1.1. Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai precizētu stacionāru iekārtu pieņemšanas ekspluatācijā praktiskās procedūras.
1.2. Mērķis
Projekta mērķis ir precizēt dzelzceļa stacionāru iekārtu pieņemšanas ekspluatācijā praktiskās procedūras, nodrošināt pieteikuma iesniedzēja efektīvu darbību un procesu atbilstību visā stacionāro iekārtu ekspluatācijas atļaujas saņemšanas procesā, kā arī samazināt riskus stacionāras iekārtas izveides, modernizācijas vai atjaunošanas laikā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ar Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) VI. nodaļu šobrīd ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā vispārējas prasības, kas nosaka stacionāro iekārtu nodošanu ekspluatācijā. Šī nodaļa nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz to, kādus dokumentus jāsagatavo pasūtītājam, lai nodotu ekspluatācijā stacionāro iekārtu, gadījumus un procedūru, kad nepieciešams īpašs Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras apstiprinājums, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (turpmāk - inspekcija) funkcijas stacionāras iekārtas nodošanas ekspluatācijā procesā un uzraudzības procesā pēc stacionāras iekārtas nodošanas ekspluatācijā. Savukārt Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" (turpmāk - dzelzceļa būvnoteikumi) nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, kā arī būvniecības atļaujās iekļaujamos nosacījumus. Dzelzceļa būvnoteikumi šobrīd satur prasības, kuru izpilde nav tieši nepieciešama būvniecības procesam, bet bez kuru izpildes nav iespējams saņemt atļauju stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā Noteikumu izpratnē. Šobrīd dzelzceļa būvnoteikumu un Noteikumu normu sasaiste rada neskaidrības šo normu piemērošanā, kā arī rada atsevišķu procesu dublēšanās iespējamību. Inspekcijas praktiskā pieredze, it īpaši attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, kā arī attiecībā uz esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, rāda, ka virknē gadījumu pasūtītājs stacionārās iekārtas izveides vai modernizācijas sākuma stadijā nav ņēmis vērā prasības, kuras nepieciešams ievērot, lai pabeigtu stacionāro iekārtu nodotu ekspluatācijā. Turklāt arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, veicot Latvijas dzelzceļa sistēmas un inspekcijas darbības auditu (20.01.2023. - 22.04.2024.), kā Latvijas tiesību aktu problēmu norādīja nacionālo procesu (būvniecības) pārāk ciešu sasaisti ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā. Audita secinājumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra iesaka grozīt Latvijas tiesisko regulējumu tā, lai atļaujas stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā process būtu pilnībā atdalīts no nacionālā regulējuma dzelzceļa būvniecības jomā.
Lai novērstu tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā, nepieciešams skaidri nodalīt būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā, turklāt ne tikai prasībām, kas izriet tieši no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā, bet arī citiem pakārtotiem Eiropas Savienības tiesību aktiem (savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām un kopīgajām drošības metodēm, kas ir izdotas kā virkne Eiropas Savienības regulu). Lai nodotu ekspluatācijā stacionāro iekārtu, daudzas procedūras un procesus pasūtītājam jādetalizē un jāizpilda jau projekta idejas un īstenošanas stadijā. Šobrīd prasības nepieciešamiem procesiem un procedūrām normatīvajos aktos nav detalizēti noteiktas vai īstenojamas pamatojoties uz dzelzceļa būvnoteikumiem.
Projekts nosaka, kādas prasības nepieciešams izpildīt pasūtītajam un kādos posmos, lai saņemtu atļauju nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu. Projektā tiek precizēti pasūtītāja pienākumi visos stacionāras iekārtas izveides, atjaunošanas vai modernizācijas posmos, it īpaši pasūtītāja rīcība no brīža, kad radās iecere izveidot, atjaunot vai modernizēt stacionāro iekārtu, pirms reāla stacionāras iekārtas izveides, modernizācijas vai atjaunošanas procesa uzsākšanas. Tostarp pasūtītāja pienākums savos iekšējos dokumentos noteikt stacionāro iekārtu tvērumu un plānotos izveides, modernizācijas vai atjaunošanas procesus.
Projekts paredz, ka pirms jaunas stacionārās iekārtas izveides vai ekspluatācijā esošas stacionāras iekārtas atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs nosaka atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu tvērumu (identificē stacionāro iekārtu vai tās daļas, uz kurām attiecināma atļauja nodošanai ekspluatācijā) un plānotos izveides, modernizācijas vai atjaunošanas procesus. Ar šo darbību stacionārās iekārtas pasūtītājs, ņemot vērā plānotos izveides, modernizācijas vai atjaunošanas procesus (tas ir cik daudz un kādos laika posmos ir paredzēts izveidot vai mainīt stacionārajā iekārtā), nosaka un identificē stacionāro iekārtu vai tās daļu, par kuru tiks iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai (pasūtītājs var vienai stacionārajai iekārtai iegūt vienu atļauju uz visu stacionāro iekārtu vai arī iegūt atļaujas atsevišķām stacionārās iekārtas daļām, tā lai procesu nobeigumā visām daļām būtu izsniegtas atļaujas). Pirms ekspluatācijā esošas stacionāras iekārtas atjaunošanas vai modernizācijas uzsākšanas pasūtītājs iesniedz inspekcijā dokumentāciju, lai noskaidrotu vai plānotajam projektam ir nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja. Inspekcija lēmumā par atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procesu piemērošanu norāda plānotās atļaujas tvērumu un pasūtītāja pienākumu nodrošināt atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procesu.
Projekts paredz, ka pasūtītājs pienākumu identificēt stacionārajai iekārtai piemērojamās prasības, organizēt stacionārās iekārtas atbilstības novērtēšanu un riska novērtēšanu, kā arī organizēt riska pārvaldības plānošanu, veicot stacionāras iekārtas testēšanu un izmantošanu pirms ekspluatācijas atļaujas saņemšanas. Šie pienākumi izriet no Noteikumu 101.punktā minētajiem dokumentiem, kuri ir jāiesniedz inspekcijā, lai saņemtu ekspluatācijas atļauju.
Projekts paredz, ka, ja ir paredzēta stacionāras iekārtas izmantošana pirms ekspluatācijas atļaujas saņemšanas (pagaidu ekspluatācija), pasūtītājs veic stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijas riska novērtēšanu un saņem no inspekcijas atļauju stacionārās iekārtas pagaidu ekspluatācijai. Lai saņemtu atļauju stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijai, pasūtītājs iesniedz inspekcijā dokumentāciju, kas apliecina stacionārās iekārtas atbilstību un drošas pirms ekspluatācijas iespējamību balstoties uz atbilstošiem riska vērtējumiem. Projekts nosaka arī informāciju, kuru inspekcija norādīs pagaidu atļaujā. Šis pagaidu atļaujas saņemšanas process nerada papildu slogu, jo iepriekš līdzīgas atļaujas saņemšana notika būvniecības tiesiskā regulējuma ietvaros, kuras saņemšana pēc projekta spēkā stāšanās vairs nebūs nepieciešama.
Projekts nosaka, ka par stacionāras iekārtas izveidi, atjaunošanu vai modernizāciju līdz ekspluatācijas atļaujas saņemšanas brīdim ir jāuzņemas izveides, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājam, jo ražotājs bez pasūtītāja atbalsta nav spējīgs nodrošināt pilnu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma un šī Projekta prasībām. Savukārt pēc ekspluatācijas atļaujas saņemšanas atbildība par stacionāru iekārtu nonāk dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ziņā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Projekts precizē atbildības Noteikumu 101., 111., 112. un 113.punktam.
Projekts paredz svītrot Noteikumu 101.5 un 101.6.apakšpunktu, lai atļaujas stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā process nebūtu atkarīgs no nacionālā regulējuma dzelzceļa būvniecības jomā. Inspekcija atļaujas stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā procesā nepārbaudīs būvniecības prasību izpildi, tā tiks vērtēta tikai būvniecības procesa ietvaros.
Projekts paredz svītrot Noteikumu 109. un 110.punktu. Šajos punktos bija pārņemtas atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā prasības, kuras projekta sistēmiska izklāsta dēļ tiek pārvietotas uz jaunajiem punktiem.
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvā (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 458, 22.12.2021., 539./539. lpp.) novērš tulkojuma kļūdu energoapgādes apakšsistēmas aprakstā.
Projekts paredz izlabot šo tehnisko kļūdu arī Noteikumu 2.pielikuma 2. punktā.
Komisijas 2011.gada 4.oktobra Īstenošanas lēmuma 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru II pielikuma 2.tabulas 4.punktā ir norādīti ritekļu tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski ritekļu sertificēšanā. Ar Komisijas 2023.gada 10.augusta Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1696, ar ko Īstenošanas lēmumu 2011/665/ES groza attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 48.pantā minētā Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistra specifikāciju, tika mainīti ritekļu tehniskie raksturlielumi.
Projekts paredz Noteikumu 134.6., 142.7., 142.8.apakšpunktā un 4.pielikuma 1.punktā aizstāt atsauci no Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regulas (ES) 2019/776, ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr.321/2013, (ES) Nr.1299/2014,(ES) Nr.1301/2014, (ES) Nr.1302/2014, (ES) Nr.1303/2014 un (ES) 2016/919 un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/665/ES saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 un Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 noteikto īpašo mērķu īstenošanai, VIII pielikumu uz jaunizveidoto 5.pielikumu, kurā ir norādīti ritekļu tehniskie raksturlielumi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Pēc pirmreizējā starpinstitūciju saskaņošanas posma Projekts tika precizēts un papildināts, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras veiktā Latvijas dzelzceļa sistēmas un inspekcijas darbības audita (20.01.2023. - 22.04.2024.) ieteikumus.
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
- visi uzņēmumi
- Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.530 "Dzelzceļa būvnoteikumi".
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Dzelzceļa likuma 33.panta devītā daļa
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija