoši 1., 3., 5. un 7. pielikumam, pievienojot izdevumu tāmes par atbalsta pasākumiem, ja tas noteikts noteikumu projektā un attiecīgajā pielikumā. Lauku atbalsta dienests, ievērojot noteikumu projektā noteikto, izmaksā priekšapmaksu vai norēķinās ar pretendentu, kad no tā saņemti attiecīgie pārskati un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas. Zirgkopības un aitkopības nozarē paredzēts, ka atbalstu izmaksā 100 procentu apmērā no plānotās atbalsta summas, jo šajās nozarēs pašas organizācijas plāno atbalsta izlietojumu. Pārskatu un samaksu apliecinošu dokumentu kopiju iesniegšanas datumi noteikti, ņemot vērā katras nozares darbības specifiku un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas periodu gadā. Zirgkopības nozarē noteikts, ka visus pārskatus un samaksu apliecinošos dokumentus biedrība iesniedz līdz nākamā gada 10. janvārim (noteikumos Nr. 1524 bija noteikts, ka pārskati jāiesniedz līdz 1. decembrim). Tāpat salīdzinājumā ar noteikumiem Nr. 1524 nedaudz vēlāka pārskatu iesniegšana noteikta aitkopības nozarē – līdz nākamā gada 10. februārim. Tas ir saistīts ar atbalstāmo dzīvnieku vērtēšanas periodiem.
Piensaimniecības nozarē no 2025. gada paredzēts lielāks atbalsta maksājums komersantam par Latvijas vietējo šķirņu (Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes vai Latvijas zilās šķirnes) augstvērtīgu šķirnes vaislas buļļu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes – 60 euro mēnesī. Līdz šim par visu šķirņu buļļiem, tostarp vietējo šķirņu buļļiem, paredzētais atbalsts bija 38,50 euro mēnesī. Tā kā komersants vietējo šķirņu buļļus iegādājas no dažāda veida saimniecībām, kurās ir atšķirīgi izaudzēšanas un turēšanas apstākļi, tad bieži vien buļļu apmācībā ir nepieciešams ieguldīt vairāk resursu un izmaksas par šādiem buļļiem ir lielākas, t. i., vajadzīgas papildu laboratoriskās analīzes, ēdināšana, apmācība utt. Turklāt arī šādas spermas vienas devas tirgus vērtība ir daudz mazāka nekā ievestajiem buļļiem un nenosedz šādas spermas ieguves izmaksas.
Notikumu projektā noteikts, ka gaļas liellopu audzēšanas nozarē atbalstu par vismaz vienu gadu veca buļļa ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu piešķir, ja bullis ir ierakstīts vai atbilstošs ierakstīšanai ciltsgrāmatā. Ja bullis vēl nav ierakstīts ciltsgrāmatā, tā atbilstību ierakstīšanai ciltsgrāmatā apliecina ar zootehnisko sertifikātu.
Pārskata iesniegšana par veiktajām DNS analīzēm gaļas liellopu nozarē 2025. gadā paredzēta līdz kārtējā gada 5. decembrim, tāpat kā tas jau līdz šim bija piensaimniecības nozarē.
2025. gadā par 0,02 euro palielināts atbalsts laboratorijām par piena pārraudzības snieguma pārbaudes analīzi – no 0,67 līdz 0,69 euro.
3. Noteikumu projekta 2.9. apakšnodaļā noteiktas prasības atbalsta saņemšanai par dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem, lai tīršķirnes dzīvnieku audzētājiem būtu iespēja demonstrēt plašam interesentu lokam sasniegumus selekcijas un ciltsdarba jomā, tā rodot tirgu vaislas jaundzīvnieku pārdošanai gan Latvijā, gan ārpus valsts. Lai minētie pasākumi būtu organizēti labā kvalitātē, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentu atbilstību vērtēs pēc kritērijiem dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumu organizēšanai. Paredzēts, ka biedrība var saņemt atbalstu līdz 21 090 euro. Ja kāda no pasākuma izmaksu pozīcijām ir lielāka par 1000 euro, pretendents izvēlas zemākās cenas piedāvājumu, lai pieejamais finansējums netiktu izmantots nelietderīgi.
4. Lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē, noteikumu projekta 2.10. apakšnodaļā ir paredzēts atbalsts par dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu. Tas tiek piešķirts pretendentam, kas sniedz pakalpojumu atbilstoši prasībām, kuras noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, (turpmāk – regula Nr. 1069/2009) un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011)), nodrošina valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus, kā arī dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu noteikumu projektā noteiktajā laikā. Ievērojot Lauksaimniecības datu centra likvidāciju un funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, atbalsta pretendentam vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauksaimniecības datu centru par informācijas apmaiņu par dzīvniekiem, kas ir nobeigušies. Turpmāk pretendents tikai iesniegs iesniegumu un pārskatus Lauku atbalsta dienestā, un Lauku atbalsta dienests savā iestādē pārbaudīs pretendenta iesniegtās informācijas atbilstību dzīvnieku reģistra datiem.
5. Noteikumu projekta 2.11. apakšnodaļā paredzēts atbalsts dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai un pārstrādei vai likvidēšanai. Šis atbalsts sekmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi un likvidēšanu atbilstošā veidā, tā mazinot situācijas, kad uzņēmumi no minētajiem blakusproduktiem atbrīvojas, izmetot tos dabā vai kādā citā neatbilstošā vietā. Šo atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar regulu 2023/2831, tāpēc pretendentam ir jāsagatavo un jāapstiprina uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu.
6. Noteikumu projekta 2.12. apakšnodaļā paredzēts atbalsts veterinārās ekspertīzes izmaksu daļējai segšanai, lai nodrošinātu pārtikā izmantojamo dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu. Atbalsts paredzēts ekspertiem par sniegtajiem pakalpojumiem.
7. Noteikumu projekta 2.13. apakšnodaļā noteiktas prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanu. Noteikts, kuriem pasākumiem atbalsts paredzēts (atbilstoši tam, kuri uzdevumi gēnu bankai noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtību). Ir svarīgi, lai bioloģiskais materiāls tiktu ne vien uzglabāts, bet arī reģistrēts un aprakstīts. Tāpat svarīgi ir uzturēt datubāzi, lai par visiem paraugiem un to donordzīvniekiem būtu zināma visa pieejamā informācija. Būtiska ir arī informācijas ievietošana internetā, lai nozares speciālistiem un interesentiem būtu pieejami kontakti un cita aktuālā informācija attiecībā uz gēnu banku.
Darba procesā ir jāsadarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas vislabāk pārzina Latvijā audzēto dzīvnieku populāciju un sadarbojas ar attiecīgo šķirņu audzētājiem. Tāpat, kā jau minēts, nozīmīga ir arī starptautiskā sadarbība, tāpēc ka ir svarīgi gūt citu valstu pieredzi par to, kādā veidā tiek organizēts gēnu banku darbs, jo tas ietver daudzus dažādus risināmus jautājumus, sākot no paraugu savākšanas, pieņemšanas, analizēšanas un uzglabāšanas un beidzot ar uzglabājamo paraugu tālākas izmantošanas pieejamību pētniekiem, tādēļ noteikumu projektā paredzēts atbalsts sadarbībai ar dažādām institūcijām. Atbalsts paredzēts par pamata izmaksām, bez kurām nav iespējams uzturēt gēnu banku. Pretendents īstenojamos pasākumus un izdevumu tāmi saskaņo ar Zemkopības ministriju, jo gēnu banku joma ir specifiska, tādēļ nepieciešama atbilstošu ekspertu iesaiste. Pašlaik tieši Zemkopības ministrijas eksperti ir nacionālie koordinatori par ģenētiskajiem resursiem, tostarp par gēnu banku gan pasaules, gan Eiropas mērogā, iesaistoties Eiropas reģionālā ģenētisko resursu koordinācijas centra (ERFP) darbībā. 

Tā kā paredzēts finansējums augkopības attīstībai, noteikumu projekta 3. nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz atbalstu dažādiem atbalsta pasākumiem.

1. Noteikumu projekta 3.1. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai. Tā kā šīm darbībām vajadzīgas specifiskas zināšanas un aprīkojums, atbalsts tiek piešķirts zinātniskajam institūtam, kas var šīs prasības izpildīt. Papildus šī pasākuma uzraudzību nodrošina Zemkopības ministrijas izveidota Ģenētisko resursu padome, apstiprinot gan iesniedzamo tāmi un īstenojamos pasākumus, gan starppārskatu un gala pārskatu.
2. Noteikumu projekta 3.2. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības kultūraugu genofonda un izolātu saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai. Šī apakšnodaļa apvieno vairākus atbalsta pasākumus, kurus īsteno dažādi atbalsta pretendenti. Izmaksas pretendenti vai nu plāno atbilstoši 13. pielikumā noteiktajiem izcenojumiem, vai sagatavo tāmi (attiecībā uz patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekciju un labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanu), nepārsniedzot noteikumu projektā noteikto izmaksu apmēru.
Saistībā ar standartšķirnes novērtēšanu un labību šķirnes izturības pret slimībām novērtēšanu 2025. gadam ir precizēti dokumentu iesniegšanas datumi (pārceļot dokumentu iesniegšanu uz nedaudz vēlāku laiku), lai tos salāgotu saskaņā ar normatīvajos aktos par augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu noteikto, paredzot arī laiku sējumu plānu sagatavošanai.
3. Noteikumu projekta 3.3. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringa īstenošanai. Šis atbalsts ir ļoti svarīgs, ņemot vērā lauksaimnieciskās ražošanas un vides vajadzības. Paredzēts, ka no 2025. gada augsnes paraugi jāņem no diviem dziļumiem. Līdz šim Valsts augu aizsardzības dienests, īstenojot augsnes minerālā slāpekļa monitoringu, ņēma augsnes paraugus 48 punktos pavasarī, augu veģetācijai uzsākoties, un rudenī, augu veģetācijai beidzoties. Katrā punktā paraugi tika ņemti trīs dziļumos – 0–30, 30–60 un 60–90 cm dziļumā, kopā gada laikā paņemot 288 paraugus. Monitoringa laikā ir konstatēts, ka 60–90 cm slāņa amonija un nitrāta slāpekļa rezultāti ilgtermiņā ievērojami nemainās un neietekmē dienesta sagatavotās rekomendācijas un ziņojumus, bet bez papildu datiem un analīzēm tikai ar minerālā slāpekļa rezultātiem vien pilnībā nevar izskaidrot to izmaiņas. Pašreizējais 48 monitoringu punktu skaits ir pārāk mazs, lai statistiski pilnvērtīgi izmantotu iegūtos datus. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju un uzlabotu rekomendācijas, nepieciešams pilnveidot monitoringa tīklu un metodiku, tostarp papildināt monitoringa punktos nosakāmo rādītāju skaitu vēl ar citiem rādītājiem, kas varētu izskaidrot minerālā slāpekļa saturu, piemēram, augsnes reakciju, granulometrisko sastāvu, organisko vielu saturu. Augsnes minerālā slāpekļa analīzēm un pārējām analīzēm atšķiras paraugu ņemšanas un apstrādes metodika, tāpēc katra parauga vietā nepieciešams ņemt divus paraugus. Lielāku paraugu un plašāku analīžu skaitu var nodrošināt no esošā finansējuma, neņemot 60–90 cm slāņa paraugu, jo tā ņemšana prasa lielāku darba ieguldījumu. Uzlabojot monitoringa datu apjomu un kvalitāti, tos būs iespējams pilnvērtīgāk apstrādāt. Tas ļaus izmantot datus sagatavoto rekomendāciju pilnveidei, lietojot ģeostatistikas pieeju un modelēšanu. Šāda pieeja ļaus pilnvērtīgāk izmantot esošo monitoringa tīklu, nepalielinot punktu skaitu.
4. Noteikumu projekta 3.4. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai. Lai gan atbalstu piešķir institūcijai, gala labuma guvējs ir lauksaimnieks, tāpēc atbalstu piešķir atbilstoši regulai Nr. 1408/2013, ievērojot regulā noteiktās prasības. 

Noteikumu projektā paredzēts finansējums nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, kā arī finansējums tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē, tāpēc jānosaka atbalsta piešķiršanas kritēriji. NVO aktīva darbība ir ļoti svarīga, lai uzlabotu lauksaimnieku iesaisti būtisku lēmumu pieņemšanā un tādējādi arī veicinātu lauksaimniecības attīstību.

1. Noteikumu projekta 4.1. apakšnodaļā noteiktas atbalsta piešķiršanas prasības lauku un lauksaimnieku biedrību savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās, ietverot četrus atbalsta veidus:
a) daudznozaru NVO var saņem atbalstu līdz 25 000 euro apmērā, ja tā izpilda noteikumu projektā un 16. pielikumā noteiktos kritērijus. Atbalsta attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas saistās ar NVO tiešo darbību (gan biroja, gan darbinieku izmaksas), dažādiem informācijas izplatīšanas pasākumiem un sadarbību ar citām NVO. Lai pieteiktos atbalstam, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā izdevumu tāmi, projektu un informāciju par NVO darbību atbilstoši 15. pielikumam. Sākot ar 2025. gadu, NVO par rīkotajiem pasākumiem ir jāiesniedz informācija par iepriekšējo gadu (nevis par iepriekšējiem trim gadiem, kā tas bija līdz 2024. gadam), un arī Lauku atbalsta dienests vērtēs tikai iepriekšējā gada pasākumus. Attiecībā uz īstenotajiem projektiem 2025. gadā, tāpat kā 2024. gadā, informācija tiks vērtēta par iepriekšējiem trim gadiem.
Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un piešķir atbalstu atkarībā no NVO saņemto punktu skaita. Ja NVO pieprasītais finansējums pārsniedz kopējo šim atbalsta pasākumam plānoto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina atbalsta summu katrai daudznozaru NVO.
Par daudznozaru NVO uzskata tādas NVO, kas darbojas dažādās jomās, piemēram, apvieno piena liellopu, gaļas liellopu, aitu vai kazu audzētājus, graudu audzētājus, kartupeļu audzētājus, dārzeņu audzētājus vai augļkopjus. Informācijai, ko NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā, ir jābūt pārbaudāmai un pierādāmai. Piemēram, informācijai par organizētiem pasākumiem, jābūt pārbaudāmai vai nu tīmekļvietnē, vai ar dokumentiem, kas pierāda pasākumu organizēšanu, piemēram, līgumiem u. c. Arī informācijai par atzinumiem un priekšlikumiem jābūt pārbaudāmai un pierādāmai.
Par NVO īstenotajiem pasākumiem un projektiem uzskatāmi pasākumi ar konkrētu mērķi un rīcības plānu, un NVO kopsapulces nav uzskatāmas par pieredzes apmaiņas pasākumiem;
b) ja NVO apvieno vismaz 40 lauksaimniecības nozari pārstāvošas NVO, tad attiecīgā NVO var saņem atbalstu līdz 241 700 euro. No šīs atbalsta summas šī NVO sedz arī dalības maksu starptautiskajā organizācijā Copa Cocega un citās starptautiskās organizācijās (līdz 60 000 euro), kā arī paredz finansējumu tās sastāvā esošām NVO un reģionālajām lauksaimnieku apvienībām – līdz 40 000 euro. Lai saņemtu atbalstu, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un projektu, kā arī informāciju par NVO darbību;
c) 40 000 euro atbalsts paredzēts NVO, kas apvieno pārtikas pārstrādes nozares NVO un pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Arī šī NVO, lai saņemtu atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un projektu;
d) 4500 euro paredzēti zinātnes jomas NVO, lai veicinātu zinātnisko darbību un sadarbību lauksaimniecības nozarē. Lai saņemtu atbalstu, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un darba uzdevumu.
Lai NVO varētu veiksmīgi plānot savu darbību, Lauku atbalsta dienests izmaksā NVO priekšapmaksu 70 procentu apmērā no atbalsta, bet zinātnes jomas NVO – 100 procentu apmērā no atbalsta. Visām NVO, kas savus dokumentus saskaņo ar Zemkopības ministriju, ir jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju arī tādi grozījumi izdevumu tāmē, kuri kādā no tāmes izdevumu pozīcijām pārsniedz 10 procentu. Grozījumi jāsaskaņo vismaz 10 darbdienas pirms plānoto darbību uzsākšanas, lai nerastos situācija, kad finansējums bez saskaņošanas izlietots darbībām, kas nav atbalstāmas.
Atbalstu NVO piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472.
2. Noteikumu projekta 4.2. apakšnodaļā noteiktas atbalsta piešķiršanas prasības tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē. Šajā atbalsta pasākumā pretendenti var saņem atbalstu par tādām darbībām, kas nav paredzētas citos atbalsta pasākumos. Atbalstu piešķir vai nu atbilstoši regulai 2022/2472, vai atbilstoši de minimis regulām 2023/2831 un Nr. 1408/2013, ja plānotās darbības nav iekļautas regulas 2022/2472 tvērumā. Tā kā nav noteikti specifiski kritēriji atbalsta saņemšanai, par atbalsta piešķiršanu lemj Zemkopības ministrijas izveidota komisija. Ja minētā komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, Lauku atbalsta dienests piešķir atbalstu. Ja atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu, atbalsta piešķīrējs pārliecinās, vai pretendentam nav pārsniegti de minimis atbalsta griesti.

Noteikumu projektā paredzēts finansējums tirgus veicināšanas pasākumiem, tādēļ 5. nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi.

1. Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares pārstāvniecības kopstendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs, kā arī produktu reprezentēšanu izstādē "Internationale Grüne Woche Berlin", noteikumu projekta 5.1. apakšnodaļā ir paredzēts, ka kopstendus organizē  Agroresursu un ekonomikas institūts (turpmāk – institūts), un noteikta kārtība, kādā institūts to dara. Institūts plānotās darbības saskaņo ar Zemkopības ministriju. Institūtam ir paredzēts avansa maksājums 95 procentu apmērā no kopējās atbalsta summas, un pēc pārskata iesniegšanas (nākamā gada 20. aprīlī) Lauku atbalsta dienests izmaksā institūtam atlikušo summu piecu procentu apmērā. Papildus ar kopstenda organizēšanu un darbības nodrošināšanu saistītajām izmaksām noteikumu projektā paredzēti arī administratīvie izdevumi ne vairāk kā 15 procentu apmērā no kopējās izdevumu tāmes summas. Lai potenciālie izstāžu dalībnieki būtu informēti par plānotajām izstādēm, institūts ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sniedz informāciju par plānotajām izstādēm un pieteikšanās nosacījumiem.
Kopējā atbalsta summa noteikta noteikumu projekta 143.1. apakšpunktā (732 858 euro ir 100 procentu, bet noteikumu projekta 2.4. apakšpunktā noteiktie 696 216 euro ir 95 procenti). 696 216 euro institūtam tiek izmaksāti no atbalsta pasākuma "Tirgus veicināšanai" līdzekļiem, bet pārējā daļa – no līdzekļiem, kas paredzēti iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam.
Institūts, plānojot kopstendus, ievēro piešķirtā finansējuma apmēru.
2. Noteikumu projekta 5.2. apakšnodaļā noteikts, kā pretendenti piesakās dalībai institūta organizētajās izstādēs. Atbalstu var saņemt saskaņā ar valsts atbalsta regulu 2022/2472 vai ar de minimis atbalsta regulām (visi tie lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kas neatbilst regulā 2022/2472 minētajam, atbalstu saņem atbilstoši de minimis nosacījumiem).
Tā kā dalībai kopstendā var pieteikties daudz dalībnieku, noteikumu projektā paredzēts, ka institūts jau iepriekš nosaka plānoto dalībnieku skaitu katrā kopstendā. Institūts atlasa dalībniekus, izvērtējot to eksporta potenciālu un priekšroku dodot dalībniekiem, kuriem apgrozījumā ir lielāks eksporta īpatsvars. Tādējādi atbalstam ir lielāka atdeve, jo uzņēmumiem, kam ir lielāka eksporta pieredze, ir arī lielākas iespējas izveidot jaunus biznesa kontaktus un atrast jaunus noieta tirgus. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem institūta izveidota komisija. Ja ir pieņemts pretendentam labvēlīgs lēmums un pretendents piedalījies kopstendā, pretendentam ir pienākums iesniegt institūtā pārskatu.

Lai veicinātu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas izmantošanu, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamību, ir jāpiešķir atbalsts par minētajām darbībām un jānosaka atbalsta kritēriji.

Noteikumu projekta 6.1. apakšnodaļā paredzēto atbalstu piešķir atbilstoši regulai 2022/2472. Uz atbalstu var pieteikties pretendenti, kas izpilda noteiktos kritērijus un tādējādi ir spējīgi efektīvi veicināt pārtikas kvalitātes shēmu izmantošanu un atpazīstamību. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas popularizēšanai paredzēti 70 000 euro, bet bioloģiskās lauksaimniecības shēmas popularizēšanai – 50 000 euro.
2025. gadā atšķirībā no 2024. gada šajā pasākumā paredzēti tikai divi atbalsta pretendenti, lai šo veicināšanu padarītu efektīvāku un atbalsts sasniegtu mērķi. Turpmāk atbalstu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atpazīstamības veicināšanu, tāpat kā par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamības veicināšanu varēs saņemt pretendents, kas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta funkcijas.
Atbalstu par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas atpazīstamības veicināšanu, tāpat kā līdz šim, saņems pretendents, kas apvieno biedrus, kuri darbojas bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.
Abiem pretendentiem plānotie pasākumi ir jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju, lai būtu ievēroti galvenie nosacījumi, piemēram, kvalitātes shēmu un tās produktu atpazīstamības veicināšana izglītības iestādēs. Pretendentam, kas veicinās Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu popularizēšanu, īstenojamie pasākumi ir jāsaskaņo arī ar preču zīmes "Kvalitatīvs produkts" licenciātu – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, kurai ir plašas zināšanas par Latvijā ražoto pārtikas produktu klāstu. Preču zīmes "Kvalitatīvs produkts" zaļās krāsas un bordo krāsas dizaina īpašniece ir Zemkopības ministrija. Ievērojot likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 26. panta pirmajā daļa noteikto, ka preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savu preču zīmju izmantošanu, 2013. gada 20. februārī Zemkopības ministrija noslēdza licences līgumu ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par preču zīmes "Kvalitatīvs produkts" izmantošanu (Zaļā karotīte) un 2022. gada 11. maijā – licences līgumu ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par preču zīmes "Kvalitatīvs produkts" izmantošanu (Bordo karotīte).
Noteikumu projekta 6.2. apakšnodaļā paredzētais finansējums 2500 euro apmērā tiek piešķirts pretendentam, lai kompensētu tās izdevumus par produkta reģistrāciju kādā no aizsargāto produktu shēmām. Atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu atbilstoši regulai 2023/2831. Pretendents atbalstam piesakās tikai tad, kad ir saņēmis Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulai (ES) 2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (turpmāk – regula 2024/1143).

Lai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības pedagogi būtu informēti par nozares aktualitātēm (tostarp par dažādu pētījumu un demonstrējumu rezultātiem), ieviestu vienotus izglītības standartus, izmantotu savā darbā jaunākās datorprogrammas, kā arī prastu sagatavot un sagatavotu mācību un metodisko literatūru, nepieciešams atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai.

Noteikumu projekta 7. nodaļā ietverti atbalsta kritēriji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai. Tā kā šāds atbalsts palielina minēto nozaru profesionālo izglītības programmu pedagogu kompetenci, ieguvēji ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu skolēni un lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare kopumā. Atbalstu piešķir pretendentam, kas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta un valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla pienākumus un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultācijas lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Šāda prasība ir svarīga, lai nodrošinātu to, ka atbalstu saņem pretendents, kas ir spējīgs kvalitatīvi organizēt nepieciešamos pasākumus. 

Jāņem vērā, ka 2013. gada pieņemtie un šobrīd spēkā esošie noteikumi  Nr. 1524 ir grozīti vairākas reizes un iepriekš izteiktā redakcija zaudējusi aktualitāti.

Ar noteikumu projektu spēku zaudē noteikumi Nr. 1524.
Noteikumu Nr. 1524 atzīšana par spēku zaudējušiem neietekmē Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi –Eiropas Savienības saistošo tiesību normu īstenošanu. Tā kā noteikumu projektā iekļauti tie paši atbalsta pasākumi, kas noteikumos Nr. 1524 (izņemot atbalstu dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai), arī ar noteikumu projektu ir ieviestas tās pašas regulas, kas noteikumos Nr. 1524 (regula 2023/2832, regula 2022/2472 un regula Nr. 1408/2013), turklāt jāņem vērā, ka tās ir tieši piemērojamas un to prasības atbalsta saņēmējam jāpilda tik un tā. Savukārt valsts atbalsta regulu normas ir jāievieš tikai tad, ja valsts piešķir attiecīgo atbalstu.
Veterinārās jomas regulas (regula Nr. 1069/2009 un regula Nr. 142/2011) noteikumu projektā ir ieviestas tādā pašā mērā kā noteikumos Nr. 1524. Turklāt jāņem vērā, ka veterinārās jomas regulas primāri tiek ieviestas ar nacionālajiem tiesību aktiem veterinārajā jomā. 
Atsauces iekļaušana uz regulu 2024/1143 noteikumu projekta 6.2. apakšnodaļā (atbalsts aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai) neietekmēs starptautisko saistību izpildi, jo regula 2024/1143 aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, kas bija iekļauta noteikumos Nr. 1524.