Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz atteikt atsavināšanas ierosinātājam nodot atsavināšanā valsts nekustamo īpašumu “Bulduri 1117”,  Jūrmalā, zemes vienību 15 784 m² , tai skaitā meža zemi 13 984 m² platībā, ņemot vērā, ka uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, tai skaitā meža zemi, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Vispārējā kārtība

Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā atrodas nekustamais īpašums “Bulduri 1117” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 007 1117) zemes vienība ar kopējo platību 15 784 m²  (kadastra vienības apzīmējums 1300 007 1117) "Bulduri 1117 k-1", Jūrmalā (turpmāk arī  – zemesgabals "Bulduri 1117").
Īpašuma tiesības uz zemes vienību "Bulduri 1117" nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000079524.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienībai “Bulduri 1117" noteikti šādi lietošanas mērķi:
- 0501- dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādītā lietošanas mērķa 1,4851 ha platībā;
- 0801-  komercdarbības objektu apbūve 0,0933 ha platība.

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3.panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs. Atbilstoši NĪVKIS par zemes vienības platības sadalījumu pa lietošanas veidiem, zemes vienības 1.3984 ha platībā noteiktais lietošanas veids ir mežs, zeme zem ēkām sastāda 0,0868 ha un zeme zem ceļiem 0.0932 ha. Zemesgabala “Bulduri 1117" novērtējums kadastrā ir noteikts 115 952 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 114 641 euro, līdz ar to zemes vienībā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1311 euro

Saskaņā ar NĪVKIS un zemesgrāmatas datiem zemes vienībai ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- zemesgabals atrodas " dabas pamatnes" teritorijā - 1,5784 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija - 1.5784 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija - 0.0932 ha.

Zemesgabals “Bulduri 1117" un tās sastāvā esošā valsts meža zeme ir apbūvēta.
Uz zemesgabala atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) – “tirdzniecības/pakalpojumu objekts-kafejnīcas, nomas, dušas un publiskās tualetes ēka” ar kopējo platību 1012,2 m²,  kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 507 1107) – "Bulduri 1117 k-1", Jūrmalā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" (reģ.Nr. 40003490368) Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000427952, lēmuma datums: 11.03.2008. (pamats: 2008.gada 14. februāra Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 130; 2007. gada 12. novembra Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes izziņa Nr. 14-12/5693).
            Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS ar zemes vienību “Bulduri 1117" saistīta arī daļa no būves (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1114 002) - “jūras ūdens pārsūknēšanas ēka”, kas ietilpst patstāvīgā būvju īpašuma "Bulduri 1114" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 507 1106), Jūrmalā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu nostiprinātas Baltkrievijas Republikai, Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldes personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000317194, lēmuma datums: 23.01.2007. (pamats: 1980. gada 31. decembra akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā).

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „b” apakšpunktā noteikto, zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas pilsētas dome ar 2020.gada 19.februāra vēstuli Nr. 1.1-19/20N-1066 un atkārtoti ar 2021.gada 20.oktobra vēstuli Nr. 1.1-37/21N-5808 informēja, ka saskaņā ar Domes 2004.gada 1.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu"" apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – Detālplānojums) paredzēta zemes vienības Bulduri 1117, Jūrmala, ar platību 15784 m², kadastra apzīmējums 1300 007 1117, (turpmāk šajā punktā – zemes vienība) sadale, izveidojot zemes vienības ar platībām 9456 m2, 5646 m2 un atsevišķi izdalot teritoriju ielu sarkanajās līnijās – 682 m².
Zemes vienības daļa 9456 m² platībā, uz kuras atrodas apbūve, turpmāka sadalīšana Detālplānojumā nav paredzēta. Zemes vienības daļa 9456 m² platībā saskaņā ar Detālplānojumu atrodas Piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves (Detālplānojuma grafiskajā daļā atzīmēta kā PK-2). Teritorija PK-2: Parks kā dabiska un cilvēku veidota teritorija, kuru veido dabas elementu un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. Plānojumā noteiktajās un attēlotajās kā "teritorijas apbūves izvietojumam" vietās, atļauta apbūve, tostarp, pie 1.līnijas austrumu pusē – tirdzniecības/pakalpojumu objekts (kafejnīca, noma, dušas, publiskās tualetes).
Jūrmalas pilsētas dome 2021.gada 20.oktobra vēstulē Nr. 1.1-37/21N-5808 informē, ka atbilstoši Detālplānojuma risinājumiem, zemes vienība primāri nav paredzēta apbūvei, bet kā parka teritorija ar sabiedrības rekreācijas nozīmi. Parka teritorijā apbūve paredzēta pakalpojumu funkciju nodrošināšanai parka apmeklētājiem, līdz ar to nav nosakāma funkcionāli nepieciešamā zemes vienības daļa esošās ēkas uzturēšanai un attīstībai.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kurā veikti grozījumi ar Domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.8), zemesgabals Bulduri 1117, Jūrmalā, atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA3) un daļēji – transporta infrastruktūras teritorijā (TR1). Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.8 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 20.4.punktu, zemes vienību aizliegts sadalīt, ja tā atrodas dabas teritorijā, tostarp DA3 teritorijā. Jūrmalas pilsētas dome 2020.gada 19.februāra vēstulē Nr.1.1-19/20N-1066 norāda, ka ievērojot iepriekš minētos saistošo noteikumu Nr.22 un saistošo noteikumu Nr.8 nosacījumus, zemesgabala “Bulduri 1117”, Jūrmalā,  apbūvēto daļu iespējams atdalīt 9456 m2 platībā.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000079524. III daļas 2.iedaļas 1.1. apakšpunktu, nostiprinātas nomas tiesības uz zemes gabalu 15784 kvadrātmetru platībā līdz 2031.gada 14.septembrim (pamats: 2000.gada 15.septembrī noslēgtā nomas līguma Nr.11/400Z (reģ.Nr.2064-Z) 2006. gada 18. janvāra Pārjaunojums daļā par atdalītā zemesgabala Jūrmalā, Bulduri 1117 15784 m²).

 Īpašuma tiesības  uz zemes vienības esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" radušās noslēdzot šādus līgumus:
1)  VNĪ 15.09.2000.  un SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" zemesgabala "Bulduri 1001", Jūrmalā, nomas līgums Nr.11/400z (reģ.Nr.2064z, zemes kadastra Nr.1300 007 1001). Zemesgabala iznomātās daļas platība ir 14492 m² un līgums noslēgts uz desmit gadiem. Noslēgtā zemesgabala nomas līguma 5.9.punkts nosaka, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" var veikt jaunus būvniecības darbus ar VNĪ rakstisku piekrišanu pēc to saskaņošanas ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem.
2) 20.07. 2001. papildus vienošanās Nr.457 precizējot līguma priekšmetu, iznomājot valstij piederoša zemesgabala daļu "Bulduri 1001", Jūrmalā, no 1 līnijas līdz 2.līnijai sporta laukumu ierīkošanai, apsaimniekošanai un labiekārtošanai 2000 m² platībā, teritorijas sakopšanai un izmantošanai pēc Jūrmalas pilsētas attīstības plānā noteiktās funkcijas – parkmežs 15848 m² platībā. Zemesgabala iznomātās daļas platība ir 17848 m².
 3) 19.12.2002. vienošanās Nr.1483, precizējot līguma priekšmetu, iznomājot valstij piederošu zemesgabalu "Bulduri 1117", Jūrmalā un daļu no zemesgabala "Bulduri 1115", Jūrmalā. Iznomātā zemesgabala kopējā platība ir 17848 m^2, tai skaitā "Bulduri 1117" platība ir 15784 m² un "Bulduri 1115" daļas platība ir 2064 m2. Noslēgtā zemesgabala nomas līguma vienošanās 5.9.punkts tika papildināts nosakot, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" ir tiesīgs veikt būvniecības darbus detālplānojumā paredzētās vietās un par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus;
 4) 18.01.2006. tika noslēgts 15.09.2000. septembrī noslēgtā nomas līguma Nr.11/400Z (reģ.Nr.2064-z) pārjaunojums Nr.2791 daļā par atdalītā zemesgabala "Bulduri 1117", Jūrmalā, nomu (reģ.Nr.J-1958-z/9). Zemesgabals “Bulduri 1117” iznomāta uz 30.gadiem - līdz 14.09.2031., lai nomnieks saskaņā ar Jūrmalas pilsētas detālplānojuma prasībām zemes vienību izmantotu parka iekārtošanai un sporta laukumu ierīkošanai. Pārjaunojuma līguma 5.9.punkts nosaka, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" detālplānojumā paredzētās vietās par saviem līdzekļiem var veikt jaunus būvniecības darbus ar VNĪ rakstisku piekrišanu un saskaņojot ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem. Par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" ir tiesīgs reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu.

VNĪ ir saņēmusi SIA “Jūrmalas sporta un atpūtas centrs” 2006.gada 27.jūlija atsavināšanas ierosinājumu Nr.105/iz, kas reģistrēts atsavināšanas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 27.jūlijā un VNĪ lietvedībā” ar Nr.6136. SIA “Jūrmalas sporta un atpūtas centrs” ierosina atsavināt apbūvētu valsts nekustamo īpašumu (nekustama īpašuma kadastra Nr. 1300 007 1117) – “Bulduri 1117”, Jūrmalā (https://www.vni.lv/uploads/2022/06/AtsRegi_20220610.html) .
SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkta nosacījumiem ir persona, kas var ierosināt valsts zemesgabala atsavināšanu. Minētā likuma norma noteic, ka līdz pabeigšanas datumam (2006.gada 31.augustam) nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005.gada 16.jūnijam) un kura: 1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi; 2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā; 3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala. Konkrētajā gadījumā var secināt, ka izpildās Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.- 4.punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar minēto likumu.

Starp valsti un nomnieku - SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs"  pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Kaut arī zemesgrāmatā nodalījumā Nr.100000317194 nav  atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar Nomas līguma termiņu, jo tas izriet likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14.panta pirmās daļas 5.punkta[1] un minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam  ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi). Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu, krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedumā,  lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019 ir konstatēts, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta plašākais mērķis ir aizsargāt un saglabāt piekrastes aizsargjoslā esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka visa sabiedrība tās ilgtermiņā var baudīt. Tādēļ vienlaikus normas mērķis ir arī nodrošināt, ka zeme piekrastes aizsargjoslā tiek saglabāta valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādējādi, nosakot ierobežojumu šajā teritorijā atsavināt valsts vai pašvaldības zemi, tiek nodrošināts, ka šī teritorija tiek saglabāta valsts un pašvaldības īpašumā un līdz ar to – pilnīgā pārziņā. Likumdevējs ir atzinis, ka tādā veidā visefektīvāk ir nodrošināma aizsargājamo vērtību saglabāšana un pieejamība sabiedrībai ilgtermiņā. Analizējot vēsturiskos apstākļus kādēļ Aizsargjoslu likuma 36.pantā tika paredzēta izņēmuma tiesība atsavināt zemi būvju īpašniekiem, Minētajā spriedumā tiek secināts, ka veidojot attiecīgi izņēmumu, privātpersonām varēja piederēt ēkas, kuras tās ieguvušas (uzbūvējušas vai citādi ieguvušas) jau pirms īpašuma reformas, kā arī tieši reformas laikā privatizācijas vai citā kārtībā, aktuāls palika jautājums tieši par zemes zem ēkām privatizāciju vai atsavināšanu. Attiecīgi izņēmums no atsavināšanas aizlieguma ir tulkojams šauri, pakārtojot to normas galvenajam mērķim - aizsargāt piekrastes teritoriju. Tādējādi no Sprieduma ir secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta normas mērķis ir izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, lai nodrošinātu Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu. Savukārt, brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā zemes un ēkas vienotības princips tiek nodrošināts pats par sevi, jo pēc nomas līguma termiņa notecējuma ēkas (būves) kļūst par zemes gabala būtisku daļu, ja nav atrunāts citādāk. Tādējādi uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likumā minētais liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi.
Vienlaikus arī saskaņā ar Meža likuma 1.panta 13.punktu un 2.panta pirmo daļu, Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998.gada 28.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (protokols Nr.22, 44.§), valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu interesēm.
Meža likuma 44. panta trešā daļa aizliedz valsts meža zemi atsavināt vai privatizēt, un tikai konkrētos un šauri interpretējamos gadījumos to var atsavināt privātpersonām kā būvju īpašniekiem. Minētos atsavināšanas izņēmumus paredz Meža likuma 44. panta ceturtā daļa. Tomēr, minētie izņēmumi ir šauri interpretējami, ņemot vērā panta būtību un mērķi. Minētais attiecas arī uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta „b” apakšpunktu.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 13.februāra spriedumā, lietā Nr. A420257615, SKA-154/2019,  Senāts ir atzinis, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „b” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šis izņēmums no vispārējā aizlieguma atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (t.s. dalīto īpašumu). Turklāt nepietiek, ka valsts meža zeme ir ēkas (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā, jo konkrētajai valsts meža zemei ir jābūt tieši saistītai ar apbūvi, lai pastāvētu tiesības tās atsavināšanai. Likumdevējs apzināti ir uzsvēris, ka konkrētais izņēmums attiecas uz tādu meža zemi, kas ēkas īpašnieka lietošanā ir tieši saistībā ar apbūvi, līdz ar to likumdevēja mērķis nav nodot atsavināšanai pilsētās jebkuru zemesgabalā esošo valsts meža zemi, attiecībā uz kuru izpildās platības kritērijs (līdz 0,12 ha), bet kas nav tieši saistīta ar apbūvi (Senāta 2016.gada 24.februāra sprieduma Nr. SKA-508/2016 (A420393413) 9.punkts un 2017.gada 30.jūnija sprieduma Nr. SKA-576/2017 (A420393413) 6.punkts).
Ievērojot iepriekš minēto, minētās normas mērķis ir novērst piespiedu dalīto īpašumu, un ņemot vērā normas būtību un mērķi, nav attiecināma uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu nomas līguma spēkā esamības laikā.  Lai nerastos pārpratumi, ar Meža likuma piemērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, tiesību normas redakcijā, kas ir spēkā no 19.05.2021., ņemot vērā anotācijā norādīto un brīvprātīgi dalītā īpašuma būtību un izbeigšanās tiesiskās sekas, secināms, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta „b” apakšpunkts nav piemērojams minētajā gadījumā. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētie grozījumi nav attiecināmi uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums."
kā ierobežojumi attiecībā uz valsts zemes atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā noteikti speciālo tiesību normā, proti, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1.punktā, tad Aizsargjoslu likums ir speciālais likums attiecībā arī pret Meža likumu, līdz ar to tiesiski nav iespējama arī  valsts zemesgabala “Bulduri 1117” sastāvā esošās meža zemes krasta kāpu aizsargjoslā nodalīšana un atsavināšana apbūves īpašniekam.

[1] [1] Civillikuma lietu tiesību daļas trešā A nodaļa "Apbūves tiesība" un šā likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta izslēgšana stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.


Vienlaikus paskaidrojam, ka 27.07.2006. atsavināšanas ierosinājumu VNĪ liedza izskatīt ātrāk faktiskie apstākļi, jo nomnieks atbilstoši VNĪ 16.08.2006. izdotajai pilnvarai Nr. 02-4/13627 veikt darbības meža zemes transformācijai bija uzsācis meža zemes transformācijas procesu, lai novērstu Meža likumā noteikto ierobežojumu atsavināt valsts meža zemi apbūves īpašniekam, kas bija spēkā līdz likumā izdarītajiem grozījumiem (stājās spēkā 19.05.2021.).

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2006.gada 8.jūnija arhitektūras un plānošanas uzdevumam Nr.14/10/342, tika atļauts zemesgabalā izstrādāt parka labiekārtošanas projektu. Tā rezultātā meža zeme tiktu transformēta par parka teritoriju un uz to neattiektos Meža likumā noteiktais atsavināšanas aizliegums. Nomnieks izstrādāja un saskaņoja parka labiekārtojuma projektu.
Attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts  par zemesgabala Bulduri 1117, Jūrmalā, sastāvā esošās meža zemes atmežošanu (transformāciju) vairāk kārt tika iesniegts izskatīšanai  Ministru kabinetā, bet  Ministru kabinets ikreiz deva jaunu uzdevumu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu lēmumu nepieņēma.
Paralēli atmežošanas procesam laikā no 2007. -2010.gadam notika tiesas process, kurā VNĪ centās panākt Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldes īpašuma tiesību dzēšanu jūras ūdens pārsūknēšanas stacijas būvei, kura saistīta ar zemesgabalu Bulduri 1117, Jūrmalā.
Savukārt Zemkopības ministrija 2010.gadā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīja Ministra kabineta rīkojumu projektu "Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā "Bulduri 1117", Jūrmalā" (VSS-1646,
TA-1424) https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40153910 .Rīkojums paredzēja atļaut transformēt meža zemi teritorijas labiekārtošanai – parka ierīkošanai – valstij valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” personā piederošajā nekustamajā īpašumā Bulduri 1117, Jūrmalā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, 1.kvartāla 2.nogabalā), 9168 m2 platībā zemesgabalā ar kopējo platību 9456 m2 (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1117), papildus izvirzot nosacījumu – pienākumu saglabāt īpaši aizsargājamo biotopu – mežainās jūrmalas kāpas. Ministru kabineta komitejas 17.01.2011.sēdē (prot.Nr.3, 2.§) 1.punktā atbalstīts Finanšu ministrijas 2011.gada 7.janvāra vēstulē Nr.7-2-01/121 piedāvātais turpmākās rīcības modeļa 2.variants, kas paredz pēc zemesgabala “Bulduri 1117” sadales veikt meža zemes transformāciju tikai vienā zemesgabalā ar platību 9456 m2, otrā zemesgabalā ar platību 5646 m2 saglabājot meža zemi un paredzot to nodot Zemkopības ministrijas valdījumā.
Savukārt Ministru kabineta 22.02.2011. sēdē (prot.Nr. 11, 37.§) tika atkārtoti uzdots Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju un Jūrmalas aizsardzības biedrību izvērtēt jautājumu par to, vai tiesvedības procesa rezultāti, kas ierosināts saistībā ar nekustamo īpašumu Bulduros, Jūrmalā, varētu būt attiecināmi arī uz rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, un attiecīgu informāciju līdz 2011.gada 28.februārim iesniegt Valsts kancelejā.
Rīkojuma projekta virzība netika turpināta.
Ar 2013.gada 2.decembra vēstuli Nr.02/12/2013-I SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" lūdza VNĪ izsniegt rakstisku piekrišanu, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" ir tiesīga veikt visas darbības, kas nepieciešama projekta – sporta objekta ierīkošanas un parka iekārtošanas dokumentācijas izstrādāšanai un saskaņošanai.
Ar 2014.gada 20.marta vēstuli Nr.7-1/4110, VNĪ norāda, ka neiebilst tam, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs", kā zemesgabala nomnieks, Jūrmalas pilsētas būvvaldē pieprasa un saņem attiecīgo Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā izvirzīti nosacījumi parka un sporta laukuma ierīkošanas projekta izstrādāšanas kārtībai, komplektācijai un saskaņošanai
 VNĪ vēstulē arī norādīja, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" VNĪ izskatīšanai un saskaņošanai iesniedzams, atbilstoši Vispārīgajiem Būvnoteikumiem un Jūrmalas pilsētas būvvaldes nosacījumiem (Plānošanas un arhitektūras uzdevumam) izstrādātais parka labiekārtojuma projekts, tādā komplektācijā, kā to paredzēts iesniegt Jūrmalas pilsētas būvvaldē. VNĪ pieprasīto informāciju nav saņēmusi. VNĪ norādīja, ka Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē 2008.gada 1.aprīlī tika akceptēts zemesgabala skiču projekts parka labiekārtošanai (saskaņots ar VNĪ 12.02.2008).
  Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa 2009.gada 19.jūnijā ir atkārtoti iesniegusi SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.14-7/178 parka labiekārtojumam "Bulduri 1117", Jūrmalā (derīguma termiņš 4 gadi, izstrādājams būvprojekts – skiču un tehniskais projekts). Pamatojoties uz šo plānošanas uzdevumu, atkārtota projekta dokumentācija izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē nav iesniegta (Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas 03.04.2012. vēstule Nr.14-1/1285), arī VNĪ jauns skiču projekts saskaņošanai nav iesniegts.
  Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumu Nr.123 "Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu" 40. un 41.punktam – ja plānotā parka vai mežaparka (mežaparka teritorija ietver atmežojamo platību) ierīkošana ir paredzēta Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, būvniecības ierosinātājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegumu. Iesniegumam pievieno: plānotā parka būves metu vai skiču projektu, ja plāno ierīkot parku, vai mežaparka projektu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu, un plānoto būvju metu vai skiču projektu; Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumus, ekspertu atzinumu un lēmumu par paredzētās darbības akceptu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums; Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju par meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju; pašvaldības apliecinājumu par būvniecības ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem; Valsts meža dienesta izsniegto atmežošanas kompensācijas apmēra aprēķinu.
     No minētā izriet, ka šobrīd nav spēkā esošu dokumentu, uz kuru pamata atbilstoši noteikumu Nr.123 40., 41.2. un 42.punktā noteiktajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt parka vai mežaparka ieceres atbilstību Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanas mērķim un jēgai, lai iegūtu Ministru kabineta atļauju veikt plānoto atmežošanu zemesgabalā.
     Tādējādi, lai VNĪ izvērtētu SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" sagatavoto projektu un jautājumu par atmežošanu zemesgabalā, kā arī, lai to virzītu tālāk uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai, SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" ir jāiesniedz Noteikumu Nr.123 40.punktā norādītos dokumentus (izņemot 3.p.).
      VNĪ 2019.gada 27.novembrī saņēma SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" atkārtoto atsavināšanas ierosinājumu, kas reģistrēts VNĪ 2019.gada 27.novembrī ar Nr.14742, ar lūgumu atsavināt zemesgabalu "Bulduri 1117", Jūrmalā.
       VNĪ ar 2019.gada 10.decembra vēstuli Nr.4/3-1/12625 atkārtoti informēja SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs", ka ar 2014.gada 20.marta vēstuli Nr.7-1/4110 ir sniegusi informāciju, ka neiebilst tam, ka SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs", kā zemesgabala nomnieks, Jūrmalas pilsētas būvvaldē pieprasa un saņem attiecīgo Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā izvirzīti nosacījumi parka un sporta laukuma ierīkošanas projekta izstrādāšanas kārtībai, komplektācijai un saskaņošanai. Vienlaikus vēstulē tika norādīti vēl nepieciešamie dokumenti, lai VNĪ izvērtētu SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" sagatavoto projektu un jautājumu par atmežošanu (transformāciju) nekustamajā īpašumā "Bulduri 1117", Jūrmalā, kā arī, lai to virzītu tālāk uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai.
VNĪ 2019.gada 10.decembra vēstulē Nr.4/3-1/12625 informēja, ka pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, "lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā" pirms lēmuma saistībā ar zemesgabala "Bulduri 1117", Jūrmalā, kadastra Nr.1300 007 1117 atsavināšanu pieņemšanas, lūdzām SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" viena mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas izteikt viedokli par VNĪ konstatēto.
 VNĪ 2020.gada 10.janvārī saņēma SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" vēstuli. SIA ,,Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" vēstulē norāda, ka nepiekrīt VNĪ viedoklim par 2006.gada atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu un uzskata, ka ēkas īpašniekam ir tiesības uz zemesgabala iegūšanu, kas atrodas zem ēkas un tai pieguļ. Zemes platībai 868 m2 apmērā zemes lietošanas veids ir noteikts "zeme zem ēkām un pagalmiem". Šī zemes platības atsavināšana būves īpašniekam ir atļauta atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma un Aizsargjoslu likuma noteikumiem. Tāpat SIA ,,Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" uzskata, ka tā ir tiesīga iegūt pieguļošo zemi 0,12 ha platībā, ja to uzskata par meža zemi. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta b apakšpunktu "zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos: privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem: pilsētās — zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā".  Tādējādi SIA ,,Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" uzskata, ka kopējā platība, kas atsavināma būves īpašniekam sastāda 2068 m2 (868 m2 zemes zem ēkām un 1200 m2 meža zeme).
            Papildus SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" vēstulē lūdza sadalīt iznomāto zemesgabalu, uz kura atrodas tai piederoša ēka, līdz ar to, VNĪ jāizskata iespēja reāli nodalīt apbūvēto zemes gabala daļu 868 m2 platībā, lai varētu nodot atsavināšanai ēkas īpašniekam zemesgabalu, kas nav meža zeme.
            Ņemot vērā augstāk minēto, VNĪ ar 2020.gada 15.janvāra vēstuli Nr.3/1-6/401 lūdza Jūrmalas pilsētas domi pirms zemes ierīcības projekta izstrādes sniegt viedokli par to vai iesniegtais zemesgabala sadalījuma priekšlikums atbilst Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kā arī sniegt konceptuālu atbalstu konkrētā sadalījuma iespējamībai.
  Ņemot vērā, ka zemesgabala Bulduri 1117, Jūrmalā, sastāvā esošās meža zemes atmežošana (transformācija) netika veikta, tad saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „b" apakšpunktu zemesgabals Bulduri 1117, Jūrmalā, nebija atsavināms līdz grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021.gadā.
 SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" 2021.gada 19.augustā VNĪ ir iesniedzis atkārtotu atsavināšanas ierosinājumu, kas reģistrēts VNĪ ar Nr.11395, ar lūgumu atsavināt zemesgabalu "Bulduri 1117", Jūrmalā.
SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs” neatbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.apakšpunkts attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām, līdz ar to brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā (nomnieks ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus) atsavināšanas ierosināšanas tiesības saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu nemaz nepastāv.
Papildus VNĪ ir noskaidrojusi zemesgabala "Bulduri 1117", Jūrmalā, nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju izpildei saskaņā ar Pašvaldību likumu. Jūrmalas valstspilsētas administrācija 29.12.2022. vēstulē Nr. 1.1-37/22N-7223 informē, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nebūtu lietderīgi pārņemt valstij piederošo zemes vienību bez atlīdzības pašvaldības autonomo funkciju veikšanai sakarā ar juridiskai personai piederošo būvi, tā kā ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļā noteikto publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu.

Nē

Nē

Uz zemes vienības esošās apbūves īpašnieks, nomnieks un atsavināšanas ierosinājuma iesniedzējs SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" .

 

Nē

Nē

Nē

-