Anotācija (ex-ante)

26-TA-1452: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. un 43.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu stiprā vēja un lietus nodarīto postījumu novēršanai Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēkas bojātā jumta remontdarbiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2026.gada 11.jūnijā ap plkst.16:40 Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas apvidū sākās negaiss ar stiprām vēja brāzmām un spēcīgu lietu. Vētras vējš baznīcai norāva jumta segumu un daļu latojuma izbūves. Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi ir apzinājusi 2026.gada 11.jūnija vētras izraisītos bojājumus Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcai. Jumta nesošās konstrukcijas ir labā stāvoklī un nav cietušas, līdz ar to iespējama to turpmākā ekspluatācija. Krītot jumta segumam, ir bojāts ārsienas krāsojums un izveidojušies padziļināti fasādes apmetuma skrāpējumi. Ēkas gala fasādes bēniņu daļā izrauta loga vērtne, bojāts loga rāmis, rezultātā logu nepieciešams nomainīt.  Lai novērstu vētras radītos postījumus, un nepieļautu baznīcas ēkas un līdz ar to tajā esošo mākslas pieminekļu turpmāku bojāšanos, nepieciešams nekavējoties veikt jumta seguma atjaunošanas darbus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes mākslas pieminekļi (Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Nr.3244 un Nr.3245, lietotājs: Bebrenes katoļu draudze). Trīs 18.gadsimta beigu altāri (valsts aizsardzības Nr.3244) ir nozīmīgi Latgales sakrālās mākslas un katoļu baznīcu interjera mantojuma daļa. Altāru ansamblis veido baznīcas vēsturiskās interjera iekārtas māksliniecisko kodolu un ir cieši saistīts ar dievnama sākotnējo iekārtojumu un liturģisko funkciju. Galvenais altāris ar gleznu “Marijas debesīs uzņemšana” (1866.gads), kā arī divi sānu altāri ar reliģiska satura gleznojumiem kopā veido vienotu mākslinieciski un kultūrvēsturiski nozīmīgu ansambli, un ir neatņemama baznīcas vēsturiskā interjera sastāvdaļa, tādēļ to saglabāšana in situ ir prioritāri nodrošināma. Tāpat baznīcā atrodas glezna “Madonna ar bērnu ziedu vainagā” (valsts aizsardzības Nr.3245), kurai ir nozīmīga sakrālās mākslas vērtība, kas saistīta ar Dievmātes ikonogrāfijas tradīciju katoļu baznīcas mākslā un veido būtisku daļu no Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas vēsturiskā interjera un liturģiskās vides. Dievmātes un Kristus Bērna attēlojumi ir vieni no nozīmīgākajiem katoļu sakrālās mākslas motīviem. Šāda veida gleznas baznīcu interjeros bieži ir ne tikai mākslinieciski augstvērtīgi darbi, bet arī nozīmīgas vietējās dievbijības un draudzes vēstures liecības. Nozīmīga mākslinieciskā vērtība piemīt arī baznīcas koka būvgaldniecības elementiem. Soli, sānu biktssoli un citi koka izstrādājumi veido vienotu interjera aprīkojuma sistēmu. Tiem raksturīga kvalitatīva amatnieciskā izpilde, skaidra proporciju sistēma un klasicisma stilam raksturīga atturīga dekorativitāte. Būvgaldniecības izstrādājumi nav vērtējami tikai kā funkcionārs aprīkojums, bet gan kā neatņemama vēsturiskā interjera mākslinieciskā sastāvdaļa.

Baznīcas ēkas tehniskais stāvoklis, jo īpaši jumta bojājumi, rada paaugstinātu risku baznīcā esošajām mākslas vērtībām, tai skaitā valsts un reģiona nozīmes mākslas pieminekļiem, kuru bojājumi, atrodoties ēkā bez jumta seguma, var būt neatgriezeniski un radīt būtisku kultūrvēsturisko vērtību zudumu. Ņemot vērā baznīcā esošo mākslas objektu augsto kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību, dievnama pārseguma saglabāšana vai iespējami operatīva atjaunošana ir būtisks priekšnoteikums gan ēkas konstrukciju, gan tajā esošo mākslas pieminekļu ilgtermiņa saglabāšanai. Atmosfēras nokrišņu, paaugstināta mitruma, temperatūras svārstību iedarbība var izraisīt koka konstrukciju deformāciju, polihromijas slāņu atslāņošanos, krāsojuma zudumus, bioloģisko bojājumu attīstību, kā arī neatgriezeniskus gleznojumu un dekoratīvo elementu bojājumus, savukārt gleznām – audekla vai pamatnes deformācijas, grunts un krāsu slāņu atslāņošanos, krāsas zudumus, pelējuma, kā arī neatgriezenisku mākslinieciskās substances degradāciju. Šādu procesu rezultātā var tikt būtiski samazināta kultūras pieminekļa autentiskuma pakāpe un mākslinieciskā kvalitāte. Jumta konstrukciju saglabāšana un atjaunošana ir vērtējama kā steidzams pasākums tajā esošo valsts nozīmes mākslas pieminekļu aizsardzības nodrošināšanai.

Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēkai nav apdrošināšanas, līdz ar to radušies izdevumi saistībā ar vētras seku novēršanu netiek kompensēti un reliģiskajai organizācijai “Bebrenes Romas katoļu draudze” nav līdzekļu minēto remontdarbu veikšanai.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2026.gadā Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmā bija pieejams valsts budžeta finansējums 1,5 milj. euro apmērā, un saskaņā ar Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem un iesniegtajiem reliģisko konfesiju pieteikumiem finansējums piešķirts 25 projektiem dažādu konservācijas un restaurācijas darbu veikšanai sakrālajos objektos un šīs programmas ietvaros 2026.gadā finansējums vairāk nav pieejams. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā 2026.gadā pieejamais valsts budžeta finansējums ir 581 000 euro, tajā skaitā 46 000 euro ārkārtas neplānotiem glābšanas darbiem valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas ietvaros finansējums konkursa kārtībā ir piešķirts 38 kultūras pieminekļiem, tai skaitā četriem kultūras pieminekļiem neplānotiem ārkārtas darbiem. Minētās programmas ietvaros Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei nav pieejams finansējums, lai nodrošinātu Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas jumta konstrukciju saglabāšanu un atjaunošanu.
Risinājuma apraksts
2026.gada 15.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsekoja Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu un konstatēja, ka pēc vētras vietējie iedzīvotāji nekavējoties uzsākuši dievnama glābšanas pasākumus, nosedzot bēniņus ar ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem (lauksaimniecības plēvi), lai pasargātu baznīcu no tālākas konstrukciju izmirkšanas un bojāšanās. Mākslas pieminekļi pagaidām nav cietuši, bēniņu telpā ieklāts ūdensnecaurlaidīgs materiāls, uz kura joprojām vērojamas lietus peļķes. Pagaidu jumta plēves seguma ekspluatācijas ilgums paredzams ne ilgāks par trijiem mēnešiem. Lai nodrošinātu baznīcā esošo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanu, kā arī baznīcas pieejamību apmeklētājiem un draudzei, nepieciešams atjaunot vētrā cietušās Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas jumtu, likvidējot vētras radītos postījumus un veicot remontdarbus par   97 258,64 euro atbilstoši reliģiskās organizācijas “Bebrenes Romas katoļu draudze” sagatavotajai tāmei (skat. Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikums).

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minētajam valsts atbalsta jēdzienam (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) un 33. un 34.punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona. Ņemot vērā to, ka Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca sabiedrībai ir pieejama bez maksas, finansējuma piešķiršana nav uzskatāma par atbalstu komercdarbībai un komercdarbības atbalsta kontroles normas nav jāpiemēro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
97 259
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
97 259
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-97 259
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-97 259
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
97 259
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tāmes veicamajiem darbiem apkopotas Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 97 259 euro apmērā un izlietoti 2026.gadā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Augšdaugavas novada pašvaldība
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
  • reliģiskā organizācija "Bebrenes Romas katoļu draudze"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Darbu tāme