Anotācija (ex-ante)

Esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas iespējas. Lai to risinātu ir nepieciešams nodalīt jomas, kas ir nozīmīgas pašas par sevi, no jomām, kas ir attiecināmas uz piesārņojošo darbību veicējiem. Tā, piemēram, klimata pārmaiņu joma ir nozīmīga un ietver dažādus pasākumus, kas valstij un dažādiem subjektiem ir jādara, lai ar savām rīcībām sekmētu situācijas uzlabošanos. Arī gaisa aizsardzības jomā ir būtiski izdot savu likumu, jo tā ir svarīga joma, kurai nepieciešams savs regulējums, līdzīgi kā tādi eksistē arī ūdens apsaimniekošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. Ņemot vērā visai Latvijai uzliktos pienākumus sasniegt noteiktus gaisa kvalitātes mērķus un panākt gaisa kvalitātes uzlabošanos, ir svarīgi likuma līmenī noteikt pamatprincipus un veicamās rīcības, kas attiecināmas uz plašu subjektu loku.
Savukārt regulējums par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām ir horizontāla rakstura regulējums un pēc savas būtības iederas Vides aizsardzības likumā, kas regulē vispārējos vides aizsardzības principus, kā arī tādu nozīmīgu jautājumu, kā videi nodarītais kaitējums, kas tieši sasaucas ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību. Proti, tajos gadījumos, kad ir runa par kaitējumu augsnei vai ūdenim, pastāv liela iespēja, ka attiecīgā vieta, kur kaitējums noticis, kļūst par piesārņotu vietu un attiecīgi iekļaujas piesārņotu vietu pārvaldības sistēmā.

Izstrādātais likumprojekts ir veidots ar mērķi sakārtot piesārņojošo darbību operatoriem domāto regulējumu, skaidri definējot uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām attiecināmos pienākumus. 
Likumprojektā ietvertais regulējums attiecināms tikai uz operatoriem, kas veic A, B vai C kategorijas piesārņojošās darbības.

Likumprojekts sastāv no 6 nodaļām:

I nodaļa - Vispārīgie noteikumi, II nodaļa - Vispārīgās prasības piesārņojošo darbību veikšanai, III nodaļa - Piesārņojošo darbību iedalījums, atļaujas un C reģistrācija, IV nodaļa - Īpašas prasības piesārņojošas darbības veikšanai, V nodaļa - Kompensācija, VI nodaļa - Administratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

I nodaļā ir ietverti likumā lietotie termini, likuma mērķis, likuma darbības joma un pants par kontroli un informācijas sniegšanu.

1. pants Likumā lietotie termini
Jaunajā likumprojektā tiek ietverti vai izmainīti šādi termini:

1) tiek veiktas izmaiņas terminos "būtiska darbības izmaiņa" un "grozījumi". Iepriekš jēdziens "būtiska darbības izmaiņa" ietvēra arī sasaisti ar emisijas robežvērtībām, bet šī pieeja neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1785 ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk – Direktīva 2024/1785), regulējumā ietvertajai definīcijai un pieejai. Līdz ar to šī sasaiste ar emisijas robežvērtībām tiek ietverta "piesārņojošas darbības izmaiņa" definīcijā, kas iekļaujas "grozījumi" definīcijā.
Definīcija "grozījumi" - izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā, ko veic piesārņojošo darbību izmaiņu, normatīvo aktu izmaiņu gadījumos vai, ja tiek konstatēts būtisks piesārņojums. 
Pie "grozījumi" definīcijā minēto normatīvo aktu izmaiņām iekļaujas arī Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumi par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem.
Likumprojektā terminā "būtiska darbības izmaiņa" vairs netiek lietots jēdziens "īpašības", jo uzskatāms, ka tas ir neveiksmīgs tulkojums, kurš rada pārpratumus un neskaidrības, kas īsti ir saprotams ar objekta īpašībām. Vienlaikus, jēdziens "īpašības" tiek aizstāts ar jēdzienu "raksturs" (angļu val. - change in the nature or functioning), kas paskaidro, piemēram, izmaiņas kvalitātē, tehniskajās īpašībās, rādītājos, u.tml. raksturlielumos vai pat iekārtas maiņu.

Jēdziens "būtiska darbības izmaiņa" izriet no Direktīvas 2024/1785, kur nav noteikti kritēriji, bet galvenais ir uzsvars ir uz to, ka šāda izmaiņa var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību. Lēmuma pieņemšana par to, vai operatora plānotās izmaiņas ir būtiskas izmaiņas, ir kompetentās iestādes kompetence. Skaitliskus kritērijus būtiskai darbības izmaiņai likumprojektā nevar noteikt, jo piesārņojošo darbības veidu klāsts, kā arī iespējamo būtiskumu limitējošo rādītāju skaits un diapazons ir ļoti plašs. Būtiskuma kritēriji ir atkarīgi no vairākiem apstākļiem, piemēram, no ražošanā izmantojamās vai uzglabājamās ķīmiskas vielas/produkta bīstamības, daudzuma, izmantojamā kurināmā vai sadedzināšanas iekārtu jaudas, reģenerējamo atkritumu bīstamības un apjoma, notekūdeņu veida un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas, uzņēmuma atrašanās vietas, objekta attāluma līdz jutīgajiem objektiem, u.c. Savukārt ķīmisko vielu/produktu skaits, atkritumu veidu skaits, kā arī citu rādītāju skaits ir samērā liels. Piemēram, kādas bīstamas vielas izmantošanas daudzuma palielinājums par 1% var tikt uzskatīts par būtisku darbības izmaiņu, savukārt citai ķīmiskai vielai, kas nav klasificēta kā bīstama, izmantošanas vai uzglabāšanas daudzuma palielināšana par 100% netiek uzskatīta par būtisku darbības izmaiņu. Būtiska darbības izmaiņa var arī rezultēties piesārņojošas darbības kategorijas maiņā, ja tiek palielināta objekta jauda. Bet kā galvenais aspekts tomēr ir tieši negatīvā ietekme uz vidi. Tieši šādu iemeslu dēļ Valsts vides dienests (turpmāk - Dienests) ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt, vai konkrēta darbības izmaiņa ir uzskatāma par būtisku.

Lai sniegtu priekšstatu par to, kādas darbības var tikt uzskatītas par būtisku darbības izmaiņu, saskaņā ar Dienesta līdzšinējo praksi, tiek sniegti šādi piemēri:

1) piemēram, operators, esošās B kategorijas atļaujas ietvaros, veic darbību, kas atbilst B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai, bet pēc darbības jaudas palielināšanas, esošā piesārņojošā darbība jau kvalificējama A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai. Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmumam, esošas B kategorijas atļaujas vietā, turpmākai darbībai ir nepieciešams saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai.

2) piemēram, operators plāno palielināt darbību apjomu ar bīstamiem atkritumiem, kā rezultātā tiks paplašināta objektā veicamā darbība, kas paredz piesārņojošas darbības kategorijas maiņu (no B uz A piesārņojošo kategoriju). Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmumam, esošas B kategorijas atļaujas vietā, turpmākai darbībai ir nepieciešams saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai.

3) piemēram gadījumos, kad operators plāno veikt objekta pilnīgu pārbūvi (iekārtai jau ir izdota B kategorijas atļauja par piesārņojošo darbību, papildus šajā piemērā plāno uzsākt jaunu (saistītu) darbību esošās piesārņojošās darbības ietvaros), kas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, paredz izmaiņas uzņēmumam izdotajā B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā, kas rezultējas pilna apjoma izdotās atļaujas grozījumos.

4) piemēram, operators plāno objektā veikt sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūvi un dūņu pagaidu uzglabāšanas laukuma izbūvi un ekspluatācijas uzsākšanu. Šajā gadījumā uzņēmuma turpmākai darbībai ir nepieciešami esošās B kategorijas atļaujas grozījumi, kā arī atļauju ir nepieciešams papildināt ar jaunām vides prasībām atbilstoši papildus plānotajai piesārņojošai darbībai.

5) piemēram, kontroles pasākumā konstatēts, ka operatora turpmākas darbības atbilstību iespējams nodrošināt pēc, piemēram, iekārtas pārbūves. Šajā piemērā, pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūves, lai varētu pieņemt un atbilstoši attīrīt ražošanas notekūdeņus (palielināt jaudu, veikt notekūdeņu toksicitātes mērījumus, uzlabot dūņu apstrādes procesu u.c.). Iepriekš minētās darbības izmaiņas, paredzētu būtiskas darbības izmaiņas piesārņojošajā darbībā, kā rezultātā tiek veikti atļaujas grozījumi.

2) tiek ieviesti termini "C reģistrācija" un "C reģistrs". Līdz šim bija tikai termins "atļauja", bet tā kā reģistrācija iekļaujas tajā pašā sistēmā, tad ir piedāvāts arī šis termins. C reģistrācija pēc savas būtības nozīmē, ka piesārņojošo darbību var veikt saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un papildus izvirzītām prasībām lēmumos atsevišķām C kategorijas darbībām (attiecībā uz pieļaujamo darbības veidu un apjomu, emisijas limitiem un robežvērtībām, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, kā arī prasības par veicamo monitoringu), kas tiks noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, šobrīd specifiskas prasības atsevišķos gadījumos tiek plānots izvirzīt sadedzināšanas iekārtām - nepārsniegt noteiktos emisijas limitus. Ministru kabinets noteiks arī gadījumus, kad sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izdod lēmumu. Arī šobrīd noteiktos gadījumos, tiek izdoti atsevišķi lēmumi, kā to paredz  Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi  Nr. 17 " Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām", īpaši  šo noteikumu 48., 49., 50., 51., 52. punkts un saskaņā ar 53. punktu , ka arī visas pārējās iekārtas, kas minētas Ministru kabineta  2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 182  "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" 2.2. un 2.3. punktā.

Ja vēlāk radīsies nepieciešamība citām C kategorijas piesārņojošām darbībām izvirzīt kādas citas prasības, ņemot vērā direktīvu vai citu normatīvo aktu regulējumu, tad attiecīgais Ministru kabineta noteikumu saraksts tiks attiecīgi papildināts.

Tāpat tām ir saistošas prasības, kas izriet no dažādu nozaru noteikumiem (piemēram, vides prasības dzīvnieku novietnēm, vides prasības kokzāģētavām, vides prasības transportlīdzekļu remontdarbnīcām).
C reģistrācija pēc savas būtības ir procedūra, ko raksturo mazāks administratīvais slogs, jo tās ir darbības, kas ir mazāka mēroga nekā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības, līdz ar to tām ir citādāka procedūra. Paredzēts, ka C kategorijas piesārņojošas darbības var veikt tad, ja tās ir iekļautas C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrā (C reģistrs). C reģistrs ir Dienesta informācijas sistēmā izveidota un uzturēta datu bāze, kas sastāv no C reģistrācijām.

3) termins “iekārta” tiek pārsaukts par terminu “objekts”. Tas darīts, lai mazinātu terminoloģijas pārklāšanos, jo termins “iekārta” tiek lietots arī sadedzināšanas un atkritumu sadedzināšanas kontekstā, bet faktiskā nozīme atšķiras. Ar objektu ir saprotama stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar objekta pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas ietekmē emisiju vai piesārņojumu un tiek veiktas ar objekta darbību saistītā teritorijā. Objektā var tikt darbinātas viena vai vairākas iekārtas vai/un izmantotas viena vai vairākas ēkas, būves. Objekta vienības var atrasties arī dažādās blakus adresēs. 

4) likumprojekts tiek papildināts ar jaunu terminu “iekārta”, kas apzīmē tehnisku ierīci, laukumu, ēku vai būvi, kas objektā tiek izmantota noteiktu procesu veikšanai un nodrošina konkrētās piesārņojošās darbības izpildījumu. Ar iekārtu šī likuma ietvaros tiek saprastas atsevišķas ierīces (piemēram, gāzes apkures katls, krāsošanas iecirknis utt.), ēka (piemēram, viena dzīvnieku kūts), būve (piemēram, uzglabāšanas tvertne vai mēslu krātuve), savukārt ar objektu tiek saprasts viss komplekss, kurā veic vienu vai vairākas piesārņojošas darbības un saistītās palīgdarbības – tādējādi objekts var gan sastāvēt no vienas iekārtas (piemēram, viens apkures katls) un saistītām palīgdarbībām, ierīcēm, gan arī objektā var būt daudz un dažādas iekārtas, kas tiek izmantotas noteiktiem piesārņojošās darbības veikšanas posmiem. Likumprojektā vienlaikus tiek lietoti jēdzieni “objekts” un “iekārta”. Tas nozīmē, ka likumprojekta tvērums attiecas uz abiem jēdzieniem, ar objektu saprotot visu kopumu (iekārta/-as un visi palīgprocesi, palīgdarbības un tehniskie risinājumi), savukārt ar iekārtu saprotot atsevišķu ražošanas procesa iekārtas (sadedzināšanas iekārta, griešanas iekārta, cementa maisīšanas iekārta, notekūdeņu attīrīšanas iekārta). Līdz ar to likumprojektā apzināti tiek dažādās vietās lietoti šie jēdzieni – piemēram, atļaujas saņemšanas pienākums attiecas uz visu objektu, arī apturēšanas pienākums u.c. un savukārt normas par monitoringa veikšanu vai pārvietojamām iekārtām attiecas tieši uz iekārtu līmeni. 

5) tiek izmainīts termins “operators”, paredzot, ka tas ir persona vai iestāde, kas veic piesārņojošo darbību (iepriekš – profesionālo darbību);

6) termins “emisija” tiek papildināts ar jēdzienu “smaka”, jo tas ir viens no piesārņojuma veidiem līdzīgi kā troksnis. Tas tiek regulēts līdzīgi kā piesārņojošo vielu emisijas – operators uzsākot savu darbību veic ne tikai novērtējumu par savas darbības radītajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, bet arī par smaku emisijām un iekļauj šo informāciju emisiju limitu projektā, tam ir robežvērtība un ir iespējams veikt kontroles mērījumus. Smakas ir viens no piesārņojuma veidiem, par ko tiek saņemtas samērā daudz sūdzības. Piesārņojošās darbības rada smakas un atļaujās šis aspekts tiek regulēts. Termins “emisija” ietver punktveida un difūzus avotus. Jēdziens “difūzi avoti” ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra regulā (EK) Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk - regula 166/2006), kas ar 2028.gada 1.janvāri tiks aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa regulu (ES) 2024/1244 par rūpniecisko iekārtu vides datu ziņošanu, Rūpniecisko emisiju portāla izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.166/2006: “difūzi avoti" nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota”. Līdz ar to emisijas no difūziem avotiem ietver arī emisijas no laukumveida avotiem un citiem avotiem, kas nav definējami kā punktveida avoti.

7) termins “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” attiecināmi uz visefektīvāko un progresīvāko tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un - gadījumos, kad novēršana ir neiespējama, - samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai.
(1) Tehniskie paņēmieni ir labākie, ja tie ietver tādas tehnoloģijas un metodes, kuras izmantojot iespējams nodrošināt augstāko vides aizsardzības un klimata aizsardzības līmeni kopumā;
(2) Tehniskie paņēmieni ir pieejami, ja tie ir ekonomiski un tehniski pamatoti un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti vai ieviesti ražošanā Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības.
(3)  Jēdziens "tehniskie paņēmieni" ietver lietojamo tehnoloģiju un veidu, kādā objekts ir projektēts, uzbūvēts, uzturēts, darbināts vai demontēts.

8) likumprojekts tiek papildināts ar jaunu terminu "​​​​​​ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi", kas ir  vides snieguma līmeņu diapazons, kas sasniegts normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem;

9) likumprojekts tiek papildināts ar jaunu terminu "vides snieguma robežvērtība", kas ir atļaujā iekļauta saistoša vides snieguma vērtība, kas izteikta noteiktos parametros konkrētos apstākļos.

10) vēl jauns termins "vides sniegums" , kas ir sniegums, kas saistīts ar patēriņa līmeņiem, resursefektivitāti attiecībā uz materiāliem, ūdeni un energoresursiem, materiālu un ūdens atkalizmantošanu un atkritumu rašanos, kas izriet no Direktīvas 2024/1785 regulējuma.

2. pants. Likuma mērķis
Likumprojekta mērķis ir novērst vai ierobežot operatora radīto piesārņojumu, tai skaitā novērst vai samazināt piesārņojuma nodarīto kaitējumu videi, cilvēka veselībai vai īpašumam, kā arī novērst kaitējuma radītās sekas. Gadījumos, kad operatora radītā piesārņojuma novēršana nav iespējama – samazināt emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērst vai samazināt atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu cilvēka veselības un  vides aizsardzības līmeni kopumā. Vārdkopa “augsts vides aizsardzības līmenis” ir pārņemta no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - Direktīva 2010/75/ES) regulējuma. Direktīvas 2010/75/ES preambulas 12. punkts paredz “Atļaujā būtu jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā un, lai nodrošinātu, ka iekārta darbojas saskaņā ar vispārējiem principiem, kuri attiecas uz operatora pamatpienākumiem”. Direktīvā 2010/75/ES vēl šī vārdkopa atspoguļota direktīvas mērķī, regulējumā par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā arī saistībā ar atkāpēm, kuras var tikt noteiktas emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk – LPTP emisiju līmeņi). Atkāpjoties no direktīvas ietvara, pirmšķietami var secināt, ka “augsts vides aizsardzības līmenis” nozīmē apstākļus, kad netiek pārkāptas emisiju robežvērtības, objektam noteiktie emisiju limiti, LPTP emisiju līmeņi un valstī noteikti vides kvalitātes normatīvi. 

3. pants. Likuma darbības joma
Pants nosaka likuma darbības jomu – likums attiecas uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un regulē operatoriem saistošas prasības piesārņojuma novēršanā, kā arī valsts pārvaldes iestāžu kompetenci piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā.

4. pants. Kontrole un informācijas sniegšana
Likumā ietverto prasību kontroli, savas kompetences ietvaros, nodrošina Dienests.
Likumā ietverts regulējums par vides inspicēšanas plānu, tā ir prasība, kas izriet no Direktīvas 2024/1785. Vides inspicēšanas plāns ir jāpublicē Dienesta tīmekļvietnē un jāatjauno ne retāk, kā reizi sešos gados. Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks plāna saturu, objektu izvēles kritērijus, kontroļu veikšanas biežumu u.c. tajā iekļaujamo informāciju. Veikto kontroļu pārbaudes rezultātus Dienests publicē Valsts vides dienesta publisko datu reģistra mājaslapā (https://registri.vvd.gov.lv/vides-aizsardzibas-kontrole/zinojumi-par-a-b-un-c-iekartu-parbaudes-rezultatiem-pieejami-saisinati/). 

Pantā paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam, kas būs piemērots visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri tiks izdoti šī likuma ietvaros un kuros būs nepieciešams noteikt kārtību, kā tiek sniegta informācija sabiedrībai un Eiropas Savienības institūcijām. Deleģējums paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sniedzama informācija sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienības institūcijām par piesārņojošām darbībām un to radīto piesārņojumu.
Informācijas sniegšana sabiedrībai atteiksies ne tikai uz valsts iestādēm, bet arī uz operatoriem. 

Ar informācijas sniegšanu Eiropas Savienības institūcijām tiek saprasta dažādu ziņojumu iesniegšana, kas izriet no Latvijas saistībām, piemēram, ziņojums par A kategorijas objektiem tiek sniegts Eiropas Vides aģentūrai, kas ir Eiropas Savienības institūcija. Tostarp arī piemēram, direktīvas 2024/1785 15. panta 7. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jāinformē Eiropas Komisija par piešķirtajām atkāpēm no emisiju vai vides snieguma robežvērtībām ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās, norādot to pamatojumu un piemērojamos nosacījumus šo atkāpju piešķiršanai, kā arī citos gadījumos. 

Piemēram, attiecībā arī uz ziņojumiem, kas jāiesniedz saskaņā ar noteikumiem:
* par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām (šobrīd Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr.17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām");
* par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no iekārtām, kur izmanto organiskos šķīdinātājus (šobrīd Ministru kabineta 2013. gada 21. aprīļa noteikumi Nr.186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus"),
Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, kādi ziņojumi VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram" (turpmāk – LVĢMC) un Dienestam jāsagatavo, kādā kārtībā (ar ko saprotami termiņi un citi procesuāla rakstura noteikumi (procedūras)) tas notiks, kur publiskos, kādos termiņos un kam iesniegs. Tiks noteikts arī pienākums Dienestam un LVĢMC sagatavot noteiktu informāciju sabiedrībai gan par sadedzināšanas iekārtām, gan par iekārtām, kas patērē organiskos šķīdinātājus.

II nodaļā ietvertas vispārīgas prasības piesārņojošo darbību veikšanai.

5. pants. Vispārīgās prasības
Pantā ietvertas vispārīgas prasības operatoram. Piemēram, operatoram jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju, efektīvi jāizmanto enerģija (piemēram, izvēloties dažādus energoefektīvus risinājumus, izmantojot vairāk atjaunīgos energoresursus, ja iespējams veicinot arī to ražošanu, u.tml.), efektīvi jāizmanto materiāli un ūdensresursi, izvērtējot arī to iespējamu atkalizmantošanu, A kategorijas piesārņojošās darbības operatoriem ir jāievieš vides pārvaldības sistēma, jārūpējas, lai tiktu novērsta atkritumu rašanās. Gadījumos, kad atkritumi rodas, tos prioritārā secībā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādā, reģenerē vai – gadījumos, kad tas tehniski  un ekonomiski nav iespējams, – apglabā tā, lai tiktu novērsta vai samazināta jebkāda ietekme uz vidi u.c. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritārā secība ietver: atkritumu rašanās novēršanu; sagatavošanu atkārtotai izmantošanai; atkritumu pārstrādes veicināšanu; atkritumu reģenerāciju citos veidos; iegūstot enerģiju; un atkritumu apglabāšana. Operatoru pienākumi, kas izriet no Direktīvas 2024/1785/ES prasībām, ir ar  mērķi  atbalstīt enerģijas piegāžu dažādošanu, paātrināt pāreju uz atjaunīgo enerģiju un uzlabot energoefektivitāti, kā arī samazināt piesārņotāju emisijas to rašanās avotā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Šie ir vispārīgi pamatpienākumi, kuriem detalizētus kritērijus nevar sniegt, ņemot vērā plašo piesārņojošo darbību spektru. Piemēram, pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju, būs atbilstoši atļaujas nosacījumiem/robežlielumiem, izmantojamām tehnoloģijām. Pasākumi izriet no atļaujas nosacījumu un normatīvo aktu nosacījumu izpildes. Likumprojektā konkrētus pasākumus nav iespējams ietvert, jo gan piesārņojošās darbības, gan tajās pielietotās tehnoloģijas atšķiras, līdz ar to pasākumi var būt ļoti dažāda veida. Operators patstāvīgi izvēlas kādu pasākumu veikt/nodrošināt, lai izpildītu atļaujas nosacījumus. 

Attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisijas, Dienests, balstoties uz līdzšinējo praksi, sniedz sekojošus piemērus:
1) tiesību akti, kas regulē emisijas ūdens vidē nosaka, ka neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta. Vienā gadījumā konstatēts, ka vidē novadīti neatbilstoši attīrīti notekūdeņi. Minētais gadījums paredz izdot Dienesta lēmumu par veicamām rīcībām, lai novērstu neatbilstības. Operatora veicamie pasākumi ir, piemēram: kanalizācijas tīkla pieslēgumu inventarizācija, apkopes un regulāra notekūdeņu testēšana. Operatora pienākums tāpat ir sekot līdzi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstošai darbībai, lai nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanu (atbilstoša monitoringa veikšana).

2) otrā gadījumā arī vidē novadīti neattīrīti notekūdeņi un Dienests izdeva lēmumu par veicamām rīcībām, lai novērstu neatbilstības. Operatora veicamie pasākumi ir, piemēram: notekūdeņu uzkrāšana un to izvešana uz attīrīšanas iekārtām, kuras nodrošina atbilstošu attīrīšanu; ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūve; centralizēto kanalizācijas tīklu pieslēgumu izbūve. Plānotie pasākumi veicami, lai novērstu vides piesārņojumu, apturētu vides aizsardzības normatīviem aktiem neatbilstoši attīrītu notekūdeņu novadīšanu virszemes ūdeņos. Operatoram jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisijas, kā arī nodrošinātu vides kvalitātes normatīvu ievērošanu. Papildus operatora veicamie pasākumi, kas veicami notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības ietvaros var būt, piemēram: piesārņojuma novēršanas ietvaros – ienākošo uzkrāto notekūdeņu izvešana, līdz situācija tiek sakārtota līdz līmenim, kad tiek nodrošināts atbilstošs attīrīšanas process; aerācijas procesa atjaunošana līdz līmenim, kas nodrošina mikroorganismu/baktēriju pastāvīgu funkcionēšanu, regulāru notekūdeņu testēšanu u.c.

Panta 9.apakšpunktā paredzēts pienākums operatoriem katrai A kategorijas iekārtai, kurai attiecībā uz tās  galveno darbību ir publicēti lēmumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, sagatavot un ieviest vides pārvaldības sistēmu, nodrošinot nepārtrauktu tās efektivitātes novērtēšanu. 

Panta 10.apakšpunktā paredzēts arī pienākums A kategorijas piesārņojošām darbībām izvērtēt galvenās paredzētās tehnoloģijas, metodes un pasākumu alternatīvas. Prasība izriet no Direktīvas 2024/1785. Vienlaikus arī paredzēts, ka gadījumos, kad to nosaka attiecīgie tiesību akti, jānovērtē savas piesārņojošās darbības ietekme uz vidi, kad tas nepieciešams saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem vai jāsagatavo dokumentācija, kas tiek prasīta saistībā ar rūpniecisko avāriju novēršanas jomas tiesību aktiem. Šīs normas nenozīmē to, ka būs atkārtoti jāveic ietekmes novērtējums, ja tāds jau ir veikts vai tehniskie noteikumi saņemti vai rūpniecisko avāriju novēršanas jomas dokumentācija izstrādāta. Šīs normas būs piemērojamas tad, kad attiecīgās procedūras nebūs veiktas. 

Panta 11. apakšpunkts paredz, ka operatoram  ir pienākums nekavējoties apturēt objekta darbību pilnībā vai daļēji, ja operators konstatē, ka atļaujas nosacījumu pārkāpums rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai līdz brīdim kamēr ir atjaunota atbilstība atļaujas nosacījumiem, kas izriet no Direktīvas 2024/1785 8. panta regulējuma. 


6. pants. Piesardzības pasākumi
Pants paredz dažādus piesardzības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu vides piesārņojuma risku. Šis regulējums ir līdzīgs jau esošajam regulējumam, bet tiek sašaurināts subjektu loks – prasības attiecināmas uz operatoriem, kā arī netiek pārņemtas prasības par piesārņotas vietas sanāciju, jo šis regulējums tiks iekļauts Vides aizsardzības likumā, kā arī par monitoringu un A kategorijas piesārņojošo darbību operatoriem izvirzāmo prasību lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, jo šīs prasības jau atspoguļotas citos likumprojekta pantos. Attiecībā uz meteoroloģiskiem apstākļiem šīs normas piemērošana var atšķirties atkarībā no piesārņojošas darbības specifikas, piemēram, tā var būt sarežģīti īstenojama attiecībā uz dzīvnieku novietnēm. Pirms dzīvnieku novietnes ierīkošanas tiek vērtētas iespējamās ietekmes (t.sk. nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu ietekme), tās tiek vērtētas pirms būvniecības, ņemtas vērā un nodrošinātas būves ekspluatācijas laikā. Dzīvnieku labturības prasības nodrošināmas ņemot vērā meteoroloģisko apstākļu risku. Šo punktu piemēro ievērojot konkrētās piesārņojošās darbības specifiku.

7. pants. Operatora pienākumi darbības nodrošināšanai
Pantā paredzēts operatora pienākums regulāri informēt un apmācīt savus darbiniekus par veicamo piesārņojošo darbību un ar to saistītiem riskiem. Svarīgi, lai objektā strādājošie darbinieki zinātu par piesārņojošās darbības specifiku, saprastu veicamās rīcības, lai nerastos negadījumi un avāriju situācijas, kā arī zinātu kā rīkoties tajos gadījumos, kad šādas situācijas rodas, kā arī lai varētu operatīvi novērst negadījumu vai avāriju sekas.

8. pants. Operatora un Dienesta rīcība normatīvo aktu prasību vai atļaujas nosacījumu pārkāpumu gadījumos
Pants paredz operatora pienākumu nekavējoties ziņot Dienestam, ja ir pārkāptas atļaujā vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar likumprojekta 17. panta trešo daļu (atsevišķām sadedzināšanas iekārtu C reģistrācijām) vai vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības vai ir apdraudēta to turpmākā ievērošana. Ja iestājas kāds no šiem gadījumiem, tad operators rīkojas tā, lai novērstu turpmākus pārkāpumus un atjaunotu darbības atbilstību atļaujā vai lēmumā iekļauto prasību un vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus Dienestam tiek paredzēta iespēja operatoram uzdot veikt jebkurus papildpasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu turpmākos pārkāpumus un atjaunotu darbības atbilstību atļaujas un normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā Dienests ir konstatējis pārkāpumu un, lai to novērstu, Dienests var operatoram uzdot veikt papildus pasākumus. Šīs prasības izriet no Direktīvas 2024/1785.

Ja atļaujas nosacījumu pārkāpums ietekmē dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras, Dienesta pienākums ir informēt potenciāli ietekmētos dzeramā ūdens piegādātājus vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par pārkāpumu un pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu vai ierobežotu radītā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, pārņemot Direktīvas 8. panta 6. punkta prasības. Tas nozīmē, ka tikai tādos gadījumos, kad var ietekmēt  dzeramā ūdens resursus vai notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras nevis visos gadījumos, kad konstatējams normatīvo aktu prasību vai atļaujas nosacījumu pārkāpums. 

9. pants. Operatora un Dienesta rīcība vides piesārņojuma, avāriju un avāriju draudu gadījumā 
Pants paredz operatora pienākumu nekavējoties ziņot Dienestam, ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi vai avārijas vai tās draudu rašanās gadījumā. Ja iestājas kāds no šiem gadījumiem, tad operators rīkojas tā, lai atjaunotu objekta normālu darbību visīsākajā laikā un veic pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību. Vienlaikus Dienestam tiek paredzēta iespēja operatoram uzdot veikt jebkurus papildpasākumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu objekta normālu darbību, novērstu turpmākos pārkāpumus un novērstu avārijas rašanās iespējamību. Šīs prasības izriet no Direktīvas 2024/1785.

Saskaņā ar šī likuma 1. panta regulējumu piesārņojums ir operatora rīcības izraisīta emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai negatīvi ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu. 

Savukārt jēdziens "avārija" šajā likumā nav nodefinēts, bet ar avāriju saprot negadījumu, kas noticis negaidīti un bez nodoma, kas tipiski rezultējas bojājumā vai ievainojumā (angliski: Accident - an unfortunate incident that happens unexpectedly and unintentionally, typically resulting in damage or injury). Avārijas draudi (avārijas situācija) - neliela lokāla ķīmisku vielu noplūde, degšana mazā platībā, neparedzēti elektrības atslēgumi, kas var ietekmēt ražošanas procesus, kā rezultātā situācija var eskalēties un kļūt nekontrolējama.

Tā kā tehnoloģiskie procesi dažādos objektos ir ļoti atšķirīgi, tad nav iespējams likumā definēt vispārīgus nosacījumus vai kritērijus, kas katrā gadījumā būs avārija vai tās rašanās draudi. Avārija var būt, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu noplūde, savukārt draudi iespējams būs jau tad, kad ķīmisko vielu uzglabāšanas tvertnēm būs radušās plaisas, pa kurām ķīmiskās vielas var noplūst.

Zemāk sniegti daži piemēri avārijas draudiem:
1. Cieto sadzīves atkritumu poligonā, angārā no sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtas izcēlies lokāla mēroga ugunsgrēks nelielā platībā, ko izdodas lokalizēt operatoram pašu spēkiem un ierodoties Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienestam (turpmāk - VUGD) tiek pilnībā likvidēts.
2. Sadzīves notekūdeņu sūkņu stacijā notiek elektrības atslēgums, īsā laika periodā komunālā saimniecība to konstatē un atjauno elektrības padevi sūkņu stacijai, neattīrīti kanalizācijas notekūdeņi nelielā daudzumā no kontrolakas izplūst vidē ap kontrolaku pie sūkņu stacijas.
3. Uzņēmumā ir izvietota cisterna, kas paredzēta apkurei izmantojamas marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanai. No cisternas uz apkures iekārtu izveidotajā dīzeļdegvielas vadā, savienojuma vietā notiek dīzeļdegvielas noplūde, kas uzreiz ir atklāta, noslēgti pievadkrāni un dīzeļdegvielas noplūde tiek apturēta un ar absorbenta palīdzību savākta.

Zemāk sniegti daži piemēri avārijas situācijai:
1. Cieto sadzīves atkritumu poligonā, angārā no sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtas izcēlies lokāls ugunsgrēks, ko operatoram pašu spēkiem nav izdevies likvidēt un notikusi tālāka šķirotu atkritumu ķīpu aizdegšanās, ugunsgrēks strauji izplatās angārā, kā rezultātā deg angārs ar tajā esošiem atkritumiem, ražošanas iekārtas un tehnikas vienības.
2. Sadzīves notekūdeņu sūkņu stacijā notiek elektrības atslēgums, ilgstošā laika periodā no sūkņu stacijas neattīrīti notekūdeņi plūst apkārtējā vidē, kā arī nokļūst novadgrāvī un ieplūst upē, informācija par noplūdi tiek saņemta no iedzīvotājiem/zvejniekiem. Lai novērstu sekas, nepieciešams tīrīt novadgrāvi, ekskavēt lielu piesārņotās grunts apjomu. Tiek iesaistīta pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs u.c. institūcijas piesārņojuma novēršanai.
3. Uzņēmumā ir izvietota cisterna, kas paredzēta apkurei izmantojamas, marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanai. No cisternas uz apkures iekārtu izveidotajā dīzeļdegvielas vadā, savienojuma vietā notiek dīzeļdegvielas noplūde. Ilgstošā laika periodā dīzeļdegviela lielā daudzumā nokļūst uzņēmumā esošajā lietus kanalizācijas sistēmā un tālāk ūdenstilpē, kā rezultātā tiek iesaistīts VUGD, pašvaldība, pašvaldības komunālie dienesti, bīstamo atkritumu apsaimniekotājs/i, lai novērstu izraisītā piesārņojuma sekas.
 
Pantā paredzēts arī, ja operatora piesārņojums būtiski ietekmē dzeramā ūdens resursus, vai – netiešas novadīšanas gadījumā – notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras, Dienests informē potenciāli ietekmētos dzeramā ūdens piegādātājus vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus, kurus skar īstenotie pasākumi, lai novērstu vai labotu kaitējumu, ko šis piesārņojums rada cilvēka veselībai un videi. Būtiskuma apstākļi jeb tā ietekme ir vērtējama katrā situācijā individuāli, ņemot vērā iespējamo vides piesārņojumu, vai avāriju iestāšanās risku, apdraudējuma iestāšanas varbūtību.                          

Piesārņojošas darbības atļaujās ir paredzētas prasības ziņošanai par šajā pantā minētajām situācijām (avāriju gadījumā, nekavējoties informēt Dienestu pa tālruni 26338800, sniedzot ziņas par avārijas vietu un laiku, iespējamo vides piesārņojuma raksturu un apjomu, kā arī par veiktajiem pasākumiem avārijas seku likvidācijai). Dienestā darbojas Operatīvās koordinācijas centrs, kurš strādā 24/7 un līdz ar to operatoriem ir iespēja ziņot nekavējoties jebkurā diennakts laikā.

10. pants. Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi
Pants paredz piesārņojošo darbību ierobežojumu - operatoram jārēķinās, ka viņš piesārņojošo darbību nedrīkst uzsākt, ja veicot konkrēto piesārņojošo darbību var tikt vai ir pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi un ja attiecīgā darbība var palielināt kopējās emisijas teritorijā, savukārt cita veida piesārņojoša darbība būtu pieļaujama. Šādos gadījumos Dienests atļauju neizdod un nereģistrē jaunas C kategorijas piesārņojošas darbības. Šis regulējums ir attiecināms uz gadījumiem, kad jauns operators vēlas uzsākt jaunu piesārņojošo darbību teritorijā, kur ir risks, ka var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi. Tomēr, ja ir pārsniegts augsnes/grunts kvalitātes kritiskais robežlielums (C vērtība) vai pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, ir veicama teritorijas sanācija - tādā gadījumā līdz teritorijas sanācijai nedrīkst uzsākt jebkuru piesārņojošo darbību. Šāds regulējums ir spēkā jau šobrīd.
Šādu ierobežojumu nepiemēro, ja darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu nodrošināšanai. 
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju izņēmums nepieciešams, jo:
-     Aizsardzības ministrija vai tās padotībā esoša iestāde pārrauga un kontrolē savā valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, to izpēti un sanāciju, tai skaitā veic monitoringu un plāno sanāciju tam paredzētā budžeta ietvaros. Aizsardzības ministrija izvērtē piesārņojuma radītos draudus un nosaka prioritātes, ņemot vērā primāro uzdevumu – valsts aizsardzību.
-     Dienests, izsniedzot atļaujas piesārņojošai darbībai, tās izsniedz konkrētai adresei. Lai gan katram militārajam objektam ir viena adrese, to platības daļā gadījumu ir lielas, ietverot vairākus kadastrus un zemes vienības (piemēram, Ādažu nacionālais mācību centrs, Nacionālo Bruņoto Spēku Aviācijas bāze, militārais poligons “Mežaine”, kas atrodas Kuldīgas novada Raņķu pagastā un citi). Tādēļ, piemēram, būtu nepamatoti neļaut būvēt jaunu degvielas uzpildes staciju vai aizliegt veikt autoremontdarbus, ja plašajā militārā objekta teritorijā jau darbojas kāda degvielas uzpildes stacija vai nelielā daļā atrodas lokāls piesārņojums.

Piemēram, noteiktā teritorijā ir vai var tikt pārsniegts, piemēram, gaisa kvalitātes normatīvs, tad šajā teritorijā nedrīkst uzsākt tādu piesārņojošo darbību, kura var palielināt kopējās emisijas gaisā (piemēram, izvietot katlu māju, atkritumu sadedzināšanas iekārtu u. tml.), savukārt cita veida piesārņojoša darbība būtu pieļaujama (piemēram, ir pieļaujams izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas teritorijā, kur ir pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība nevar palielināt kopējās piesārņojošo vielu emisijas gaisā).

11. pants. Emisiju limiti, emisiju vai vides snieguma robežvērtības, līmeņi un vides kvalitātes normatīvi
Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt emisiju limitus, kas noteikti atļaujā vai lēmumā.
"Normālos darbības apstākļos" nozīmē to, ka objekts darbojas parastajā režīmā, nav novēroti darbības traucējumi, iespējamās noplūdes u. tml. situācijas. 

Pants paredz vairākus elementus, kas jau šobrīd ir spēkā esošajā likumā – emisiju limiti, robežvērtības, kā arī A kategorijas objektiem – LPTP emisiju līmeņi.

Emisiju limiti ir individuāli limiti, kas tiek izvirzīti katrai atsevišķai piesārņojošai darbībai, lai nodrošinātu to, ka konkrētā darbība nepārsniedz emisijas robežvērtības, A kategorijām - LPTP emisiju līmeņi, kā arī vides kvalitātes normatīvus noteiktā teritorijā. Emisiju limiti tiek noteikti piesārņojošas darbības atļaujā. Sadedzināšanas iekārtām tādus varēs noteikt arī lēmumā papildus C reģistrācijai. Emisiju limiti tiek noteikti emisijām gaisā un emisijām ūdenī. Attiecībā uz emisijām gaisā regulējums par emisijas limitiem izriet no šī likumprojekta. Emisiju limiti attiecībā uz emisijām ūdenī tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos. Regulējums par emisiju limitiem emisijām gan gaisā, gan ūdenī ir jau šobrīd spēkā un Dienests to piemēro.

Emisiju robežvērtības savukārt ir noteiktas dažādu nozaru vides aizsardzības tiesību aktos – piemēram, tiesību aktos par vides prasībām sadedzināšanas iekārtām, atkritumu sadedzināšanas iekārtām u.c.

LPTP emisiju līmeņi tiek definēti Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Ja noteiktai nozarei nav izdots īstenošanas lēmums, tad atsevišķi emisiju līmeņi ir definēti arī vadlīniju dokumentos.

Dienests nosaka visstingrākās sasniedzamās emisiju robežvērtības iekārtā, piemērojot LPTP un ņemot vērā ar LPTP saistīto emisiju līmeņu pilnu diapazonu, lai nodrošinātu, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar LPTP saistītos emisiju līmeņus, kas noteikti lēmumos par LPTP secinājumiem. 

Svarīgs aspekts, kas ietekmē piesārņojošo darbību un tās veikšanas parametrus ir attiecīgi vides kvalitātes normatīvi, kas noteikti valstī, lai būtu iespējams saglabāt labu vides kvalitāti. Vides kvalitātes normatīvi – ūdens robežlielumi, gaisa robežlielumi un mērķlielumi, augsnes un grunts kvalitātes robežlielumi un mērķlielumi, trokšņa un smaku robežlielumi. Vispārējais regulējums par vides kvalitātes normatīviem tiks iekļauts Vides aizsardzības likumā - trokšņa un augsnes/grunts kvalitātes normatīvi, savukārt jau specifiski normatīvi, piemēram, gaisa un ūdens kvalitātes normatīvi, kā arī smaku robežlielumi - nozaru likumos (gaisa un ūdens). Piesārņojošas darbības emisijas nedrīkst pārsniegt attiecīgu vides kvalitātes normatīvu. Tas ir īpaši svarīgi teritorijās, kur jau šobrīd esošais piesārņojuma līmenis ir paaugstināts vai kur pastāv risks šos robežlielumus pārsniegt dažādu darbību veikšanas rezultātā (rūpniecības, transporta, apkures u.c.). Lai neradītu pieļaujamā piesārņojuma līmeņa jeb noteikto vides kvalitātes normatīvu pārsniegumus un esošo situāciju nepasliktinātu vēl vairāk, šādās teritorijās neizdod atļaujas jaunām piesārņojošām darbībām un jau esošiem objektiem nav iespējams paplašināties. Gan emisiju limiti, gan robežvērtības, gan A kategorijas piesārņojošām darbībām- LPTP emisiju līmeņi - ir operatoram jāievēro, lai nepasliktinātu vides kvalitāti noteiktā teritorijā.

Ņemot vērā, ka ir ļoti daudz un dažādu piesārņojumu veidu un avotu, lai regulētu un atvieglotu vides kvalitātes normatīvu ievērošanu, kā arī, lai piemērojamās prasības būtu līdzvērtīgas, nepieciešams normatīvais regulējums, kas nosaka emisiju vai vides snieguma robežvērtības. Tādēļ tiek dots deleģējums Ministru kabinetam pieņemt noteikumus par "Emisiju robežvērtībām vai vides snieguma robežvērtībām", kuros tiks norādīta informācija par to, kā nosaka atļaujas nosacījumus dažādu emisiju veidiem, to limitiem, robežvērtībām un līmeņiem, vides snieguma robežvērtībām un veicamo monitoringu, pārņemot Direktīvas 2024/1785 15. panta 2., 3 un 4. punkta prasības, kā arī kritērijiem, kas tiek izvērtēti piešķirot atkāpes konkrētu emisiju robežvērtībām gan normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, gan ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās, kas ir sasaistāms ar deleģējumu Ministru kabinetam, kas norādīts šī likumprojekta 29. pantā, pārņemot Direktīvas 2024/1785 II pielikuma prasības.  

Ministru kabineta noteikumi detalizētāk noteiks, ka A kategorijas atļaujās emisiju robežvērtības vai raksturlielumus, pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, ņemot vērā iekārtas tehniskos raksturlielumus, ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus. Emisiju robežvērtības nosaka tā, lai atbilstu stingrākajam iespējamam sasniedzamam līmenim normālos darbības apstākļos, balstoties uz operatora izvērtējumu un monitoringa rezultātiem. B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, iekārtas ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Ja iekārtas radīto emisiju limitam nav piemērojamu emisijas robežvērtību, B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus. 

12. pants. Stacionāro piesārņojuma avotu radītā gaisa piesārņojuma un smaku emisiju novērtēšana
Likumprojektā iekļauti smaku ierobežošanas jautājumi, kas līdz šim ir bijuši risināti likuma “Par piesārņojumu” ietvaros. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks prasības smaku ierobežošanai, smaku noteikšanas metodes un kontroles kārtību. Minēto noteikumu prasības pamatā tiks attiecinātas uz A, B kategorijas atļauju un C reģistrācijas piesārņojošās darbības veicējiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības. Paredzēts, ka par noteikumos noteikto prasību pārkāpumiem tiks piemērotas soda sankcijas, kas izriet no šī likumprojekta. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos tiks iekļautas arī prasības, kas izriet no spēkā esošā likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešās, ceturtās un piektās daļas - Īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām, ņemot vērā šo normu tehnisko raksturu. Minētās prasības attiecināmas uz ostu termināļiem, kas noteiktos apjomos pārkrauj dažādus produktus, kas rada gaisa piesārņojumu un traucējošas smakas. Organiskā mēslojuma izkliedēšana uz lauksaimniecības zemēm var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr šī darbība nav uzskatāma par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, tiks noteikts, ka kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.

Tā kā piesārņojošās darbības tiek veiktas dažādās teritorijās, kurās ir dažāds esošais gaisa piesārņojuma līmenis, kā arī katrai piesārņojošajai darbībai ir sava specifika arī attiecībā uz radītajām emisijām, tad katrā atsevišķā gadījumā tiek vērtēta piesārņojošā darbība un izvirzītas attiecīgas prasības attiecībā uz emisijām, ko ļauts radīt konkrētiem emisiju avotiem, kas atrodas konkrētajā objektā. Pieļaujamie emisijas limiti tiek noteikti, veicot gaisa un smaku novērtējumu emisiju limita projekta veidā. Emisiju limitu izstrādes gaitā tiek vērtēts, lai konkrētais limits nepārsniegtu gan normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības, gan arī LPTP emisijas līmeņus (tie attiecināmi uz A kategorijas darbībām), gan arī gaisa aizsardzības un smaku jomas normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes un smaku normatīvus.

Ja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības rezultātā piesārņojošo vielu emisija izraisa vai var izraisīt traucējošu smaku, operators izstrādā smaku emisijas limita projektu, ievērojot normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi minētos nosacījumus, ciktāl šie normatīvie akti nav pretrunā ar šiem noteikumiem, kā arī novērtē kopējo ietekmi, ņemot vērā blakus esošu operatoru radīto smaku emisiju.
 
Operators minēto emisijas limita projektu pievieno iesniegumam A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai vai pārskatīšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 

Vienlaikus tiek paredzētas tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus stingrākam smaku regulējumam savā pašvaldībā, ņemot vērā, ka katrā pašvaldībā var būt atšķirīga situācija. Paredzēts, pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti šī likumprojekta ietvaros tiks saskaņoti un apstiprināti atbilstoši “Pašvaldību likumam” noteiktajā kārtībā, lai nedublētu "Pašvaldību likumā" noteiktās prasības un pastāvošo saistošo noteikumu saskaņošanas kārtību.

13. pants. Operatora veiktais monitorings
Pants nosaka regulējumu par operatora veikto monitoringu, kuru veic saskaņā ar atļaujā norādītajām prasībām vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar 17. panta trešo daļu (atsevišķām C kategorijas sadedzināšanas iekārtām). Monitorings nepieciešams, lai varētu pārliecināties vai piesārņojošās darbības rezultātā nerodas emisiju limitu, robežvērtību vai A kategorijas piesārņojošām darbībām – LPTP emisiju līmeņu – pārsniegumi. Prasības monitoringam tiek izvirzītas atļaujās un paredz individuālu parametru kontroli dažādās vidēs, piemēram, augsnē, ūdenī, gaisā u.tml. Likumprojektā akcentēti būtiskākie monitoringa nosacījumi:
1) monitorings jāveic saskaņā ar atļaujas/normatīvo aktu prasībām;
2) operators ir atbildīgs par monitoringa datu precizitāti un patiesumu, iekārtai monitoringa veikšanas brīdī ir jādarbojas normālos darbības apstākļos (stabili ikdienas darbības apstākļi, kas neietver palaišanas un apturēšanas periodus). Operators nodrošina pareizu mērīšanas vietu, pareizu laiku u.c. apstākļus, kas atkarīgi no operatora. 
3) emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā, attiecībā uz gaisa kvalitātes monitoringu ir citādākas prasības, kas ir noteiktas Gaisa aizsardzības likumā.
4) Dienests var pieprasīt operatoram veikt papildu mērījumus, lai novērtētu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi, pamatojot šo mērījumu nepieciešamību.
5) A kategorijas piesārņojošo darbību operatori vismaz reizi 4 gados veic pazemes ūdens un reizi 9 gados – augsnes monitoringu, ja vien atļaujā nav noteikta cita regularitāte, kas pamatota ar piesārņojuma draudu novērtējumu. 
Attiecībā uz 5. apakšpunktu augsnes un pazemes ūdeņu monitoringa termiņš ir mainīts pamatojoties uz Direktīvu 2024/1785 (monitoringa termiņš mainīts no pazemes ūdenim 5 gadi, bet augsnei - 10 gadi).

Attiecībā uz A kategorijas piesārņojošām darbībām piemērojamo regulējumu monitoringa veikšanai, norādām, ka šī tiesību norma paredz regulāru monitoringa veikšanu. Periodiskā monitoringa biežumu Dienests nosaka atļaujā katrai atsevišķai iekārtai. Saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, ja vien atļaujā nav noteikts savādāk, ir norādīts minimālais mērījumu biežums, bet mērījumus, izvērtējot situāciju, var veikt arī biežāk.

Atļaujā Dienests var izvirzīt prasības veikt biežāku monitoringu, izvērtējot kādu konkrētu darbību, piemēram: ķīmiskā ražošana vai metālapstrāde (iekārtas organisko ķīmisko vielu ražošanai vai iekārtas melno metālu apstrāde). Atļaujā iespējams tiks iekļauti citi monitoringa veikšanas parametri - prasības biežākai monitoringa veikšanai, ņemot vērā objekta specifiku (kur tiek uzglabātas vielas, vai pastāv risks noplūdēm uz ūdens caurlaidīga seguma, cauruļvadu izvietojums u.c.), kaut to nenosaka kāds konkrēts attiecīgo jomu regulējošs normatīvais akts. Tas nepieciešams, lai iegūtu informāciju un varētu viennozīmīgi pārliecināties, ka veiktā darbība nerada kaitējumu videi.

Pantā paredzēts, ka Dienests operatoram var pieprasīt veikt papildus mērījumus. Tas būs piemērojams gadījumos, ja pastāvēs aizdomas, ka operatora darbībā tiek pārsniegti izvirzītie emisijas limiti, emisijas robežvērtības vai A kategorijas piesārņojošām darbībām - ar LPTP saistītie emisijas līmeņi, kā arī gadījumos, kad par objekta darbību būs sūdzības, vai uz aizdomu pamata, ka ir jauns papildus piesārņojumus, vai arī esošie monitoringa dati rada bažas par to patiesumu. Šī norma ir jāiekļauj likumprojektā un faktiski caur administratīvajiem aktiem (atļaujas, lēmumi par veicamajām rīcībām) jau šobrīd šāda prakse tiek piemērota, ja tiek saņemtas sūdzības par gaisa kvalitāti, kā arī citos gadījumos, kad pastāv augsts vides piesārņojuma risks. Apstrīdēt šo varēs saskaņā ar Administratīvā procesa likumā norādīto.

Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju vai lēmumā norādītājām prasībām, kurā norādīti nosakāmie parametri vai noteiktas piesārņojošās vielas (jebkuras, kas var izraisīt piesārņojumu), paraugu ņemšanas un paraugu mērījumu vietas, mērījumu biežums,  standarti vai metodes, ko izmanto paraugu ņemšanai, mērījumiem un laboratorijas analīžu veikšanai u.tml. 
Izvēloties un iekļaujot iesniegumā atļaujas saņemšanai šo noteikumu minētās metodes, kā arī kontrolējamos parametrus un monitoringa biežumu, operators ņem vērā attiecīgās metodes precizitāti, izmaksas, emisijas mainību noteiktā laikposmā un piesārņojošās darbības radīto risku videi.

Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kas ietver izvirzāmās prasības piesārņojošas darbības monitoringam un kārtību, kādā operators kontrolē emisiju apjomu un veic monitoringu, un arī noteikumus par piesārņojošās darbības pārskata veidlapas aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību. 

Likumprojekta 13. panta sestās daļas 1. punktā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdod noteikumus, kas ietver izvirzāmās prasības piesārņojošas darbības monitoringam un kārtību, kādā operators kontrolē emisiju apjomu un veic monitoringu, tie ir pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai", kuros pēc likumprojekta spēkā stāšanos tiks veikti grozījumi, kā arī uz šī deleģējuma pamata var tiks izdoti arī citi Ministru kabineta noteikumi likumā noteiktā pilnvarojuma robežās.

Likumprojekta 13.panta sestās daļas 2.punktā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības, kas nosaka piesārņojošās darbības pārskata veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību, tie ir pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", kuros pēc likumprojekta spēkā stāšanos tiks veikti grozījumi. 

14. pants. Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs
Pantā ietverts regulējums par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas ir Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – Centrs) izveidots reģistrs ar mērķi informēt plašāku sabiedrību par piesārņojošo darbību radītajiem izmešiem un atkritumiem. Centrs ir kompetentā iestāde, kas uztur reģistru, un tas pieejams Centra tīmekļvietnē https://prtr.lvgmc.lv/.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ir izveidots saskaņā ar Regulas 166/2006 prasībām, kas no 2028.gada 1.janvāra tiks aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Regulu Nr. 2024/1244 par rūpniecisko iekārtu vides datu ziņošanu, Rūpniecisko emisiju portāla izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 166/2006. Regulā Nr. 2024/1244 norādīts, ka noteiktās ziņošanas prasības jāpiemēro no 2027.pārskata gada, bet 2026. pārskata gadam jāturpina piemērot Regulu Nr.166/2006.

Latvijas Piesārņojošo vielu pārneses reģistrs ir izveidots Eiropas Savienības Divpusējās partnerības, Austrijas un Latvijas, projekta LV/2004/ENV/02 “Datu paziņošana par acidifikāciju, eitrofikāciju un kopējo piesārņojumu” ietvaros. Reģistrs satur informāciju par objektiem, kuru darbībai ir nepieciešams saņemt atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Reģistra dati katru gadu tiek iegūti no lielākajiem vides piesārņotājiem - objektu operatoriem, kuri ir saņēmuši A vai B kategorijas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Līdz ar to Piesārņojošo vielu reģistrā ir iekļauta plašāka informācija par vides piesārņotājiem, nekā to nosaka Regula 166/2006. Informācija reģistrā tiek apkopota no ikgadējiem valsts statistikas pārskatiem "Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību", "Nr.2-Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" un "Nr.3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem". Tā kā dati un informācija par emisijām gaisā, ūdenī un atkritumiem tiek vākta un apkopota katru gadu, tad Latvija atteicās no speciālas datu vākšanas (izstrādājot speciālu datu vākšanas formu) tieši Regulas 166/2006 vajadzībām, bet pārveidoja jau esošās emisiju datu bāzes un iestrādāja tur Regulas 166/2006 prasības un kritērijus. Arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidoti savi piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri. LVĢMC rīcībā ir visi dati, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas šī reģistra uzturēšanai un LVĢMC šo reģistru ir izveidojis un uztur jau kopš 2005. gada un LVĢMC šī funkcija ir nodota ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts starp VARAM, kura funkcijas attiecībā uz vides aizsardzības jomu šobrīd pārņēmis KEM, un LVĢMC. 


Likumprojekta III nodaļā ir regulējums par piesārņojošo darbību iedalījumu, atļaujām un C reģistrāciju

15. pants. Piesārņojošu darbību iedalījums un kategorijas noteikšana
Tāpat kā līdz šim, likumprojektā ir paredzēts piesārņojošo darbību iedalījums A, B un C kategorijās. A kategorijas piesārņojošās darbības atbilst Direktīvas 2024/1785 I pielikumā noteiktajām darbībām, savukārt B un C kategorijas piesārņojošo darbību saraksti ir nacionāla līmeņa saraksti, kas paredzēti, lai nodrošinātu piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un vienlaikus, lai īstenotu dažādu vides aizsardzības jomas mērķu sasniegšanu (prasības ūdens kvalitātes nodrošināšanai, augsnes aizsardzības aspekti, prasības gaisa kvalitātes nodrošināšanai, prasības atkritumu apsaimniekošanai).

Paredzēts, ka veicot dažādas vai vairākas vienas kategorijas piesārņojošās darbības vienā objektā ir jāsaņem viena atļauja, kurai izvirzītas visstingrākās vides aizsardzības prasības vai jāveic viena C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija. Visstingrākās vides aizsardzības prasības tiek izvirzītas A kategorijas piesārņojošām darbībām, tad B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām. Gadījumos, kad operators nevar noteikt savas piesārņojošās darbības kategoriju - viņš var konsultēties ar Dienestu un noskaidrot par savas piesārņojošās darbības kategoriju. 

Piesārņojošo darbību ir aizliegts sadalīt divās vai vairāk daļās, lai izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas. Ja darbības ir sadalītas, Dienests var pieņemt lēmumu summēt objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu. Dienests izvērtē vai konkrētajā situācijā ir piemērojama minētā likuma norma par iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu summēšanu, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju.

Regulējums izriet no Direktīvas 2024/1785, kas paredzēts, lai novērstu situācijas, kad darbības tiek mākslīgi sadalītas, lai tādējādi izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas. Šis attiecināms uz gadījumiem, kad ir manāmas mākslīgas sadalīšanas pazīmes vai arī tiek pakāpeniski palielināta objekta jauda, bet lai izvairītos no atļaujas saņemšanas, tiek veidoti jauni uzņēmumi, ar nolūku saņemt zemākas kategorijas atļauju vai C reģistrāciju. Šīs normas mērķis nav mākslīgi apvienot objektus, kuriem nav savstarpējas saistības un nav manāmas mākslīgas sadalīšanas pazīmes, bet gan summēt darbības ar vienādu vai līdzīgu ietekmi vai emisijām, kas ietekmē vienu un to pašu teritoriju. 

Vienlaikus norādāms, ka attiecībā uz nozares specifisko prasību piemērošanu sadedzināšanas iekārtām ir piemērojama cita pieeja kā atļauju izsniegšanas gadījumā. Sadedzināšanas iekārtu regulējums atļauj arī atsevišķas daļas nesummēt, taču šāda pieeja netiek piemērota attiecībā uz atļaujas kategorijas noteikšanu. Sadedzināšanas iekārtu gadījumā summēšana tiek noteikta, lai saprastu kādas emisiju robežvērtības piemērot, bet atļauju izsniegšanas procesā tas tiek darīts, lai aptvertu visas veiktās darbības radīto ietekmi vienā teritorijā. Vēršam uzmanību, ka šādas prasības izriet no divu atsevišķu jomu direktīvām, kur šāda atšķirīga pieeja tiek piemērota.

No Direktīvas 2024/1785 izriet, ka tiek samazināta robežvērtība cūku un mājputnu vietu skaitam audzēšanas iekārtās, lai daudz vairāk šo iekārtu tiktu iekļautas A kategorijas atļauju darbības jomā, ņemot vērā, ka lopkopība rada ievērojamas piesārņotāju emisijas gaisā un ūdenī. Eiropas Komisija līdz 2026.gada 1.septembrim izstrādās ekspluatācijas noteikumus atbilstoši labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk - LPTP). 

Visu kategoriju piesārņojošo darbību saraksti tiks noteikti Ministru kabineta līmenī, kam ir paredzēts attiecīgs deleģējums likumprojektā. Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu", kura 1. pielikumā pašreiz noteiktas A kategorijas piesārņojošās darbības. Lai neveidotos situācija, ka šis saraksts zaudē savu spēku un šī panta 2. daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi vēl nav pieņemti, tad likumprojektā tiek paredzēts attiecīgs pārejas noteikums. 

16. pants. Atļauja
Pants paredz regulējumu par piesārņojošas darbības atļaujām. Netiek plānots mainīt esošo kārtību attiecībā uz A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – tām, tāpat kā līdz šim būs jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un veicot darbību jāievēro atļaujā ietvertās prasības. Dienests atļauju izsniedz piesārņojošai darbībai konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku.

Saskaņā ar Direktīvas 2024/1785 prasībām paredzēts, ka atļauja tiek izdota gan gadījumos, kad darbība tiek uzsākta, gan arī gadījumos, kad darbībā tiek veiktas būtiskas izmaiņas. Šis regulējums ir paredzēts jau šobrīd un faktiski nodrošina to, ka veicot būtiskas darbības izmaiņas, tiek veikti atļaujas grozījumi kopumā visai piesārņojošai darbībai. No Direktīvas 2024/1785 izriet, ka atļauju groza to konsolidējot, nevis pieņemot atsevišķu lēmumu par atļaujas grozījumiem. Likumprojektā paredzēts, ka atļauju izdod objektam, kas darbojas konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Šāds precizējums paredzēts, jo ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs pārceļ ražošanu, domājot, ka atļauja pārceļas līdzi. Bet tas nav atbilstoši, jo atļauja tiek izdota vērtējot attiecīgās vietas apstākļus (piemēram, fona gaisa piesārņojums, u.c.). Vienlaikus atļaujā var tikt iekļauta informācija par risinājumiem, kas nav piesaistīti konkrētajai ģeogrāfiskajai vietai, kur tiek veikta konkrētā darbība (piemēram, gadījumos, kad kūtsmēsli tiek vesti uz citu apsaimniekošanas vietu, atsevišķi izbūvētu mēslu krātuvi, kas pieder citam uzņēmējam).

Pantā paredzēts, ka Dienests paziņo par atļauju to publicējot savā tīmekļvietnē Paziņošanas likuma 11. panta trešās un piektās daļas kārtībā. Iestādes publiskā paziņošana attiecināma uz visām - gan privātajām, gan publiskajām personām. Publiska paziņošana tīmekļvietnē noteikta saskaņā ar sabiedrības tiesībām uz vides informāciju, nodrošinot to, ka plašam personu lokam ir pieejama izdotā atļauja. Izņemot, atļaujas daļas, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Operators arī šobrīd saņem informāciju no Dienesta informācijas sistēmas, ka ir izdota piesārņojošas darbības atļauja, kā arī tiek nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta vai Dienesta informācijas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. 

Paredzēts, ka Dienests var izdot atļauju ar pārskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz 3 gadus, gadījumos, ja nevar pietiekami precīzi novērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. Šis regulējums attiecināms uz gadījumiem, kad tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, kuru ietekme uz vidi nav vēl pietiekami apzināta un novērtēta. Piesārņojošās darbības atļauju faktiski var izdot pirms vispār jebkādu iekārtu uzstādīšanas, kuras nepieciešamas piesārņojošās darbības veikšanai, jo bieži tieši ar atļauju tiek noteiktas prasības, kas jāievēro, lai veiktu darbību (prasības attīrīšanai, prasības monitoringam, u.c.).

Dienests praksē ir saskāries ar gadījumiem, ka pats operators lūdz atļauju izsniegt uz īsāku termiņu, piemēram, lai novērtētu iekārtas darbību, tehnoloģijas, kuras iepriekš nav pielietotas. Ir bijuši gadījumi, kad operators pats nav spējis uz iesnieguma atļaujas saņemšanai iesniegšanas brīdi Dienestā precīzi noteikt iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī cilvēku veselību. 2-3 gadu laikā, citreiz jau darbības pirmā gada laikā operatoram ir iespējams iegūt precīzāku informāciju un datus, kas ļauj novērtēt darbības ietekmi. Attiecīgi atļauju ir iespējams pārskatīt jau operatora pirmā darbības gada laikā un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un informāciju, ir iespējams izvirzīt precīzākus nosacījumus piesārņojošās darbības atļaujā.  Dienests, nosakot atļaujas pārskatīšanas termiņu, ņem vērā arī operatora izteikto viedokli, kā arī  operatora interesēs ir pēc iespējas īsākā laika periodā iegūt precīzāku informāciju un datus, kas ļauj novērtēt iespējamo darbības ietekmi  uz vidi un cilvēka veselību un pēc atļaujas pārskatīšanas turpināt piesārņojošas darbības veikšanu. 

Pantā paredzēts, ka Dienesta izsniegto atļauju var apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai, vienlaikus pieļauta iespēja, ka Dienesta ģenerāldirektors var pieņemt lēmumu neapturēt atļaujas darbību, ja apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds objektīvs gadījums var rasties, piemēram:
1) fermai intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kad ir izdota jauna A kategorijas atļauja, pēc atļaujas izdošanas ir jau izvietoti dzīvnieki, taču apstrīdēšanas termiņā atļauja tiek apstrīdēta;
2) ostas terminālis ir uzsācis bīstamu kravu pārkraušanu, tā glabātuvēs atrodas bīstamas vielas.
Šādos apstākļos atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo fermās nepieciešama dzīvnieku barošana, mēslu apstrāde, savukārt terminālī ir jāveic pasākumi kravas glabāšanai, kravas izvešanai. 

Pantā paredzēts regulējums arī gadījumiem, kad veicami grozījumi atļaujā un arī šeit paredzēta apstrīdēšanas iespēja. Grozījumus parasti veic, ja ir nepieciešams veikt izmaiņas darbībā - izmaiņas darbībā var būt gan būtiskas, gan arī tādas, kas nerada būtisku ietekmi, bet kuru gadījumā nepieciešami grozījumi atļaujā, gan arī tehniskas izmaiņas. Būtiskas darbības izmaiņas ir tādas izmaiņas, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi. Saskaņā ar Direktīvas 2024/1785 regulējumu par būtiskām izmaiņām uzskata, piemēram tādu jaudas palielinājumu, kas pats sasniedz direktīvas 1. pielikumā minētās jaudas robežvērtības. Dienests ir tas, kurš izvērtē vai izmaiņa uzskatāma par būtisku vai nē. Tehniskas izmaiņas ir, piemēram, izmaiņas operatora kontaktinformācijā vai nosaukumā. Atļaujas grozījumu pārskatīšanas laikā, atļaujas darbība netiek apturēta, bet, ja operators ir uzsācis jaunu piesārņojošo darbību, tad, uz izskatīšanas laiku, tiek apturēta tikai atļaujas daļas jaunā piesārņojošā darbība. Dienesta veiktos atļaujas grozījumus var apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteiktā kārtība 16. pantā vienlaikus nodrošina sabiedrības tiesības ietekmēt lēmumus par piesārņojošo darbību, kā arī sabiedrības piekļuvi tiesai ar vidi saistītos jautājumos, kā tas izriet no Direktīvas 2024/1785 un Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Jāņem vērā, ka piesārņojošās darbības atļauja un tās prasības tiek noteiktas pirms darbības uzsākšanas, pamatojoties uz prognozētām ietekmēm, nevis faktiskām. Saskaņā ar Orhūsas konvencijas regulējumu dalībvalstīm ir jānodrošina ieinteresētām personām iespēja pārsūdzēt valsts iestāžu lēmumus. Šajā apstrīdēšanas gadījumā paredzēts, ka atļaujas darbība netiek apturēta, jo piesārņojošā darbība tiek jau veikta un uzņēmums nevar darboties bez atļaujas. Ja uzņēmuma atļauja tiktu apturēta, tad nāktos arī apturēt uzņēmuma darbību. Apstrīdēšanas procedūras iznākumi var būt dažādi - vai nu nepieciešamas izmaiņas atļaujā, vai arī atļaujā nav nepieciešamas izmaiņas. Primāri regulējums (Pieteikums tiesai neaptur atļaujas vai atļaujā veikto grozījumu darbību) ir nepieciešams aizsardzībai pret trešajām personām, lai automātiski netiktu apturēta atļaujas darbība tajos gadījumos, kad pieteikuma pamats ir subjektīvi (piemēram, kaimiņu, trešo personu) vērtējumi par ietekmi uz vidi vai sava īpašuma aizsardzība.

Atļauja, atļaujas grozījumi pēc to apstrīdēšanas Dienesta ģenerāldirektoram tiek apturēti, saskaņā ar likumprojekta 16. panta trešo, ceturto vai piekto daļu. Pēc Dienesta ģenerāldirektora lēmuma pieņemšanas, tā pārsūdzēšana nozīmē Dienesta ģenerāldirektora lēmuma apturēšanu ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Apstrīdēta bieži tiek nevis visa atļauja, bet gan atsevišķas atļaujas prasības (nosacījumi). Attiecīgi tiesā pieteikums tiek iesniegts par atsevišķu atļaujas nosacījumu atcelšanu, bet atļauja vai tās grozījumi pārējā daļā ir spēkā un piesārņotājs var veikt savu darbību, bet tam nav saistoša atļauja pārsūdzētajā daļā. Piemēram, nav saistoša prasība par filtru uzstādīšanu lai nodrošinātu emisiju atbilstību, nav saistoša prasība par radīto atkritumu apsaimniekošanu un tamlīdzīgi. Iestādēm nav iespējams to noregulēt, jo tām nav šādu juridisko instrumentu, kamēr lieta atrodas izskatīšanā tiesā. Saglabājot redakciju, ka pārsūdzēšana neaptur Dienesta ģenerāldirektora lēmumu, tiek nodrošināts, ka piesārņojošās darbības atļauja regulē piesārņojošās darbības veikšanu, neskatoties uz apstrīdēšanu. Privātpersonai ir tiesības prasīt pagaidu noregulējumu (adresātam), trešās personas var lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu.

Piemēram, 2023. gadā Vides pārraudzības valsts birojs, kas no 2025.gada 1.februāra ir reorganizēts par Enerģētikas un vides aģentūru un no 2025. gada 1.oktobra Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, pievienojot Dienestam, izskatīja 3 sūdzības par A/B atļaujām un visos gadījumos atļaujas tika atstātas negrozītas, līdz ar to Dienesta izsniegtās atļaujas kopumā vērtējamas kā pamatotas un to darbības apturēšana uz pārsūdzības brīdi nepamatoti kavētu uzņēmējdarbību. 

Jaunajā regulējumā grozījumi iekļauj jebkāda veida grozījumus atļaujā, piemēram, atļaujas pārskatīšanu, atļaujas nosacījumu maiņu, jaunu darbību iekļaušanu vai neaktuālo darbību dzēšanu un citas izmaiņas, izņemot operatora maiņu, jo šajā gadījumā atļaujas nosacījumu sadaļā nekādi grozījumi netiek veikti, bet tiek fiksēta operatora nomaiņa, kā tas noteikts šā likuma 18. panta devītajā daļā.

Lai Dienests veiktu grozījumus atļaujā, tas pamatojas uz operatora iesniegumu, kā tas noteikts šā likuma 16. panta pirmajā daļā. Grozījumus atļaujā var veikt visā atļaujas darbības laikā.

Ministru kabinets noteiks gan atļaujas iesniegumā iekļaujamo informāciju, gan atļaujā iekļaujamo informāciju.
Ņemot vērā to, ka iesniegumi un atļaujas sastāv no daudzām sastāvdaļām un ir komplicēti un gari dokumenti, tad to saturs netiek noteikts likumā, bet gan tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu līmenī. Iesnieguma saturu ir nepieciešams noteikt Ministru kabineta noteikumu līmenī, jo iesniegums A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai nav parasts iesniegums, kurš saturētu prasījumu vienā teikumā "lūdzu izsniegt atļauju".
Iesniegums atļaujas saņemšanai sastāv no:
1) vispārīgās sadaļas (atrašanās vietas apraksts, informācija par tuvāko apkārtni un atļauto zemes izmantošanu, informācija par būvniecību, informācija par darba organizāciju un darbiniekiem, piesārņojošās darbības apraksts, informācija par noslēgtajiem līgumiem (atkritumu apsaimniekošanai, ūdens apgādei, notekūdeņu apsaimniekošanai, u.c.);
2) ražošanas procesu un tehnoloģiju apraksta (tai skaitā informācija par tīrākas ražošanas pasākumiem, informāciju par vides aizsardzības prasību ieviešanu, informāciju par rīcību avāriju situācijās, informāciju par objekta darbību netipiskos apstākļos, kā arī par izvērtētajām alternatīvām);
3) informācijas par resursu izmantošanu (ķīmiskās vielas, kurināmais, ūdens ieguve, u.c.);
4) informācija par radīto piesārņojumu (emisijas gaisā, emitētās vielas, emisijas ūdenī (pazemes, virszemes), rīcība ar notekūdeņiem, emisija augsnē un gruntī, troksnis un trokšņa avoti, atkritumi un rīcība ar tiem);
5) informācija par veicamo vides monitoringu;
6) pasākumi, kas jāveic darbības pārtraukšanas gadījumā;
7) kopsavilkums.
Šāds pilnvarojums Ministru kabinetam nepieciešams, jo iesniegumā atļaujas saņemšanai operatoram ir jānorāda konkrēta iekļaujamā informācija attiecībā uz piesārņojošo darbību kā tas bijis līdz šim, lai Dienests varētu izvērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. Tāpat arī atļaujā tiek iekļauta konkrēta informācija attiecībā uz piesārņojošo darbību, pārņemot no pašreiz spēkā esošā regulējuma normas, kas izriet no  Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 52. punkta prasībām, kas nosaka, ka Atļauju izsniedz atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā norādītajam, kas sastāv no A sadaļas - Vispārīgā informācija par atļauju, B sadaļas - Pieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atļaujas izsniegšanas pamatojums, C sadaļas - Atļaujas nosacījumi un pielikumi. 

Ministru kabineta noteikumu līmenī tiks noteikta arī procedūra, kādā veidā iesniegums atļaujas saņemšanai tiek paziņots Veselības inspekcijai, pašvaldībai un citām organizācijām un institūcijām, kas būs pieteikušās viedokļa sniegšanai. Noteikumos tiks noteikts arī termiņš, kādā institūcijām jāsniedz savs atzinums. 

Regulējums pašvaldībām sniegt priekšlikumus ir esošs regulējums, kas ir iekļauts Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 27. punktā. Pēc likumprojekta pieņemšanas minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā un pašvaldības dalība atļaujas izsniegšanas procesā tiks saglabāta un noteikta Ministru kabineta noteikumos.

17. pants. C reģistrācija
Pants paredz regulējumu par C reģistrāciju. C reģistrācija ir fakts, ar kuru piesārņojoša darbība tiek iekļauta C reģistrā, kas ļauj veikt attiecīgo piesārņojošo darbību. C reģistrācijas tiks apkopotas C reģistrā, kas ir Dienesta informācijas sistēmā izveidota datu bāze. Lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību vai veiktu grozījumus esošā C reģistrācijā, operators iesniedz iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā. Līdzīgi kā atļauju, arī C reģistrāciju, izdod objektam, kas darbojas konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. Šāds precizējums paredzēts, jo ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs pārceļ ražošanu, domājot, ka esošā C reģistrācija pārceļas līdzi.

Panta trešajā daļā ir paredzēts regulējums, ka Dienests veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var noteikt atkāpes izdodot atsevišķu lēmumu attiecībā uz apjomu, emisijas limitiem un robežvērtībām, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, prasības veicamajam monitoringam, kā arī papildus prasības, kas izriet no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti atbilstoši šā likuma 27. panta otrajai daļai. Šo lēmumu ir iespējams apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tāds regulējums ir nepieciešams, lai varētu īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (turpmāk - Direktīva 2015/2193) ietvertās prasības par sadedzināšanas iekārtām, kuras atbilst C kategorijas darbības apmēriem. Minētā direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāizveido efektīva sistēma, lai nodrošinātu direktīvā noteikto prasību izpildi, tai skaitā, pienākums izveidot šo iekārtu reģistru un noteikt operatoram saistošas prasības attiecībā uz pieļaujamajām emisijām, monitoringu u.c.
Šobrīd attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām ir paredzēts regulējums Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām", kuros 126. un 127. punktos norādīta informācija, kas ir jādara pieejama sabiedrībai un vienlaikus operatoram ir pienākums veikt savu darbību atbilstoši šajā reģistrā atļautajam darbības veidam un apjomam (atļautā iekārtas jauda, izmantotā kurināmā veids, atļautās darbības stundas, piemērojamie emisijas limiti un emisijas robežvērtības u.c.). Pēc likumprojekta izdošanas MK noteikumi Nr. 17 tiks izdoti jaunā redakcijā. 
Gadījumi, kad sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izdod lēmumu, šobrīd ir regulējami MK Nr. 17 šo noteikumu 48., 49., 50., 51., 52. punktos un saskaņā ar 53. punktu, kā arī visas pārējās iekārtas, kas minētas Ministru kabineta  2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 182  2.2. un 2.3. punktā.

Pantā paredzēts arī regulējums par C reģistrācijas aktualizāciju, kas nepieciešama gadījumos, ja tiek plānotas izmaiņas piesārņojošā darbībā. 

C reģistrācija stājas spēkā saskaņā ar Paziņošanas likuma regulējumu. Ministru kabinets noteiks gadījumus, kad attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kuras veic C kategorijas piesārņojošo darbību tiks izdoti lēmumi, kā arī pieteikumu iesniegšanas prasībām un kārtību (saprotami termiņi un citi procesuāla rakstura noteikumi (procedūra)), iesnieguma saturu un izskatīšanas kārtību. Iesnieguma saturs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, jo iesniegums C reģistrācijai atšķiras dažādām piesārņojošām darbībām. Šāds pilnvarojums Ministru kabinetam nepieciešams, jo iesniegumā C reģistrācijai operatoram ir jānorāda konkrēta iekļaujamā informācija attiecībā uz piesārņojošo darbību, lai Dienests varētu izvērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. 

18. pants. Iesnieguma iesniegšanas, atļaujas izsniegšanas, C reģistrācijas un grozījumu veikšanas termiņi un citas procesuālās darbības
Likumprojekta 18. panta 1. daļā ir noteikts, ka iesniegumu atļaujas saņemšanai vai C reģistrācijai vai atļaujas vai C reģistrācijas grozījumu veikšanai operators iesniedz elektroniski Dienesta informācijas sistēmā, izmantojot kādu no sistēmā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem un izvēloties attiecīgo iesnieguma tiešsaistes formu.

Panta otrajā daļā paredzēts, ka Dienests var veikt C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju dzīvnieku novietnēm, pamatojoties uz citu valsts iestāžu informācijas sistēmās pieejamiem datiem, šāda kārtība stāsies spēkā 2028. gada 1. martā. Tas nozīmē, ka turpmāk, Dienests, ar MK noteikumos noteiktu regularitāti,  izmantos Lauku atbalsta dienesta (turpmāk - LAD) informācijas sistēmas datus par dzīvnieku novietnēm, nodrošinot vienas reizes principu - operatoriem iesniedzot lēmumu pieņemšanai nepieciešamos datus tikai vienā valsts iestādē, līdz ar to mazinot birokrātisko slogu lauksaimniekiem. Tādējādi tiks ievērots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 8. punkts, kas nosaka pakalpojuma organizēšanas principus, proti, ka Valsts pārvalde pakalpojumu sniegšanu organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Procesa norise - dzīvnieku novietnes īpašnieks vai turētājs iesniedz datus LAD Novietņu reģistrā par dzīvnieku sugām, to skaitu un Novietņu infrastruktūras sadaļā informāciju par dzīvnieka turēšanas vietu, dziļās kūts esamību, kūtsmēslu veidiem, to uzglabāšanu, apsaimniekošanu un krātuvju veidiem, par skābbarību, par piena slaukšanu, u.c. informāciju. LAD nodod datus Dienestam, bet konkrēta datu izplatīšanas un pārvaldības platforma būs zināma, izstrādājot Ministru  kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā iestādes sadarbojas, reģistrējot dzīvnieku novietnes C reģistrā. Šie dati tiks izmantoti, lai izvērtētu, vai dzīvnieku novietnes atbilst vai neatbilst reģistrācijai C kategorijas reģistrā. Gadījumos, kad Dienests konstatēs, ka no LAD saņemtajos datos dzīvnieku novietnē norādītais dzīvnieku skaits sasniedz un ir vairāk par 10, kā arī, ja sasniedz 5 un vairāk dzīvnieku vienību īpaši jutīgās teritorijās, tad Dienesta informācijas sistēmā "TULPE" (turpmāk - Dienesta IS "Tulpe")  dzīvnieku novietne automātiski tiek reģistrēta C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrā.  Operatoram un pašvaldībai par veikto reģistrāciju paziņo vienas darba dienas laikā, automātiski no Dienesta IS "Tulpe" nosūtot paziņojumu. Paziņojumā operatoru informē par nepieciešamību veikt DRN maksājumu un vienlaikus norāda informāciju, ka, ja dzīvnieku novietnē veic citas darbības, piemēram, lieto graudu kalti, tad jāveic grozījumi C reģistrācijā, papildinot to ar papildu darbību veidiem. Ja būs nepieciešama cita papildu informācija C reģistrācijai, Dienests to pieprasīs operatoram. Tāpat arī gadījumos, kad LAD sistēmā tiks iesniegti dati par izmaiņām dzīvnieku novietnē, Dienests, ar Ministru kabineta noteikumos noteiktu regularitāti, izvērtēs, vai C reģistrācija paliek bez izmaiņām, vai arī tā tiek anulēta. Papildu darbības vai citu precizējošo informāciju operators piesaka Dienesta informatīvas sistēmas e-pakalpojumu portālā. Dienests izskata iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības. Operatoram par izmaiņām veiktajā reģistrācijā paziņo, automātiski no Dienesta IS "Tulpe" nosūtot paziņojumu.

Likumprojektā paredzēts, ka Dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izdošanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, t.i. visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā, kā arī tajā paziņotos dokumentus un informācija par procesuālajām darbībām operatoram nosūta uz e-adresi vai Dienesta informācijas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
Ar informāciju par procesuālajām darbībām, ir saprotams, ka mainoties iesnieguma statusam Dienests informācijas sistēmā, tiek nosūtīts  paziņojums uz e-adresi vai e-pastu,  piemēram, gadījumos, kad nepieciešams veikt  labojumus vai iesniegt  papildu informāciju.
Dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus paziņo, izmantojot Dienesta informācijas sistēmu, kā arī nosūta  uz e-adresi vai e-pastu.

 Sistēma ir jau šobrīd strādājoša https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe. 

Vienlaikus saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu tiks uzsākts un turpināts darbs pie regulējuma izstrādes, lai nodrošinātu, ka Dienesta IS TULPE ir atbilstošs regulējums. Kā potenciāls variants šobrīd tiek izskatīta iespēja izdot speciālu tiesību aktu saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta prasībām. Ņemot vērā esošos prioritāros darbus, kas jau tikuši savlaicīgi ieplānoti, un pieejamos resursus, plānots uzsākt regulējuma izstrādi 2025. gada 2. pusgadā un plānots virzīt saskaņošanai 2026. gada marta beigās.

Saziņa Dienesta informācijas sistēmā neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu. Izņēmums, protams, ir tad, ja persona tam ir piekritusi (sk. Paziņošanas likuma 9. pantu).

Dienests 20 darba dienu laikā izskata A un B kategorijas piesārņojošās darbības iesniegumu, savukārt iesniegumu par atļaujas grozījumiem izskata 10 darba dienu laikā. Iesniegumu jaunai reģistrācijai vai grozījumu veikšanai C kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 10 darba dienu laikā.️
Dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākās procesuālās darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izdošanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā.
Pēc iesnieguma izskatīšanas Dienests pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā.

Iesniegums A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai ir apjomīgs dokuments, kurš, kopā ar pielikumiem, var sastāvēt no 30 - 50 līdz vairākiem simtiem lapu. Līdz ar to, lai izvērtētu, vai ir saņemta visa atļaujas sagatavošanai nepieciešamā informācija, ir nepieciešams laiks, kas sastāda līdz 20 darba dienām.

Dienests papildinformāciju pamatoti pieprasa gadījumos, kad tā ir tik būtiska, lai pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu, veiktu iesnieguma izvērtējumu, izvirzītu konkrētai darbībai atbilstošas atļaujas nosacījumus, noteiktu limitus.
Piemēram:
1) ja stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projekts (turpmāk - SPAELP) ir izstrādāts neatbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 2.aprīļa  noteikumu Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” prasībām, ir kļūdains vai paredzētās emisijas pārsniedz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, Dienests pieprasa papildinformāciju (proti, precizēt SPAELP), vienlaikus Dienesta IS TULPE nomainot iesnieguma statusu uz “Gaida papildinformāciju (nav pieņemts”);
2) operators nav sniedzis informāciju par civilās aizsardzības plānu, rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, bet izvērtējot iesniegumu ir secināms, ka ir jābūt izstrādātam un VUGD saskaņotam civilās aizsardzības plānam,  vai Aģentūrā pieņemtam lēmumam un sagatavotam pozitīvam atzinumam par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus. 
Praksē ir gadījumi, kad viens no attiecīgajiem dokumentiem ir izstrādāts, bet nav saskaņots ar atbildīgajām iestādēm, līdz ar to tajā vēl ir veicamas izmaiņas, jo ir norādīti mazāki vienlaicīgi uzglabājamie apjomi bīstamām ķīmiskām vielām vai to maisījumiem, dokumentā nav iekļautas visas bīstamās ķīmiskās vielas vai to maisījumi, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" vai Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi", kas rezultējas papildinformācijas pieprasījumā vai, saņemot iesnieguma otro redakciju, atteikumā pieņemt iesniegumu.
 Saskaņā ar likuma "Par piesārņojuma" 25. panta otrās daļas 2. punktu, A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi: 2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams;
3) Operatora paredzētai darbībai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN) likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajā kārtībā”, IVN procedūra vēl nav pabeigta, nav saņemts VPVB atzinums par IVN ziņojumu un pašvaldības akcepts. Likuma "Par piesārņojuma" 25. panta otrās daļas 1. punkts nosaka, ka A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi: 1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par paredzētās darbības akceptu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Visi pieņemtie iesniegumi tiek publicēti un ir brīvi pieejami sabiedrībai, izņemot atļaujas daļas, kas ietver informāciju ar ierobežotu pieejamību. Arī pašvaldībai, Veselības inspekcijai u.c. ieinteresētajām personām ir tiesības iepazīties ar iesniegumu un sniegt priekšlikumus. Līdz ar to iesniegumam jāsatur precīza un ticama informācija par paredzēto piesārņojošo darbību un tās ietekmi uz vidi. 

Gadījumos, kad nepieciešamā informācija ir pieejama/pārbaudāma izmantojot citus resursus (informācijas sistēmas), Dienests šos resursus izmanto un papildinformāciju par šiem jautājumiem no operatora nepieprasa.
Gadījumos, kad ir nepieciešams precizēt nebūtisku informāciju, Dienests pieņem iesniegumu un pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 26. punktu (Dienestam pēc iesnieguma pieņemšanas ir tiesības pieprasīt un saņemt no operatora papildu informāciju, kas precizē iesniegto informāciju vai kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Minētajā gadījumā atļaujas izsniegšanas termiņu nepagarina) pieprasa operatoram nepieciešamo informāciju. Šādos gadījumos atļaujas izsniegšanas termiņš netiek pagarināts.
Piemēram, pēc iesnieguma pieņemšanas var tikt pieprasīta precizējoša informācija:
- ja operators nav iesniedzis Dienesta iepriekš prasīto informāciju;
- ja konstatētas matemātiskā aprēķina kļūdas vai atšķirības informācijā, kas sniegta dažādās iesnieguma sadaļās;
- iesniedzot informāciju, Operators ir mainījis/papildinājis iepriekš sniegto informāciju, kas radījis papildus jautājumus jauno faktu noskaidrošanai u.c. gadījumos.

Pantā noteikti atļauju izdošanas un C reģistrācijas termiņi, kā arī grozījumu veikšanas termiņi. Jāatzīmē, ka šie termiņi atšķiras no Administratīvā procesa likumā noteiktajiem, jo ir atšķirīgas procedūras, kas paredzētas, lai varētu nodrošināt tādas atļaujas izdošanu, kas gan atbilst visām vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, gan ir ticis uzklausīts sabiedrības viedoklis, gan arī attiecīgai pašvaldībai un Veselības inspekcijai vai citai ieinteresētajai organizācijai ir bijusi iespēja sniegt savus priekšlikumus par plānoto piesārņojošo darbību.

Jāatzīmē, ka nereti darba gaitā atklājas, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildus informācija, bez kuras saņemšanas atļauju nav iespējams izdot. Faktiskais termiņš tiek skaitīts no tā brīža, kad Dienests ir saņēmis visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un ir pieņēmis iesniegumu veicot atzīmi Dienesta informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu.

A kategorijas piesārņojošām darbībām termiņš atļaujas izdošanai ir 90 dienas no brīža, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija un Dienests ir iesniegumu pieņēmis, veicot atzīmi Dienesta informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu. Šāds termiņš ir nepieciešams, jo vispirms atļaujas iesniegums tiek publicēts Dienesta tīmekļvietnē, kur sabiedrība var iepazīties ar iesniegumu, iesniegums tiek arī nosūtīts attiecīgajai pašvaldībai un Veselības inspekcijai, dodot tām laiku izteikt priekšlikumus par atļaujas nosacījumiem.
Saskaņā ar Direktīvas 2024/1785 prasībām, visām A kategorijas darbībām ir jārīko publiskās apspriešanas sanāksme, kas prasa procedūras un papildus laiku. Pirmkārt, ir savlaicīgi pirms sanāksmes jāinformē par to ieinteresētās puses, tad ir jārīko un jāvada pati sanāksme, arī pēc sanāksmes sabiedrības locekļi var vēl iesniegt savus priekšlikumus un jautājumus (uz kuriem savukārt operators gatavo atbildes). Vienlaikus Dienests veic gan iesnieguma izvērtēšanas, prasību izvirzīšanas procesu, gan arī apzina sabiedrības un iestāžu priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā arī sazinoties ar operatoru un precizējot informāciju vai aicinot iesniegt papildus informāciju, ja tāda nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

B kategorijas piesārņojošām darbībām termiņš atļaujas izdošanai ir 60 dienas no iesnieguma pieņemšanas dienas, bet gadījumos, kad tiek rīkota publiskās apspriešanas sanāksme – 90 dienas no iesnieguma pieņemšanas dienas. Dienests ir pieņēmis iesniegumu, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, veicot atzīmi Dienesta informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu. Atļaujas iesniegums tiek publicēts Dienesta tīmekļvietnē, kur sabiedrībai ir jādod pietiekams laiks ar to iepazīties un izteikt viedokli, arī pašvaldībai un Veselības inspekcijai ir jādod pietiekams laiks, lai iepazītos ar apjomīgo iesniegumu un izteiktu savus priekšlikumus. Vienlaikus Dienests veic gan iesnieguma izvērtēšanas, prasību izvirzīšanas procesu, gan arī apstrādā sabiedrības un iestāžu priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā arī sazinoties ar operatoru un precizējot informāciju vai aicinot iesniegt papildus informāciju, ja tāda nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

Atļauja satur gan prasību (nosacījumu) sadaļu, gan pielikumu ar Dienesta izvērtējumu. Atļaujā netiek pārrakstītas normatīvo aktu prasības, bet tiek izvirzīti individuālas prasības (nosacījumi) katram operatoram piesārņojošas darbības veikšanai konkrētajā vietā.

Iesniegums A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai nav parasts iesniegums, kurš saturētu prasījumu vienā teikumā "lūdzu izsniegt atļauju". Iesniegums atļaujas saņemšanai sastāv no:
1) vispārīgās sadaļas (atrašanās vietas apraksts, informācija par tuvāko apkārtni un atļauto zemes izmantošanu, informācija par būvniecību, informācija par darba organizāciju un darbiniekiem, piesārņojošās darbības apraksts, informācija par noslēgtajiem līgumiem (atkritumu apsaimniekošanai, ūdens apgādei, notekūdeņu apsaimniekošanai, u.c.);
2) ražošanas procesu un tehnoloģiju apraksta (tai skaitā informācija par tīrākas ražošanas pasākumiem, informāciju par vides aizsardzības prasību ieviešanu, informāciju par rīcību avāriju situācijās, informāciju par objekta darbību netipiskos apstākļos, kā arī par izvērtētajām alternatīvām);
3) informācijas par resursu izmantošanu (ķīmiskās vielas, kurināmais, ūdens ieguve, u.c.);
4) informācija par radīto piesārņojumu (emisijas gaisā, emitētās vielas, emisijas ūdenī (pazemes, virszemes), rīcība ar notekūdeņiem, emisija augsnē un gruntī, troksnis un trokšņa avoti, atkritumi un rīcība ar tiem);
5) informācija par veicamo vides monitoringu;
6) pasākumi, kas jāveic darbības pārtraukšanas gadījumā;
7) kopsavilkums.

Atļaujas iesniegumu pēc būtības sākt skatīt, vērtēt un izvirzīt prasības var tikai tad, kad ir saņemta visa nepieciešamā informācija. Ir gadījumi, kad sadaļas netiek aizpildītas, vai tiek sniegta nepilnīga informācija. Arī ievietot iesniegumu tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa saņemšanai vai nosūtīt Veselības inspekcijai vai pašvaldībai var tikai tad, kad iesniegums satur visu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai un prasību izvirzīšanai. A kategorijas gadījumā un likumprojektā noteiktajos gadījumos arī B kategorijas gadījumā – jārīko ir sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Nevienu no šīm procesuālajām darbībām nevar uzsākt, ja iesniegumā nav ietverta visa nepieciešamā informācija, kas sniedz sabiedrībai pilnu informāciju par paredzēto piesārņojošo darbību. Tikai saņemot visu informāciju iesniegums ir uzskatāms par pieņemtu un var sākt tā vērtēšanu un apspriešanu. Iesniegumi grozījumu veikšanai atļaujā mēdz būt apjomīgi – tas ir atkarīgs no paredzēto izmaiņu apjoma, darbības veida, u.c. apstākļiem.

2023. gadā Dienests izskatījis 632 iesniegumus A un B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saņemšanai/pārskatīšanai, kā arī izsniedzis un pārskatījis 415 A un B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas. Secīgi, viens eksperts 2023. gadā vidēji izskatīja 1 iesniegumu katru 3 (trešo) darba dienu un izsniedza/pārskatīja 1 A vai B kategorijas atļauju katru 4 (ceturto) darba dienu.
Jāatzīmē, ka Dienesta eksperti, kuri izvērtē iesniegumus un sagatavo atļaujas A un B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, vienlaikus veic virkni citu funkciju, proti:
- sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, apstiprina SEG un darbības līmeņa ziņojumus;
- izskata iesniegumus par bīstamajām vielām objektā;
- sagatavo atbildes uz klientu iesniegumiem;
- konsultē klientus;
- piedalās informācijas sistēmu attīstībā;
- izstrādā metodiskos norādījumus;
- sagatavo priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, piedalās sanāksmēs par tiem;
- izpilda darba plānus;
- piedalās dažādās darba grupās, sanāksmēs, u.c.

Regulējums, kas atšķiras no Administratīvā procesa likuma kārtības sastopams arī, piemēram, Komercķīlu likumā, kur arī termiņu nesāk skaitīt no dienas, kad iesniegums saņemts, bet iestāde pārliecinās, vai iesniegums ir sagatavots korekti, vai pievienoti visi dokumenti un tikai pēc tam uzsāk iesnieguma skatīšanu pēc būtības un lēmuma pieņemšanas procedūras. 

Līdzīgs princips ietverts Privāto pensiju fondu likumā un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, kuros noteikts, ka iesniegumu licences saņemšanai izskata tikai pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā.
Piemēram, arī Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 12. panta 1. daļā ir norādīts, ka "Latvijas Banka izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas".
Izrietot no tā, lai saņemtu atļauju vai licenci finanšu sektora jomā, pirms tam tiek veikta pieteikuma pilnīguma pārbaude, kas nozīmē, ka pieteikuma vērtēšana pēc būtības vēl netiek sākta, bet tiek pārbaudīts vai ir iesniegti visi dokumenti un informācija, lai varētu sākt pieteikuma izvērtēšanu.

Paredzēts, ka Dienests iesniegumu jaunai reģistrācijai vai grozījumu veikšanai C kategorijas piesārņojošo darbībai  izskata 10 darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas un šajā termiņā veic C kategorijas reģistrāciju vai pieprasa papildu informāciju, vai viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas iesniedz atteikumu reģistrēt C kategorijas piesārņojošo darbību, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā. 

C kategorijas reģistrācija ir Dienesta faktiskā rīcība, jo netiek izdots administratīvais akts. Savukārt, atteikuma gadījumā tiek izdots administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas izpratnē un pirms administratīvā akta izdošanas ir nepieciešams noskaidrot adresāta vai trešo personas viedokli un argumentus lietā, kurā tiek lemts par adresātam vai trešajai personai iespējams nelabvēlīgu administratīvo aktu, ievērojot Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu. Atteikums veikt C kategorijas reģistrāciju ir veicama vispārējā kārtībā, saskaņojot ar Administratīvās procesa likums 64. panta pirmajā daļā noteikto,  ka lēmumu par administratīvā akta izdošanu pieņem viena mēneša laikā. 

Gada laikā Dienests izskata ap 1193 iesniegumiem jaunu C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju veikšanai, grozījumu veikšanai esošajās C reģistrācijās un C reģistrāciju svītrošanai, kas vidēji ir 5 iesniegumi vienā darba dienā.

Ir gadījumi, kad mainās informācija par esošo operatoru (piemēram, komersanta firmas nosaukums, vai vārds un uzvārds, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese) vai piesārņojošo darbību pārņem cits operators, kā rezultātā mainās, piemēram, komersanta (vai citas personas) nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā un Uzņēmumu reģistra komercreģistrā), bet izmaiņas vai būtiskas izmaiņas piesārņojošā darbībā nav paredzētas. Šādas izmaiņas tiek sauktas par tehniskām izmaiņām.

Ja notiek operatora maiņa, Dienests, pamatojoties uz abu operatoru iesniegumiem, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas groza atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas vai lēmuma prasības. 
Dienestam ir jāsaņem informācija, ka viens operators pilnībā pieņem un otrs operators pilnībā piekrīt nodot atļauju, jo atļaujā tiek precizēta informācija tikai par operatoru un netiek mainīti nosacījumi.
Dienestam ir jāpārliecinās par šādu apstākļu izpildīšanos:
1) ir notikusi piesārņojošo darbību iekārtu nodošana jaunajam operatoram;
2) jaunais operators piekrīt atļaujas adresāta maiņai;
3) esošais operators piekrīt atļaujas adresāta maiņai. 
Paļaujoties tikai uz viena operatora sniegto informāciju, piemēram, teritorijas/iekārtu īpašnieka un jaunā operatora noslēgto līgumu par darbības pārņemšanu, Dienesta rīcībā var nebūt aktuālākā informācija, ja iepriekš noslēgtais līgums (t.i. līgums ar “jauno” operatoru) ir zaudējis spēku/lauzts. Līdz ar to Dienests laikus nesaņemot šādu informāciju, var tikt maldināts un veikt operatora maiņu. Dienesta praksē ir bijuši gadījumi, kad atklājas operatoru savstarpēji strīdi un maldīgas informācijas sniegšana.

Savukārt gadījumā, kad ir notikusi informācijas maiņa par esošo operatoru (piemēram, mainīts komersanta firmas nosaukums, vai personas vārds un uzvārds, juridiskā adrese), Dienests, saņemot informāciju no Uzņēmumu reģistra vai Uzņēmumu reģistra komercreģistra, groza atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas vai lēmuma, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, prasības. Šādā gadījumā operatora iesniegums nav obligāts.

Gadījumā, kad esošais operators maina e-pasta adresi vai tālruņa numuru, informāciju par e-pasta adresi vai tālruņa numuru operators patstāvīgi precizē Dienesta informācijas sistēmā.

Ministru kabinets noteiks termiņus un kārtību kādā tiks veikta automātiska C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija dzīvnieku novietnēm, tā kā dati sākotnēji vispirms tiks saņemti no LAD pēc abpusēji noslēgtās vienošanās, kā arī tie sākotnēji būs jāpārbauda, vai uz dzīvnieku novietni ir attiecināma C kategorija.

Panta 9. daļa paredz, ka Dienests savā tīmekļvietnē nodrošina piekļuvi gan atļauju, gan C reģistram un tie ir bez maksas un bez piekļuves ierobežojumiem, pieejami ikvienam sabiedrības loceklim. Abi reģistri jau šobrīd darbojas:
1) A un B atļaujas - http://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/a-un-b-atlaujas/;
2) C reģistrs - http://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/c-kategorijas-piesarnojoso-darbibu-registrs/.

19. pants. Sabiedrības līdzdalība
Tāpat kā līdz šim likumā "Par piesārņojumu" tiek paredzēta sabiedrības iesaiste piesārņojošo darbību atļauju izdošanas procesā. Sabiedrības iesaiste tiek nodrošināta A un B kategorijas piesārņojošām darbībām, kuru iesniegumi, līdz atļaujas saņemšanai, ir pieejami Dienesta tīmekļa vietnē https://registri.vvd.gov.lv/iesniegumi-un-informativie-pazinojumi-/a-un-b-atlauju-iesniegumi/.  
Operators organizē publisko apspriešanu šādos gadījumos:
1) A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai būtiskām izmaiņām tajā;
2) atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas piesārņojošai darbībai.
3) B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai būtiskām izmaiņām tajā, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par publisko apspriešanu.

Pantā paredzēts regulējums, ka Dienests atļauj operatoram neorganizēt publiskās apspriešanas procedūru, ja tā jau ir notikusi paredzētās piesārņojošās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā, kopš sabiedriskās apspriešanas beigām nav pagājis vairāk par diviem gadiem, kā arī, izvērtējot iesniegumu, nav atklāta jauna negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai vidi. Kompetentās institūcijas tīmekļvietnē tiek norādīts konkrēts datums, no kura līdz kuram notiek sabiedriskā apspriešana, piemēram, IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notikusi no 2025. gada 5. jūlija līdz 5. augustam. Līdz ar to divi gadi skaitāmi no brīža, kad sabiedriskā apspriešana ir noslēgusies. 

Sabiedrības tiesības ietekmēt lēmumus par piesārņojošo darbību atļaujas izdošanas procesā, kā arī sabiedrības piekļuvi tiesai ar vidi saistītos jautājumos, izriet no Direktīvas 2024/1785 un Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija).

Pantā paredzēts, ka persona var vērsties pie Dienesta ģenerāldirektora, ja netiek ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības atļaujas izdošanas procesā. Savukārt, Dienesta ģenerāldirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Pantā arī noteikts, ka Dienesta ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur lēmuma darbību, savukārt pēc Administratīvā procesa likuma 185. panta Dienesta ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšana nozīmē Dienesta ģenerāldirektora lēmuma apturēšanu ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Tomēr, gadījumā, ja sabiedrība vēršas pie Dienesta ģenerāldirektora vēl atļaujas izdošanas procesā, Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur Dienesta lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam un operatoram. Saglabājot redakciju, ka pārsūdzēšana neaptur Dienesta ģenerāldirektora lēmumu, tiek nodrošināts, ka atļaujas izdošanas procesā tiek ņemtas vērā sabiedrības tiesības ietekmēt lēmumu pieņemšanu ar vidi saistītos jautājumos.

Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, ir paredzēts regulējums, ka atsevišķas informācijas komponentes var būt ar ierobežotas pieejamības statusu un līdz ar to, daļa no informācijas var nebūt pieejama plašākai sabiedrībai. Ministru kabinets noteiks sabiedrības līdzdalības kārtību un sabiedrībai sniedzamo informāciju.

Dienests grozījumus atļaujās veic tās konsolidējot, atļauju izmaiņu gadījumā Dienests nodrošina, ka lēmums par grozījumiem atļaujā, atļaujas kopija un atļaujas vēlāka atjauninājuma kopija, attiecīgā gadījumā ietverot konsolidētus atļaujas nosacījumus, ir pieejami sabiedrībai, arī sistemātiski internetā.

20. pants. A vai B kategorijas atļaujas nosacījumi 
Likumprojekta 20.pantā ir noteikti atļaujas nosacījumi, kas tiek izvirzīti, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību vai vides aizsardzības līmeni, pārņemot likuma "Par piesārņojumu" 31.panta prasības, kas izriet  arī no direktīvas 2024/1785 14.panta "Atļaujas nosacījumi".
Atļaujā ietver šādus nosacījumus, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni, nodrošinot gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka:
1) emisiju robežvērtības un limitus piesārņojošām vielām, kuras uzskaitītas Regulas Nr.166/2006 II pielikumā, un citām piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no konkrētas iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), ņemot vērā ūdens plūsmas dinamikas variācijas saņemošajos ūdensobjektos, kā arī citu veidu emisiju limitus.  A kategorijas darbībām atļaujā ietver ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus; 
2) vides snieguma robežvērtības un vides snieguma līmeņu diapazonus, kas saistīti ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz A kategorijas darbībām;
3) prasības, kas nodrošina augsnes, pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu aizsardzību, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti 7. pantā;
4) piesārņojošo darbību monitoringa prasības saskaņā ar šā likuma 13.pantu; 
5) prasības, kas nodrošina vides pārvaldības sistēmas ieviešanu A kategorijas piesārņojošām darbībām saskaņā ar šā likuma 31.pantā noteikto un informācijas sniegšanu par progresu vides pārvaldības sistēmas mērķu sasniegšanā. 
6)  prasības attiecībā uz enerģijas, ūdens un izejmateriālu resursu patēriņu un atkalizmantošanu;
7) prasības atkritumu apsaimniekošanai; 
8) prasības informācijai, kas sniedzama par atļaujas nosacījumu izpildi, pārņemot Direktīvas 2024/1785 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta; 
9) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, drīkst nepiemērot iekārtām, kuras ir iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus;
10)pasākumus, kas saistīti ar netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar objekta darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana vai pēc pārbūves saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju, iekārtas palaišana un apstādināšana), iespējamām noplūdēm, darbības traucējumiem, iekārtas pēkšņu apstāšanos un darbības pilnīgu pārtraukšanu;
11) nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi;
12)  vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;
13) prasības atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem tām piesārņojošajām darbībām, kurām veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts;
14) piesārņojošās darbības apjoms un laika limits;
15) izmantojamo vai uzglabājamo izejvielu (dabas resursu, ķīmisko vielu un maisījumu un citu resursu) limits;
16) uzglabājamo ražošanas blakusproduktu vai atkritumu apjoms;
17) tehnoloģiskā procesa veids;
18) iekārtas veids un jauda;
19) prasības, kas izriet no šā likuma II un IV nodaļās minēto prasību izpildes. 

Likumprojektā administratīva atbildība paredzēta par atļaujas nosacījumu 1., 4., 15., 15., 16., 17., 18. un 19. punktos noteikto prasību neievērošanu. 

21. pants. Prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai
21.pants ir sasaistīts ar likumprojekta 39.panta trešo daļu, kas paredz atbildību. Operatoram ir pienākums ievērot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai, kuras nosaka Ministru kabinets:
 1) azbesta emisiju robežvērtības, paraugu ņemšanas un analīzes metodes azbesta emisijai ūdenī un gaisā;
2) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām, tai skaitā grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai, degvielas uzglabāšanai un transportēšanai, benzīna tvaiku uztveršanai un kontrolei, monitoringam;   
3) vides aizsardzības prasības sadedzināšanas iekārtām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai, monitoringam, emisiju robežvērtībām un nosacījumus atkāpju piemērošanai;   
4) vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēm, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošanai, skābbarības uzglabāšanai un izmantošanai, pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringam;  
5) vides aizsardzības prasības gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām, tai skaitā emisiju samazināšanai un ierobežošanai, monitoringam, iekārtu pārbaudei, emisiju robežvērtībām un mērķa limitu noteikšanai un piemērojamām atkāpēm; 
6) vides aizsardzības prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju samazināšanai un  ierobežošanai, monitoringam; 
7) vides aizsardzības prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai;  
8) vides aizsardzības prasības koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) darbībām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai; 
9) vides aizsardzības prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai.  

Pantā paredzēts, ka nosacījumus notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai, atkārtotai izmantošanai, emisijai un monitoringam, tostarp arī emisijas robežvērtību un emisijas limitu noteikšanai emisijai ūdenī, to piemērošanai un pārskatīšanai, kā arī nosacījumus ar notekūdeņu novadīšanu saistīto risku novērtēšanai un pārvaldībai, noteiks Ministru kabinets. 

22.pants. A vai B kategorijas atļaujas grozījumi
Likumprojektā ir ietverts regulējums, kādos gadījumos tiek veikti atļaujas grozījumi, pārņemot arī direktīvas 2024/1785 20. un 21. panta prasības.
Atļaujas grozījumus veic šādos gadījumos:
1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus, lai nodrošinātu atbilstību plāniem un programmām, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, vides kvalitātes stāvokļa izmaiņas dēļ ir jāpārskata atļauju un jāveic grozījumi atļaujā, lai panāktu atbilstību vides kvalitātes normatīviem. Piemēram, upju baseinu apsaimniekošanas plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, pārņemot direktīvas 2024/1785 21. panta 5. punkta c) apakšpunkta prasības. 
2) Eiropas Komisija ir izdevusi jaunus secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem A kategorijas piesārņojošām darbībām. Atļauju pārskata četru gadu laikā no Eiropas Komisijas secinājumu publicēšanas dienas saskaņā ar šā likuma 28. panta otro daļu, Dienests  informē arī operatorus, kuru piesārņojošās darbības ir attiecināmas uz Īstenošanas lēmumu, par nepieciešamību pārskatīt atļauju. Dienests atļauju pārskata un, ja nepieciešams var ierosināt grozījumus atļaujā, informējot par pieņemto lēmumu arī operatoru.
3) ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes, pārņemot direktīvas 2024/1785 21. panta 5. punkta b) apakšpunkta prasības;
4) atkritumu poligonu ekspluatācijas ilguma pagarināšanai, pārņemot direktīvas 2024/1785 21. panta 5. punkta d) apakšpunkta prasības;
5) to nosaka citi normatīvie akti;
6) pirms piesārņojošās darbības izmaiņas; 
7) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;
8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus, pārņemot direktīvas 2024/1785 21. panta 5. punkta a) apakšpunkta prasības;
9) ja attiecībā uz iekārtā veiktu A kategorijas piesārņojošo darbību nav sagatavoti secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, bet saskaņā ar izmaiņām labākajos pieejamajos tehniskajos paņēmienos, kas attiecināmi uz konkrēto piesārņojošo darbību, iespējams nodrošināt ievērojamu emisiju samazinājumu, pārņemot direktīvas 2024/1785 21. panta 4. punkta prasības. Ievērojams emisiju samazinājums tas nozīmē, ka ir iespējams būtiski samazināt emisiju apjomus. 

Dienests atļauju pārskata šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4.,  8. un 9 punktā minētajos gadījumos un, ja nepieciešams var ierosināt grozījumus atļaujā. Dienests nosūta operatoram pieņemto lēmumu par grozījumiem atļaujā.  Operatoram ne vēlāk kā 20 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iesniedz iesniegumu A vai B kategorijas atļaujas grozīšanai. 

23. pants. Valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu vai grozījumu veikšanu atļaujā
Paredzēts regulējums par valsts nodevu A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai un grozījumu veikšanai tajā (arī šobrīd ir šāds regulējums). Valsts nodeva netiek atmaksāta, ja Dienests pieņem lēmumu atteikt izdot atļauju vai veikt grozījumus atļaujā. Par C reģistrāciju nav paredzēta nodeva, jo C reģistrāciju Dienests uzskata par faktisko rīcību, reģistrā veicot ierakstu par piesārņojošo darbību.
Valsts nodeva nav maksājama par tehniskajiem grozījumiem (piemēram, izmaiņas operatora kontaktinformācijā vai nosaukumā), kā arī par operatora maiņu (šajā gadījumā atļaujas nosacījumu sadaļā nekādi grozījumi netiek veikti, bet tiek fiksēta operatora nomaiņa).

Lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību, kā arī būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operatoram ir pienākums veikt piesārņojošas darbības reģistrāciju un ievērot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības. Dienests reģistrē pieteikto C kategorijas piesārņojošo darbību konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. C reģistrācijas mērķis ir sniegt informāciju par vides piesārņojošu darbību un tās rezultātā radītām emisijām, nodrošināt to uzskaiti un dabas resursu nodokļa aprēķinu. Šobrīd C reģistrācijai nav noteikta valsts nodeva un uzskatām, ka nodevas ieviešana var atturēt operatorus no reģistrēšanās.

Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

24. pants. Atteikums atļaujas izsniegšanai, C reģistrācijai vai grozījumu veikšanai
Dienests noraida iesniegumu informācijas sistēmā, kā arī atsaka izsniegt atļauju vai C reģistrāciju vai veikt grozījumu atļaujā, ja operators Dienesta noteiktajā termiņā nesniedz prasīto informāciju un nav arī lūdzis pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu. 

Nav iespējams definēt likumprojektā, kas ir prasītā informācija, jo piesārņojošās darbības atšķiras un līdz ar to var atšķirties arī pieprasītās informācijas raksturs un termiņi. 

Paredzēts, ka Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot atļauju, veikt grozījumus atļaujā vai veikt C reģistrāciju šādos gadījumos:
1) ja piesārņojošā darbība neatbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām;
2) ja ir noteikti piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi saskaņā ar šā likuma 10. pantu.

Dienestam ir tiesības arī pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai veikt C reģistrāciju, ja:
1) operators apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
2) komersants ir administratīvi sodīts par šajā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem piesārņojuma jomā vai atkritumu apsaimniekošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpumu, atkritumu pārrobežu pārvadājumiem noteikto prasību pārkāpšanu vai darbību bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas; 
3) komersanta valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists ir administratīvi sodīts par šajā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem piesārņojuma jomā vai atkritumu apsaimniekošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpumu, atkritumu pārrobežu pārvadājumiem noteikto prasību pārkāpšanu vai darbību bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. 

Regulējums par nepatiesas informācijas sniegšanu sastopams arī citos tiesību aktos, piemēram, Imigrācijas likuma 15.1 panta pirmās daļas 3. apakšpunktā paredzēts, ka atsaka ielūguma izsniegšanu, ja konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas. Tāpat Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 12. panta otrās daļas 4. apakšpunktā paredzēts, ka licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai neizsniedz, ja iesniegtajos dokumentos ietvertās ziņas ir nepatiesas vai nepilnīgas.

Dienests neatsaka izsniegt atļauju neapzināto kļūdu gadījumos. Uzsvars punktā ir uz vārdu “apzināti”, kad operators, lai saņemtu sev labvēlīgo lēmumu (atļauju), apzināti sniedz nepatieso informāciju vai to slēpj. Piemēram:
- operators iesniegumā un pievienotajās kartēs norāda kādās robežās notiek piesārņojošā darbība, bet izvērtējot kartes (piemēram Google Earth, LGIA, u.c.) ir vizuāli redzams, ka piesārņojoša darbība tiek veikta ārpus norādītajām robežām (līdz ar to nav korekti aprēķinātas emisijas, nav sniegta informācija par to, vai piesārņojošo darbību var veikt arī blakus īpašumā (ja īpašums nepieder/netiek nomāts);
- operatoram ir pieejami piesārņojošo vielu emisijas monitoringa rezultāti, kuri norāda uz piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumiem, bet operators tos apzināti slēpj, nesniedz Dienestam, sagroza;
- operators apzināti slēpj iekārtas tehnisko dokumentāciju un iesniegumā atļaujas saņemšanai uzrāda samazinātu iekārtas jaudu, lai izvairītos, piemēram, no nepieciešamības saņemt A kategorijas atļauju vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

Likumprojekta 24. pantā paredzētas arī tiesības Dienestam atteikt izdot atļauju vai veikt C reģistrāciju tādai piesārņojošai darbībai, kuru veic komersants, kurš ir administratīvi sodīts par šajā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem piesārņojuma jomā vai atkritumu apsaimniekošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpumu, atkritumu pārrobežu pārvadājumiem noteikto prasību pārkāpšanu vai darbību bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, kā arī, ja par minētajiem pārkāpumiem ir administratīvi sodīta komersanta amatpersona - valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists. 
Atkritumu apsaimniekošanas jomas pārkāpumi izriet no  Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otrās daļas - par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, tā pašā panta trešās daļas atkritumu uzskaites noteikumu pārkāpumiem, sestās daļas par darbību bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un septītās daļas atkritumu pārrobežu pārvadājumiem noteikto prasību pārkāpšanu. 

Šis regulējums paplašina Dienesta iespējas atteikt darbību tiem operatoriem, kuri darbojas neievērojot piesārņojuma jomā vai atkritumu apsaimniekošanas jomā noteiktās prasības, tādējādi radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Dienestam ir dota rīcības brīvība katrā konkrēta gadījumā izvērtēt šādu tiesību piemērošanu. 

Administratīvās atbildības likuma 24. pants nosaka, ka administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai. Vispārējā gadījumā persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža, bet atzīstama par administratīvi nesodītu – gadu pēc soda izpildes, ņemot vērā arī izpildes noilgumu, kas ir pieci gadi.

Atļaujas vai C reģistrācijas nereģistrēšanai Dienests izdos administratīvo aktu, līdz ar to katrā individuālā gadījumā Dienests veiks lēmuma samērīguma jeb lietderības analīzi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pantam. Pamata vērtējamais apstāklis ir izdarīto pārkāpumu būtiskums. Līdz ar to likumprojektā tiek noteikti tikai galvenie komersanta darbības izvērtēšanas virzieni.

Tiesību normas leģitīmais mērķis ir panākt to, ka ar piesārņojošām darbībām nodarbojas tādi komersanti, kuri ievēro vides prasības, lai nodrošinātu piesārņojošo darbību veikšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ilgtermiņā, un attiecīgi aizsargātu vidi un cilvēku veselību, nodrošinot augstāku aizsardzības līmenī kopumā. 

Savukārt, negodprātīgi komersanti tiek pēc iespējas izslēgti no sabiedrībai nozīmīgu resursu lietošanas. A un B atļauju darbības ietekmē vides kvalitāti. Vide ir visas sabiedrības vērtība un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam valsts pienākums ir nodrošināt labu vides kvalitāti, savukārt katram cilvēkam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Atļaujas neizsniegšana sasniedz leģitīmo mērķi, jo persona nav tiesīga uzsākt piesārņojošo darbību.
Atļaujas neizsniegšana ir samērīgs risinājums, jo, pirmkārt, atļaujas neizsniegšana ir iestādes tiesība un pirms katra šāda lēmuma tiks apsvērti lietderības apsvērumi administratīvā procesa ietvaros, pamatā vērtējot pārkāpumu būtiskumu un personas attieksmi pret pārkāpumu, kā arī iespēju, ka šādi vai līdzīgi pārkāpumi varētu atkārtoties. Atļauja tiek pieprasīta pirms piesārņojošās darbības uzsākšanas vai grozījumiem atļaujā, tāpēc operatoram arī nerodas tieši zaudējumi.

Atļaujas neizsniegšana nav vērtējama kā līdzvērtīga administratīvam vai kriminālam sodam, jo tās primārais mērķis ir nodot sabiedrībai nozīmīgus resursus godprātīgu komersantu rokās. Pie lielas piesārņojošo darbību koncentrācijas vienā rūpniecības teritorijā visiem piesārņotājiem kopā ir jānodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošana un, pārsniedzot normatīvus, jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū ir limitēta. Tāpēc ir būtiski, ka primāri šie limitētie resursi tiek piešķirti tādiem komersantiem un tādu komersantu valdes locekļiem, padomes locekļiem vai prokūristiem, kuri līdz šim ir ievērojuši vides prasības. Tādējādi tiek mainīta pozīcija atļaujas izdošanā, vērtējot ne vien plānoto iekārtu, bet novērtējot arī atļaujas adresāta reputāciju. Ja darbība tiek veikta bez atļaujas, tas pierādītu, ka komersants nav tendēts uz normatīvo aktu ievērošanu un atļaujas neizdošana ir bijis pamatots lēmums. Tai pat laikā darbība bez atļaujas ir fiksējama un neprasa ļoti detalizētu un sarežģītu pierādīšanas procesu, tāpēc pret šādu komersantu tiktu vērstas sankcijas, t.sk. darbības apturēšana.

Arī patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanā ir noteikts ierobežojums saņemt speciālo atļauju (licenci), gadījumos, kad kapitālsabiedrībai licence ir anulēta, iesniegumu jaunas licences saņemšanai tā drīkst iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc lēmuma pieņemšanas par licences anulēšanu dienas, izņemot, ja licence anulēta pēc pašas kapitālsabiedrības lūguma. 

Šajā pantā minētais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kas noteikta Komerclikuma 1. panta pirmajā daļā.
Jēdziens “komersants” tiek lietots, lai neizdotu atļauju personai, kura iepriekš nav bijusi operators, bet sodi par pārkāpumiem piesārņojuma jomā vai atkritumu apsaimniekošanas jomā jau tikuši piemēroti vai arī situācijā, kad persona ir bijusi operators citā iekārtā.

Tas norādīts arī citu nozaru normatīvajā regulējumā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests komersantam var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm, ja komersanta izpildinstitūcijā ir persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā pārstāv vai triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir pārstāvējusi tāda komersanta izpildinstitūciju, kurš izvairās vai šo triju gadu laikā ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas vai arī komersanta amatpersona ir vai divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi iekļauta riska personu sarakstā (Ministru kabineta 2005.gada 30. augusta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība").

Informācija par šā panta trešās daļas otro un trešo punktā noteiktajiem administratīvajiem sodiem tiks iegūta no Dienesta iekšējās datubāzes par piemērotajiem administratīvajiem sodiem.

25. pants. Atļaujas atcelšana, darbības svītrošana no C reģistra 
Pantā paredzēts, ka:
(1) Dienests atceļ izdoto atļauju vai svītro piesārņojošo darbību no C reģistra gadījumos, ja operators ir izbeidzis piesārņojošo darbību;
(2) Dienests atceļ izdoto atļauju, ja Dienests konstatē, ka vairāk kā trīs gadus operators nav veicis piesārņojošo darbību, vai triju gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību.
(3) Dienests svītro piesārņojošo darbību no C reģistra, ja Dienests konstatē, ka vairāk kā divus gadus operators nav veicis piesārņojošo darbību, vai divu gadu laikā no C reģistrācijas dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību.

Šajā pantā paredzētas arī tiesības Dienestam atcelt atļauju tajos gadījumos, kad Dienests konstatē, ka operators triju gadu laikā nav veicis piesārņojošo darbību.  Šāds regulējums nepieciešams, jo reizēm ir gadījumi, kad operators darbību pārtrauc, bet par to neinformē Dienestu. Piesārņojošo darbību un to veicēju uzskaitei jābūt precīzai. Šādi uzņēmumi (operatori), kuriem ir spēkā esoša atļauja vai C reģistrācija, bet faktiski nedarbojas, ir jāsvītro no Dienesta IS "TULPE" un kontroles, ko var panākt ar atļaujas atcelšanu vai C reģistrācijas svītrošanu. Būtībā šāds nestrādājošs uzņēmums (operators) “aizņem emisijas” un neļauj tirgū ienākt citam operatoram, jo tad tiktu pārsniegts vides kvalitātes normatīvs.
Saskaņā ar Dienesta sniegto informāciju, līdz 2022. gada novembra vidum ir atcelta viena A kategorijas atļauja, 28 B kategorijas atļaujas un 331 uzņēmums izslēgti no C reģistra, pamatojoties uz iesniegumiem, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem u.c. gadījumiem.

Savukārt gadījumos, kad pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas uzņēmums ir likvidēts, Dienestam nav jāpieņem lēmums par atļaujas atcelšanu. Atļauju automātiski zaudē spēku atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, jo vairs neeksistē administratīvā akta adresāts.

IV nodaļa paredz jau detalizētākas prasības piesārņojošo darbību veikšanai, tai skaitā, īpašas prasības, kas ir attiecināmas tikai uz A kategorijas piesārņojošām darbībām

26. pants. Piesārņojošo darbību veikšana objektos
Pants paredz prasības darbību veikšanai objektos, nosakot, ka A kategorijas piesārņojošas darbības var veikt tikai stacionāros objektos. Vienlaikus attīstoties mūsdienu tehnoloģijām piesārņojošas darbības var veikt izmantojot iekārtas, kuras ir iespējams pārvietot (piemēram, mobilas atkritumu dedzinātavas, pārvietojamas sadedzināšanas iekārtas, pārvietojami drupinātāji u.tml.). Līdz ar to arī svarīgi paredzēt, ka šādas iekārtas var darbināt, bet tad ir jāizvērtē šīs konkrētās iekārtas radītās emisijas teritorijā, kur ir plānots attiecīgo iekārtu darbināt. Svarīgi uzsvērt, ka šajā gadījumā, nav domātas iekārtas, kas darbojas pārvietojoties. Prasība attiecas uz iekārtām, kas darbojas stacionāri, bet kuras nepieciešamības nolūkos var pārvietot uz citu vietu, kur tās atkal darbojas stacionāri. Paredzēts, ka pārvietojamas būs tikai iekārtas, nav paredzēts, ka objekts varētu būt pārvietojams, izņēmums varētu būt gadījums, kad objekts sastāv no vienas iekārtas.
Lai izslēgtu manipulācijas gadījumus, viennozīmīgi noteikt, cik ilgi vienā vietā darbināmā pārvietojamā iekārta uzskatāma par stacionāru, nevar.
Ceļu būves vietās, demontāžas objektos netiek izsniegtas piesārņojošās darbības atļaujas, savukārt objektos, kuros ir izsniegtas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, arī nomāta iekārta, kas netiek izmantota regulāri un rada emisijas tiek uzskatīta kā stacionāra iekārta, kuras parametri, emisijas ilgums un izvietojums ir noteikts atļaujā.

Likumprojektā nav paredzēts iekļaut piesārņojošo darbību sarakstus, tos plānots iekļaut Ministru kabineta noteikumos - nosakot gan A, gan B un C kategorijas darbības. Ar piesārņojošām darbībām tiek saprastas tādas darbības, kas ir ar pastāvīgu veikšanas raksturu. 

27. pants. Piesārņojošas darbības veikšanas ierobežojumi
Pants paredz dažādus piesārņojošas darbības ierobežojumus, kas lielākoties ir saistīti ar iespējamu vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumu teritorijā, kurā objekts darbojas. Šādos gadījumos operatoram jārēķinās, ka būs jāveic pasākumi emisijas samazināšanai vai arī nebūs iespēja veikt būtiskas izmaiņas savā darbībā. Šis regulējums ir domāts esošām darbībām, kuru plāni paplašināties var tikt ierobežoti, jo laika gaitā teritorijā ir uzsākuši darbu citi operatori, kuru veiktā piesārņojošā darbība arī rada emisijas un veidojas situācija, kad var tikt pārsniegts vides kvalitātes robežlielums. Vienlaikus var būt situācijas, kad noteiktu vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumu teritorijā rada, piemēram, privātmāju apkures iekārtas vai transporta intensitāte.
Līdz ar to visiem attiecīgā teritorijā strādājošiem operatoriem jārēķinās, ka var rasties situācija, kad viņu veiktajai darbībai vairs nevar atļaut paplašināties, jo tas negatīvi ietekmēs attiecīgo vides kvalitātes robežlielumu. Kritērijus likumprojektā nevar noteikt, jo situācijas atšķiras, nevar arī noteikt konkrētus operatoram veicamos pienākumus, tie atšķirsies no gadījuma uz gadījumu. 

Atšķirībā no šā likuma 10. panta, kur ir norādīts, ka piesārņojošo darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un šajos gadījumos Dienests neizdod atļauju un neveic C reģistrāciju, ar izņēmumu, ja darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu izpildes nodrošināšanai un to paredzēts veikt militārā objektā. Šajā pantā ir paredzēti ierobežojumi operatoram, kurš noteiktā teritorijā jau darbojas. Piemēram, vēsturiski, operatoram uzsākot darbību, teritorijā vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumi nebija, bet laika gaitā, teritorijā piesārņojošo darbību uzsākot arī citiem operatoriem vai, piemēram, palielinoties privātmāju apkures iekārtu skaitam vai transporta intensitātei teritorijā, ir konstatēti vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumi. Šajā pantā regulējums ir paredzēts esošām piesārņojošām darbībām, kuru plāni paplašināties var tikt ierobežoti, piemēram, operatoram būs jārēķinās, ka būs jāveic pasākumi emisijas samazināšanai vai arī nebūs iespēja veikt būtiskas darbības izmaiņas savā piesārņojošā darbībā.

Panta otrā daļa paredz iespēju pašvaldībai izdod pašvaldību saistošos noteikumus atsevišķu piesārņojuma avotu radītā piesārņojuma ierobežošanai. Pašvaldība sniedz pamatojumu papildus ierobežojumu noteikšanai gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas izstrādāts atbilstoši gaisa aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem. Nosakot pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajām pieejamām vai jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā. Pašvaldība pirms saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai.

Vienlaikus šīs normas piemērošana un saistošo noteikumu izdošana nav obligāta, ja pašvaldība esošās gaisa kvalitātes problēmas var atrisināt citā veidā. Tām pašvaldībām, kurās pastāv risks pārsniegt noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus (piemēram, pēdējo gadu laikā regulāri kādai vielai tiek pārsniegts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis) tiek dota iespēja pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt operatoriem stingrākas prasības kā tas noteikts attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Likumprojektā tiek dotas pilnvaras pašvaldībai savā teritorijā  vai tās daļā esošo objektu darbībai noteikt stingrākas pieļaujamās emisijas robežvērtības vai arī noteikt papildus prasības monitoringa veikšanai un izvirzīt prasības par papildus pasākumu veikšanu nekā kādas ir noteiktas Latvijā kopumā. Iespējams, kādā pašvaldībā problemātiska ir konkrētas jomas uzņēmumu radītais piesārņojums, kas nav tik aktuāls citās teritorijās (piemēram, ostu darbība), tādēļ pašvaldība savu iedzīvotāju aizsardzībai var noteikt stingrākas prasības kā tas ir vidēji Latvijā. Var būt arī situācija, ka pilsēta ir izvēlējusies būt kā kūrortpilsēta un lai noturētu augstāku vides kvalitāti kā ir citur Latvijā vēlas noteikt vēl stingrākas prasības,  piemēram, izvirzot papildus monitoringu vai kādus citus ierobežojumus.
Šis nav obligāts pienākums, bet brīvprātīgs pasākums. Un šīs pašvaldības noteiktās prasības Dienests iekļaus atļaujā  vai C kategorijas reģistrācijas lēmumā.  Dienests, izsniedzot atļauju piesārņojošai darbībai vai lēmumu C kategorijas sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā pašvaldības saistošos noteikumos noteiktās prasības, iekļaujot tos atļaujā vai C kategorijas reģistrācijas lēmumā. Šo prasību izpilde tiks panākta caur likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem. 

Gaisa kvalitātes nodrošināšanas likumprojekts jau šobrīd paredz, ka gaisa kvalitātes plānus pašvaldība izstrādā sadarbībā ar KEM, attiecīgi KEM iesaista arī savā padotībā esošo Dienestu.
Vienlaikus pašvaldība pati izvērtē kāda situācija ir konkrētajā pilsētā un kādi ir galvenie gaisa piesārņojuma avoti un vai vispār būtu nepieciešams noteikt kādas stingrākas prasības kā ir noteikts kopumā valstī.

Attiecībā uz augsni šāds regulējums nav paredzēts, jo pašreiz nav indikāciju, ka ir tāda nepieciešamība. 
Attiecībā par ūdeni - Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums jau pilnvaro pašvaldības izdot saistošos noteikumus, kas nosaka gan centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības (tajos pašvaldības nosaka normatīvus notekūdeņu sastāvam un aizliegumus noteiktu vielu novadīšanai), gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Savukārt MK noteikumi Nr.384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu un apsaimniekošanu” pilnvaro pašvaldības izdot saistošos noteikumus, kuros tās regulē minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību, kā arī prasību minimumu asenizatoram. Tādējādi pašvaldībām jau ir pilnvaras ar saistošajiem noteikumiem regulēt notekūdeņu radītu vides piesārņojumu. Savukārt visaptverošs situācijas izvērtējums konkrētos ezeros un upēs (t.sk. ūdensobjektos) un to stāvokļa uzlabošanai vajadzīgās rīcības ir noteiktas Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos.

Pantā paredzētas arī Dienesta tiesības ietvert atļaujā vai C reģistrācijas lēmumā sadedzināšanas iekārtām stingrākas prasības, ja par objekta radīto piesārņojumu regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības vai pastāv risks, ka var tikt pārkāptas normatīvo aktu prasības vai atļaujā noteiktie emisiju limiti. Par pamatotām sūdzībām ir uzskatāmas tādas sūdzības, kur Dienests ir konstatējis, ka sūdzībā minētie apstākļi apstiprinās. 

Tiesību norma neparedz, ka Dienests varētu atļaujā noteikt stingrākus noteikumus nekā tos tieši paredz normatīvie akti. Atļauja ir administratīvs akts, kurā netiek pārrakstīti normatīvo aktu nosacījumi, bet tajā tiek ietverti Dienesta izvirzīti noteikumi (prasības) individuālam objektam. Tāpēc Dienestam ir tiesības noteikt atļaujas saturu. Operatora jau iepriekš pieļauti pārkāpumi ir pietiekošs pamats izvirzīt stingrākas prasības gan pēc darbības uzsākšanas, gan stingrākas salīdzinājumā ar citiem operatoriem, piemēram, izejvielu un atkritumu uzskaitei, tiešsaistes videonovērošanas kameras izvietošanai, kuri nebūtu nepieciešami, ja operators godprātīgi ievērotu vides aizsardzības normatīvos aktus un atļaujas nosacījumu prasības. Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa 2021.gada 29.novembra spriedumā lietā Nr.A420206620 ir konstatējusi, ka pat valdes locekļa iepriekšēja darbība analoģiskā uzņēmumā, kurš ir pieļāvis vides normatīvo aktu pārkāpumus, ir samērīgs pamatojums, lai izvirzītu stingrākas prasības atļaujā kā citiem uzņēmumiem. Paaugstināto prasību mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses dzīvot labvēlīgā vidē, nevis tikai ierobežot operatoru. 

28. pants. A kategorijas piesārņojošās darbības un labākie vai jaunie pieejamie tehniskie paņēmieni 
Pants paredz regulējumu, kas attiecināms uz A kategorijas piesārņojošām darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvas 2024/1785 regulējumu ir pienākums savā darbībā izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un nodrošināt LPTP emisijas līmeņu ievērošanu. Paredzēti pamatnosacījumi, kas nosaka, ka katram operatoram A kategorijas piesārņojošām darbībām savā darbībā jāievieš labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas noteikti Eiropas Komisijas lēmumos par secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktai nozarei (turpmāk – secinājumi par LPTP).  Informācija par tiem tiks publicēta Dienesta tīmekļvietnē, iepriekš bija pieejama Aģentūras tīmekļvietnē  https://www.eva.gov.lv/lv/vadlinijas.
Secinājumi par LPTP operatoram ir jāievieš četru gadu laikā no to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt gadījumos, kad nozarei nav pieņemti secinājumi par LPTP, tad ir pienākums ieviest labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas noteikti Eiropas Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentos (pieejami https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/ ar abreviatūru BREF) vai labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kurus publicējušas starptautiskās organizācijas.
Savukārt, ja normatīvajos aktos, kas ir spēkā vides aizsardzības jomā Latvijā, ir noteikti vides kvalitātes normatīvi, kas ir stingrāki par emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem, tad atļaujā ir jāietver prasības, kas nodrošina attiecīgo vides kvalitātes normatīvu ievērošanu. Šīs prasības izriet no Direktīvas 2024/1785.

Ministru kabinets noteiks labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas kritērijus. Kritēriji izriet no Direktīvas 2024/1785 III pielikuma "Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai".
Šo pielikumu izmanto, ja Dienests nosaka atļaujas nosacījumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas nav aprakstīti nevienā no atbilstīgajiem LPTP secinājumiem, Dienests nodrošina, ka tehnisko paņēmienu nosaka, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus. 

29. pants. Atkāpes no emisiju vai vides snieguma līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem
Pantā ir paredzēti gadījumi, kad operators var saņemt atkāpi no pienākuma ievērot LPTP emisiju vai vides snieguma līmeņus:
1) Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpes no emisiju līmeņiem, kas saistīti ar LPTP, ja operators Dienestam pierāda, ka saskaņā ar vides kvalitātes normatīviem, iekārtas ģeogrāfisko novietojumu un tehnisko raksturojumu, izmaksas ieviešot saistītos emisiju līmeņus būs nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumu videi. 
Operators sniedz novērtējumu par atkāpes ietekmi uz vidi , nodrošinot, ka netiek radīts būtisks piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts aizsardzības līmenis, iesniedzot izmaksas un vides ieguvumu novērtējumu Dienestam izvērtēšanai. Piešķirot atkāpi, ir jāievēro noteiktos principus, kurus noteikts Ministru kabinets, pārņemot direktīvas 2024/175 II pielikuma prasības. Dienests ik pēc četriem gadiem izvērtē piešķirtās atkāpes un to turpmāko pamatotību. Gadījumā, ja atļaujā tiek veikti grozījumi agrāk nekā četrus gadus pēc atkāpes piešķiršanas, Dienests pārskata arī piešķirto atkāpi. 

2) Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpes no vides snieguma līmeņiem, kas saistīti ar LPTP. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī objekta ģeogrāfisko izvietojumu vai vietējiem vides apstākļiem vai tehnisko raksturojumu, veic izvērtējumu un pierāda, ka ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu saistīto vides snieguma līmeņu piemērošana var radīt būtiski negatīvo ietekmi uz vidi un nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu. Atkāpes rezultātā piemērotās vides snieguma robežvērtības vai vides snieguma līmeņi nedrīkst radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un ūdens resursu noplicināšanu, nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.  

3) ja objektā tiek veiktas darbības jaunu tehnisku paņēmienu, produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, tad var iegūt atkāpi LPTP emisiju līmeņiem uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus.
Šīs atkāpes izriet no Direktīvas 2024/1785 prasībām. Vienlaikus paredzēts, ka atkāpes rezultātā nevar tikt pārsniegtas emisiju robežvērtības, kas noteiktas dažādām nozarēm (piemēram, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, u.c.). Šādā gadījumā jānodrošina, ka attiecīgo piesārņotāju koncentrācija vidē tiek monitorēta un Dienests vismaz reizi gadā novērtē emisiju monitoringa rezultātus.

Ņemot vērā to, ka ir daudz un dažādi piesārņojuma veidi un avoti, nepieciešams normatīvais regulējums, kas nosaka emisiju vai vides snieguma robežvērtības. Tādēļ tiek dots deleģējums MK pieņemt noteikumus par "Emisiju robežvērtībām vai vides snieguma robežvērtībām", kuros tiks norādīta informācija par dažādu emisiju veidiem, to limitiem, robežvērtībām un līmeņiem, vides snieguma robežvērtībām, veicamo monitoringu, kā arī kritērijiem, kas tiek izvērtēti piešķirot atkāpes konkrētu emisiju robežvērtībām gan ikdienas apstākļos, gan ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās. Šis deleģējums ir sasaistāms ar deleģējumu Ministru kabinetam, kas norādīts šī likumprojekta 11.pantā.

Atkāpes nepiešķir, ja tās var apdraudēt atbilstību vides kvalitātes standartiem. 

30. pants. Atkāpes no emisiju un vides snieguma robežvērtībām ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās
No likumprojekta izriet, ka Dienests var noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības vai vides  snieguma robežvērtības tādas krīzes gadījumā, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus operators un dalībvalstis nevar ietekmēt un kuri izraisa nopietnus elektroenerģijas, resursu, materiālu vai aprīkojuma piegāžu traucējumus vai deficītu. Ir būtiski svarīgi, ka šādos apstākļos iekārtas turpina strādāt, nodrošinot enerģijas piegādi vai kritiski svarīgu resursu ražošanu, materiālu piegādi, turpinot kritiski svarīgu iekārtu darbību, kas ir svarīgas sabiedrības kopējo interešu nodrošināšanā ( ārkārtas apstākļos vai krīzes situācijās sabiedrības kopējās intereses ir pārākas un Dienests var piemērot atkāpes). 
Tiklīdz piegādes apstākļi ir atjaunoti vai ir rasts alternatīvs risinājums enerģijas, resursu, materiālu vai aprīkojuma piegādēm, dalībvalsts nodrošina, ka lēmums noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības un vides snieguma robežvērtības zaudē spēku un iekārtas darbība atkal atbilst atļaujas nosacījumiem.

31. pants. Vides pārvaldības sistēma A kategorijas darbībām
Vides pārvaldības sistēmas ieviešanas būs obligāta A kategorijas darbībām, tas izriet no direktīvas prasībām. Ņemot vērā arī to, ka secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem ir attiecināmi tikai uz A kategorijas darbībām un tie ir ietver vides pārvaldības sistēmas saturisko struktūru, kas savukārt izriet arī no likumprojekta termina "secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem" skaidrojuma. Līdz šim vides pārvaldības sistēmas ieviešanai bijis ieteikuma rakstus, bet ar jaunās direktīvas spēkā stāšanās tā ir kļuvusi obligāta. Pārējām darbībām vides pārvaldības sistēmas ieviešana ir brīvprātīga un netiek paredzētas stingrākas prasības nekā noteikts šajā direktīvā.

Pantā paredzēts, ka operators katrai A kategorijas iekārtai, kurai attiecībā uz tās  galveno darbību ir publicēti lēmumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), sagatavo un ievieš vides pārvaldības sistēmu (turpmāk - VPS), nodrošinot nepārtrauktu tās efektivitātes novērtēšanu. VPS atbilst attiecīgajos LPTP secinājumos iekļautajiem noteikumiem un tajā jāiekļauj Direktīvas 2024/1785 14. a panta 2. punkta prasībās. 

 Informāciju par VPS ieviešanu sagatavo operators, tās revīziju veic ārējs revidents, ar kuru operators noslēdz līgumu un rezultātā VPS atbilstības novērtēšanas dokumenti tiek iesniegti Dienestā, kur šī informācija tiek pievienota pie izsniegtās atļaujas nosacījumiem. 

Revidentam ir jābūt atbilstības novērtēšanas struktūrai, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai arī akreditētam vai licencētam vides verificētājam, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1221/2009 2. panta 20. punktā.

Pantā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus  par VPS ieviešanu, kuros tiks noteikta VPS struktūra, apjoms un saturs, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība. 

32. pants. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums A kategorijas darbībām
No likuma "Par piesārņojumu" tiek pārņemts regulējums par augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu (likumā "Par piesārņojumu" tas tiek dēvēts par pamatziņojumu (29. pants)). Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ir jāizstrādā A kategorijas piesārņojošām darbībām pirms darbības uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām tajā, ja paredzēts lietot, ražot vai emitēt tādas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Izņēmuma gadījumos to var neizstrādāt, ja tāds ir izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras gaitā un nav pagājuši vairāk kā 3 gadi no brīža, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pienākums izstrādāt augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu izriet no Direktīvas 2024/1785 prasībām. Tas nav jauns pienākums, tāds ir šobrīd likuma "Par piesārņojumu" 29. pantā, bet šajā likumprojektā tam ir veltīts atsevišķs pants un tiek nedaudz mainīta terminoloģija, lai visām iesaistītām pusēm būtu skaidrāk saprotams, kas tas ir par dokumentu un ko tas raksturo. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ietver vairākas komponentes – tai skaitā visu lietoto vai plānoto bīstamo ķīmisko vielu apzināšanu, identifikāciju, kuras no šīm vielām varētu ietekmēt augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli objekta teritorijā, kvantitatīvas pārbaudes u.tml. Likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam, kas noteiks pamata stāvokļa raksturojuma saturu.

33. pants. A kategorijas piesārņojošas darbības un pārrobežu ietekme  
Likumprojektā paredzēts regulējums par rīcību pārrobežu piesārņojuma gadījumā. Tas attiecināms uz A kategorijas piesārņojošām darbībām un pienākums rīkoties izriet no Direktīvas 2024/1785.
Pārrobežu piesārņojums var būt identificējams divos virzienos – viens, kad kāda dalībvalsts, ar ko robežojas Latvija, paredz veikt piesārņojošo darbību un tā var potenciāli ietekmēt Latvijas teritoriju un otrs gadījums – kad Latvijas teritorijā tiek plānota šāda darbība, kas potenciāli varētu ietekmēt kaimiņvalsts teritoriju. Abos gadījumos paredzēts, ka ir jāinformē potenciāli skartās dalībvalsts sabiedrība un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jānodrošina šī informācijas aprite un koordinācija. Likumprojektā tiek paredzēti galvenie pienākumi, bet detalizēts apraksts par procedūrām, sniedzamās informācijas saturu, koordinācijas pasākumiem un termiņiem tiks noteikts Ministru kabineta līmenī.

Savukārt, ja noticis starpgadījums vai negadījums, kas būtiski ietekmē cilvēka veselību vai vidi citā dalībvalstī, dalībvalsts, kuras teritorijā negadījums vai starpgadījums noticis, nodrošina, ka par to nekavējoties tiek informēta šīs otras dalībvalsts kompetentā iestāde. Pārrobežu un starpnozaru sadarbību starp skartajām dalībvalstīm īsteno ar mērķi ierobežot sekas attiecībā uz vidi un cilvēka veselību un nepieļaut turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus. 

34. pants. Objekta darbības izbeigšana
Pantā paredzēts operatora pienākums pirms darbības izbeigšanas, sakārtot objekta darbības vietu. Tāds pienākums jau šobrīd ir paredzēts likuma "Par piesārņojumu" 30. pantā, tikai ir lietota cita terminoloģija - iekārtas darbības pilnīga pārtraukšana. Pienākums sakārtot darbības vietu atbilstošā stāvoklī attiecībā uz A kategorijas piesārņojošām darbībām izriet no Direktīvas 2024/1785, bet Latvija ir izvēlējusies jau šobrīd to attiecināt arī uz B kategorijas darbībām. Par atbilstošo stāvokli būtu vērtējama šāda situācija - pēc objekta darbības pilnīgas izbeigšanas darbības vietā nav atkritumu, ķīmisko vielu vai maisījumu, blakusproduktu uzkrājumu, ja operatoram bija jāveic grunts vai gruntsūdeņu monitorings, tad, darbību izbeidzot, jābūt veiktam monitoringam un monitoringa rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumus. Ja tie uzrāda pārsniegumus, tad objekta teritorijā jāveic papildus sanācijas pasākumus. Saskaņā ar direktīvas 2024/1785 regulējumu - pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgās attīrīšanas darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts, ņemot vērā tā eksistējošu vai apstiprinātu turpmāku izmantošanu, vairs neradītu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kas radies, veicot atļautas darbības un ņemot vērā objekta teritorijas apstākļus. Kritērijus būtiskam apdraudējumam nevar likumprojektā noteikt, jo atšķiras gan piesārņojošās darbības, gan to specifika, kā arī apdraudējums var būt atkarīgs no atrašanās vietas un jutīgu objektu tuvuma. Informācija par vietas sakārtošanā veiktajiem pasākumiem A un B kategorijas piesārņojošo darbību gadījumā ir jāievieto Dienesta tīmekļvietnē. Tiem objektiem, kuriem bija jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums, pirms objekta darbības izbeigšanas ir jāiesniedz esošā augsnes un pazemes ūdeņu stāvokļa raksturojums, lai Dienests var pārliecināties, vai ir radies piesārņojums un, ja tāds ir radies – uzdot operatoram veikt sanācijas pasākumus.

Šobrīd Dienests pārliecinās par teritorijas sakārtošanu un tikai tad atceļ atļauju. Dienests šobrīd informē pašvaldības par A, B atļaujas un C reģistrācijas atcelšanu.

35. pants. Objekta darbības apturēšana un atjaunošana, ja operators darbojas bez atļaujas vai C reģistrācijas
Kā svarīgs elements Dienesta darbā ar operatoriem, kuri sistemātiski un atkārtoti neievēro atļaujas nosacījumus, normatīvo aktu prasības vai Dienesta izdotos administratīvos aktus, ir objekta darbības apturēšana. 

Dienests var apturēt objekta darbību, ja nav saņemta A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai nav veikta C reģistrācija. Objekta darbības apturēšana ir ārkārtas pasākums, lai motivētu operatoru sakārtot savu piesārņojošo darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem un atļaujas nosacījumiem. Paredzēts, ka Dienesta lēmums turpina savu darbību pat, ja tas tiek apstrīdēts. Ja Dienesta lēmums par objekta darbības apturēšanu tiks apturēts, tad veidosies situācija, ka operatoram ir ilgstoši iespēja turpināt veikt piesārņojošo darbību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām un pastāv liels vides piesārņojuma risks. Turklāt Administratīvā procesa likuma 360. panta trešā daļa "(3) Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi" jau šobrīd nosaka to, ka šāda veida administratīvie akti būtu jāizpilda jau ar spēkā stāšanās brīdi. 

35. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā, ja Dienesta ģenerāldirektora lēmuma darbība iesniedzot pieteikumu tiek apturēta, tas nozīmē, ka gadījumā, ja Dienests ir rīkojies pamatoti, piesārņotājs var turpināt veikt darbību bez atļaujas, kamēr strīds nav izšķirts tiesā. Iestādēm nav cita veida instrumentu darbības ierobežošanai līdz strīda risinājumam. Savukārt, ja lēmuma darbība netiek apturēta, tad privātpersonai ir Administratīvā procesa likumā ietvertie instrumenti tā darbības apturēšanai, ja tā uzskata to par nepieciešamu.

Administratīvā procesa likuma 62. pants paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Šajā pantā arī ir dots izsmeļošs uzskaitījums gadījumiem, kad uzklausīšanu var neveikt un tie ir:
1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;
2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;
3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.
Šajā pantā izpildās nosacījums, ka administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud vidi, attiecīgi tiek piemērots administratīvā procesa likums un nav nepieciešams noteikt, ka lēmums par objekta darbības apturēšanu tiek pieņemts bez iepriekšējas brīdināšanas.
Vienlaikus paredzēts, ka operators ir tiesīgs atjaunot objekta darbību tad, kad ir saņemta nepieciešamās piesārņojošās darbības kategorijas atļauja vai veikta C reģistrācija.

36. pants. Atļaujas pilnīga vai daļēja vai C reģistrācijas apturēšana
Likumprojektā paredzēta kārtība, kā tiek veikta atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšana. 
Vispirms tiek izdots brīdinājums par atļaujas vai atļaujas daļas darbības, vai C reģistrācijas apturēšanu, kurā tiek norādīti pārkāpumi un termiņš šo pārkāpumu novēršanai. Brīdinājuma gadījumā operators mēneša laikā iesniedz Dienestam plānu, kā tiks novērsti pārkāpumi. Dienests var termiņu pagarināt līdz 9 mēnešiem, ja plānā paredzētos pasākumus nav iespējams ieviest ātrāk un piesārņojums nerada būtisku kaitējumu vai risku videi vai cilvēku veselībai. 

Ja pārkāpumi netiek novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi paredzētajā termiņā, Dienests pieņem lēmumu par atļaujas pilnīgu vai daļēju darbības apturēšanu vai C reģistrācijas apturēšanu.
Šajā gadījumā Dienests pieņem lēmumu – administratīvo aktu - par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai atļaujas daļas apturēšanu vai C reģistrācijas apturēšanu. Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms neatkarīgi no tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas. Situācija, kad atļaujas vai C reģistrācijas darbība tiek apturēta, ir pielīdzināma situācijai, kad operatoram nav atļaujas vai C reģistrācijas un piesārņojošu darbību veikt nav atļauts.
Ja operators tomēr neizpilda Dienesta lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu, Dienests uzsāk piespiedu izpildi – piemēro piespiedu naudas sodu līdz darbības pārtraukšanai vai atbilstības panākšanai; steidzamos vai būtiskos gadījumos, kad tas tehniski iespējams, var piemērot arī aizvietotājizpildi – kādas tehnoloģiskas ierīces, vārtu slēgšanu, noplombēšanu.

Dienesta lēmumu par atļaujas pilnīgu vai daļēju vai C reģistrācijas apturēšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.  

Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību. Administratīvās procesa likuma 185. panta pirmā daļa kopsakarā ar ceturtās daļas 10. punktu paredz,  ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot gadījumos, kad administratīvo aktu atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.). Tas attiecās arī uz piesārņojošām darbības atļaujām, tas nozīme, ka pieteikums tiesā neaptur administratīva akta darbību. 

Regulējums par objekta atļaujas vai C reģistrācijas apturēšanu ir jauns regulējums, kas ir paredzēts, lai sekmīgāk varētu īstenot objektu atbilstības nodrošināšanu vides aizsardzības prasībām.

37. pants. Atjaunošanas kārtība atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanas gadījumā
Vienlaikus likumprojektā paredzēts arī regulējums par atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atjaunošanas atteikumu, par kuru lēmumu pieņem Dienests. 
Lai atjaunotu atļauju, atļaujas daļu vai apturēto C reģistrāciju, operators iesniedz Dienestam iesniegumu ar informāciju par identificēto pārkāpumu novēršanu. Nepieciešamības gadījumā iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus. Dienests piecu darba dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda vai identificētie pārkāpumi ir novērsti un desmit darba dienu laikā pieņem lēmumu par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atteikumu.

Dienesta lēmumu par darbības apturēšanu var apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību. Tas nepieciešams, jo lēmums par darbības apturēšanu parasti tiek pieņemts par ļoti ilgstošu, atkārtotu un sistemātisku vides aizsardzības normatīvo aktu un/vai atļaujas nosacījumu pārkāpumu gadījumiem. Līdz ar to nav pieļaujams, ka lēmuma apstrīdēšana aptur tā darbību, jo tādā gadījumā turpināsies vides piesārņošana.


V Kompensācija 
38.pants. Kompensācija par veselībai nodarīto kaitējumu
Ja piesārņojošas darbības pārkāpuma gadījumā ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, cietušajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt kompensāciju, vēršoties ar pieprasījumu pie A kategorijas piesārņojošās darbības operatora, atbilstoši direktīvas 2024/1785 79.a pantā noteiktajam.

A kategorijas operators, kas veicot piesārņojošo darbību, ir pārkāpis Dienesta izvirzītos atļaujas nosacījumus vai normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, un tādējādi radījis vides piesārņojumu ar piesārņojošo vielu emisijām vidē, un šo pārkāpumu rezultātā ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, piemēram, izraisot elpošanas, sirds-asinsvadu slimības, nervu sistēmas traucējumus, apdegumus, alerģiskas reakcijas, ekzēmas, ir atbildīgs par nodarīto kaitējumu un sekojoši par kompensācijas izmaksāšanu.

Par nodarītu kaitējumu cilvēka veselībai ir uzskatāms tāds kaitējums kā, piemēram, privātpersonai ir ilgstošas vai nepārejošas ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, kas ietekmē privātpersonas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Par veselībai nodarītā kaitējuma atklāšanas brīdi uzskatāma diena, kad tiek pierādīta cēloņsakarība starp A kategorijas piesārņojošas darbības operatora radīto piesārņojumu un privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu.

A kategorijas piesārņojošās darbības operatora pārkāpums var radīt ietekmi uz cilvēka veselību tad, ja tas ir saistīts ar vides piesārņojumu. Privātpersonai konstatējot, ka būtiski pasliktinās tās veselības stāvoklis un ir aizdomas par piesārņojuma ietekmi uz veselību, tā vēršas Dienestā, lai saņemtu informāciju, vai A kategorijas piesārņojošas darbības operators ir pārkāpis atļaujas nosacījumus vai normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, kas ir saistītas ar vielām, kas rada piesārņojumu, un to emisijām vidē. 

Ja  A kategorijas piesārņojošo darbību operators veic tādas  piesārņojošas darbības, kuras atbilst B kategorijas piesārņojošo darbību kategorijai vai  C reģistrācijas piesārņojošo darbību, un tās ir iekļautas A kategorijas piesārņojošo darbības atļaujā, saistībā ar kompensācijas pieprasījumu Dienests privātpersonai sniedz informāciju tikai par A kategorijas piesārņojošo darbību, jo kompensāciju saskaņa ar likumu var pieprasīt tikai no piesārņojošās darbības, kas klasificējama kā A kategorijas darbība.

Saņemot Dienesta sniegto informāciju, kurā norādīts, ka pārkāpums ir konstatēts, norādīts laiks, kad pārkāpums noticis, kurā vides vietā - gaiss, ūdens, zeme, ir radies piesārņojums un norādīts, kādas piesārņojošo vielu emisijas vidē notikušas, minot konkrētas piesārņojošās vielas un to daudzumus, privātpersona sešu mēnešu laikā iesniedz kompetentajā institūcijā - valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - kompetentā institūcija), Dienesta sniegto informācija par konstatēto pārkāpumu.

Dienests privātpersonai sniedz  informāciju, ko nosaka A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumi vai  vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās  prasības ja šī informācija ir nepieciešama, lai pierādītu prasības tiesisko pamatu privātpersonai vērsties kompetentajā institūcijā cēloņsakarības noteikšanai. Piemēram, operatoram saskaņā ar atļaujas nosacījumiem reizi gadā ir jāveic piesārņojošo darbību monitoringu konkrētām piesārņojošo vielu emisijām, Dienests privātpersonai sniedz testēšanas pārskata rezultātus vai citu Dienesta rīcībā esošo informāciju par A kategorijas piesārņojošo darbības operatoru.

Kompetentajai institūcijai paredzētas arī tiesības pieprasīt informāciju no operatora, ciktāl tas nepieciešams cēloņsakarības noteikšanai, informējot par to Dienestu un nepieciešamības gadījumā, ja operators nesniedz kompetentajai institūcijai pieprasīto informāciju vai atsaka to sniegt, var lūgt Dienestu iesaistīties informācijas saņemšanai no operatora vai pārbaudes kontroles veikšanai, kā arī gadījumos, ja nepieciešama papildu informācija par veiktajām pārbaudēm un kontrolēm A kategorijas piesārņojošas darbības iekārtām un to pārbaudes rezultātiem. Kompetentās institūcijas tiesības tiks regulētas Ministru kabineta noteikumos.

Dienests privātpersonai sniedz  informāciju, ko nosaka A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumi vai  vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās  prasības ja šī informācija ir nepieciešama, lai pierādītu prasības tiesisko pamatu privātpersonai vērsties kompetentajā institūcijā cēloņsakarības noteikšanai.  Piemēram, operatoram saskaņā ar atļaujas nosacījumiem reizi gadā ir jāveic piesārņojošo darbību monitoringu konkrētām piesārņojošo vielu emisijām, Dienests privātpersonai sniedz testēšanas pārskata rezultātus vai citu Dienesta rīcībā esošo informāciju par A kategorijas piesārņojošo darbības operatoru.

Kompetentajai institūcijai paredzētas arī tiesības pieprasīt informāciju no operatora, ciktāl tas nepieciešams cēloņsakarības noteikšanai, informējot par to Dienestu un nepieciešamības gadījumā, ja operators nesniedz kompetentajai institūcijai pieprasīto informāciju vai atsaka to sniegt, var lūgt  Dienestu iesaistīties informācijas saņemšanai no operatora vai pārbaudes kontroles veikšanai, kā arī gadījumos, ja nepieciešama papildu informācija par veiktajām pārbaudēm un kontrolēm A kategorijas piesārņojošas darbības iekārtām un to pārbaudes rezultātiem. Kompetentās institūcijas tiesības tiks regulētas Ministru kabineta noteikumos.

Dienests privātpersonai sniedz arī tādu informācijas apjomu, kas izriet no A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem konkrētam operatoram vai konkrētajai piesārņojošajai darbībai, ka arī no vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja šī informācija ir nepieciešama, lai pierādītu prasības tiesisko pamatu vērsties kompetentajā institūcijā cēloņsakarības   noteikšanai.  Piemēram, operatoram saskaņā ar atļaujas nosacījumiem reizi gadā ir jāveic piesārņojošo darbību monitoringu konkrētām piesārņojošo vielu emisijām, Dienests privātpersonai sniedz testēšanas pārskata rezultātus vai citu Dienesta rīcībā esošo informāciju par A kategorijas piesārņojošo darbības operatoru.  

Kompetentā institūcija izvērtē privātpersonas veselībai radušos kaitējumu un tā iespējamo cēloņsakarību ar A kategorijas piesārņojošas darbības operatora darbību un, ja ir konstatēta cēloņsakarība, izsniedz lēmumu par privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu. Lēmumā norāda kaitējuma smagumu un kompensācijas apmēru. Ja cēloņsakarība netiek konstatēta, kompetentā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu, norādot, ka nav konstatēta cēloņsakarība starp operatora pārkāpumu un privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu. Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Privātpersona sedz izmaksas, kas saistītas ar kompetentās institūcijas pieteikuma izskatīšanu un veselībai nodarītā kaitējuma cēloņsakarības izvērtēšanu,  saskaņā ar kompetentās institūcijas maksas pakalpojumu cenrādi.

Privātpersonai 24 mēnešu laikā no kompetentās iestādes lēmuma izdošanas dienas par nodarīto kaitējumu veselībai ir tiesības no A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pieprasīt kompensāciju par tā darbības rezultātā nodarīto kaitējumu veselībai. Kompensācijas apmēru atbilstoši veselībai nodarītā kaitējuma smaguma pakāpei noteiks Ministru kabineta noteikumos.

A kategorijas piesārņojošas darbības operatoram ir pienākums izmaksāt kompensāciju privātpersonai trīs mēnešu laikā no pieprasīšanas dienas. Ja operators kompensāciju neizmaksā, tad privātpersona vēršas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar prasību par kompensācijas pieprasīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma vispārīgo regulējumu privātpersona vēršas pie A kategorijas piesārņojošas darbības operatora par zaudējumu atlīdzināšanu, kas privātpersonai radušies saistībā ar tādiem izdevumiem, kā, piemēram, izmaksas par lēmuma saņemšanu par cēloņsakarības izvērtējumu. Savukārt, ja cēloņsakarība netiek konstatēta, visus izdevumus sedz pati privātpersona, saskaņā ar kompetentās iestādes maksas pakalpojumu cenrādi.

Kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu privātpersona var pieprasīt par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu, kuram ir bijusi ietekme uz veselību un pierādīta cēloņsakarība. Kompensāciju varēs pieprasīt par piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu, kas noticis pēc likuma stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no cēloņsakarības konstatēšanas brīža.

Ņemot vērā, ka A kategorijas pārkāpumu skaits pēdējo trīs gadu laikā, laika posmā no 2023. gada līdz 2025. gada maijam, kas saistīti ar emisijām vidē, nav daudz, un tie aptuveni ir pieci gadījumi, līdz ar to prognozējams, ka nav sagaidāms liels pieteikums skaits kompensācijas pieprasīšanai no operatoriem.

Likumprojekta pantā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Dienesta sniedzamo informācijas saturu par A kategorijas piesārņojošas darbības operatoru, un to pamatojošo informāciju, kā arī termiņu, kādā Dienests sniedz pieprasīto informāciju privātpersonai.
Ministru kabinets noteikts, kārtību, kādā kompetentā institūcija izvērtēs privātpersonas veselībai nodarīto  kaitējumu un konstatē cēloņsakarību starp pārkāpumiem A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanā un personas veselībai nodarīto kaitējumu, tostarp privātpersonas veselībai nodarītā kaitējuma smaguma kritērijus, un to pamatojošo informāciju.
Ministru kabinets noteiks arī privātpersonas veselībai nodarītā kaitējuma izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši veselībai nodarītā kaitējuma smagumam. 

Direktīvas Nr.2024/1785 79.a panta trešajā punktā minētais par  noilguma termiņu kompensācijas prasību celšanai ietver dalībvalstīm rīcības brīvību tā pārņemšanā, līdz ar to noilguma termiņu nav plānots izmantot, un tas atbilst Civillikumā noteiktajam noilgumam, kas ir desmit gadi.

 VI nodaļa paredz administratīvos pārkāpumus piesārņojuma jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Likumprojektā ir paredzēta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem:
1) par piesārņojošo darbību monitoringa prasību neievērošanu, tostarp atļaujā noteikto, prasību, neievērošanu vai atļaujā noteikto piesārņojošo vielu koncentrācijas testēšanas neveikšanu;
2) par emisijas robežvērtību vai emisijas limitu, tostarp atļaujā vai C reģistrācijas lēmumā noteikto robežvērtību vai limitu, pārsniegšanu; 
3) par prasību neievērošana piesārņojuma novēršanai un samazināšanai;
4)  par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez reģistrācijas.

39.pants. Piesārņojuma novēršanas un samazināšanas prasību neievērošana
(1) Par piesārņojošo darbību monitoringa prasību, tostarp atļaujā vai C reģistrācijas lēmumā noteikto prasību, neievērošanu vai noteikto piesārņojošo vielu koncentrācijas testēšanas neveikšanu , piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

Administratīvā atbildības izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojekta 13.pantā. Operators veic piesārņojošās darbības monitoringu saskaņā ar atļaujā norādītajām prasībām vai C reģistrācijas lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17.panta trešo daļu un saskaņā ar vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem. Likumprojekta 20.pants nosaka A vai B kategorijas atļaujas nosacījumus, kuri ietver prasības piesārņojošās darbības monitoringam. Operatoram atļaujā vai lēmumā tiek izvirzītas prasības pašam novērtēt faktiskās emisijas atbilstību noteiktajiem emisijas limitiem. 

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Ievērojot administratīvā procesa prioritātes principu, pamatā par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nosacījumu neievērošanu tiks piemērotas piespiedu izpildes metodes, kuras paredz Administratīvā procesa likums. Tomēr atsevišķu atļaujas nosacījumu izpilde administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai ir apgrūtinoša, tāpēc kā sankcijas mehānisms ir paredzams arī administratīvais sods. Tas piemērojams par tādu nosacījumu pārkāpumiem, kurus nav iespējams novērst.  Ja Dienests konstatē, ka operators 2024.gadā nav veicis piesārņojošo vielu testēšanu, tad nav pamatoti piemērot administratīvā procesā noteikto izpildrīkojumu (piespiedu naudu), lai panāktu piesārņojošo vielu testēšanu 2024.gadā, jo šis laika periods jau ir pagājis. Savukārt 2025.gadā operatoram jau atbilstoši atļaujas nosacījumiem ir jāveic nākamā testēšana.
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros atļaujā noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Likumprojekta 13. panta pirmajā daļā nosaka, ka operators nodrošina piesārņojošās darbības monitoringu, kuru veic saskaņā ar atļaujā vai lēmumā, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, norādītajām prasībām, un saskaņā ar vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem. Likumprojekta 20.panta noteikts, kādus atļaujas nosacījumus var izvirzīt, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, tostarp prasības piesārņojošo darbību monitoringam. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja pārkāpums jau ir noticis un ir radītas neatgriezeniskas sekas, ir jāpiemēro sods, jo administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai ir apgrūtinoša, tāpēc kā sankcijas mehānisms ir paredzams arī administratīvais sods.

Soda apmērs un  izvērtējums: 
Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā, apvienojot C kategorijas darbībai piemērojamo naudas sodus par darbību veikšanu bez paziņošanas vienā naudas sodu diapazonā ar A kategorijas piesārņojošās darbībai piemērojamo naudas sodu apmēru, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, nosakot naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai  līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (esošajā likumā "Par piesārņojumu"  par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez paziņošanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām un par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrpadsmit līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām). Naudas soda apmērs ir samērīgs ar pārkāpuma smagumu un radīto ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību, kā arī nodrošina pietiekamu efektivitāti un atturošo ietekmi, lai novērstu pārkāpuma izdarīšanu. 

(2) Par emisijas robežvērtību vai emisijas limitu, tostarp atļaujā vai C reģistrācijas lēmumā noteikto robežvērtību vai limitu, pārsniegšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. 

Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos  nepārsniegt emisijas limitus, kas noteikti atļaujā vai lēmumā, kas izriet no likumprojekta 11. panta pirmās daļas un otrās daļas, un  17. panta trešās daļas prasībām, kā arī nepārsniegt emisijas robežvērtības. 

Emisijas limiti tiek noteikti piesārņojošām vielām ūdenī un gaisā. Putekļu, trokšņa un smaku emisijas parasti tiek vērtētas pēc normatīvajos aktos noteiktajām robežvērtībām, tomēr ir iespējami arī individuāli noteikti emisijas limiti, ja apjomīgas darbības tiek veiktas tuvu pie dzīvojamām mājām, kā ostās.

Likumprojekta 20.pantā ir norādīts, ka atļaujas nosacījumos nosaka emisiju robežvērtības un limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), ņemot vērā ūdens plūsmas dinamikas variācijas saņemošajos ūdensobjektos, kā arī citu veidu emisiju limitus. A kategorijas darbībām atļaujā ietver ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņu. 

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Pārsniedzot emisijas robežvērtības vai emisijas limitus, vidē tiek novadīts lielāks piesārņojošo vielu apjoms un attiecīgi pasliktinās vides kvalitātes stāvoklis. Minētie pārkāpumi ir tādi pārkāpumi, kuru radītās sekas vairs nav atgriežamas un novēršamas. Administratīvā atbildība piemērojama, jo pārkāpums ir izdarīts un palielināto ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību nevar novērst. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros atļaujā noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Prasības izriet no likumprojekta 11. panta pirmās un otrās daļas, un 17.panta trešās daļas, kā arī 20.panta.
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja pārkāpums jau ir noticis un ir radītas neatgriezeniskas sekas, ir jāpiemēro sods, jo administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai ir apgrūtinoša, tāpēc kā sankcijas mehānisms ir paredzams arī administratīvais sods.

Soda apmērs un izvērtējums:
Piemērojamo sankciju apmērs fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām,  ir samērīgs ar pārkāpuma smagumu un radīto ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību, kā arī nodrošina pietiekamu efektivitāti un atturošo ietekmi, lai novērstu pārkāpuma izdarīšanu. 
Sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā, apvienojot A vai B kategoriju piemērojamos naudas sodus vienā naudas sodu diapazonā par prasību neievērošanu piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai -  fiziskajai personai piemērojot naudas sodu  līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (esošajā likumā "Par piesārņojumu" par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai  līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām; par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai  līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām). 

(3) Par degvielas uzpildes staciju, naftas bāžu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijas, sadedzināšanas iekārtu, gaistošo organisko savienojumu emitējošās iekārtu, dzīvnieku novietņu, kokzāģētavu un kokapstrādes iekārtu, koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) darbību, mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu operatoram noteikto prasību piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

1. Ministru kabineta nosaka vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām, tai skaitā grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai, degvielas uzglabāšanai un transportēšanai, benzīna tvaiku uztveršanai un kontrolei, monitoringam. Pašreizējas prasības ir ietvertas Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 409 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”, kas pēc likuma pieņemšanas tiks izdoti jaunā redakcijā.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta.  Ministru kabinet nosaka vides aizsardzības prasības, kurus operatoram ir jāievēro, ja netiek ievērotas prasības, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. 
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

2. Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības sadedzināšanas iekārtām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai, monitoringam, emisiju robežvērtībām un nosacījumus atkāpju piemērošanai. Pašreizējas prasības ir ietvertas Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”, kas pēc likuma pieņemšanas tiks izdoti jaunā redakcijā.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta. Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības, kurus operatoram ir jāievēro, ja tās netiek ievērotas, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Piemēram, sadedzināšanas procesā gaiss tiek piesārņots ar ķīmiskām vielām, tā rezultātā gaisā tiek emitētas piesārņojošas vielas, kas pasliktina vides kvalitātes stāvokli. Administratīvā atbildība piemērojama, jo pārkāpums ir izdarīts un palielināto ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību nevar novērst. 
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

3) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām, tai skaitā emisiju samazināšanai un ierobežošanai, monitoringam, iekārtu pārbaudei, emisiju robežvērtībām un mērķa limitu noteikšanai un piemērojamām atkāpēm. Pašreizējas prasības ir ietvertas Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus".

Tiesību akti paredz, ka operatori nodrošina, ka gaistošos organiskos savienojumus emitējošās iekārtas emisija nepārsniedz noteiktās emisijas robežvērtības. Emisija nedrīkst arī pārsniegt mērķa emisijas limitu. Operatoriem ir jāveic emisiju kontrole un samazināšanas pasākumus. Tas nozīmē, ka operatoriem ir pienākums ievērot gan emisijas robežvērtības, gan veikt kontroles un monitoringa pasākumus.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta izdošanas prioritātes principu. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Emisijas robežvērtību ievērošana ir ļoti būtiska, lai aizsargātu cilvēka  veselību un vidi pret nelabvēlīgu ietekmi. Administratīvais sods samazinās vides pārkāpuma skaitu un atturēs operatorus no neatļautās darbības.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākums operatoram ievērot normatīvos aktos izriet no likumprojekta 21.panta  regulējuma.
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.  Ja pārkāpums  ir noticis un vides kvalitātes stāvoklis pasliktinājies, tad iepriekšējo stāvoklī vairs nav iespējams atgriezt kā tas bijis pirms pārkāpuma izdarīšanas.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

4)  Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēm, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošanai, skābbarības uzglabāšanai un izmantošanai, pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringam.  Ja operators neievēro kūtsmēslu savākšanas, novadīšanas un uzglabāšanas prasības, skābbarības uzglabāšanas un izmantošanas prasības dzīvnieku novietnēs, ka arī citas vides vides prasības tiek apdraudēta un negatīvi ietekmēta apkārtējā vide, kā arī vairs nav iespējams atjaunot vides sākotnējo stāvokli. 
Pašreizējās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 “Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta. Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēs, kurus operatoram ir jāievēro. Ja netiek ievērotas prasības, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

5) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai ( tie ietvers gaisa piesārņojuma ierobežošanas un kontroles pasākumus kokzāģētavās un kokapstrādes iekārtās, prasības monolītu (pretinfiltrācijas) segumu ierīkošanai, nosacījumus koksnes ķīmiskās apstrādes veikšanai un apsaimniekošanas prasības, skaidu uzglabāšanas prasības, prasības darba telpām, tehniskajam aprīkojumam, koksnes aizsardzības līdzekļiem, rīcībai ar apstrādāto koksni, kaitīgo vielu izplūdes punkta noteikšanas metodiku u.tml.).

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta. Ministru kabinet nosaka vides aizsardzības prasības, kurus operatoram ir jāievēro, ja netiek ievērotas prasības, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

6) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) darbībām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai. Pašreizējās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 726 "Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)". 

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta. Ministru kabinet nosaka vides aizsardzības prasības, kurus operatoram ir jāievēro, ja netiek ievērotas prasības, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

7) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, tai skaitā piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai un ierobežošanai  ( tie ietver gaisa piesārņojuma ierobežošanas un kontroles pasākumus,  mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveides un darbības nosacījumus, emisiju izplūdes punkta augstuma noteikšanas metodiku u.tml. prasības).

Operatoram ir pienākums tos ievērot, lai samazinātu piesārņojošās darbības rezultātā radīto vides piesārņojumu. Pašreizējās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr. 380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai". 

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.  Administratīvais akts netiek izdots. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros vides aizsardzības noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu operatoram ievērot vides aizsardzības prasības izriet no likumprojekta 21.panta.  Ministru kabinet nosaka vides aizsardzības prasības, kurus operatoram ir jāievēro, ja netiek ievērotas prasības, operators tiek saukts pie administratīvās atbildības. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

Soda apmērs un izvērtējums:
Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā, apvienojot C kategorijas darbībai piemērojamo naudas sodus par darbību veikšanu bez paziņošanas vienā naudas sodu diapazonā ar A kategorijas piesārņojošās darbībai piemērojamo naudas sodu apmēru, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, nosakot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  no četrpadsmit līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (esošajā likumā "Par piesārņojumu"  par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez paziņošanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām un par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrpadsmit līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām).

(4) Par A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteikto piesārņojošās darbības apjoma vai laika limita neievērošanu, izmantojamo vai uzglabājamo izejvielu (dabas resursu, ķīmisko vielu un maisījumu, un citu resursu) limita pārsniegšanu, uzglabājamo ražošanas blakusproduktu vai atkritumu apjoma pārsniegšanu, par tehnoloģiska procesa veida vai iekārtas veida un jaudas neievērošanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

 Likumprojekta 20.pantā ir norādīti nosacījumi, kurus Dienests var izvirzīt operatoram piesārņojošās darbības veikšanai. Tikai par atsevišķu nosacījumu neievērošanu, kuru pārkāpuma rezultātā rodas būtiska ietekme uz vides kvalitāti vai tiek apdraudēta cilvēka veselību, kā arī atļaujas nosacījumu izpilde administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai apgrūtinoša, tiek piemērota administratīvā atbildība. Šādiem pārkāpumiem ir nepieciešams piemērot stingrākus sodus. 

Atļaujā tiek noteikti ierobežojumi darbības apmēriem, piemēram, piesārnojošas darbības apjomam vai veikšanas laika, saražotās produkcijas daudzumam (dzīvnieku skaits fermās, saražotās ķīmiskās vielas, pārtikas produkcijas apjoms); izejvielu daudzumam (izmantotās ķīmiskās vielas, atkritumi, dzīvnieku blakusprodukti, pārtikas izejvielas); pārkraujamo vai uzglabājamo preču apjomam darbības teritorijā; tehnoloģiskā procesa veidu, kā arī iekārtas veidu un jaudu.  Ņemot vērā piesārņojošās darbības apjomu, tiek noteikts emisijas apjoms, līdz ar to pārsniedzot darbības apjomu, palielinās emisijas apjoms un ietekme uz vidi. 

Likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets apstiprina A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus. Piesārņojošo darbību sarakstā ir norādītas tās darbības, kā arī robežvērtības no kurām sākot ir jāsaņem atļauja. Piemēram, atļauja tiek izsniegta iekārtas nebīstamu atkritumu šķirošanai, uzglabāšanai vai reģenerācijai, kurās vienlaikus var atrasties 30 un vairāk tonnu atkritumu dienā, bet atļaujas nosacījumos tiek norādīts konkrēts darbības apjoma limits, ka nebīstamo atkritumu uzglabāšanas apjoms gadā ir līdz 2480 tonnām, vienlaicīgi uzglabāšanas apjoms ir līdz 98,7 tonnām.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Ievērojot administratīvā procesa prioritātes principu, pamatā par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nosacījumu neievērošanu tiks piemērotas piespiedu izpildes metodes, kuras paredz Administratīvā procesa likums. Tomēr atsevišķu atļaujas nosacījumu izpilde administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai ir apgrūtinoša. Tas piemērojams par tādu nosacījumu pārkāpumiem, kurus nav iespējams novērst.  Piemēram, operators neievēro nosacījumu veikt savu darbību tikai darba dienās un ar troksni traucē iedzīvotājus arī brīvdienās, pārkrauj vairāk putošas kravas dienas/ gada laikā, izmanto vairāk izejvielas nekā paredzēts atļaujā un tādējādi kāpina savu ražošanu. Šādi apjoma un laika limitu pārsniegumi arī vienlaikus rada papildus slodzi uz vidi vai negatīvi ietekmē iedzīvotāju labsajūtu.
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides pārkāpumu skaitu, ka arī atturēt no šādiem pārkāpumiem. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros atļaujā noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Likumprojekta 20.pantā ir noteikts, kādus atļaujas nosacījumus var izvirzīt, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni, nodrošinot gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību. 
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
5) Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja pārkāpums jau ir noticis un ir radītas neatgriezeniskas sekas, ir jāpiemēro sods, jo administratīvā procesa kārtībā nav iespējama vai ir apgrūtinoša, tāpēc kā sankcijas mehānisms ir paredzams arī administratīvais sods.

Soda apmērs un izvērtējums
Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā, apvienojot A vai B kategoriju piemērojamos naudas sodus vienā naudas sodu diapazonā par prasību neievērošanu piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai - fiziskajai personai piemērojot naudas sodu līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (esošajā likumā "Par piesārņojumu" par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai  līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām; par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām). 

40. pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez reģistrācijas vai atļaujas
(1) Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez reģistrācijas piemēro brīdinājumu vai  naudas sodu fiziskajai personai  līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai —  līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. 
Dienesta izstrādātās sodu politikas piesārņojuma jomā kontekstā, darbība bez C reģistrācijas daudzos gadījumos būtu “konsultē vispirms” gadījums. Gadījumos, kas nav konstatēta neatbilstoša iekārtas ekspluatācija, nav konstatēts piesārņojums, bet C kategorijas piesārņojoša darbība notiek bez reģistrācijas, pārkāpums pēc būtības ir formāls. C reģistrācijas nav administratīvais akts. Tajā netiek iekļautas nosacījumi, izņemot gadījumos, kad C reģistrācija tiek veikta pamatojoties uz šā likuma 17.panta 3.daļu. Brīdinājuma piemērošana ir iespējama gadījumā, ja, piemēram, pēc administratīvā pārkāpuma konstatēšanas, persona nekavējoties paziņo par piesārņojošās darbības veikšanu un operators tiek iekļauts C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju sarakstā. 

Sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā, kā noteikts likumā "Par piesārņojumu" (par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez paziņošanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām).

(2) Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojekta 16. pantā. Administratīvā atbildība par darbību bez atļaujas (atļaujas neesamību) tiek piemērota gadījumos, kad:
1) atļauja kā dokuments nav pieprasīts vai nav izdots;
2) atļauja ir izdota, bet pieteiktā darbība tiek veikta citā adresē;
3) ir izdota B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, bet operators ir palielinājis savas darbības apjomus līdz tādiem apmēriem, kad tam jau būtu nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.

Piemēram, A kategorijas darbība ir objekts ar jaudu vairāk kā trīs tonnas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai stundā; savukārt B kategorijas darbība ir trīs tonnas un mazāk nebīstamo atkritumu sadedzināšanai stundā. Ja personai ir B kategorijas atļauja divu tonnu nebīstamo atkritumu sadedzināšanai, bet faktiski tiek sadedzināts 3,2 tonnas stundā, tad fiksējama darbība bez A kategorijas darbības atļaujas. Ja faktiski tiek sadedzināts 2,9 tonnas atkritumu, tad kā B kategorijas atļaujas nosacījumu pārkāpums. 

Soda apmērs un izvērtējums:
Salīdzinot ar A kategorijas piesārņojošām darbībām, B kategorijas darbībām tiek noteikti zemāki robežsliekšņi, jo tās rada mazāk būtisku ietekmi uz vidi nekā A kategorijas piesārņojošas darbības. Tomēr, ņemot vērā, ka arī šīs darbības, neievērojot vides aizsardzības prasības, var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, likumprojektā ir paredzēta administratīvā atbildība par B kategorijas darbības veikšanu bez atļaujas. Ņemot vērā, pārkāpuma iespējamās sekas, smagumu, piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 86 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 580 naudas soda vienībām). 

(3) Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas sodas vienībām, bet juridiskai personai trīs procenti no tās iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma.

Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojekta 16. pantā. Administratīvā atbildība par darbību bez atļaujas (atļaujas neesamību) tiek piemērota gadījumos, kad:
1) atļauja kā dokuments nav pieprasīts vai nav izdots;
2) atļauja ir izdota, bet pieteiktā darbība tiek veikta citā adresē;
3) ir izdota B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, bet operators ir palielinājis savas darbības apjomus līdz tādiem apmēriem, kad tam jau būtu nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.

Soda apmērs un izvērtējums: 
Piemērojamo sankciju apmērs fiziskai personai līdz simt četrdesmit naudas sodas vienībām, kas ir samērīgs ar pārkāpuma smagumu un tā iespējamajām sekām. Soda apmērs ir pamatots, jo A kategorijas piesārņojošas darbības veikšana bez atļaujas var radīt būtisku kaitējums videi vai negatīvu ietekmi uz cilvēku veselībai. Tāpat tiek nodrošināts, ka sankcijas ir pietiekami efektīvas un atturošas, un juridiskajām personām piemērojamais sods ir  3% no operatora iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, pārņemot direktīvas 2024/175 prasības attiecībā uz sankcijām.

Juridiskajai personai piemērojamais naudas sods ir 3% no operatora iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, pārņemot direktīvas 2024/175 prasības attiecība uz sankcijām. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Direktīvas 79.pants nosaka, ka par nopietnākajiem pārkāpumiem, ko ir izdarījusi juridiska persona piemērojamais naudas soda apmērs ir vismaz 3% no operatora iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. Likumprojektā direktīvas prasības tiek pārņemtas 40. pantā, juridiskām personām, kas veic A kategorijas piesārņojošas darbības bez atļaujas ir uzskatāms par nopietnu vides pārkāpumu.  Tāpat tiek nodrošināts, ka sankcijas ir pietiekami iedarbīgas, efektīvas un atturošas, kā arī soda leģitīmais mērķis ir vides aizsardzība un cilvēka veselība. 

Administratīva atbildība par piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas. Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas 16. pantā.

Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts šajā gadījumā nav izdodams. 
2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte. Administratīvais sods palīdzēs samazināt tos gadījumus, kad tiek veikta darbība bez atļaujas vai C reģistrācijas, kā arī tos, gadījumus, kad netiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm dodoties inspekcijās un pārbaudēs, kā arī veicot attālinātas dokumentācijas pārbaudes.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu saņemt piesārņojošās darbības atļauju nosaka likumprojekta 16. pants.
4) Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas un neatgriezeniskas sekas videi, kā arī pārkāpuma rezultātā var radīt būtisku kaitējumu cilvēku veselībai. 
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. un 40. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Dienests.

Direktīvas 2024/1785 79. pants paredz, ka nosakot administratīvās naudas soda veidu un mēru, ņem vērā: 1) izdarītā pārkāpuma veidu, smagumu un to apmēru; 2) pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni; 3) vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs, nepārkāpjot ne bis in idem principu jeb dubultās sodīšanas pieļaujamības principu.
Minētie aspekti ir vērtējami kā "pārkāpuma raksturs" un izriet no Administratīvās atbildības likuma 19. panta otrās daļas, kas nosaka vispārīgos kritērijus sodu piemērošanai. Nosakot sodu, ņem vērā arī pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 

Attiecībā uz likuma "Par piesārņojumu" 58. pantu par administratīvo atbildību par neziņošanu par avāriju vai avārijas draudiem, veicot piesārņojošu darbību, norādām, ka šāda administratīvā atbildība ir noteikta likuma "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" trešā panta pirmajā daļā - Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Attiecīgi administratīvā atbildība par neziņošanu par avāriju vai avārijas draudiem, veicot piesārņojošu darbību šajā likumā netiek dublēta.


Piemērotie sodi pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām 2020. gadā:
1. Valsts vides dienests piemērojis šādus sodus: