23-TA-956: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr. 14 35.§. 2. punktu, kurā uzdots informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (turpmāk – Rīcības plāns) (24-TA-385) minētajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt Rīcības plānā ziņojumā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomai.
Noteikumu projekts sagatavots, arī pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2021-63-27D, kurā Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests aicināti izvērtēt atmežošanas kompensācijas regulējuma samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai.
Ar noteikumu projektu pēc meža nozares organizāciju ieteikuma precizētas dažas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi) piemērošanas normas.
Noteikumu projekts sagatavots, arī pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2021-63-27D, kurā Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests aicināti izvērtēt atmežošanas kompensācijas regulējuma samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai.
Ar noteikumu projektu pēc meža nozares organizāciju ieteikuma precizētas dažas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi) piemērošanas normas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstības jomā, ja tas saistīts ar atmežošanu, kā arī precizēt atmežošanas kompensācijas apmēra samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai, ja atmežošana īstenota, nesamaksājot kompensāciju, un dažu normu piemērošanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Meža likuma 41. pantā noteikts, ka personai ir jākompensē valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītie izdevumi (turpmāk – kompensācija).
Noteikumi noteic, ka valstij maksājama kompensācija, ja tiek atmežota zeme: 1) par oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes potenciāla samazināšanos; 2) par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; 3) par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Noteikumos ir ietvertas kompensācijas aprēķina formulas un dokumentu iesniegšanas un aprēķinu izdarīšanas kārtībā.
Lai saglabātu minētās meža funkcijas un neveicinātu meža platību samazināšanos, noteikta diezgan liela kompensācijas maksa. Tādējādi personas tiek mudinātas atmežot pēc iespējas mazākas platības. Tomēr bieži vien, jo īpaši apbūves teritorijās, tādējādi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek saglabāta neliela (līdz 0,5 ha) meža platība, kas vairs neatbilst zemei, kura atzīstama par mežu.
CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (turpmāk – kompensētā mežaudze). Ieaudzējot mežu citā vietā, persona var būtiski samazināt valstij maksājamo kompensācijas apmēru, vienlaikus nodrošinot CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos un veicinot tā pieaugumu, jo noteikumi paredz produktīvas mežaudzes ieaudzēšanu. Zemes īpašnieki ir izteikuši priekšlikumu paplašināt to mežaudžu apjomu, kas atzīstamas par kompensējamām mežaudzēm, lai nodrošinātu CO2 piesaistes potenciāla pieaugumu.
Tāpat spēkā esošais regulējums apbūves platībās pilsētās un ciemos veicina pilnu koku izciršanu atmežojot, pat ja būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešams nocirst visus kokus, jo neizcirstie koki pēc atmežošanas kļūst par ārpus meža zemes augošiem kokiem un to izciršanai, ja tas būs nepieciešams vēlāk, tiks piemērots ārpus meža zemes augošo koku ciršanas process un vēlreiz aprēķināta kompensācija. Tas nozīmē, ka par šo koku ciršanu tiek samaksāts dubultā, t. i., kompensācija par atmežošanu attiecas uz "zemes platības" atmežošanu, un tā tiek aprēķināta par visu koku ciršanu neatkarīgi no tā, ir vai nav jānocērt visi koki. Atkārtota kompensācija ir maksājama brīdī, kad vēlāk rodas nepieciešamība nocirst atmežojot nenocirstos kokus. Lai izvairītos no kompensācijas samaksas dubultā, nekustamo īpašumu īpašnieki bieži izvēlas atmežot visu platību, pat ja nav vajadzības nocirst visus kokus.
Noteikumi noteic, ka tad, ja atmežošana notikusi, bet nav samaksāta kompensācija (ja vien atmežošana nav īstenota saskaņā ar Meža likuma 41. panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto atmežošanas mērķi), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā. Latvijas Republikas tiesībsargs savā atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2021-63-27D apšauba šīs normas samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai un aicina to pārskatīt.
Noteikumi noteic, ka valstij maksājama kompensācija, ja tiek atmežota zeme: 1) par oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes potenciāla samazināšanos; 2) par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; 3) par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Noteikumos ir ietvertas kompensācijas aprēķina formulas un dokumentu iesniegšanas un aprēķinu izdarīšanas kārtībā.
Lai saglabātu minētās meža funkcijas un neveicinātu meža platību samazināšanos, noteikta diezgan liela kompensācijas maksa. Tādējādi personas tiek mudinātas atmežot pēc iespējas mazākas platības. Tomēr bieži vien, jo īpaši apbūves teritorijās, tādējādi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek saglabāta neliela (līdz 0,5 ha) meža platība, kas vairs neatbilst zemei, kura atzīstama par mežu.
CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (turpmāk – kompensētā mežaudze). Ieaudzējot mežu citā vietā, persona var būtiski samazināt valstij maksājamo kompensācijas apmēru, vienlaikus nodrošinot CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos un veicinot tā pieaugumu, jo noteikumi paredz produktīvas mežaudzes ieaudzēšanu. Zemes īpašnieki ir izteikuši priekšlikumu paplašināt to mežaudžu apjomu, kas atzīstamas par kompensējamām mežaudzēm, lai nodrošinātu CO2 piesaistes potenciāla pieaugumu.
Tāpat spēkā esošais regulējums apbūves platībās pilsētās un ciemos veicina pilnu koku izciršanu atmežojot, pat ja būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešams nocirst visus kokus, jo neizcirstie koki pēc atmežošanas kļūst par ārpus meža zemes augošiem kokiem un to izciršanai, ja tas būs nepieciešams vēlāk, tiks piemērots ārpus meža zemes augošo koku ciršanas process un vēlreiz aprēķināta kompensācija. Tas nozīmē, ka par šo koku ciršanu tiek samaksāts dubultā, t. i., kompensācija par atmežošanu attiecas uz "zemes platības" atmežošanu, un tā tiek aprēķināta par visu koku ciršanu neatkarīgi no tā, ir vai nav jānocērt visi koki. Atkārtota kompensācija ir maksājama brīdī, kad vēlāk rodas nepieciešamība nocirst atmežojot nenocirstos kokus. Lai izvairītos no kompensācijas samaksas dubultā, nekustamo īpašumu īpašnieki bieži izvēlas atmežot visu platību, pat ja nav vajadzības nocirst visus kokus.
Noteikumi noteic, ka tad, ja atmežošana notikusi, bet nav samaksāta kompensācija (ja vien atmežošana nav īstenota saskaņā ar Meža likuma 41. panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto atmežošanas mērķi), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā. Latvijas Republikas tiesībsargs savā atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2021-63-27D apšauba šīs normas samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai un aicina to pārskatīt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atmežošanas ierosinātāji, lai izvairītos no lielas kompensācijas samaksas, atmežojamo platību samazina, cik vien tas iespējams, pat ja pāri paliek platība, kas ir mazāka par minimālo meža platību un būtībā vairs nav uzskatāma par mežu. Patlaban jaunas meža platība, kas atbilst Meža likumā noteiktajai meža definīcijai un ir mazākas par 0,5 ha, netiek uzskatīta par mežu un netiek reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs. Savukārt zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs un pēc atmežošanas ir kļuvusi mazāka par 0,5 ha, netiek izslēgta no Meža valsts reģistra, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neierosina zemes lietojuma veida maiņu. Lai maksimāli samazinātu Meža valsts reģistrā uzturamo informāciju, kas neatbilst Meža likuma mērķiem un uzdevumiem, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu nekustamā īpašuma jomā, Rīcības plānā ir ietverts priekšlikums pieļaut visas līdz 0,5 ha lielas platības atmežošanu, neatstājot mežu teritorijā, kas vairs neatbilst Meža likuma noteiktajam kritērijam. Vienlaikus paredzēts samazināt personai maksājamo kompensācijas apmēru par platības daļu, kurā koki tiek saglabāti un netiek nocirsti.
Rīcības plānā minēts, ka ir jāvērtē ierosinātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem. Priekšlikums ir krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, t. i., ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm, jo tur mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās atmežošana līdz 0,5 ha platībā var veicināt vēlmi apbūvēt krasta kāpu aizsargjoslu.
Tāpat būtu jāvērtē ietekme uz zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo papildu platības atmežošana var radīt arī papildu izdevumus atsavināšanas procesā.
Rīcības plānā minēts, ka ir jāvērtē ierosinātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem. Priekšlikums ir krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, t. i., ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm, jo tur mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās atmežošana līdz 0,5 ha platībā var veicināt vēlmi apbūvēt krasta kāpu aizsargjoslu.
Tāpat būtu jāvērtē ietekme uz zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo papildu platības atmežošana var radīt arī papildu izdevumus atsavināšanas procesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 2.1 un 9.2 punktu, 4. punktu izteikt jaunā redakcijā, kā arī precizēt pielikumu.
1. 2.1 punktā noteikts, ka tad, ja paredzams, ka pēc atmežošanas pāri paliekoša meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, ja vien darbība netiek īstenota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā vai atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai, kā arī tad, ja tiek ierīkots infrastruktūras objekts.
2. 9.2 punktā noteikts, ka tad, ja atmežošanai paredzētajā apbūves platībā tiek plānots saglabāt kokus, kompensāciju aprēķina, izmantojot formulas, kurās maksu par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos aizstāj ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Tad mežs nav jāieaudzē. Ja atmežotajā platībā saglabātos kokus būs nepieciešams cirst, tad kompensācija par dabas daudzveidības samazināšanu būs jāmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
3. 4. punktā precizēts, ka minimālā platība kompensējamai mežaudzei ir 0,5 hektāri, ja mežaudzi ieaudzē atsevišķi no meža esošā platībā.
4. Noteikumu pielikums papildināts ar 3.7. apakšpunktu, nosakot, ka lauksaimniecības zemes ierīkošanai atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, koeficients K2 = 0.
1. 2.1 punktā noteikts, ka tad, ja paredzams, ka pēc atmežošanas pāri paliekoša meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, ja vien darbība netiek īstenota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā vai atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai, kā arī tad, ja tiek ierīkots infrastruktūras objekts.
2. 9.2 punktā noteikts, ka tad, ja atmežošanai paredzētajā apbūves platībā tiek plānots saglabāt kokus, kompensāciju aprēķina, izmantojot formulas, kurās maksu par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos aizstāj ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Tad mežs nav jāieaudzē. Ja atmežotajā platībā saglabātos kokus būs nepieciešams cirst, tad kompensācija par dabas daudzveidības samazināšanu būs jāmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
3. 4. punktā precizēts, ka minimālā platība kompensējamai mežaudzei ir 0,5 hektāri, ja mežaudzi ieaudzē atsevišķi no meža esošā platībā.
4. Noteikumu pielikums papildināts ar 3.7. apakšpunktu, nosakot, ka lauksaimniecības zemes ierīkošanai atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, koeficients K2 = 0.
Problēmas apraksts
Viens no atmežošanas kompensācijas apmēra samazināšanas veidiem ir meža ieaudzēšana, un atmežošanas ierosinātāji to bieži arī izmanto. Meža ieaudzēšana personai ievērojami samazina maksājamās kompensācijas apmēru un vienlaikus nodrošina CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos. Piemērojot spēkā esošo regulējumu, ir konstatēts, ka zemes īpašnieki nereti vēlas, lai par kompensējamo mežaudzi tiek atzītas arī dabiski ieaudzētas vecākas (augstākas) mežaudzes, nekā noteikts spēkā esošajā normatīvajā regulējumā. Noteikumi noteic, ka par kompensējamo mežaudzi atzīstama
1) tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru Valsts meža dienests normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem;
2) dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu.
Tāpat noteikumi noteic: ja kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā ieaudzēto meža platību, tad kompensējamā mežaudze ir jāieaudzē tāda paša veida apgrūtinātajā teritorijā. Šī norma rada administratīvo slogu, jo ir sarežģīti piemērojama, tāpēc ka atmežojamajai platībai bieži vien ir vairāki apgrūtinājumi un ir sarežģīti piemeklēt citu platību ar tādiem pašiem apgrūtinājumiem, kā arī tas nesasniedz meža ieaudzēšanas mērķi.
1) tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru Valsts meža dienests normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem;
2) dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu.
Tāpat noteikumi noteic: ja kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā ieaudzēto meža platību, tad kompensējamā mežaudze ir jāieaudzē tāda paša veida apgrūtinātajā teritorijā. Šī norma rada administratīvo slogu, jo ir sarežģīti piemērojama, tāpēc ka atmežojamajai platībai bieži vien ir vairāki apgrūtinājumi un ir sarežģīti piemeklēt citu platību ar tādiem pašiem apgrūtinājumiem, kā arī tas nesasniedz meža ieaudzēšanas mērķi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu 9.1 punktu, papildinot to ar nosacījumu, ka par 10 metriem augstāka mežaudze ir atzīstama par koptu, ja ieaudzētā mežaudze ir jaunaudzes vecumā, tajā veikta kopšanas cirte un mežaudzes šķērslaukums ir starp normālo un minimālo šķērslaukumu. Mežaudzes normālais šķērslaukums ir noteikts Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra aprites noteikumos, bet minimālais šķērslaukums – noteikumos par koku ciršanu mežā.
Tiek precizēts arī noteikumu 8. punkts, nosakot, ka tad, ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7. punktā doto formulu, kas paredz meža ieaudzēšanu citā vietā, kompensējamo mežaudzi var ieaudzēt teritorijā, kurai ar atmežojamo platību ir vienādas koeficienta K1 (koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma) vērtības. Tāpat paredzēts: ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamā mežaudze ieaudzējama teritorijā ar augstāko K1 koeficientu.
Tiek precizēts arī noteikumu 8. punkts, nosakot, ka tad, ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7. punktā doto formulu, kas paredz meža ieaudzēšanu citā vietā, kompensējamo mežaudzi var ieaudzēt teritorijā, kurai ar atmežojamo platību ir vienādas koeficienta K1 (koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma) vērtības. Tāpat paredzēts: ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamā mežaudze ieaudzējama teritorijā ar augstāko K1 koeficientu.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir vērtēta iespēja atmežošanas procesa pilnveidošanai un digitalizācijai. Ja atmežošana ir saistīta ar būvniecības ieceres īstenošanu, lēmums par atmežošanu (kompensācijas aprēķināšanu), kā arī lēmums par koku ciršanu tiek pieņemts ārpus būvniecības procesa. Lēmumi saistībā ar atmežošanu tiek pieņemti, pamatojoties uz papīra dokumentiem: Valsts meža dienestam tiek iesniegts dokuments, kurā attēlota atmežojamā platība (poligons). Tiek pieņemts Valsts meža dienesta lēmums par aprēķināto kompensāciju, un tas tiek izsniegts īpašniekam. Ja atmežošana ir saistīta ar būvniecības ieceri, atmežošanas kārtības ievērošana ir priekšnosacījums atļaujas saņemšanai uzsākt būvdarbus, un nekustamā īpašuma īpašnieks tad pilda pastnieka funkciju, piegādājot vienai iestādei otras iestādes lēmumus vai informāciju.
Nepieciešams digitalizēt atmežošanas administratīvo procesu, nodrošinot Valsts meža dienestam vajadzīgās informācijas iesniegšanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), lai procesu padarītu efektīvāku. Rīcības plānā ir noteikta nepieciešamība izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, atmežošanas administratīvo procesu sasaistot ar būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesu un attiecīgi pielāgojot BIS funkcionalitāti.
Nepieciešams digitalizēt atmežošanas administratīvo procesu, nodrošinot Valsts meža dienestam vajadzīgās informācijas iesniegšanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), lai procesu padarītu efektīvāku. Rīcības plānā ir noteikta nepieciešamība izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, atmežošanas administratīvo procesu sasaistot ar būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesu un attiecīgi pielāgojot BIS funkcionalitāti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz mainīt pieprasījuma kompensācijas aprēķina (turpmāk – pieprasījums) iesniegšanas kārtību (noteikumu 10. punkts), paredzot, ka pieprasījumu Valsts meža dienestā iesniedz īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt noteikumu 10.1 punktā noteikts: ja atmežošana tiek īstenota būvniecībai, tad pieprasījums tiek iesniegts ar Būvniecības informācijas sistēmas starpniecību. Tā kā BIS funkcionalitātes precizēšanai Rīcības plānā noteikts termiņš 2025. gada 31. decembris, noteikumi papildināi ar jaunu 23. punktu, kas noteic, ka noteikumu 10.1 punkts stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Problēmas apraksts
Noteikumi paredz, ka iesniegumu atmežošanas kompensācijas aprēķināšanai iesniedz kompetentā institūcija, kas pieņem lēmumu par tādas darbības atļaušanu, ar kuru tiek atmežota platība, bet tas prasa papildu laiku dokumentu pārsūtīšanai starp iestādēm. Tāpat administratīvo slogu un izmaksas rada sertificēta mērnieka piesaistīšana, lai sagatavotu atmežojamās platības skici un nospraustu atmežojamo poligonu dabā. Attīstoties kartogrāfijas un mērniecības tehnoloģijām, atmežojamās platības skici var uzzīmēt arī citi speciālisti un vairs nav nepieciešama poligona atlikšana dabā atmežošanas kompensācijas aprēķināšanai.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi tiek precizēts noteikumu 12. un 13. punkts. Būvniecības un lauksaimniecības zemes ierīkošanas procesā tiek mainīts princips, ka iesniegumu kompensācijas aprēķinam iesniedz kompetentā iestāde, kura pieņem lēmumu atļaut īstenot darbības, ar kurām notiek atmežošana. Turpmāk paredzēts, ka iesniegumu Valsts meža dienestā iesniegs atmežošanas ierosinātājs. Tāpat tiek precizēts, ka turpmāk atmežojamās zemes plānu jeb atmežojamās platības skici varēs izgatavot ne tikai sertificēts mērnieks, bet arī citi speciālisti, piemēram, būvspeciālisti.
Atmežojamās meža zemes skice ar iezīmētu poligonu būs jāsagatavo shp faila formātā atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanai atmežojamās zemes poligonu vairs nebūs nepieciešams atlikt dabā.
Atmežojamās meža zemes skice ar iezīmētu poligonu būs jāsagatavo shp faila formātā atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanai atmežojamās zemes poligonu vairs nebūs nepieciešams atlikt dabā.
Problēmas apraksts
Noteikumi noteic: ja atmežošana ir notikusi, bet nav samaksāta kompensācija (izņemot noteiktos gadījumus, kad kompensācija nav jāmaksā), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.
Latvijas republikas tiesībsargs savā atzinumā aicina Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt, vai regulējums, kas paredz, ka atmežošanas kompensācija trīskāršā apmērā par labu valstij ir piedzenama vienīgi naudas izteiksmē, bet nav iespējams ieaudzēt mežu, ir samērīgs un atbilst labai pārvaldībai. Kopš šīs normas iekļaušanas atmežošanu (iepriekš meža transformāciju) regulējošajos noteikumos ir ievērojami palielinājies valstij atlīdzināmais kompensācijas apmērs, kā arī ieviestas izmaiņas administratīvo sodu noteikšanā un apmērā. Ir pilnveidoti normatīvie akti par būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, nosakot, ka personai izdotais kompetentās institūcijas administratīvais akts ir spēkā, kad ir samaksāta atmežošanas kompensācija. Attiecīgi to gadījumu skaits, kad atmežošana ir notikusi, nesamaksājot kompensāciju, nav liels un atmežošanas kompensācijas piedzīšana trīskāršā apmērā ir vērtējama kā nesamērīga. Par nelikumīgu atmežošanu ir jāmaksā arī administratīvais sods.
Latvijas republikas tiesībsargs savā atzinumā aicina Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt, vai regulējums, kas paredz, ka atmežošanas kompensācija trīskāršā apmērā par labu valstij ir piedzenama vienīgi naudas izteiksmē, bet nav iespējams ieaudzēt mežu, ir samērīgs un atbilst labai pārvaldībai. Kopš šīs normas iekļaušanas atmežošanu (iepriekš meža transformāciju) regulējošajos noteikumos ir ievērojami palielinājies valstij atlīdzināmais kompensācijas apmērs, kā arī ieviestas izmaiņas administratīvo sodu noteikšanā un apmērā. Ir pilnveidoti normatīvie akti par būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, nosakot, ka personai izdotais kompetentās institūcijas administratīvais akts ir spēkā, kad ir samaksāta atmežošanas kompensācija. Attiecīgi to gadījumu skaits, kad atmežošana ir notikusi, nesamaksājot kompensāciju, nav liels un atmežošanas kompensācijas piedzīšana trīskāršā apmērā ir vērtējama kā nesamērīga. Par nelikumīgu atmežošanu ir jāmaksā arī administratīvais sods.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts precizē noteikumu 19. punktu, paredzot, ka tad, ja atmežošana ir īstenota, neievērojot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un persona pirms atmežošanas nav kompensējusi valstij ar tās izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus, Valsts meža dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nosaka kompensācijas apmēru un no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piedzen kompensāciju par labu valstij. Kompensāciju varēs piedzīt neatkarīgi no atmežošanas konstatēšanas brīža. Kompensāciju piedzīs vienkāršā apmērā, bet zemes īpašnieks kompensāciju varēs nemaksāt naudā, bet gan izmantot iespēju ieaudzēt mežu citā vietā.
Problēmas apraksts
Kompensācijas apmēra aprēķina formula (noteikumu 3. punkts) ietver koeficientu X – teritorijas attīstību raksturojošu koeficientu, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu (pielikums). Kopš pēdējās teritoriālās reformas teritorijas attīstības indekss vairs netiek aprēķināts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz svītrot no kompensācijas aprēķina formulas teritorijas attīstību raksturojošo koeficientu un attiecīgi arī precizēt noteikumu pielikumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešama atmežošana. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu daudzumu, jo pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno mērnieka sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta, un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
Juridiskās personas
- zemes īpašnieki un nekustamo īpašumu attīstītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešama atmežošana. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu daudzumu, jo pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno mērnieka sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta, un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešama atmežošana. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu daudzumu, jo pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno mērnieka sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns un jānosprauž atmežojamā platība dabā. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta, un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-146 900,00
zemes īpašnieki
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
11,30
13,00
13,00
1 000
1000
1
1
-146 900,00
Noteikumu projekta 12.2. apakšpunkts paredz, ka atmežošanas
pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno sertificēta mērnieka sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns (aizstāts ar skici), un noteikumu 13. punktā tiek svītrots pienākums nospraust atmežojamo platību dabā.
Administratīvo izmaksu aprēķinā izmantota šāda informācija:
a) vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātajiem 2024. gada 2. ceturksnī pēc CSP datiem;
b) laika patēriņa samazinājumam – AS "Latvijas valsts meži" ekspertu aplēses, kas norāda, ka vienā atmežošanas reizē ir 10–15 darba stundu ietaupījums, bet, tā kā viss darba daudzums nav paveicams uzreiz, kopējais patērētais laiks vienai atmežošanai ir vairākas dienas vai pat nedēļas;
c) subjektu skaits ir noteikts atbilstoši Valsts meža dienesta 2023. gada Publiskajā pārskatā minēto atmežošanas kompensācijas aprēķina pieprasījumu skaitam, tas ir, 1296 gadījumi 2023. gadā. To sadalījums starp fiziskām un juridiskām personām ir noteiks provizoriski.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
-44 070,00
zemes īpašnieki un nekustamo īpašumu attīstītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
11,30
13,00
13,00
300
300
1
1
-44 070,00
Noteikumu projekta 12.2. apakšpunkts paredz, ka atmežošanas
pieprasījumam vairs nebūs jāpievieno sertificēta mērnieka sagatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns (aizstāts ar skici), un noteikumu 13. punktā tiek svītrots pienākums nospraust atmežojamo platību dabā.
Administratīvo izmaksu aprēķinā izmantota šāda informācija:
a) vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātajiem 2024. gada 2. ceturksnī pēc CSP datiem;
b) laika patēriņa samazinājumam – AS "Latvijas valsts meži" ekspertu aplēses, kas norāda, ka vienā atmežošanas reizē ir 10–15 darba stundu ietaupījums, bet, tā kā viss darba daudzums nav paveicams uzreiz, kopējais patērētais laiks vienai atmežošanai ir vairākas dienas vai pat nedēļas;
c) subjektu skaits ir noteikts atbilstoši Valsts meža dienesta 2023. gada Publiskajā pārskatā minēto atmežošanas kompensācijas aprēķina pieprasījumu skaitam, tas ir, 1296 gadījumi 2023. gadā. To sadalījums starp fiziskām un juridiskām personām ir noteiks provizoriski.
Kopā
-190 970,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atmežošanas kompensācijas aprēķina formulas netiek mainītas, tāpēc valsts budžetā ieskaitītais atmežošanas kompensācijas apmērs būs atkarīgs no zemes īpašnieku nepieciešamības pēc platības atmežošanas. Noteikumu projekts neparedz atvieglot atmežošanas procesu, lai tas varētu ietekmēt meža platības samazināšanos valstī.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Rīcības plānā paredzēts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos būvniecības jomā, nosakot prasības par atmežojama poligona norādīšanu būvprojektā, augšupielādēšanu BIS un to strukturēto datu norādīšanu, kuri ir nepieciešami Valsts meža dienestam reģistrācijai meža reģistrā un kompensācijas aprēķināšanai. Grozījumi noteikumos Nr. 438 paredzētu, ka atmežojamo platību nosaka, pamatojoties uz Kadastra datiem par meža zemi.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-554)
Pamatojums un apraksts
Ar projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 tiek svītrots regulējums, kas paredz atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu. Tādējādi mērniekiem turpmāk nebūs jāgatavo atmežojamās meža zemes izvietojuma plāni. Normas attiecīgi tiek saskaņotas ar noteikumu (grozījumu) projektu (23-TA-956).
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Valsts meža dienests, Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/dbed9a1c-600f-46d4-8443-735276b846d8
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti divu personu priekšlikumi – viens no fiziskas personas un divi no AS "Latvijas valsts meži". Visi priekšlikumi ir ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Atmežošanas process būvniecības jomā tiks pilnībā digitalizēts.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Būvniecības informācijas sistēmā atmežošanas process būvniecības jomā tiks pilnībā digitalizēts.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai gan noteikumi neregulē, kad ir pieļaujamas darbības, ar kurām būs jāīsteno atmežošana, ir vērtēta ierosinātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem, kā arī krasta kāpu aizsargjoslu, piedāvājot krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, t. i., ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm. Tādējādi noteikumu projekts paredz izņēmumu. Ja pēc atmežošanas pāri paliekošā meža platība vienā zemes vienībā varētu būt mazāka par 0,5 ha, kompensācija aprēķināma un zemes lietošanas veids maināms visai meža platībai, ja vien darbība netiek īstenota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā un atlikušais mežs nepieguļ pie citas meža platības.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumi kopumā ir vērsti uz to, lai maksimāli mazinātu atmežošanas ietekmi uz oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos, ko izraisa meža platības samazināšanās. Lielā kompensācijas maksa ierobežo vēlmi atmežot lielas platības. Tāpat ir paredzēts, ka oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla zudumu var kompensēt ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Grozījumu noteikumu projekts neparedz mainītne šo vispārējo pieeju, ne to, ka varētu samazināties meža platība.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi