26-TA-474: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piederošo nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa un 43. pants, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts, Rīgas domes 2024. gada 18. decembra lēmums Nr. RD-24-4176-lē (prot. Nr. 133, 111. §) ”Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas īpašumā Latvijas valstij satiksmes ministrijas personā piederošos nekustamos īpašumus”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai atbilstoši Atsavināšanas likuma regulējumam saņemtu Ministru kabineta atļauju Satiksmes ministrijai nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā valstij piederošus nekustamos īpašumus Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts sagatavots, ievērojot Rīgas domes 2024. gada 18. decembra lēmumu Nr. RD-24-4176-lē (prot. Nr. 133, 111. §) ”Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas īpašumā Latvijas valstij satiksmes ministrijas personā piederošos nekustamos īpašumus”.
Projekts paredz nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā valstij piederošus nekustamos īpašumus:
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0326), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0319) 293 m2 platībā un reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000598284 uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0327), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0320) 71 m2 platībā un reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000598232 uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā (turpmāk – Nekustamie īpašumi).
Rīgas domes 2024. gada 18. decembra lēmumu Nr. RD-24-4176-lē ir pieņemts, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktu, 5. panta pirmo daļu un 42. panta pirmo daļu, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu, 10. panta pirmās daļas 16. punktu un 73. panta ceturto daļu, ņemot vērā Rīgas pilsētas būvvaldes 2016. gada 11. marta būvatļauju Nr. BV-16-192-dv-T, Rīgas domes 2017. gada 15. decembra lēmumu Nr. 642 “Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2017.–2019. gadam apstiprināšanu” (Investīciju plāna 2017.–2019. gadam 155. punkts), Rīgas domes 2022. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 1672 “Par veloceliņa “Imanta–Daugavgrīva” izbūvei nepieciešamo Latvijas valstij piederošo, Rīgas brīvostas pārvaldes tiesiskā valdījumā esošo nekustamo īpašumu nomāšanu, par lūgumu nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatā nostiprinātos nekustamos īpašumus un Rīgas domes 2021. gada 29. decembra lēmuma Nr. 1123 atzīšanu par spēku zaudējušu”, Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta 2024. gada 20. augusta vēstuli Nr. AMD-24-733-dv. Ar minēto lēmumu ir atzīts, ka Pašvaldībai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildes nodrošināšanai ir nepieciešami Nekustamie īpašumi, konkrēti, būvprojekta “Veloceliņš “Imanta–Daugavgrīva”” īstenošanas rezultātā izveidotā veloceļa uzturēšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 690 “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu” nekustamais īpašums atrodas Rīgas brīvostas teritorijā.
Ievērojot minēto, Rīgas brīvostas valde 2025. gada 16. maijā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 53" Par zemes vienību nodošanu bez atlīdzības Pašvaldībai un to nostiprināšanai zemesgrāmatā uz Pašvaldības vārda”, ar kuru ir atbalstījusi, ka Pašvaldības īpašumā bez atlīdzības tiek nodota valsts zemes:
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0326), Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0319) 293 m2 platībā ;
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0327), Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0320) 71 m2 platībā, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, būvprojekta “Veloceļa “Imanta-Daugavgrīva” izbūve” realizācijai un uzturēšanai. Ar nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā sedz Pašvaldība.
Saskaņā ar Ostu likuma 4. panta devītajā daļā noteikto valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 103 0319 reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0,0005 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0293 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,0293 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0001 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku - 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0293 ha.
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu pilsētās un ciemos 0,0281 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem - 0,0241 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti sekojošs lietošanas mērķis -
1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,0293 ha.
Zemes vienības kadastrālās vērtības uz 2025. gada 1. janvāri ir:
- Fiskālā kadastrālā vērtība 161 EUR;
- Universālā kadastrālā vērtība 305 EUR.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 103 0320 reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0071 ha;
- individuāli noteikta vides un dabas resursu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekli 0,0009 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 0,0071 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0071 ha.
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu pilsētās un ciemos - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0009 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis 1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,0071 ha.
Zemes vienības kadastrālās vērtības uz 2025. gada 1. janvāri ir:
- Fiskālā kadastrālā vērtība 39 EUR;
- Universālā kadastrālā vērtība 74 EUR.
Pārņemot valstij piederošos Nekustamos īpašumus Pašvaldības īpašumā, tie tiks izmantoti pašvaldības autonomās funkcijas – pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību - izpildei, konkrēti, veloceļa “Imanta–Daugavgrīva” īstenošanas rezultātā izveidotā veloceļa uzturēšanai.
No minētā secināms, ka Pašvaldība neplāno nekustamos īpašumus izmantot saimnieciskās darbības veikšanai un tie būs pieejami publiskai lietošanai visai sabiedrībai. Ņemot vērā minēto, nekustamo īpašuma nodošana Pašvaldības īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Pašvaldībai, izmantojot Nekustamos īpašumus, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Nostiprinot Pašvaldības īpašuma tiesības uz Nekustamajiem īpašumiem, zemesgrāmatā jāieraksta atzīme par aizliegumu atsavināt nekustamos īpašumus un apgrūtināt tos ar hipotēku un, izbeidzoties nepieciešamībai Pašvaldībai izmantot Nekustamos īpašumus rīkojuma projektā minētās autonomās funkcijas izpildei, Nekustamie īpašumi tiks atdoti valstij Satiksmes ministrijas personā visā to sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem.
Projekts paredz nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā valstij piederošus nekustamos īpašumus:
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0326), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0319) 293 m2 platībā un reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000598284 uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0327), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0320) 71 m2 platībā un reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000598232 uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā (turpmāk – Nekustamie īpašumi).
Rīgas domes 2024. gada 18. decembra lēmumu Nr. RD-24-4176-lē ir pieņemts, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktu, 5. panta pirmo daļu un 42. panta pirmo daļu, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu, 10. panta pirmās daļas 16. punktu un 73. panta ceturto daļu, ņemot vērā Rīgas pilsētas būvvaldes 2016. gada 11. marta būvatļauju Nr. BV-16-192-dv-T, Rīgas domes 2017. gada 15. decembra lēmumu Nr. 642 “Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2017.–2019. gadam apstiprināšanu” (Investīciju plāna 2017.–2019. gadam 155. punkts), Rīgas domes 2022. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 1672 “Par veloceliņa “Imanta–Daugavgrīva” izbūvei nepieciešamo Latvijas valstij piederošo, Rīgas brīvostas pārvaldes tiesiskā valdījumā esošo nekustamo īpašumu nomāšanu, par lūgumu nodot bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatā nostiprinātos nekustamos īpašumus un Rīgas domes 2021. gada 29. decembra lēmuma Nr. 1123 atzīšanu par spēku zaudējušu”, Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta 2024. gada 20. augusta vēstuli Nr. AMD-24-733-dv. Ar minēto lēmumu ir atzīts, ka Pašvaldībai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildes nodrošināšanai ir nepieciešami Nekustamie īpašumi, konkrēti, būvprojekta “Veloceliņš “Imanta–Daugavgrīva”” īstenošanas rezultātā izveidotā veloceļa uzturēšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 690 “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu” nekustamais īpašums atrodas Rīgas brīvostas teritorijā.
Ievērojot minēto, Rīgas brīvostas valde 2025. gada 16. maijā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 53" Par zemes vienību nodošanu bez atlīdzības Pašvaldībai un to nostiprināšanai zemesgrāmatā uz Pašvaldības vārda”, ar kuru ir atbalstījusi, ka Pašvaldības īpašumā bez atlīdzības tiek nodota valsts zemes:
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0326), Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0319) 293 m2 platībā ;
- nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 103 0327), Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 103 0320) 71 m2 platībā, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, būvprojekta “Veloceļa “Imanta-Daugavgrīva” izbūve” realizācijai un uzturēšanai. Ar nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā sedz Pašvaldība.
Saskaņā ar Ostu likuma 4. panta devītajā daļā noteikto valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 103 0319 reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0,0005 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0293 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,0293 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0001 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku - 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0293 ha.
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu pilsētās un ciemos 0,0281 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0293 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem - 0,0241 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti sekojošs lietošanas mērķis -
1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,0293 ha.
Zemes vienības kadastrālās vērtības uz 2025. gada 1. janvāri ir:
- Fiskālā kadastrālā vērtība 161 EUR;
- Universālā kadastrālā vērtība 305 EUR.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 103 0320 reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0071 ha;
- individuāli noteikta vides un dabas resursu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekli 0,0009 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 0,0071 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0071 ha.
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu pilsētās un ciemos - 0,0071 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0009 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis 1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,0071 ha.
Zemes vienības kadastrālās vērtības uz 2025. gada 1. janvāri ir:
- Fiskālā kadastrālā vērtība 39 EUR;
- Universālā kadastrālā vērtība 74 EUR.
Pārņemot valstij piederošos Nekustamos īpašumus Pašvaldības īpašumā, tie tiks izmantoti pašvaldības autonomās funkcijas – pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību - izpildei, konkrēti, veloceļa “Imanta–Daugavgrīva” īstenošanas rezultātā izveidotā veloceļa uzturēšanai.
No minētā secināms, ka Pašvaldība neplāno nekustamos īpašumus izmantot saimnieciskās darbības veikšanai un tie būs pieejami publiskai lietošanai visai sabiedrībai. Ņemot vērā minēto, nekustamo īpašuma nodošana Pašvaldības īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Pašvaldībai, izmantojot Nekustamos īpašumus, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Nostiprinot Pašvaldības īpašuma tiesības uz Nekustamajiem īpašumiem, zemesgrāmatā jāieraksta atzīme par aizliegumu atsavināt nekustamos īpašumus un apgrūtināt tos ar hipotēku un, izbeidzoties nepieciešamībai Pašvaldībai izmantot Nekustamos īpašumus rīkojuma projektā minētās autonomās funkcijas izpildei, Nekustamie īpašumi tiks atdoti valstij Satiksmes ministrijas personā visā to sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamie īpašumi ir nepieciešami Pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minēto autonomo funkciju - pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību - izpildei.
Risinājuma apraksts
Lai Pašvaldība veiktu veloceļa “Imanta–Daugavgrīva” izbūves īstenošanu, valstij Satiksmes ministrijas personā piederošie Nekustamie īpašumi ir nododami Pašvaldības īpašumā.
Ievērojot Rīgas domes lēmumā norādīto informāciju par Nekustamo īpašumu turpmāko izmantošanu pēc Nekustamo īpašumu pārņemšanas, Pašvaldība nekustamos īpašumus varēs izmantot Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minēto autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecībai , to uzturēšanai un pārvaldībai. Nekustamie īpašumi un tajos radītā infrastruktūra būs publiski lietojama, proti, tos varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tie būs publiski pieejami bez maksas, tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Pašvaldībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 43. pantu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.
Ievērojot Rīgas domes lēmumā norādīto informāciju par Nekustamo īpašumu turpmāko izmantošanu pēc Nekustamo īpašumu pārņemšanas, Pašvaldība nekustamos īpašumus varēs izmantot Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minēto autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecībai , to uzturēšanai un pārvaldībai. Nekustamie īpašumi un tajos radītā infrastruktūra būs publiski lietojama, proti, tos varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tie būs publiski pieejami bez maksas, tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Pašvaldībai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 43. pantu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu, Pašvaldība rīcībā ar Nekustamiem īpašumiem gādās par pašvaldību īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, veiksmīgāk un operatīvāk realizējot dažādu inženierkomunikāciju izbūves un uzturēšanas pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot tās administratīvo teritoriju labiekārtošanu - attīstot infrastruktūru ar velosatiksmes sistēmu, integrējot to kopējā satiksmes infrastruktūrā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot tās administratīvo teritoriju labiekārtošanu - attīstot infrastruktūru ar velosatiksmes sistēmu, integrējot to kopējā satiksmes infrastruktūrā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme uz tautsaimniecību ir konstatējama vides sakārtošanas jomā, pašvaldībai izbūvējot jaunus objektus un tos labiekārtojot fizisko personu sadzīves ērtībām.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Visus izdevumus saistībā ar nekustamo īpašumu pārņemšanu Pašvaldības īpašumā, tai skaitā izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, segs Pašvaldība no Pašvaldības pamatbudžeta programmas 03.01.00. “Rīgas domes Īpašuma departamenta darbības un nekustamā īpašuma izmantošanas procesu nodrošinājums” līdzekļiem.
Visus izdevumus saistībā ar nekustamo īpašumu pārņemšanu Pašvaldības īpašumā, tai skaitā izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, segs Pašvaldība no Pašvaldības pamatbudžeta programmas 03.01.00. “Rīgas domes Īpašuma departamenta darbības un nekustamā īpašuma izmantošanas procesu nodrošinājums” līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība; Rīgas brīvostas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu Pašvaldība nodrošinās pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, kā arī jaunas infrastruktūras izbūvi.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Skar transporta infrastruktūras attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta transporta infrastruktūras izbūves teritorijas sakārtošana.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi