Anotācija

Viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem ir RO atrašanās to biedru kontrolē un RO demokrātiska uzraudzība. Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, un šīs regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu. Savukārt Komisijas 2017. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) 2017/897, ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai, (turpmāk – regulass 2017/891) 17. pants noteic, ka dalībvalstis nosaka balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko fiziska vai juridiska persona var turēt augļu un dārzeņu RO, turklāt balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālā procentuālā daļa ir mazāka par 50 % no visām balsstiesībām un mazāka par 50 % no daļām vai kapitāla. Regulas 2017/891 papildnorma piemērojama tikai augļu un dārzeņu RO, savukārt citu sektoru RO šāds papildu regulējums netiek noteikts. Lai viestu skaidrību, kā īstenot regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto par RO atrašanos biedru kontrolē un iepriekšminētās regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasību par demokrātisko uzraudzību, MK noteikumu Nr. 203 10. punkts paredz nosacījumus attiecībā uz RO demokrātisko uzraudzību, tostarp MK noteikumu Nr. 203 10.3. apakšpunkts (projekta 2. punkts) paredz, ka vienam RO biedram kopā ar tā saistītajām personām (saistītās personas ir personas, kas atbilst Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, 1.  pielikuma 3.  panta 3.  punktā dotajai definīcijai) nav vairāk kā 30 procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu. Patlaban Latvijā citos sektoros savas darbības programmas īsteno atzītas RO, kuras pēc juridiskās formas ir kooperatīvās sabiedrības, un šo sabiedrību darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, dibināšanu, likvidāciju un reorganizāciju regulē Kooperatīvās sabiedrības likums. Tā kā saskaņā ar regulu 2017/891 demokrātiska pārskatatbildība jau ir nodrošināta situācijās, kad subjektu juridiskais statuss ir tāds, kam šāda pārskatatbildība tiek prasīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, MK noteikumu Nr. 203 10.3. apakšpunktā nepieciešami grozījumi.

Lai atzīta RO saņemtu Eiropas Savienības (ES) atbalstu par īstenotām darbības programmām, tai nedrīkst būt nodokļu parādu pie atzīšanas kritēriju pārbaudes (atzīšanas kritēriji tiek pārbaudīti pirms RO statusa iegūšanas, kā arī regulāri visu RO darbības laiku). MK noteikumu Nr. 203 14. punkts paredz, ka nodokļu saistības nav izpildītas, ja nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrēto nodokļu (nodevu) parāds pārsniedz 150 euro. Dienests pirms atzītas RO statusa piešķiršanas četru mēnešu periodā pēc RO pieteikuma un visu atzīšanas prasību apliecinošo dokumentu iesniegšanas dienas VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē manuāli pārbauda katras RO nodokļu saistību izpildi. Turklāt, pretendējot uz atzīšanu, RO iesniedz dienestā RO atzīšanas iesniegumu un ar parakstu apliecina, ka ir izpildītas visas saistības attiecībā uz VID administrēto nodokļu (nodevu) maksājumiem.
Savukārt vienkāršošanas labad ir lietderīgi ieviest vienotu nodokļu parādu slieksni, lai samazinātu administratīvo slogu gan privātajā, gan valsts sektorā. Līdz ar jauno 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un 2021.–2027. gada Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) plānošanas periodu šo fondu atbalsta saņēmēju maksimālais nodokļu parādnieku slieksnis ir noteikts līdz 1000 euro saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 par "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstību" 46. punktu. Turklāt, tā kā minēto fondu atbalsta saņēmēji drīkst pretendēt arī uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atbalstu, nepieciešams noteikt vienotu nodokļu parāda slieksni minētajos ES fondos. 
Tā kā MK noteikumu Nr. 203 14. punkta normas attiecībā uz VID administrēto nodokļu parādiem tiek sasaistītas ar VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzi, no normas jāsvītro visi izņēmumi, jo tie jau ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" un neparādās publiskajā datubāzē.

Kad RO ir iesniegusi Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu, lai kļūtu par atzītu RO, dienestam ir jāizvērtē iesniegtie dokumenti un jāpieņem lēmums par atzītas RO statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "a" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "a"  apakšpunktu dienestam ir jāpieņem lēmums par RO atzīšanu četru mēnešu laikā pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas. Atzītai RO ir jāatbilst atzīšanas kritērijiem visu tās darbības laiku. MK noteikumu Nr. 203 18. punkts paredz, ka dienestam vienu reizi gadā ir jāpārbauda, vai atzīta RO atbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu Nr. 203 II nodaļā minētajiem nosacījumiem, bet, tā kā kopš 2024. gada darbības programmas īsteno ne tikai augļu un dārzeņu RO, bet arī graudu un piena nozares RO (apvienojot 2127 biedrus) un saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu dalībvalstīm ir tiesības noteikt regulāros starplaikus, kuros veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas RO ievēro atzīšanas kritērijus, nosakāms jauns pārbaužu veikšanas periods. Lai pārbaudītu RO atzīšanas kritēriju atbilstību, dienests saskaņā ar valsts normatīvo aktu nosacījumiem veic administratīvās pārbaudes 100 % apjomā un pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz riska analīzi un riska novērtēšanas kritērijiem.

Tā kā var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno darbības programmu, MK noteikumu Nr. 203 36. punkts paredz, ka RO atbilst MK noteikumu Nr. 203 II nodaļā ietvertajām prasībām (t. i., atzīšanas kritērijiem), tāpēc, lai nepieļautu ES atbalstu izmaksu attiecīgo tiesību normu pārkāpējiem, ir jānorāda tiesību normas par RO izslēgšanu no atbalsta saņēmēju loka.

MK noteikumu grozījumu 4. punkts noteic, ka vienam augļu un dārzeņu RO biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 30  procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu. 

Noteikumu grozījumu 5. punkts (noteikumu 14. punkts) attiecas uz RO atzīšanas kritērijiem, un tas paredz vienādotu ES atbalsta fondu (ELFLA, EJZAF un ELGF) pieļaujamo nodokļu parādnieka slieksni, to attiecīgi palielinot arī ELGF atbalsta pretendentiem (RO) no 150 līdz 1000 euro un tādējādi samazinot administratīvo slogu gan privātajā, gan valsts sektorā, jo viens un tas pats atbalsta pretendents var pretendēt uz dažādiem ES fonda atbalstiem. Saskaņā ar MK noteikumu II nodaļu, ja RO neizpilda kādu no RO atzīšanas kritērijiem, tostarp kritēriju par nodokļu (nodevu) slieksni, tai netiek piešķirts RO statuss vai arī piešķirtais RO statuss tiek atsaukts līdz neatbilstību novēršanai.
Dienests pirms atzītas RO statusa piešķiršanas četru mēnešu periodā pēc pieteikuma un visu atzīšanas prasību apliecinošo dokumentu iesniegšanas dienas VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē manuāli pārbauda nodokļu maksātāja parādus. Turklāt saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu dalībvalstis regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai atzītas RO ievēro atzīšanas kritērijus, tostarp nodokļu (nodevu) parādu sliekšņa nosacījumu. 
Tādējādi konkrētajos sektoros nav saskatāms risks un negatīvas sekas saistībā ar nodokļu parāda sliekšņa palielināšanu.
Tāpat normā svītroti visi izņēmumi, jo tie jau ir minēti likumā "Par nodokļiem un nodevām" un publiskajā datubāzē neparādās.

Lai nodrošinātu atzītu RO atbilstību atzīšanas kritērijiem, noteikumu grozījumu 6. punkts paredz, ka, ievērojot regulas 2021/2016 59. pantu, regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "b"  apakšpunktu, dienests vismaz reizi trijos gados pārbauda atzītas RO atbilstību MK noteikumu Nr. 203 II  nodaļā minētajiem nosacījumiem. Lai pārbaudītu RO atzīšanas kritēriju atbilstību, dienests, pamatojoties uz valsts normatīvajiem aktiem, veic administratīvās pārbaudes 100 % apmērā, kā arī pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz riska analīzi un riska novērtēšanas kritērijiem.

Noteikumu grozījumu 7. punkts noteic, ka tad, ja RO iepriekšējā kalendāra gadā nav īstenojusi darbības programmu, tā nepārkāpj MK noteikumu Nr. 203 4. punktā noteikto un atbilst MK noteikumu Nr. 203 II nodaļas prasībām.

MK noteikumu Nr. 203 47. punkts (grozījumu 9. punkts) noteic, ka RO nosaka rezultatīvos rādītājus (piemēram, palielina vai saglabā to RO biedru skaitu, kas bija darbības programmas īstenošanas pirmā gada sākumā, palielina to RO biedru skaitu, kuri izmanto konsultāciju un tehniskās palīdzības intervences, RO biedru platība (ha), kurā tiek īstenotas investīciju materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citu pasākumu intervencēs ūdens kvalitātes aizsardzībai u. c.), ko tā sasniegs, īstenojot darbības programmu un tiecoties sasniegt izvēlētos mērķus. Ievērojot mainīgos klimatiskos apstākļus un ģeopolitisko situāciju, kā arī to, ka ES normatīvais regulējums neparedz RO pirms DP iesniegšanas norādīt DP beigās (DP ilgums 3–7 gadi) sasniedzamos rezultāta rādītājus, šāda prasība ir svītrojams. RO darbības programmas rezultatīvos rādītājus ik gadu norādīs RO gada ziņojumā, ko tā iesniegs dienestā līdz kārtējā gada 15. februārim par iepriekšējā gadā izpildīto darbības programmu.

MK noteikumu Nr. 203 51.2. apakšpunkts (grozījumu 12. punkts) noteic, ka dienests pieņem lēmumu par RO darbības programmu grozījumu noraidīšanu, ja tie neatbilst sākotnēji apstiprinātās programmas mērķiem. Tā kā ES regulējums neparedz šādas prasības, šāda norma ir jāsvītro.

Pēc jaunā īstenošanas modeļa ieviešanas dalībvalstīm ir pietiekama rīcības brīvība izveidot procedūru darbības programmas grozījumiem, lai tās varētu koriģēt un tādējādi ņemt vērā jaunos apstākļus, ko nevarēja paredzēt, sākotnēji iesniedzot DP. Ievērojot līdzšinējo pozitīvo pieredzi ar tirgus kopējās organizācijas sistēmu attiecībā uz augļu un dārzeņu RO DP un darbības fondu īstenošanas nosacījumiem (darbojas saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem), ir jāprecizē MK noteikumu Nr. 203 50. punkts (grozījumu 11. punkts), nosakot DP grozījumu iesniegšanas kārtību tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem.

Ar noteikumu grozījumu 13., 14., 15., 28., 29. un 30. punktu vienkāršošanas labad, kā arī ņemot vērā to, ka atbalsta saņēmēji drīkst pretendēt uz dažādu ES fondu (ELGF, ELFLA un EJZAF) atbalstiem, ir lietderīgi ieviest vienotus nosacījumus par ELGF, ELFLA un EJZAF atbalstu būvdarbiem un preču un pakalpojumu iepirkumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan privātajā, gan valsts sektorā. Jaunajam 2023.–2027. gada ELFLA un 2021.–2027. gada EJZAF plānošanas periodam šo fondu atbalsta saņēmēja nosacījumi attiecībā uz būvdarbu, preču un pakalpojumu iepirkumiem ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 par "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstību" 7.5. apakšpunktā, tāpēc jāprecizē MK noteikumu Nr. 203 72.1., 72.3., 72.4., 163.1., 163.3. un 163.4. apakšpunkts saistībā ar būvdarbu un preču un pakalpojumu iepirkumu nosacījumiem, attiecīgi palielinot līgumu summas un ieguldījumu izmaksu minimālo slieksni par vienu euro.  

Svarīgs nosacījums ir atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinoši pasākumi, kas jāīsteno RO, norādot ES emblēmu un paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/129, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem, (turpmāk – regula  2022/129) 5. panta un III pielikuma 2. punkta prasībām. 

Kopš 2021. gada jūnija ikvienam lauksaimniekam, kas gatavo projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai tehnikas un iekārtu iegādei, ir izveidots palīgs – tehnikas un iekārtu katalogs, ko uztur un administrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC). Tehnikas un iekārtu katalogu Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC un dienestu izveidojusi, lai lauksaimniekiem atvieglotu tehnikas un iekārtu iegādi. Katalogs ir pieejams kā elektroniskais rīks dienesta tīmekļvietnē. LLKC, būdams neatkarīga iestāde, nodrošina tehnikas cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšanai un tās iekļaušanai tehnikas katalogā. Komisijas eksperti dod slēdzienu par tehnikas vienību cenu atbilstību vidējai tirgus cenai saskaņā ar dokumentā "Tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšana un tās iekļaušana Tehnikas katalogā" noteikto vērtēšanas metodiku. Tehnikas kataloga ieviešanas mērķis ir atvieglot iepirkumu procesu tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā veicinot efektīvāku ES finansējuma administrēšanu un vienkāršojot dienesta kontroles funkcijas, kā arī samazināt administratīvo slogu pretendentiem. MK noteikumi Nr. 203 paredz, ka tehnikas un iekārtu kataloga sniegtās priekšrocības izmanto tikai tās RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 prasībām. Tā kā šāds katalogs ievērojami atvieglo iepirkuma procesu, tā veicinot efektīvāku finansējuma administrēšanu, ir jāparedz, ka tehnikas un iekārtu katalogs ir izmantojams arī tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 prasībām. Savukārt, ja tehnikas un iekārtu katalogā nav atrodama konkrētā tehnikas vienība vai iekārta, tad noteikumu projektā jāparedz iespēja attiecīgo investīciju īstenot ar faktiskajām izmaksām, ievērojot MK noteikumu Nr. 203 V nodaļas prasības.

Ar noteikumu grozījumu 7. punktu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 203 47. punktus. Tādējādi RO, iesniedzot darbības programmu, sākotnēji nebūs jānorāda ar DP sasniedzamie rezultāta rādītāji, bet tie būs jānorāda ik gadu pēc īstenotās darbības programmas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 203 11. pielikumu. Attiecīgi svītrots MK noteikumu 46.2. apakšpunkts (grozījumu 8. punkts) un precizēts 48.2.1. (grozījumu 10. punkts) un 51.2. apakšpunkts (grozījumu 12. punkts), svītrojot atsauci uz 47. punktu.

Noteikumu grozījumu 11. punktā skaidri norādīti RO nosacījumi attiecībā uz darbības programmas grozījumiem, dodot iespēju katra gada darbības programmu grozīt trīs reizes, lai tās varētu koriģēt un tādējādi ņemt vērā jaunos apstākļus, ko nevarēja paredzēt šo programmu sākotnējā iesniegšanas brīdī.

Ar noteikumu grozījumu 13., 14., 15., 28., 29. un 30. punktu palielināts būvdarbu, kā arī preču un pakalpojumu iepirkuma līgumu un darbības programmā paredzēto intervenču izmaksu minimālais slieksnis par vienu euro saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 par "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstību" 7.5. apakšpunktu.

Saskaņā ar noteikumu grozījumu 25. punktu RO, lai nodrošinātu atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinošas darbības, ir jānorāda ES emblēma un jāietver paziņojums par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta un III pielikuma 2. punkta prasībām. 

Noteikumu grozījumu 26. punkts paredz, ka arī augļu un dārzeņu RO, kas darbojas saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem, savu apstiprināto darbības programmu īstenošanai un tajās noteikto mērķu sasniegšanai tehnikas un iekārtu izmaksu standartu likmi nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Turklāt noteikumu grozījumu 27. punktā ir paredzēta atkāpe situācijās, kad tehnikas un iekārtas katalogā nav iekļauta konkrētā investīcija un tās ir iespējams īstenot ar to faktiskajām izmaksām, ievērojot MK noteikumu V nodaļas prasības.

MK noteikumu Nr. 203 93. punkts (grozījumu 16. punkts) noteic, ka ar izaugsmes vadības intervenci RO ir jāsasniedz kāds no mērķiem, kas minēts Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, (turpmāk – regula  2022/126) 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā (t. i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem) un ko dalībvalsts noteikusi savos KLP SP, tāpēc nepieciešams precizēt MK noteikumu 93. punktu.

MK noteikumu grozījumu 16. punkts precizēts atbilstoši Latvijas KLP SP noteiktajai izaugsmes vadības intervencei un paredz to, ka RO ar padomdošanas intervenci cenšas sasniegt vismaz vienu no regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunkta mērķiem (t. i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem).

Pēc jaunā īstenošanas modeļa ieviešanas ES tiesību akti neparedz RO atbalstu izmaksu daļējo maksājumu veidā tām RO, kas savu darbības programmu īsteno saskaņā ar regulas 2021/2115 prasībām, tādējādi, lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, RO vajadzētu būt pieejamai citai maksājumu sistēmai.

MK noteikumu 103. punktā (grozījumu 23. punktā) noteikts, ka daļējo maksājumu iesniegumu var iesniegt jebkurā laikā, bet ne biežāk par trim reizēm gadā. Tā kā daļējie maksājumi nav paredzēti tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 prasībām, saskaņā ar noteikumu projekta 15. punktu turpmāk tiek noteikti starpmaksājumi, un, lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, ir jānosaka starpmaksājumu iesniegšanas biežums.

Mainot RO atbalstu maksāšanas kārtību, jāprecizē atsauce MK noteikumu Nr. 203 98. punktā un 105.1. apakšpunktā (grozījumu 19. un 24. punkts).

Noteikumu grozījumu 17., 18. un 23. punkts paredz, ka tās RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem, var saņemt ES atbalstu starpmaksājuma veidā, to iesniedzot jebkurā laikā, bet ne biežāk par četrām reizēm gadā, un gala atbalsta maksājuma veidā līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā izpildīto DP. Lai RO saņemtu starpmaksājumu, tā dienestā iesniedz avansa maksājuma vai starpmaksājuma iesniegumu par īstenotām intervencēm, pievienojot noteikumu projekta 20. punktā minētos dokumentus, un nodrošina, ka pie RO atrodas un tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā ir iegādātā prece, kā arī atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un noteiktai būvju grupai – aktu par būves nodošanu ekspluatācijā vai papildinātu paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes kopiju ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un – ja būvniecība notiek vairākos posmos – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātas kopijas. Savukārt, lai RO saņemtu gala atbalsta maksājumu, tā līdz kārtējā gada 15. februārim par iepriekšējā gadā izpildīto darbības programmu dienestā iesniedz atbalsta iesniegumu, pievienojot tam MK noteikumu Nr. 203 98. punktā minētos dokumentus. Pēc atbalsta maksājuma iesnieguma (starpmaksājuma, avansa maksājuma vai gala maksājuma) saņemšanas dienests veic pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116) 59. pantu.

Noteikumu grozījumu 19. un 24. punktā precizēta atsauce uz gala atbalsta maksājumu, ieviešot arī izmaiņas atbalsta maksāšanas kārtībā.

Lai RO saņemtu atbalstu par īstenoto RO darbības programmu, tai nedrīkst būt nodokļu parādi: 1) iegūstot RO statusu un atzītas RO darbības laikā (ievērojot regulas 2021/2116 59. pantu, kā arī regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunktu, dienests vismaz reizi trijos gados pārbauda atzītas ražotāju organizācijas atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajiem nosacījumiem), kā arī 2) atbalsta iesnieguma pieprasīšanas dienā.
Lai RO saņemtu atbalsta maksājumu (avansa maksājumu vai starpmaksājumu (MK noteikumu 13.¹ pielikums), vai gala atbalsta maksājumu (MK noteikumu 10. pielikums)), tā dienestā iesniedz avansa maksājuma vai starpmaksājuma iesniegumu ar attiecīgajiem dokumentiem, kurus dienests 30 darba dienu laikā izskata un, ja izdevumi atbilst apstiprinātajai darbības programmai, izmaksā atbalstu, savukārt, ja norādītā informācija nav pilnīga, izskatīšanas termiņu pagarina par 15 darbdienām no informācijas saņemšanas dienas. Turpretī  iesniegumu par gala atbalsta maksājumu RO iesniedz līdz kārtējā gada 15. februārim un atbalstu saņem līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā izpildīto darbības programmu. Tā kā no atbalsta iesnieguma iesniegšanas līdz atbalsta saņemšanai ir salīdzinoši ilgs periods, ir jāparedz nodokļu parādu robežslieksnis, pie kura ir pieļaujama RO atbalsta izmaksa, lai labuma guvēji laikus varētu saņemt ES atbalstu.

MK noteikumu 100. un 102. punkts (grozījumu 21. un 22. punkts) noteic, ka RO, lai tā saņemtu avansa maksājumu vai daļējo maksājumu, dienestā iesniedz avansa maksājuma un daļēja maksājuma iesniegumu par attiecīgajā darbības programmas periodā prognozētajiem izdevumiem vai īstenotiem pasākumiem (13. pielikums). Tā kā daļējie maksājumi tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem, nav paredzēti, ir jānosaka citi atbalsta maksājumi un jauna veidlapa atbalsta maksājumu iesniegumiem.

Noteikumu grozījumu 20. punkts (MK noteikumu 98.¹ punkts) attiecas uz atbalsta piešķiršanas kārtību RO, paredzot, ka brīdī, kad RO iesniedz maksājumu pieprasījumu – iesniegumu par avansa maksājumu vai starpmaksājumu (MK noteikumu 13.¹ pielikums), vai gala atbalsta maksājumu (MK noteikumu 10. pielikums), tās VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 par "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstību" 46. punktu nav lielāks par 1000 euro, ievērojot to, ka viens un tas pats atbalsta pretendents var pretendēt uz dažādiem ES fonda atbalstiem. Dienests pirms atbalsta izmaksas VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē manuāli pārbauda informāciju par katras RO nodokļu saistību izpildi, turklāt, ievērojot regulas 2021/2116 59. pantā noteikto, dienests vismaz reizi trijos gados pārbauda atzītas RO atbilstību MK noteikumu II nodaļā minētajiem RO atzīšanas nosacījumiem (tostarp nodokļu parādus). Tādējādi konkrētajos sektoros nav saskatāms risks un negatīvas sekas saistībā ar nodokļu parāda sliekšņa palielināšanu.

Līdz ar jaunu atbalsta maksāšanas kārtību noteikumu grozījumu 21. un 22. punkts (MK noteikumu 100. un 102. punkts) noteic, ka RO, lai saņemtu avansa maksājumu, dienestā iesniedz avansa maksājuma vai starpmaksājuma iesniegumu par attiecīgajā darbības programmas periodā prognozētajiem izdevumiem vai īstenotām intervencēm. Turklāt dota arī avansa maksājuma vai starpmaksājuma iesnieguma veidlapa tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem, tādējādi atvieglojot RO pieteikumu aizpildīšanu un to pārraudzību.  

Līdz ar jauno 2023.–2027. gada ELGF plānošanas periodu uz RO atbalstu drīkst pretendēt ne tikai augļu un dārzeņu, bet arī citu sektoru RO, tādējādi būtiski palielinot RO biedru skaitu no dažiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem. Lai vienādotu ES fondu (ELGF, ELFLA un EJZAF) administrēšanas nosacījumus un precīzi identificētu konkrēto RO biedru būtu nepieciešams papildināt MK noteikumu 5. punktu ar datiem, kurus dienests un RO drīkst apstrādāt atbilstoši normatīvajiem aktiem par personu datu aizsardzību. 

Lai vienādotu Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda  apstrādājamos labumguvēja personas datus un precīzi identificētu attiecīgo RO biedru, MK noteikumu grozījumu 3. punkts paredz to, ka dienests un RO papildus noteiktajiem datiem drīkst apstrādāt arī dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru atbilstoši normatīvajiem aktiem par personu datu aizsardzību. Tā kā saistībā ar RO atbalstu investīcijas materiālajos aktīvos tiek ieguldītas labumguvēja (RO) teritorijā vai – attiecīgā gadījumā – labumguvēja ražojošo biedru teritorijā un saskaņā ar regulas 2022/126 11. panta prasībām iegādāto materiālo aktīvu uzraudzība notiek līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām vai materiāliem aktīviem, kas ir ēkas un būves, – piecus gadus, Lauku atbalsta dienestam ir precīzi jāidentificē materiālo aktīvu atrašanās vieta. Tādējādi RO, pēc Lauku atbalsta dienesta lūguma, iesniedz personas datus par Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru īpašumam, kurā ieguldītas investīcijas materiālos aktīvos.

Skaidrības nolūkā nepieciešami tehniski precizējumi un papildinājumi arī MK noteikumu Nr. 203 pielikumos.
1. MK noteikumu Nr. 203 2. pielikums (grozījumu 31. punkts): tā kā ar noteikumu grozījumu 5. punktu  nodokļu parādnieka robežslieksni palielināts no 150 uz 1000 euro, arī C sadaļā jāprecizē atbalsta pretendenta nodokļu parādu robežslieksnis. Lai padarītu skaidrāku B.2. sadaļas B.2.8. apakšpunktu, ir jāprecizē atsauce.
2. MK noteikumu Nr. 203 4. pielikums (grozījumu 32. punkts): tā kā tām RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem, iesniedzot savu darbības programmu, nebūs nepieciešamība norādīt sākotnējos un sasniedzamos rezultāta rādītājus, jo šādu prasību neparedz EK regulējums, ir jāprecizē B.1. un C.5. sadaļas nosaukums, kā arī jāsvītro C.11. sadaļa . Tāpat C.6. sadaļā jāietver mērķis saistībā ar noieta veicināšanas, saziņas un tirgvedības intervencēm, ievērojot regulas 2022/126 14. panta prasības.
3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 un arī  Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību
un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, ES finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvo sodu uzlikšanu. MK noteikumu Nr. 203 8. pielikums (grozījumu 33. punkts) paredz finanšu korekciju piemērošanu, ja tiek konstatētas neatbilstības un pārkāpumi, un minētā pielikuma 12.1. apakšpunkts noteic, ka tad, ja RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus realizē, pārsniedzot 25 % no attiecināmo produktu vērtības, RO tiek piemērota attiecīga finanšu korekcija. Tas nozīmē, ka pašlaik par pārkāpumiem ir atbildīga RO, nevis konkrēts RO biedrs. Lai izvairītos no šādas situācijas, MK noteikumu Nr.203 8. pielikuma 12.1. apakšpunktā jāsvītro esošās sodu sankcijas un jānosaka jaunas samērīgas sankcijas RO biedram, kurš neievēro noteikto normu. Savukārt minētā pielikuma 12.2. apakšpunkts noteic, ka tad, ja RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus vairāk nekā 10 % apjomā realizē klientiem, kas nav patērētāji, RO attiecināmajām izmaksām tiek piemērota attiecīga finanšu korekcija, un tas nozīmē, ka par izdarīto pārkāpumu tiek sodīti visi RO biedri. Lai no šādas situācijas izvairītos un katrs biedrs nebūtu atbildīgs par citu pārkāpumiem, ir jāsvītro esošās soda sankcijas un jānosaka jaunas, samērīgas finanšu korekcijas.
4. MK noteikumu Nr. 203 10. pielikums (grozījumu 34. punkts): lai RO ar parakstu apliecinātu atbalsta iesniegumā norādītās informācijas korektumu, ir jānosaka atbalsta apliecinājums.
5. 33. punktā attiecībā uz MK noteikumu Nr. 203 11. pielikumu (grozījumu 35. punkts): jāprecizē 2.2. sadaļas intervences, ievērojot regulas 2021/2115 46. pantā noteiktos mērķus.
6. MK noteikumu Nr. 203 13.¹ pielikums (grozījumu 36. punkts): ieviešot jauno īstenošanas modeli, ir mainīta RO atbalsta izmaksāšanas kārtība, un, lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, noteikumu projektā jānosaka jauni atbalsta saņemšanas veidi, dodot arī tās veidlapas paraugu, kuru RO iesniedz dienestā, lai saņemtu atbalstu par attiecīgajā darbības programmas periodā prognozētajiem izdevumiem vai īstenotām intervencēm, tādējādi atvieglojot RO pieteikumu aizpildīšanu un to pārraudzību. 

Lai atsevišķas normas padarītu saprotamākas, ar noteikumu grozījumu 31.–35. punktu izdarīti precizējumi, papildinājumi un grozījumi vairākos pielikumos:
1) 2. pielikuma (grozījumu 31. punkts) B.2. sadaļas B.2.8. apakšpunktā precizēta atsauce, nemainot RO īstenojamās darbības būtību, un saskaņā ar MK noteikumu grozījumu 3. punktu precizēts D sadaļas 6. punkts, paredzot RO atbalsta saņēmējam maksimāli pieļaujamo nodokļu parādu līdz 1000 euro;
2) 4. pielikumā (grozījumu 32. punkts) precizēts B.1. sadaļas, kā arī C.5. sadaļas nosaukums, ievērojot regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā norādītos mērķus, kā arī svītrota C.11. sadaļa "RO sasniedzamie rezultatīvie rādītāji", jo šādu normu neparedz ES tiesību akti;
3) 8. pielikuma (grozījumu 33. punkts):
a) 12.1. apakšpunktā noteikta jauna samērīga finanšu korekcija, t. i., ja RO biedrs bez RO starpniecības ir realizējis vairāk nekā 25 % no pašu saražoto attiecināmo produktu vērtības, dienests attiecībā uz pārskata gadu RO pārdotās attiecināmās produkcijas vērtībā neiekļauj no konkrētā biedra iepirktās attiecināmās produkcijas vērtību. Līdz ar jauno, samērīgo finanšu korekciju ieviešanu, katrs RO biedrs ir atbildīgs par normu ievērošanu;
b) 12.2. apakšpunktā noteikta jauna samērīga finanšu korekcija, t. i., ja RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus vairāk nekā 10 % apjomā no RO attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības realizē klientiem, kas nav patērētāji, dienests attiecībā uz pārskata gadu RO pārdotās attiecināmās produkcijas vērtībā neiekļauj no konkrētā biedra iepirktā tā produkta vērtību, kuram konstatēts maznozīmīgā apjoma pārsniegums, vai, ja pārkāpums attiecībā uz konkrēto biedru tiek konstatēts atkārtoti, attiecībā uz pārskata gadu RO pārdotās attiecināmās produkcijas vērtībā neiekļauj no konkrētā biedra iepirktās attiecināmās produkcijas vērtību;
4) 10. pielikumā (grozījumu 34. punkts) RO atbalsta iesniegums papildināts ar C sadaļu "Atbalsta iesnieguma apliecinājums", ar kuru RO apliecina atbalsta iesniegumā norādītās informācijas patiesumu;
5) 11. pielikuma (grozījumu 35. punkts) 2.2. sadaļas intervences precizētas saskaņā ar regulas 2021/2115 46. panta "a", "b", "c", "d", "e", "f", "g", "h", "i" un "k" punkta noteiktajiem mērķiem;
6) jaun izveidotajā 13.¹ pielikumā (grozījumu 36. punktā) dota avansa maksājuma vai starpmaksājuma iesnieguma veidlapa, lai tās RO, kas darbojas saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem, saņemtu avansa maksājumu par attiecīgajā darbības programmas periodā prognozētajiem izdevumiem vai starpmaksājumu par īstenotām intervencēm, tādējādi atvieglojot RO pieteikumu aizpildīšanu un to pārraudzību.  
Lai saņemtu avansa maksājumu, RO ir jāpievieno nodrošinājumu apliecinoši dokumenti atbilstoši Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību, 52. un 53. pantam. Savukārt, pieprasot starpmaksājumu, RO ir jānodrošina, lai iegādātā prece, ja vien tās iegādei nav saņemts finanšu līzings, atrodas pie RO un ir tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā, bet, ja tiek īstenoti būvdarbi, ir jābūt aktam par būves nodošanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstam, vai apliecinājuma kartes kopijai ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un, ja būvniecība notiek vairākos posmos, – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātām kopijām. 

MK noteikumi Nr. 203 ir jāpapildina ar EK tiesību aktu attiecībā uz konkrētiem ražotāju sadarbības aspektiem –starptautisko ražotāju organizāciju, starptautisko ražotāju organizāciju apvienību un starptautisko starpnozaru organizāciju atzīšanu, kā arī jāparedz noteikumi, kas precizē iesaistīto dalībvalstu atbildību starptautiskajā sadarbībā. Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas III nodaļas 1. un 2. iedaļā noteikto lēmumu par attiecīgās organizācijas vai apvienības atzīšanu pieņem dalībvalsts, kurā atrodas ievērojams starptautiskās ražotāju organizācijas vai starptautiskās ražotāju organizāciju apvienības dalībnieku vai dalīborganizāciju skaits vai ievērojams pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība, vai dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskās starpnozaru organizācijas galvenā mītne, tādējādi ir jāparedz noteikumi attiecībā uz administratīvo palīdzību starptautiskā sadarbībā. Šādai palīdzībai jo īpaši būtu jāietver informācijas nosūtīšana, kas ļautu kompetentajai dalībvalstij novērtēt, vai starptautiskā ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai starpnozaru organizācija atbilst atzīšanas noteikumiem. Vienlaikus šī palīdzība ļaus kompetentajām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nosūtīt informāciju tām dalībvalstīm, kurās atrodas šādu organizāciju vai apvienību dalībnieki.

Lai ar tiesisko regulējumu nodrošinātu RO darbības efektivitāti, MK noteikumu Nr. 203 1. punktā (noteikumu grozījumu 1. punkts) ir jāpapildina noteiktais EK tiesību aktu saraksts saistībā ar konkrētiem ražotāju sadarbības aspektiem, kā arī, lai nodrošinātu administratīvo palīdzību starptautiskā sadarbībā dalībvalstīs, kurā atrodas ievērojams starptautiskās RO vai starptautiskās RO apvienības dalībnieku vai dalīborganizāciju skaits vai ievērojams pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība, vai dalībvalstīs, kurā atrodas starptautiskās starpnozaru organizācijas galvenā mītne, noteikumu grozījumu 2. punkts paredz to, ka dienests pēc pieprasījuma nosūtīs nepieciešamo informāciju attiecībā uz atzīšanas noteikumiem tām dalībvalstīm, kurās atrodas šādas organizācijas vai apvienības dalībnieki.