Anotācija

Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 4.panta pirmo daļu sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata.

1) Finanšu ministrijā ir saņemts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka viņas amata pilnvaru termiņš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā beidzas 2024. gada 11. februārī un, ka ar šo datumu vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības šajā amatā atbilstoši Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1)punkta b)apakšpunktam.
2) Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, konstatējams, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.
PricewaterhouseCoopers (turpmāk – PwC) ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi (10.10.2022.), kur attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022. gadam, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģijas 2020.-2022. gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021. gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru (piemēram, Covid-19 izplatības) dēļ. Piemēram, 2021. gadā 1. stratēģiskā mērķa ietvaros tikai pusei rādītāju tika sasniegtas plānotās mērķvērtības, savukārt 2. stratēģiskā mērķa ietvaros – tikai 16%.
Ņemot vērā, ka ļoti būtiska ir sabiedrības uzticēšanās Valsts ieņēmumu dienestam, kas veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, diemžēl tā ir samazinājusies no 51,2% 2018.gadā uz 41.7% 2022.gadā (plāns bija 60%).
Arī klientu apmierinātības līmenis ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku apkalpošanas kvalitāti par Valsts ieņēmumu dienesta iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumiem ir samazinājies no 74% 2019.gadā uz 67.1% 2022.gadā. Rezultatīvo rādītāju izpildes dati pieejami (https://www.vid.gov.lv/lv/media/15573/download?attachment).
Pārskata periodā finanšu ministrs vairākkārt ar rezolūcijām Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei bija noteicis konkrētu uzdevumu izpildi, jo tika konstatēts, ka uzdevumi netiek pildīti, kā arī tika ierosināta dienesta pārbaude par audita ieteikumu neieviešanu, kuras rezultātā izteikts aizrādījums.
Uz nepilnībām un nepieciešamiem uzlabojumiem Valsts ieņēmumu dienesta darbībā ir norādījusi arī Valsts kontrole, veicot revīziju “Par Latvijas Republikas 2021.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un ir izteikusi Valsts ieņēmumu dienestam ieteikumus, lai novērstu Valsts ieņēmumu dienesta kļūdas Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitē, Valsts ieņēmumu dienesta nepieciešamību uzlabot Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitāti. Valsts kontrole ziņojumā norādīja, ka MAIS nepilnības būtiski ierobežoja revidentu darbu un liedza veikt savlaicīgas pārbaudes un iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējā nodokļu pārskatā par 2021. gadu sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29590-iDegBPfz9YnkWcSDB4vk_WaU9b9hB3Ut.pdf
          Valsts pārvaldes modernizācijas plāna mērķis ir, ka valsts pārvalde kļūst profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka, labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Lai veicinātu virzību uz izcilību valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanu būtiska loma ir iestādes vadītājam, kuram ir jābūt stratēģiskās līderības kompetencēm, kas veicina sadarbību, uzlabojot starpnozaru sadarbības efektivitāti un veicina inovācijas un izcilību valsts pārvaldē, tādējādi netieši pozitīvi ietekmējot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģija 2023.- 2026.gadam paredz, ka pašreizējā ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā situācijā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu efektīvai izpildei nepieciešami inovatīvi risinājumi un ciešāka sadarbība ar klientiem, sadarbības partneriem, iestādē nodarbinātajiem un citām iesaistītajām pusēm. Jaunajā darbības ciklā Valsts ieņēmumu dienestam izvirzīti vērienīgi mērķi un vīzija – kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.
Lai sasniegtu jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģijā 2023.- 2026.gadam noteiktos mērķus, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram jāspēj  nodefinēt un sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai sev kā vadītājam, bet arī savai komandai, īpaši ņemot vērā redzējumu par Valsts ieņēmumu dienesta iespējamo reorganizāciju, kuras mērķis ir panākt nodokļu un muitas administrācijas darbības, kā arī un noziedzīgu nodarījumu nodokļu un muitas jomā un amata noziegumu izmeklēšanas darbības uzlabošanu valstī un izveidotu efektīvu  un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu nodokļu un muitas administrāciju. 
Būtiski ir veidot un nostiprināt iestādes tēlu, kas gatava pārmaiņām un, kas ilgtermiņā var dot pozitīvāku novērtējumu, mainīt iestādes kultūru, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos gan iestādē, gan ar klientiem, kam būtiskas ir iestādes vērtības. Viens no iestādes izaicinājumiem, kā norāda PwC ir veidot "modernu nodokļu administrāciju, kas lielā mērā balstīta uz datiem, pietiekami efektīvi izmantot uzkrāto informāciju Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, īstenojot nodokļu maksātāju uzraudzību, virzīt tehnoloģiski sarežģītus projektus un administrēt jau ieviestas sistēmas, kas balstītas uz jaunajām tehnoloģijām".
          Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei ir pieredze komandas vadīšanā, iestādei noteikto operatīvo uzdevumu izpildes nodrošināšanā un tomēr, lai nodrošinātu tādu iestādes attīstību, lai tā kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm vadītājam nepieciešamas izteiktas līderības prasmes. Lai arī kompetenču vērtējumā stratēģiskais redzējums vērtēts “teicami”, vienlaicīgi norādīts, ka ambiciozākos mērķus nav izdevies sasniegt, bet ir sasniegti citi, kā arī nav izdevies pilnībā mainīt veco iestādes kultūru. Komandas vadīšana vairāk balstās uz atbalsta sniegšanu, nevis mērķtiecīgu darbu ar komandas attīstību un attīstības mērķu uzstādīšanu. Arī PwC ziņojumā ir norādīts, ka pašreizējai stratēģijas uzraudzības sistēmai ir konstatēta vāja saikne starp darbinieku ikdienas aktivitātēm, izvirzītajiem mērķiem/ iniciatīvām un izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem, neļaujot pilnībā identificēt, cik lielā mērā katrs darbinieks tiek iesaistīts ikgadējā Valsts ieņēmumu dienesta darba izpildes plāna un stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē.
Lai arī Valsts ieņēmumu dienestā ir izstrādāta kārtība un tiek veikti pasākumi,  kādā Valsts ieņēmumu dienestā nodrošina un veic risku pārvaldību korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā, tomēr atklātie korupcijas gadījumi joprojām grauj Valsts ieņēmumu dienesta reputāciju un sabiedrība sagaida Valsts ieņēmumu dienesta vadības aktīvu rīcību un komunikāciju.
Demokrātiskās valstīs vadošas amatpersonas tiek ieceltas amatā uz noteiktiem termiņiem. Amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa stiprina demokrātiskas valsts iekārtas principu un sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku, kā arī rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām. Progresīvākās valstis viennozīmīgi atzīst, ka mūsdienu vides dinamiskajā attīstībā ir svarīgi, ka vadītāji ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas un kompetences.
3) Pamatojoties uz iepriekš minēto pieņemts lēmums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi sakarā ar termiņa izbeigšanos ar 2024.gada 12.februāri (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta pirmā daļa, Valsts civildienesta likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts, Darba likuma 16.panta piektā daļa,  ja termiņš izbeidzas nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā, par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena).