Anotācija (ex-ante)

Minētais tiesiskais regulējums ir spēkā vairāk nekā 11 gadus. Robežas likuma 29. pantā ietvertais tehnisko līdzekļu (videoinformācijas fiksēšanai) izmantošanas tvērums (panta un nodaļas nosaukums ir par robežkontroli) videoinformācijas fiksēšanas jomā vairs neatbilst šī brīža situācijai:
1) videoinformācijas fiksēšanas notiek ne tikai robežkontroles ietvaros, bet arī citu Robežsardzes uzdevumu ietvaros (piemēram, valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņu un gaisa telpas  novērošana, kā arī noteikumu par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu kontrole). Vienlaikus Robežsardzei nepieciešams veikt videonovērošanu Robežsardzes izmantojamajās ēkās, telpās un teritorijās to apsardzes nodrošināšanai un ar informācijas sistēmu un citu īpašumu aizsardzību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.  Videonovērošana ir nepieciešama arī informācijas, kas satur valsts noslēpumu, informācijas dienesta vajadzībām un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai ar mērķi kontrolēt, lai šī informācija nebūtu pieejama nepiederošām personām, un novērstu, pārtrauktu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar informācijas nelikumīgu saņemšanu un izplatīšanu, likumpārkāpumu (disciplinārpārkāpumu, administratīvo pārkāpumu) konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī korupcijas un kontrabandas riska novēršanai.
2) ne visas videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, no kurām tiek saņemta un turpmāk izmantota informācija, kā arī videoinformācijas apstrādes iekārtas, ir Robežsardzes īpašumā un līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts ne tikai uz tām videoinformācijas fiksēšanas un apstrādes iekārtām, kuras atrodas Robežsardzes īpašumā, bet arī uz tām iekārtām, kuras atrodas citu valsts iestāžu valdījumā, no kurām tiek izmantota Robežsardzes pārziņā esošā videoinformācija.
3) Valsts austrumu robežas drošības stiprināšanai, valsts robežas režīma, valsts robežas joslas režīma, pierobežas joslas režīma un pierobežas režīma efektīvākajai kontrolei un Robežsardzes teritoriālo pārvalžu  robežapsardzības nodaļu operatīvai reaģēšanai uz notikumiem, Eiropas savienības Iekšējas drošības fonda finanšu programmas ietvaros tika iegādātas klātbūtnes uztveršanas sistēmas (turpmāk – Sensori). Sensoru izšķirtspēja ļauj identificēt personu, kura ir nonākusi Sensora redzeslokā un konstatēt personas klātbūtnes pazīmes, veidojot fotoattēlu, fotoattēlu sēriju vai videoierakstu, līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts arī uz Sensoriem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt aptverošu regulējumu, kas būtu atbilstošs mūsdienu situācijai un problemātikai, nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu Robežsardzes darbību.
2020. gada 1. decembrī spēkā stājās Valsts robežsardzes likums, kurā precizēti Robežsardzes uzdevumi, kuru izpildei arī tiek izmantotas novērošanas iekārtas. Ņemot vērā, ka novērošana, atbilstoši iepriekš minētajam, ir aktuāla ne tikai robežkontroles jomā, nepieciešams aptverošs regulējums, kas reglamentētu novērošanu Robežsardzē.
 

Lai būtu iespējams izveidot aptverošu regulējumu, nepieciešams papildināt Valsts robežsardzes likuma 5. pantu ar novērošanas institūtu, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Robežsardze savu uzdevumu izpildei veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.
Novērošanas institūts ir attiecināms ne tikai uz šaura uzdevuma izpildi, piemēram, Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu, kas paredz novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu, bet gan vērtējams plaši, proti, vairāku uzdevumu izpilde mūsdienu tehniskajā laikmetā nav pilnvērtīgi iedomājama bez novērošanas institūta, piemēram, valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrole; robežšķērsošanas vietas režīma kontrole; ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas, nodarbinātības un tranzīta nosacījumu kontroles nodrošināšana; Robežsardzes izmantojamo ēku, telpu, teritoriju un infrastruktūras objektu apsardzes nodrošināšana; aizturēto personu uzvedības uzraudzība; likumpārkāpumu novēršana, pārtraukšana, izmeklēšana un atklāšana.