Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2022.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir vienīgā nacionāla līmeņa organizācija cirka mākslas jomā Latvijā. Tās darbība, īstenojot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir vērsta uz cirka mākslas popularizēšanu Latvijā, nodrošinot laikmetīgā cirka izrāžu pieejamību sabiedrībai un apgūstot starptautisko pieredzi cirka mākslā. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2023.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – divu profesionālu datoru un divu monitoru iegādei.

Kapitālsabiedrības 2022. un 2023.gada pirmā pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2022. pārskata gadā	Fakts 2023. gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	186 535	213 946
Bilances kopsumma, euro	6 558 443	6 351 440
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	44 270	74 276
Pamatkapitāls, euro	58 618	58 618
Nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	-18 772	-14 348
Peļņa, euro	4 424	30 006
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	10%	40%
Kopējais likviditātes rādītājs	0.7	0.5
Saistības pret pašu kapitālu	147	84.5
Pamatdarbības naudas plūsma, euro	10 068	-38 958
Valsts budžeta dotācija, euro	464 567	238 852

Kapitālsabiedrības plānotais finanšu mērķis 2022.gadā bija gūt peļņu 2 800 euro apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 2 831 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 4.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-8 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver nodrošināt repertuāra plašumu un veicināt jaunradi, piedāvājot daudzveidīgas un kvalitatīvas laikmetīgā cirka izrādes, nodrošināt profesionālās cirka mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar cirka starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi cirka mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 186 535 euro, kas veidoja 21,74% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (857 986 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 464 567 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 464 567 euro jeb 54,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 101 473 euro, kas veidoja 17,11% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (593 070 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 238 852 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 238 852 euro jeb 40,27% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2023.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Laikmetīgais cirks ir salīdzinoši jauns skatuves mākslas žanrs, tādēļ daudz tiek strādāts pie vietējās auditorijas kultūras patēriņa vajadzību apmierināšanas. Vienas izrādes ietvaros idejas atspoguļošanai tiek izmantota viena vai vairākas cirka disciplīnas, piemēram, žonglēšana, akrobātika, gaisa akrobātika, maģija un līdzsvara disciplīnas. Lai sekmētu māksliniecisko izaugsmi un daudzveidību, kapitālsabiedrība sadarbojas ar pasaules labākajiem cirka māksliniekiem, kā rezultātā top multinacionālas izrādes. Šādās izrādēs var tik izmantota angļu valoda, bet, tā kā cirka māksla pati par sevi ir valoda, tad izrādēs izmantojamai valodai parasti ir tikai pakārtota (informatīva) nozīme. Izrādes netiek reklamētas ārvalstīs un tāpēc tās nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2023.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-