Anotācija (ex-ante)

Revīzijas ziņojumā ir identificētas nepilnības atbildīgo institūciju darbībās, kas saistītas ar savlaicīgu un pietiekamu bērna tiesību uz drošu un pilnvērtīgu attīstību un aizsardzību nodrošināšanu. Balstoties uz Revīzijas ziņojumā norādīto, informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” akcentētajām bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nepilnībām un VBTAI ikgadējos dienesta ziņojumos sniegto informāciju, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē Latvijā konstatēti sekojoši trūkumi:
1) uz bērna labāko interešu nodrošināšanu vērstas rīcības trūkums;
2) vienotas izpratnes trūkums bērnu tiesību jautājumos starp sociālo dienestu, izglītības iestādēm, policiju, bāriņtiesu u.c. institūcijām;
3) nepietiekama institūciju darbība un savstarpējā sadarbība;
4) nepietiekama labas pārvaldības un objektivitātes principa īstenošana;
5) nepietiekama resursu piesaiste ģimenes situācijas uzlabošanai;
6) nepietiekama reaģēšana uz iespējamiem bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem;
7) kavēta bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana;
8) sabiedrības līdzdalības un atbildības trūkums bērnu tiesību aizsardzībā.

Papildus jāmin, ka izaicinājums sistēmas pilnveidei ir plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldību sociālie dienesti, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldības policija, tiesas, tiesu izpildītāji, Valsts probācijas dienests, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskās organizācijas), atšķirīgās pieejas problēmu risināšanai, kā arī iesaistīto speciālistu izpratnes līmenis. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmā pietrūkst kompleksas pieejas un risinājumu, kas nodrošinātu visu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto iestāžu un institūciju, kuru profesionālā darbība lielākā vai mazākā mērā ir saistāma ar bērnu tiesību, aizsardzības, uzraudzības, drošības jautājumiem un palīdzības sniegšanu bērniem un citām institūcijām, speciālistu profesionālās kompetences pilnveidi. Tai skaitā starp bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajām institūcijām nav pietiekama savstarpējās mācīšanās un labās prakses pieredzes apmaiņa, kas ilgtermiņa sadarbībā starp nozarēm varētu uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti, tādējādi veicinot bērnu vislabāko interešu ievērošanu.
Tāpat bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iztrūkst koordinējoša un savstarpēji saskaņota starpinstitūciju sadarbība, kā rezultātā zūd konkrēts iesaistīto iestāžu atbildības sadalījums un trūkst individuālu gadījumu vadības. Informatīvajā ziņojumā „Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” izvirzīts uzdevums bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides procesā izveidot bērna atbalsta speciālista institūtu. Bērna atbalsta speciālisti tiks nodarbināti VBTAI un to funkcijas aprobācija tiks nodrošināta programmas 4.3.6. SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.5. pasākuma “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm” (turpmāk – 4.3.6.5. pasākums) ietvaros. Taču šobrīd nav pieejamas uz bērna atbalsta speciālistu profesionālo sagatavošanu mērķētas mācības (nav šim mērķim piemērotas profesionālās kompetences pilnveides programmas), kas ietver bērna atbalsta speciālistu darbā nepieciešamās zināšanas par psiholoģiska un emocionāla atbalsta sniegšanu bērniem krīzes situācijās, institūciju savstarpējo sadarbību un gadījumu vadību.

Atbilstoši Bāriņtiesu likumam un informatīvajam ziņojumam “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļu (turpmāk kopā – bāriņtiesas amatpersonas) profesionālās kvalitātes paaugstināšanai nepieciešams ieviest bāriņtiesas amatpersonu darbības novērtēšanu – sertifikāciju. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 26. punktu, sākot ar 2025. gada 1. janvāri VBTAI institucionālās pārraudzības ietvaros plānots organizēt kvalifikācijas komisijas darbību un ar bāriņtiesas amatpersonu sertifikāciju, kvalifikāciju un tālākizglītību saistītu jautājumu izskatīšanu ar mērķi paaugstināt bāriņtiesu amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitāti un sekmēt sabiedrības uzticēšanos. Minēto bāriņtiesas amatpersonu darbības novērtēšanu (sertifikāciju) nav iespējams nodrošināt, ja netiek izstrādātas prasības un mehānisms novērtēšanas procesa īstenošanai, proti, nav izveidota novērtēšanas jeb sertifikācijas sistēma.

Speciālistu un sabiedrības locekļu izpratne par bērnu tiesību aizsardzības tiesisko regulējumu un Bāriņtiesu likumā ietvertajām normām ne vienmēr ir pietiekama, par ko liecina ne tikai bāriņtiesu lēmumu kvalitāte, bet arī publiski paustie kritiskie viedokļi par iestādes darbu. Secināts, ka bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju darba kvalitātes un efektivitātes pilnveidei, lai nodrošinātu labāku pārvaldību un speciālistu prasmju paaugstināšanu un palīdzētu izprast Bāriņtiesu likuma normu saturu, jēgu, tiesisko ietvaru un mērķi, kā arī to piemērošanas aktuālos aspektus, un veidotu integrētu un vienotu pieeju normu piemērošanā dažādās situācijās, skaidrojot attiecīgās normas būtiskākos satura un piemērošanas jautājumus, trūkst Bāriņtiesu likuma komentāri.

Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas formālām izmaiņām nav nozīmes, ja netiek ieguldīti resursi speciālistu profesionālajā pilnveidē un kapacitātes stiprināšanā, paredzot ne tikai obligāti apgūstamas speciālās zināšanas, bet nodrošinot arī metodisku un profesionālu atbalstu, ko var sniegt supervīzijas. Supervīzijas[1],[2] ir nozīmīgs instruments gan bāriņtiesas amatpersonu profesionālajai pilnveidei, gan kapacitātes vairošanai, gan stresa un izdegšanas profilaksei un atbalstam ikdienas darbā. Bāriņtiesu likuma 5. panta sestajā daļā pašvaldībām ir noteikts pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas amatpersonām, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti, taču līdz šim šāds atbalsts bāriņtiesas amatpersonām netiek sniegts.
Bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošiem speciālistiem trūkst vienotas metodiskās izpratnes par Apvienoto nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) bērnu tiesību aizsardzības konvencijas principiem, to nodrošināšanas aspektiem, prasībām un pieejām darbam ar ģimenēm ar bērniem kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas praksei. Informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” un Revīzijas ziņojumā norādīts, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē konstatēti tādi trūkumi kā, piemēram, vienotas izpratnes trūkums bērnu tiesību jautājumos starp sociālo dienestu, izglītības iestādēm, policiju, bāriņtiesu u.c. institūcijām. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ““Problēmbērni” – pieaugušo neizdarību spogulis”[3] minēts, ka pašvaldību rīcībā ne vienmēr ir visa informācija par savas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem bērniem ar atkarības vai uzvedības problēmām. Tāpat arī minēts, ka institūcijas nepietiekami apmainās ar viņu rīcībā esošo informāciju par bērniem ar atkarības vai uzvedības problēmām. Tādējādi netiek laicīgi identificēti riski, nepietiekami tiek reaģēts uz iespējamajiem bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem, un problēmu risināšanā iesaiste ir novēlota. Līdz ar to, pasliktinoties bērna situācijai ģimenē un nonākot līdz vardarbībai vai citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, seko bērna šķiršana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem bērnu tiesību nodrošināšanā ir Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma[4] (turpmāk – NPAIS), kurā tiek iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta pirmā daļa). Izstrādājot informatīvo ziņojumu “Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas pārveidi” (izstrādes procesā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP) (21-TA-929)[5], konstatēts, ka esošais NPAIS ietvars neļauj agrīni (preventīvi) pamanīt un risināt bērnu vajadzības. Šobrīd NPAIS lietojama ļoti ierobežotos gadījumos un nesasniedz tās izveides mērķi – agrīnu bērna vajadzību pamanīšanu un risināšanu. NPAIS dati sāk atspoguļoties tikai tad, kad bērns jau ir piedzīvojis būtisku traumu, piemēram, vardarbību vai novārtā pamešanu. Pietrūkst būtisku pamatdatu, kas ļautu sistēmu lietot gadījumu vadībā, kā arī agrīnās prevencijas vai bērnu politikas analīzes nolūkos.
Finansējuma saņēmējam – VBTAI normatīvajos aktos par bērnu tiesību aizsardzību ir deleģēta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā. Šobrīd galvenajai VBTAI funkcijai ir kontrolējoša loma, t.i. bērnu aizsardzības sistēmā tai nav pietiekami attīstīta atbalsta un koordinējošās institūcijas loma. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros nepieciešams pārskatīt VBTAI vērtības, pakāpeniski samazinot tās uzraudzības un kontroles funkciju un ievērojami stiprinot metodiskās vadības un atbalsta bloku, iestādei kļūstot par bērnu aizsardzības sistēmas kopējā ietvara turētāju. Minētā īstenošanai trūkst visaptverošas VBTAI kā atbalstošas un koordinējošas iestādes bērnu aizsardzības jautājumos darbības koncepcijas, kā arī nepieciešama iestādes darbinieku izglītošana par iestādes darbības ietvaru atbilstoši izstrādātajai koncepcijai.
Bērna likumiskie pārstāvji (vecāki, aizbildņi) un audžuģimenes ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmas elementiem, un tieši no viņiem atkarīgs, cik lielā mērā bērns ikdienā var tikt pakļauts apdraudējumam vai cik lielā mērā tiek pieļauti bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Šobrīd, konstatējot gadījumus, kad tiek pārkāptas bērna tiesības un intereses, primāri tiek akcentēta iestāžu atbildība, veiktās darbības ģimenes sociālo risku novēršanā un atbilstošu pakalpojumu piešķiršanā, aizmirstot, ka bērna vecāki ir primārie bērnu tiesību aizsardzības subjekti. Kā liecina VBTAI 9.2.1.3. pasākuma projekta ietvaros sniegtā ģimenes psihoterapijas konsultāciju pakalpojuma kvalitatīvo un kvantitatīvo datu analīze[6], biežākās problēmas, kuru dēļ ģimenēm bija nepieciešamas ģimenes psihoterapijas konsultācijas, bija saistītas ar spriedzi, kas saistīta ar grūtībām savstarpējā komunikācijā, ar to saistītajiem konfliktiem vai neprasmi konfliktus risināt; vecāku attiecībām, pāru attiecībām vai laulības krīzi, kā arī šķiršanās seku pārvarēšanu; grūtībām, meklējot efektīvākās bērnu audzināšanas pieejas vai disciplinēšanas metodes; bezspēcību un “izdegšanu”, kā arī grūtībām un nespēju tikt galā ar pandēmijas ierobežojumu izraisītajām sekām; emocionālo klimatu ģimenē. Aptaujas rezultāti (210 respondenti) pēc pakalpojuma saņemšanas uzrādīja, ka novērotas pozitīvas izmaiņas daudzos un dažādos ģimenes kā sistēmas aspektos, uzlabojot kopējo labsajūtu ģimenē un radot labvēlīgāku vidi bērnu attīstībai. Demokrātiskā valstī nav un nevar būt piespiedu un kontroles mehānisma, kas noteiktu kādai institūcijai pienākumu kontrolēt, kā katra ģimene tiek galā ar saviem pienākumiem. Līdz ar to, lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad ģimenes ar bērniem nonāk institūciju redzeslokā, ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālajā ietvarā, bet arī sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņā, jo īpaši bērna likumisko pārstāvju izpratnes veicināšanā par pienākumiem un atbildību attiecībā uz bērnu.


[1] Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību; pieejams: https://www.supervizija.lv/lv/par-superviziju/

[2] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 28. punkts: supervīzija – mērķtiecīgi organizēts konsultatīvs un izglītojošs atbalsts sociālā darba speciālistiem viņu profesionālās kompetences un profesionālās darbības kvalitātes pilnveidošanai; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/68488-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likums

[3] Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29565-tDPd3bg8aIDq66AllXeeLAFAX8V8UBJr.pdf

[4] MK 2014. gada 25. marta noteikumi “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/265255-nepilngadigo-personu-atbalsta-informacijas-sistemas-noteikumi

[5] Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/891e5754-44b0-4914-8519-8aafe5161ded

[6] Informatīvais ziņojums par 9.2.1.3. pasākuma projekta aktualitātēm; pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/informativais-zinojums-par-projekta-aktualitatem
 

Iepriekš minēto problēmu risināšanai nepieciešams stiprināt speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, profesionālo kompetenci un paaugstināt viņu darba efektivitāti, kā arī veicināt bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalību un atbildību bērnu tiesību aizsardzībā.
Attiecīgi šis TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.1. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.6.1. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.
4.3.6.1. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot VBTAI (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – tiešās valsts pārvaldes iestādi, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā.
Paredzēts, ka 4.3.6.1 pasākuma īstenošanā finansējuma saņēmējs piesaistīs sadarbības partneri – Valsts administrācijas skolu (turpmāk – sadarbības partneris, VAS), kas nodrošinās TA projektā paredzētās Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto speciālistu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un bērnu atbalsta speciālistu mācības. Attiecīgi finansējuma saņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā[1] slēgs sadarbības līgumu ar VAS, kurā tiks ietverti mācību īstenošanas nosacījumi, tostarp norēķinu veikšanas kārtība mācību izmaksu segšanai u.c. sadarbības jautājumi.  Minētais paredzēts, jo VAS ir lielākais mācību centrs valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuras uzdevums ir attīstīt un nodrošināt kvalitatīvu mācību un konsultāciju piedāvājumu, kas vērsts uz valsts pārvaldē nodarbināto aktuālajām un nākotnes vajadzībām, lai palīdzētu sniegt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijas sabiedrībai.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.6.1. pasākuma ietvaros tiks sniegts šāds atbalsts šādām mērķa grupām:
1. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1., 2., 7., 9., 11., 14., 15., 17., 19.¹, 19.⁴ un 20. punktā noteiktie subjektiem[2] – speciālistiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, izņemot speciālistus, kuru profesionālā darbība ir apturēta vai kuri ir atstādināti no darba vai amata pienākumu izpildes, un bērna atbalsta speciālistiem (atbalsts aptver profesionālās kompetences pilnveidi): a) profesionālās kompetences pilnveide (indikatīvās izmaksas 1 000 268 euro); b) bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas sistēmas ieviešana (indikatīvās izmaksas 116 036 euro); c) Bāriņtiesu likuma komentāru izstrāde (indikatīvās izmaksas 27 250 euro); d) supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām (indikatīvās izmaksas 135 064 euro); e) speciālistu izpratnes un informētības paaugstināšana bērnu tiesību jautājumos (indikatīvās izmaksas 196 400 euro[3]).
Speciālistu profesionālās kompetences pilnveidei finansējuma saņēmēja Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs nodrošinās profesionālās kompetences pilnveides programmu pilnveidi un izstrādi, t.sk.:
- atbilstoši labklājības ministra apstiprinātiem profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugiem[4] un atbilstoši plānotajām institucionālajām un funkcionālajām izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā pilnveidos 12 esošās profesionālās kompetences pilnveides programmas (t.sk. sešas 40 akadēmisko stundu programmas un sešas 24 akadēmisko stundu programmas (katra no tām sastāv no trīs astoņu akadēmisko stundu moduļiem)) un to mācību metodikas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā minētajiem dažādu jomu speciālistiem speciālo zināšanu apguvei bērnu tiesību aizsardzības jomā;
- izstrādās divas jaunas profesionālās kompetences pilnveides programmas un to mācību metodikas, t.sk.:
a) par vadības jautājumiem (indikatīvi 24 akadēmiskās stundas) Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas: 1. punktā noteiktajiem ārpusģimenes aprūpes iestāžu (valsts un pašvaldību bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu) vadītājiem; 2. punktā noteiktajiem bāriņtiesas priekšsēdētājiem, bāriņtiesas priekšsēdētāju vietniekiem, bāriņtiesas struktūrvienību vadītājiem; 15. punktā noteiktajam VBTAI vadītājam, tā vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem; 20. punktā noteiktajiem ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vadītājiem, to vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem;
b) VBTAI nodarbināto bērna atbalsta speciālistu profesionālai sagatavošanai (indikatīvi 120 akadēmiskās stundas), ietverot zināšanas par psiholoģiska un emocionāla atbalsta sniegšanu bērniem krīzes situācijās, institūciju savstarpējo sadarbību un gadījumu vadību. Šo profesionālās kompetences pilnveides programmu plānots aprobēt izmēģinājumprojektā, izvērtēt tā rezultātus un, nepieciešamības gadījumā, pilnveidot izstrādāto profesionālās kompetences pilnveides programmu un tās mācību metodiku.
Sadarbības partneris – VAS, PIL noteiktā kārtībā piesaistot pakalpojuma sniedzējus (piemēram, pasniedzējus), organizēs attiecīgo speciālistu mācības gan atbilstoši izstrādātajām (jaunajām) profesionālās kompetences programmām, gan atbilstoši piecām pilnveidotajām profesionālās kompetences pilnveides programmām (tai skaitā divas 40 akadēmisko stundu un trīs 24 akadēmisko stundu programmas), nodrošinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļas 1., 2., 7., 9., 11., 14., 15., 17., 19.¹, 19.⁴ un 20. punktā minēto speciālistu mācības. Proti, mācības tiks nodrošinātas ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem, bāriņtiesas amatpersonām (bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas loceklim) darbiniekiem, pašvaldības administratīvās komisijas un pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētājiem, to vietniekiem un locekļiem, pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm, prokuroriem, tiesnešiem, VBTAI amatpersonām, valsts policijas amatpersonām, kuras strādā ar bērniem, advokātiem, zvērinātiem notāriem un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vadītājiem, to vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem. Atbilstoši profesionālās kompetences pilnveides programmas specifikai mācības tiks organizētas gan klātienē, gan attālināti, gan e-mācību veidā. Klātienes mācības to pieejamības veicināšanai tiks organizētas gan Rīgā, gan reģionos.
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā[5] noteiktajam labu pārvaldību raksturo lietderīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, proti, rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Pēc analoģijas Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 18. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumi paredz “nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus”. Tāpēc atbilstoši labas pārvaldības principam 4.3.6.1. pasākuma ietvaros mācību izmaksu attiecināšana no 4.3.6.1. pasākuma līdzekļiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktam speciālistam, kuram pieteikuma uz mācībām iesniegšanas brīdī profesionālā darbība ir apturēta vai kurš ir atstādināts no darba vai amata pienākumu izpildes saistībā ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, nav atbalstāma.
Citu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā minēto speciālistu profesionālās kompetences pilnveide veicama MK noteikumu Nr. 173 kārtībā pēc 4.3.6.1. pasākuma ietvaros pilnveidoto profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugiem un metodikām, mācību maksu sedzot darba devējam vai speciālistam no saviem līdzekļiem.
4.3.6.1. pasākumā speciālistu profesionālās kompetences pilnveide – mācības tiks uzsāktas pēc tam, kad 9.2.1.3. pasākuma projektā ietvaros tiks pabeigta MK 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.3. pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē’ īstenošanas noteikumi” noteiktās atbalstāmās darbības speciālistu mācību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos nodrošināšanai īstenošana.

Tāpat arī finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs veiks izvērtējumu, lai noteiktu labāko risinājumu speciālistu, kuri pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra izstrādei. Minētais reģistrs nepieciešams, lai vadītu un uzraudzītu apmācāmo speciālistu plūsmu. Regulāras un nepārtrauktas profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt pastāvīgu datu uzkrāšanu par speciālistiem, kuri piedalās profesionālās kompetences pilnveides mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā. 4.3.6.1. pasākuma ietvaros tiks veikts iestādes biznesa procesu izvērtējums esošo informācijas sistēmu pilnveidei nākotnē (nav plānots 4.3.6.1. pasākuma ietvaros), lai papildinātu ar reģistru speciālistu, kuri pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, uzskaitei.

Mērķa grupas atbilstība iesaistei mācībās profesionālās kompetences pilnveidei:
- ja speciālistu mācībām piesaka darba devējs, iesniedzot pieteikumu mācībām, darba devējs apliecina, ka persona ir nodarbināta pie darba devēja un atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1., 2., 7., 9., 11., 14., 15., 17., 19.¹, 19.⁴ vai 20. punktā noteiktiem speciālistiem vai ir bērna atbalsta speciālists,
- ja speciālists piesakās mācībām individuāli, tas iesniedz darba devēja apliecinājumu par nodarbinātību pie darba devēja, atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā 1., 2., 7., 9., 11., 14., 15., 17., 19.¹, 19.⁴ vai 20. punktam vai nodarbinātību bērna atbalsta speciālista amatā,
- ja potenciālais mācību dalībnieks ir individuāli praktizējošs speciālists, piesakoties mācībām, tas apliecina atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 19.¹ vai 19.⁴ punktam, vienlaicīgi apliecinot, ka tā profesionālā darbība nav apturēta vai tas nav atstādināts no darba vai amata pienākumu izpildes.
Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri pārbaudīs mācībām pieteikušos speciālistu atbilstību MK noteikumu Nr.173 noteiktajam attiecībā uz mācību regularitāti un periodiskumu.

Bāriņtiesu likuma 5. panta sestā daļa noteic pienākumu pašvaldībām nodrošināt konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu (t.sk. supervīzijas) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem. Lai veicinātu supervīzijas pakalpojuma ieviešanu bāriņtiesas amatpersonu profesionālajam atbalstam paredzēts sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām supervīzijas nodrošināšanai. Supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām organizēs un apmaksās pašvaldības, PIL noteiktajā kārtībā piesaistot supervīzijas pakalpojuma sniedzēju.
Ņemot vērā to, ka supervīzija atbilst PIL 2. pielikuma “Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi” sadaļā ietvertajam CPV kodam – 85121270-6 “Psihiatru vai psihologu pakalpojumi” (https://info.iub.gov.lv/lv/cpv) (pakalpojums ir pietuvināts psihoterapijas un psihologa pakalpojumam, jo pēc būtības nodrošina līdzīgu atbalstu – garīgās veselības uzlabošana, iekšējā stresa mazināšana, emocionālā līdzsvara atgūšana, problēmsituāciju risināšana u.tml.), gadījumā, ja supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, PIL nav jāpiemēro. Savukārt, ja supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro un vairāk, pašvaldībai ir jāveic iepirkums atbilstoši PIL 10. panta otrajā daļā noteiktajam. Vienlaicīgi pašvaldībai, veicot tirgus izpēti, lai nodrošinātu bāriņtiesas amatpersonām iespēju saņemt kvalitatīvu supervīziju, ir jāizvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir sertificēts un iekļauts sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas publicēts tās organizācijas tīmekļa vietnē, kura pārstāv Latviju Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā (Association of National Organisations for Supervision in Europe) (turpmāk – ANSE). Supervizoru sertifikāciju atbilstoši ANSE prasībām īsteno Latvijas Supervizoru apvienība. Tā ir vienīgā supervizoru profesionālā organizācija, kas ir ANSE pilna statusa biedrs un veic sertifikāciju Latvijā atbilstoši ANSE izglītības prasībām. Atbilstoši ANSE nosacījumiem pilna biedra statusu var iegūt tikai viena organizācija no katras dalībvalsts. Šāda pieeja atbilst arī 2014. gada 26. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32014L0024) 64. panta 1. punktā noteiktajam, proti, ka dalībvalstis var izveidot un uzturēt vai nu apstiprināto darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju oficiālus sarakstus, vai nodrošināt sertifikāciju, ko veic sertifikācijas struktūras, kuras atbilst Eiropas sertificēšanas standartiem. Supervizora sertifikāts nozīmē supervizora profesionālās darbības savstarpējo atzīšanu Latvijas Supervizoru apvienības un ANSE kontekstā, un vienotu izpratni par supervizora profesionālajām vērtībām, mērķiem un ētiku. Latvijas Supervizoru apvienība ir izveidojusi arī Ētikas komisiju, kuras funkcijās, t.sk. ietilpst vispusīgi un objektīvi izvērtēt Ētikas kodeksā noteikto supervizoru profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu pārkāpumus, sniegt atzinumus par Ētikas kodeksa pārkāpumiem, t.sk. arī atzinumu Sertifikācijas komisijai anulēt supervizora sertifikātu, kas ir papildu instruments supervizoru profesionalitātes uzturēšanai, kā arī strīdus jautājumu risināšanā starp supervizoru un supervīzijas pakalpojuma saņēmēju, pasūtītāju.
Tāpat Latvijas Supervizoru apvienība nodrošina arī dažādus supervizoru profesionālās kompetences pasākumus – seminārus, supervīzijas u.tml., kas jebkuram supervizoram ir nepieciešamas saskaņā ar Supervizora profesijas standartā un ANSE nosacījumos noteikto. Attiecīgi Latvijas Supervizoru apvienības izsniegtais sertifikāts apliecina supervizora pakalpojuma kvalitāti, augstu profesionalitāti un profesijas integritāti, kā arī to, ka supervizors tik tiešām īsteno supervīzijas praksi un regulāri pilnveido savu profesionālo kompetenci. Vienlaicīgi, nodrošinot sertifikāciju, resertifikāciju, ētikas komisijas darbu, supervizoru profesionālās kompetences pasākumus, Latvijas Supervizoru apvienība nodrošina sertificēto supervizoru profesionalitātes, kvalitātes uzraudzību un veicināšanu. Supervizoru reģistrs ir pieejams Latvijas supervizoru apvienības tīmekļa vietnē: http://www.supervizija.lv/lv/sertificeti-supervizori/ un tajā uz 2023. gada 25. oktobri ir reģistrētas 151 sertificēts supervizors, kas garantē pašvaldībām plašas iespējas izvēlēties piemērotāko supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Pašvaldības netiek ierobežotas izvirzīt arī citus kritērijus, lai izvēlētos bāriņtiesas amatpersonu vajadzībām atbilstošāko supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Piemēram, lai supervīzija sasniegtu nepieciešamo mērķi, būtiska ir supervīzijas pakalpojuma sniedzēja un bāriņtiesas amatpersonas pozitīva savstarpējā sadarbības pieredze, t.i. savstarpējā sapratne un saderība, kas lielā mērā ir atkarīga no spējas nodibināt emocionālo saikni. Pozitīvas emocionālā saiknes esamība supervizoru un bāriņtiesas amatpersonu starpā veicina savstarpēju uzticēšanos un atklātību. Tikai izveidojot atklātu un abpusēju pozitīvu saskarsmi ir iespējams pārrunāt problēmsituācijas, kas vairumā gadījumu ir saistītas ar sensitīviem aspektiem, izanalizēt tās un rast optimālāko risinājumu bāriņtiesas darbinieka psiholoģiskās un emocionālās spriedzes mazināšanai. Līdz ar to, izvēloties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, ir svarīgi, lai tas atbilst bāriņtiesas amatpersonu vajadzībām, lai veidojas pozitīva emocionālā saikne, sapratne, saderība un uzticēšanās ar supervizoru. Vai tieši pretēji, piemēram, pamatojoties uz iepriekšējo sadarbību supervīzijas pakalpojuma sniegšanā pašvaldību sociālā darba speciālistiem, supervizoru specializāciju, pieejamību vai citiem kritērijiem, pašvaldība var neizvēlēties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Tāpat pašvaldībai ir svarīgi nodrošināt bāriņtiesas amatpersonām pieejamu un ērti sasniedzamu supervīzijas sniegšanas vietu, izvēloties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, kurš var nodrošināt supervīziju pašvaldības administratīvajā teritorijā vai administratīvajā teritorijā, kurā pašvaldība ir izteikusi vēlmi saņemt šo pakalpojumu, kā arī pašvaldībās, kuras teritoriāli atrodas tālāk no reģionāliem centriem, supervīzijas var nodrošināt arī attālināti, izmantojot tiešsaistes video saziņas servisu.
Tāpat, izvēloties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, pašvaldībai ir jāpārliecinās, ka tam nav interešu konfliktu ar kādu no iesaistītajām pusēm, kas pieņem lēmumu par supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, ievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” [6] 1.panta 5.punktā noteikto interešu konflikta definīciju.
Svarīgi, ka pēc dalības supervīzijā, supervīzijas pakalpojuma sniedzējs sniedz informācija pašvaldībai par supervīzijas problēmjautājumu risināšanas dinamiku, izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu, kā arī būtiskiem identificētiem jautājumiem, ko nepieciešamas risināt ārpus īstenotās supervīzijas.
Nepieciešamības gadījumā supervīzijas dalībnieku grupu komplektēšanu pašvaldība veic sadarbībā ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu grupas un komandas supervīzijas dalībnieku grupā, nepieciešamības gadījumā pašvaldības var savstarpēji sadarboties un dalībnieku skaitu komplektēt, apvienojot vairāku pašvaldību bāriņtiesas amatpersonas.
Pašvaldība slēdz līgumu ar izvēlēto supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, vienojoties par supervīzijas nodrošināšanas grafiku, periodu un apmaksas veidu, pilnībā priekšfinansē supervīzijas pakalpojumu un reizi ceturksnī pieprasa finansējuma saņēmējam kompensēt supervīzijas pakalpojuma izmaksas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina supervīzijas nodrošināšanu, tās apjomu, informāciju par supervīzju dalībniekiem. Vienlaicīgi finansējuma saņēmējs var lūgt pašvaldību sniegt informāciju par plānoto supervīziju norisi, lai izlases veidā varētu klātienē pārbaudīt supervīziju nodrošināšanu bāriņtiesas amatpersonām.
2023. gadā LM plāno virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Bāriņtiesu likumā, nosakot, ka konsultatīvu un izglītojošu atbalstu – supervīziju bāriņtiesas amatpersonām finansē Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros līdz 2029. gada 30. septembrim. Attiecīgi, stājoties spēkā minētajiem likuma grozījumiem, kompensācijas pašvaldībām par bāriņtiesas amatpersonām nodrošinātām supervīzijām tiks veiktas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam (līdz minēto Bāriņtiesu likuma grozījumu spēkā stāšanās pašvaldība var finansēt bāriņtiesas amatpersonu supervīzijas izmaksas no saviem līdzekļiem). 4.3.6.1. pasākumā bāriņtiesas amatpersonu supervīzijas izmaksas pašvaldībām plānots kompensēt 70 procentu apmērā no atbildīgās iestādes izstrādātās un ar vadošo iestādi saskaņotās vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā (turpmāk – vienas vienības izmaksu metodika) noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes[7]. Plānots, ka 4.3.6.1. pasākumā vienai bāriņtiesas amatpersonai tiks kompensētas izmaksas par ne vairāk kā 10 supervīzijas sesijām gadā, kas organizētas  klātienē vai attālināti (izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu, un kuras var saņemt individuālu, grupas, komandas un organizācijas supervīzijas veidā. Kompensācija paredzēta par vienu stundu ilgu individuālās supervīzijas sesiju un trīs stundas ilgu grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesiju. Ja bāriņtiesas amatpersonai būs nepieciešamas vairāk supervīzijas sesijas, supervīzijas izmaksas, kas pārsniedz plānoto maksimālo skaitu – 10 sesijas gadā, pašvaldībai tās būs jānodrošina no saviem līdzekļiem. Plānots, ka vienas grupas, komandas un organizācijas supervīzijas sesijā var piedalīties maksimums 12 bāriņtiesas amatpersonas. Šāda prasība TA projektā ietverta atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikas saskaņošanas laikā Revīzijas iestādes sniegtajam ieteikumam. Tādējādi plānots nodrošināt vienmērīgu supervīziju daudzuma pieejamību 4.3.6.1. pasākumā visām bāriņtiesas amatpersonām visās pašvaldībās. 4.3.6.1. pasākumā supervīzijas pakalpojumu plānots uzsākt indikatīvi no 2024. gada 1. janvāra.

2. Bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes saņems atbalstu informēšanas un sabiedrības līdzdalības un atbildības veicināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos pasākumos, gūstot informāciju gan par likumisko pārstāvju un audžuģimeņu, gan arī bērnu tiesībām, pienākumiem un atbildību. Tiks īstenotas inovatīvas informēšanas aktivitātes par dažādām aktuālām tēmām, t.sk. vecāku lomas nozīmi bērnu tiesību aizsardzībā un tās ietekmi uz bērna turpmāko nākotni, it īpaši risinot problēmsituācijas ģimenē. Atbalstāmā darbība veicinās sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņu bērnu tiesību jautājumos, stiprinot atbildības sajūtu par bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros 2024. gada budžeta izstrādes procesā MK 2023. gada 9. oktobra sēdē atbalstīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošajā likumprojektu paketē ietvertais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (prot. Nr. 49, 3.§), kas paredz veikt VBTAI nosaukuma maiņu uz “Bērnu aizsardzības centrs”, vienlaikus mainot un paplašinot arī iestādes kompetenci. Atbilstoši plānotajām pārmaiņām 4.3.6.1. pasākumā plānots izstrādāt iestādes darbības koncepciju un sniegt tās darbiniekiem atbalstu profesionālās kompetences stiprināšanai pārmaiņu procesa īstenošanai.

Bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas sistēmas ieviešanu, Bāriņtiesu likuma komentāru izstrādi, finansējuma saņēmēja darbības koncepcijas izstrādi un darbinieku profesionālās kompetences stiprināšanu tā pārveidei par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos (indikatīvās izmaksas 68 044 euro), NPAIS attīstības iespēju izvērtēšanu, tās pilnveides koncepcijas un biznesa procesu aprakstu izstrādi (indikatīvās izmaksas 83 000 euro), speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumus bērnu tiesību aizsardzības jautājumos nodrošinās finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, nodrošinot TA projektā noteiktos nosacījumus attiecīgo atbalstāmo darbību īstenošanai.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem par projekta īstenošanu, projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai kopā indikatīvās izmaksas ir 1 418 938 euro, t.sk. netiešās attiecināmās izmaksas 199 206 euro.


4.3.6.1. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 3 045 000 euro, tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 2 588 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 456 750 euro.
Jāatzīmē, ka 4.3.6.1. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.6.1. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (480 425 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 408 361 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku”  4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 33 850 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 28 772 500 euro, apmērā un 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 11 900 000 euro, apmērā. 4.3.6.1. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2022. gada 1. oktobra, jo saskaņā ar MK 2022. gada 27. septembra protokola Nr.49 44. § “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākuma “Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” īstenošanu”[8] (turpmāk – MKIZ) 4. punktu šis pasākums tiek īstenots kā ātrāk uzsākamais pasākums. 4.3.6.1. pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada IV ceturksnim. 4.3.6.1. pasākuma īstenošana uzsākta 2022. gadā un projekta izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 1. jūlija[9], kā to paredz  MKIZ[10], kas nosaka 4.3.6.1. pasākuma projekta nosacījumus pirms MK noteikumu apstiprināšanas. Attiecīgi 4.3.6.1. pasākuma projekta darbības tiek īstenotas saskaņā ar plānotā projekta laika grafiku un atkarībā no TA projekta spēkā stāšanās dienas nav izslēgts, ka kāda no projekta darbībām jau būs īstenota. Ņemot vērā, ka 4.3.6.1. pasākuma īstenošanu regulē gan MKIZ, gan MK noteikumi, un projekta darbību īstenošana skatāma kontekstā ar abiem minētajiem 4.3.6.1. pasākuma īstenošanu regulējošajiem dokumentiem, projektā netiks iekļautas darbības, kas pabeigtas pirms MKIZ spēkā stāšanās.

4.3.6.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – programmas iznākuma rādītājs – speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits – 5 988. Atbilstoši programmas 8. tabulā (2) “4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji” plānotajam līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzama šāda programmas iznākuma rādītāja starpposma vērtība – speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits – 976.
Programmas iznākuma rādītāja ietvaros plānots uzskaitīt speciālistus (unikālas personas), kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un, kuri 4.3.6.1. pasākuma ietvaros sniegtā atbalsta rezultātā, piedalījušies mācībās (profesionālās pilnveides programmas vai katra tās moduļa, ja programma sastāv no moduļiem, mācībās), ko apliecina mācību organizētāja iesniegtie reģistrācijas dokumenti. Projektā pieejamo resursu ietvaros var tikt apmācīti vairāk par plānotajiem 5 988 speciālistiem, ņemot vērā MK noteikumos Nr.173 noteikto par speciālistu profesionālās kompetences pilnveides regularitāti un periodiskumu.

4.3.6.1. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās un netiešās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ir tieši saistītas ar 4.3.6.1. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanas un galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ir:
- finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas (t.sk., atlīdzības, veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas)[11],
- kompensācija pašvaldībai par supervīzijas nodrošināšanu saskaņā ar atbildīgās iestādes[12] vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku supervīzijai, ko kompensē 70 procentu apmērā no minētajā metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes,
- iepirkuma līgumu izmaksas TA projekta 16. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un ar to īstenošanu saistītiem iepirkumiem, kas minēti TA projekta 19. punktā. Piemēram, TA projekta 16.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības “projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana” īstenošanai paredzētas iepirkuma līguma izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai, piemēram, darba vietas aprīkojuma iegādei, veselības apdrošināšanai u.tml. Tāpat iepirkuma līguma izmaksas varētu būt arī gadījumā, ja personālu piesaista uz iepirkumu līguma pamata, piemēram, gadījumā, ja to nav iespējams piesaistīt, nodibinot civildienesta vai darba tiesiskās attiecības un paredzot atlīdzības izmaksas saskaņā ar noteikumu projekta 18.1. apakšpunktu. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.6.1. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro PIL nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk. uzņēmuma) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).
Tāpat 4.3.6.1. pasākuma īstenošanai paredzētas komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības (ārvalstu komandējumu gadījumā tikai projekta vadītājam) un īstenošanas personālam. 

Savukārt netiešās attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.6.1.pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas paredz arī sadarbības partnerim septiņu procentu apmērā no tam paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Kopumā projektā netiešās izmaksas ir septiņi procenti no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Papildus vienkāršoto izmaksu piemērošana tiks nodrošināta iekšzemes komandējumiem, piemērojot vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām[13] un iekšzemes komandējumu izmaksām[14]. Jāatzīmē, ka saskaņā ar izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” ziņojuma[15] 11. tabulā ietverto informāciju, 4.3.6.1 pasākumam identificēta neliela vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība. Tāpat minētā izvērtējuma kopējo secinājumu 4. punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība ir ierobežota pasākumos, kur, piemēram, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs projektā, kas tiek atbalstīts ierobežotas projektu atlases procesā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.6.1. pasākuma finansējuma saņēmējs ir VBTAI, kas organizēs šī pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu (t.i. atbalstāmās darbības pamatā veiks finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs), ka gan profesionālās kompetences programmas un to metodikas, gan speciālistu mācības, gan likuma komentāri, gan supervīzijas, gan finansējuma saņēmēja darbības koncepcijas izstrādes un ieviešanas pasākumi, gan ar NPAIS attīstību saistītie pasākumi, gan izpratnes un informētības pasākumi sabiedrībai un mērķa grupai saturiski un tvēruma ziņā būs ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt vienu vienību un izmaksas vienai vienībai. Attiecīgi papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. Vienlaikus projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties objektīvai faktisko izmaksu informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienkāršoto izmaksu metodika.

Attiecībā uz komercdarbības atbalstu, tas 4.3.6.1. pasākumā nav paredzēts. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris – VAS ir tiešās valsts pārvaldes iestādes un tās 4.3.6.1. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. Neskatoties uz to, ka VAS ir arī saimnieciskās darbības veicējs, piedāvājot mācības tirgū, saskaņā ar MK 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr.654 “Valsts administrācijas skolas nolikums” (turpmāk – VAS nolikums) 2. punktu, tās mērķis ir īstenot valsts politiku valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā, lai sagatavotu augsti kvalificētus un profesionālus nodarbinātos. Vienlaikus VAS nolikuma 3. punkts nosaka VAS pienākumu sniegt profesionālās attīstības un kompetences pilnveides iespējas personām darbam valsts pārvaldē. Papildus minētajam, VAS nolikuma 4.7. apakšpunkts paredz, ka viens no VAS uzdevumiem ir īstenot no ārvalstu finanšu instrumentu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem finansētās izglītības programmas valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā. Ņemot vērā VAS deleģēto funkciju profesionālās attīstības un kompetences pilnveides iespējas personām darbam valsts pārvaldē, kā arī faktu, ka profesionālās kompetences pilnveides programmas skar konkrētu nozari un valsts pārvaldes iestādes darbības jomu (bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzību), ir būtiski, ka to īsteno iestāde, kas pārzina politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesus, esoši vai piesaistīti pasniedzēji. Tāpat arī uz 4.3.6.1. pasākumā paredzēto atbalstu supervīziju nodrošināšanai nav attiecināmas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās raksturojošās pazīmes, tā kā kompensācija pašvaldībai par supervīziju nodrošināšanu bāriņtiesas amatpersonām tiks veikta atbilstoši Bāriņtiesu likuma 5. panta sestajā daļā noteiktajam, supervīzijas pakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūrā, kā arī supervīzijas atbalsts paredzēts bāriņtiesas amatpersonām, kas nodarbinātas pašvaldībās uz darba līguma pamata.
TA projekts paredz, ka 4.3.6.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris iepirkuma līgumu noslēgšanai publiskos iepirkumus veiks saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus iepirkumus[16] un inovatīvus iepirkumus[17] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā), tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī.

Tāpat TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.6.1. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības, izņemot supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām, netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk. tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Paredzēts, ka bāriņtiesas amatpersonu supervīzijas izmaksas 4.3.6.1. pasākuma projektā pašvaldībām kompensē 70 procentu apmērā no atbildīgās iestādes metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes, un atlikušo supervīzijas izmaksu daļu, kā arī supervīzijas sesiju izmaksas, kas pārsniedz TA projektā noteikto 10 supervīzijas sesiju limitu vienai bāriņtiesas amatpersonai gadā, sedz no attiecīgās pašvaldības, kurā nodarbinātas bāriņtiesas amatpersonas, līdzekļiem.
Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem var izmantot FM izstrādāto Demarkācijas matricu[18].


[1] MK noteikumu “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” projekts saskaņošanā TAP (22-TA-2143).

[2] Vienotas izpratnes par lietoto terminoloģiju nodrošināšanai, tai skaitā kontekstā ar citos šajā anotācijā minētajos pamatojošajos dokumentos lietoto terminoloģiju, TA projektā un anotācijā, izņemot tajos ietverto mērķa grupas definīciju, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteiktie subjekti tiek saukti par speciālistiem.

[3] Komunikācijas stratēģijas bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo, bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu, un sabiedrības vienotas izpratnes veidošanai un informētības paaugstināšanai bērnu tiesību jautājumos izstrādes un īstenošanas izmaksas

[4] Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/aktualizeto-izglitibas-programmu-paraugi-specialo-zinasanu-bernu-tiesibu-aizsardzibas-joma-apguvei-paraugi-un-metodologijas

[5] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/36190-publiskas-personas-finansu-lidzeklu-un-mantas-izskerdesanas-noversanas-likums (3. pants)

[6] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/61913-par-interesu-konflikta-noversanu-valsts-amatpersonu-darbiba

[7] Pieejams: https://www.esfondi.lv/vadlinijas--skaidrojumi

[8] Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/15228b01-f2ca-4c19-bf1f-0c153ea675a7

[9] Projekta īstenošana faktiski uzsākta 2022. gada oktobrī.

[10] Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/ca9f9354-0a87-4665-8380-3f1ca66ab796

[11] 4.3.6.1. pasākumā personāla izmaksām tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika. Savukārt līdz minētās metodikas apstiprināšanai, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas tiks veiktas atbilstoši faktiskajām izmaksām. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā

[12] LM kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde

[13] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-1-km-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[14] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-iekszemes-komandejumu-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[15] Pieejams: https://petijumi.mk.gov.lv/node/3418

[16] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums;
Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[17] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[18] Pieejams: https://matrica.fm.gov.lv/