22-TA-1315: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iekšlietu ministrijas iniciatīva, lai tostarp īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862) 32. panta 1. punkta d), e) apakšpunktu un 4. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 708 "Noteikumi par nederīgu dokumentu reģistru"" (turpmāk – projekts) izstrādāts atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajam deleģējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā noteikts, ka pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma Šengenas informācijas sistēmā ievada ziņojumus par šādu personu kategorijām:
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Regulas 2018/1862 Preambulas 32. un 34. apsvērumā, 32. panta 3. un 4. punktā, tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj sistēmā pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Tādējādi ziņojumu sistēmā jāiekļauj arī par regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto bērnu kategorijām, proti, par bērnu, kuram jāliedz ceļot un attiecībā uz kuru pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tas var tikt aizvests no dalībvalsts teritorijas vai viņš var to atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem, var tikt iesaistīts teroristu nodarījumos, iesaistīts bruņotās grupās vai, kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā.
Vienlaikus regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz, ka ziņojumi sistēmā var tikt iekļauti arī par pilngadīgām neaizsargātām personām, kurām jāliedz ceļot to pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas, tās to var atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā. Tādējādi pilngadīgas neaizsargātas personas izceļošanas aizliegums nosakāms tikai vienā no diviem regulas 2018/1862 32. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, proti, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai kļūt par upuri saistībā ar 1) cilvēku tirdzniecību vai 2) ar dzimumu saistītu vardarbību.
Lai īstenotu regulas 2018/1862) 32. panta 1. punkta d), e) apakšpunktā un 4. punktā noteikto, izstrādāti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos:
1) Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotajam darbiniekam, pieņemot attiecīgu lēmumu, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā liegt regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajai personai (turpmāk – neaizsargāta persona), ja pastarpināti netiek apdraudēta valsts drošība, izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Termins "neaizsargāta persona" minētā likuma ietvaros nav aprobežots ar personas rīcībspēju jeb nav interpretējams tādējādi, ka ikvienai neaizsargātai personai būtu automātiski jāierobežo tās rīcībspēja vai, ka projektā ietvertais regulējums attiektos tikai uz personām ar Civilprocesa likuma ietvaros ierobežotu rīcībspēju. Attiecīgi termins "neaizsargātība" projekta ietvaros ir attiecināms uz apstākļu kopumu (piemēram, personas garīgās spējas, vecums, atkarība no citas personas), kas personu padara par reāli pakļautu apdraudējumam "kļūt par upuri", kā rezultātā, lai novērstu personas izmantošanu, būtu nepieciešams lemt par izceļošanas ierobežojumu. Minēto apstākļu, piemēram, personas garīgo spēju, vecuma, atkarības no citas personas dēļ spēkā esošais nacionālais regulējums var nebūt attiecināms uz neaizsargātu personu. Tādējādi, lai nepārprotami aptvertu tādas situācijas, kad personas tiek iesaistītas tām pilnībā neapzinoties patiesos iesaistes konkrētajā pasākumā mērķus, piemēram, cilvēktirdzniecības darbībās, likums "Par policiju" ir papildināts ar attiecīgu regulējumu. Proti, tieši personas neaizsargātība var būt iemesls tam, kādēļ persona var neparedzēt jeb neapzināties patiesos mērķus, kur persona tiek iesaistīta, tādēļ kļūt ievainojama un kļūt par cilvēktirdzniecības upuri.
2) Nacionālās drošības likuma18.1 pants paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, kā arī tās valsts valstspiederīgajam, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos, bet kuram Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja, un citas valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz kuru nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā, ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tā savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka minētā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Tādējādi tiks nodrošināta Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktā īstenošana gadījumos, kad pastarpināti konstatēs arī valsts drošības apdraudējumu.
3) Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pants paredz, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, kuru pieņem attiecīgi iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks, kā arī minētā likuma 7. panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesas pieņemtais lēmums ir uzskatāms par lūgumu Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta “c” apakšpunkta izpratnē un tādējādi, ir pamats attiecīga ziņojuma iekļaušanai Sistēmā.
4) Personu apliecinošu dokumentu likums paredz, ka likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu attiecīgajai neaizsargātajai personai izceļot no Latvijas Republikas atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kā arī 4. punktā noteiktajam.
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Regulas 2018/1862 Preambulas 32. un 34. apsvērumā, 32. panta 3. un 4. punktā, tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj sistēmā pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Tādējādi ziņojumu sistēmā jāiekļauj arī par regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto bērnu kategorijām, proti, par bērnu, kuram jāliedz ceļot un attiecībā uz kuru pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tas var tikt aizvests no dalībvalsts teritorijas vai viņš var to atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem, var tikt iesaistīts teroristu nodarījumos, iesaistīts bruņotās grupās vai, kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā.
Vienlaikus regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz, ka ziņojumi sistēmā var tikt iekļauti arī par pilngadīgām neaizsargātām personām, kurām jāliedz ceļot to pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas, tās to var atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā. Tādējādi pilngadīgas neaizsargātas personas izceļošanas aizliegums nosakāms tikai vienā no diviem regulas 2018/1862 32. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, proti, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai kļūt par upuri saistībā ar 1) cilvēku tirdzniecību vai 2) ar dzimumu saistītu vardarbību.
Lai īstenotu regulas 2018/1862) 32. panta 1. punkta d), e) apakšpunktā un 4. punktā noteikto, izstrādāti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos:
1) Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotajam darbiniekam, pieņemot attiecīgu lēmumu, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā liegt regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajai personai (turpmāk – neaizsargāta persona), ja pastarpināti netiek apdraudēta valsts drošība, izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Termins "neaizsargāta persona" minētā likuma ietvaros nav aprobežots ar personas rīcībspēju jeb nav interpretējams tādējādi, ka ikvienai neaizsargātai personai būtu automātiski jāierobežo tās rīcībspēja vai, ka projektā ietvertais regulējums attiektos tikai uz personām ar Civilprocesa likuma ietvaros ierobežotu rīcībspēju. Attiecīgi termins "neaizsargātība" projekta ietvaros ir attiecināms uz apstākļu kopumu (piemēram, personas garīgās spējas, vecums, atkarība no citas personas), kas personu padara par reāli pakļautu apdraudējumam "kļūt par upuri", kā rezultātā, lai novērstu personas izmantošanu, būtu nepieciešams lemt par izceļošanas ierobežojumu. Minēto apstākļu, piemēram, personas garīgo spēju, vecuma, atkarības no citas personas dēļ spēkā esošais nacionālais regulējums var nebūt attiecināms uz neaizsargātu personu. Tādējādi, lai nepārprotami aptvertu tādas situācijas, kad personas tiek iesaistītas tām pilnībā neapzinoties patiesos iesaistes konkrētajā pasākumā mērķus, piemēram, cilvēktirdzniecības darbībās, likums "Par policiju" ir papildināts ar attiecīgu regulējumu. Proti, tieši personas neaizsargātība var būt iemesls tam, kādēļ persona var neparedzēt jeb neapzināties patiesos mērķus, kur persona tiek iesaistīta, tādēļ kļūt ievainojama un kļūt par cilvēktirdzniecības upuri.
2) Nacionālās drošības likuma18.1 pants paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, kā arī tās valsts valstspiederīgajam, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos, bet kuram Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja, un citas valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz kuru nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā, ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tā savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka minētā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Tādējādi tiks nodrošināta Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktā īstenošana gadījumos, kad pastarpināti konstatēs arī valsts drošības apdraudējumu.
3) Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pants paredz, ka lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā par Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, kuru pieņem attiecīgi iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks, kā arī minētā likuma 7. panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesas pieņemtais lēmums ir uzskatāms par lūgumu Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta “c” apakšpunkta izpratnē un tādējādi, ir pamats attiecīga ziņojuma iekļaušanai Sistēmā.
4) Personu apliecinošu dokumentu likums paredz, ka likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu attiecīgajai neaizsargātajai personai izceļot no Latvijas Republikas atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kā arī 4. punktā noteiktajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, ja Valsts policija ir konstatējusi, ka personas dzīvība, veselība vai drošība var tik apdraudēta, un svarīgi ir nodrošināt šāda lēmuma nekavējošu izpildi, nepieļaujot minētās personas izceļošanu no Latvijas Republikas. Tādējādi minētais likums paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka lēmums par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, par ko Valsts policija ne vēlāk kā nākamajā dienā informēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kura attiecīgās personas personu apliecinošu dokumentu atzīs par nederīgu un izsniegs tai jaunu personu apliecinošu dokumentu, kas nebūs derīgs ceļošanai.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likuma (turpmāk – likums) 2. panta piektajā daļā paredz, ka ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, minētajai personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nebūs ceļošanas dokuments.
Likuma 5. panta astotā daļa paredz, ka personas apliecību paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 134).
Tādējādi, ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu uz likuma pamata izdoto noteikumu Nr. 134 atbilstību likumā paredzētajam, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus noteikumos Nr. 134.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likuma (turpmāk – likums) 2. panta piektajā daļā paredz, ka ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, minētajai personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nebūs ceļošanas dokuments.
Likuma 5. panta astotā daļa paredz, ka personas apliecību paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 134).
Tādējādi, ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu uz likuma pamata izdoto noteikumu Nr. 134 atbilstību likumā paredzētajam, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus noteikumos Nr. 134.
Risinājuma apraksts
1) Pašlaik noteikumu Nr. 134 7.1 punkts noteic, ka, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, personas apliecības vai uzturēšanās atļaujas, kas izsniegta pēc lēmuma paziņošanas, mašīnlasāmajā zonā norāda šādu tekstu: "Šis dokuments nav derīgs ceļošanai/This document is not valid for travel".
Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas (turpmāk – lēmums), tas adresātam par pieņemto lēmumu paziņos atbilstoši Paziņošanas likumam vai klātienē.
Tādējādi likuma 2. panta piektā daļā noteikts, ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nebūs ceļošanas dokuments.
Lai nodrošinātu likumā paredzēto, noteikumu Nr. 134 7.1 punkts attiecīgi ir papildināms arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas.
2) Pašlaik noteikumu Nr. 134 51.1 punkts noteic, ka pārvaldes rīcībā esošo Latvijas pilsoņa, nepilsoņa, personas, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēgļa personu apliecinošo dokumentu, kas nodots glabāšanai pārvaldē, jo pieņemts lēmums par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, glabā iekšlietu ministra lēmumā norādīto termiņu. Pēc glabāšanas termiņa beigām pārvalde personai atdod tās personu apliecinošo dokumentu, ja tas nav kļuvis lietošanai nederīgs.
Noteikumu 47. punkts paredz, ka personas apliecības mikroshēmā iekļautos sertifikātus anulē, ja personas apliecība kļūst lietošanai nederīga pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām, kā arī citos tiesību aktos elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā noteiktajos gadījumos.
Gadījumos, kad iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no valsts, personai iepriekš izsniegtais personu apliecinošais dokuments kļūst lietošanai nederīgs arī tad, ja personas apliecības mikroshēmā iekļautos un aktivizētos sertifikātus anulē. Attiecīgajos gadījumos pēc lēmuma par liegumu izceļot beigu termiņa vai atcelšanas personai bez maksas tiek izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments. Analoga kārtība attiecināma arī uz Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par liegumu personai izceļot.
Valsts policijas amatpersonai pilngadīgajai personai būs arī jāizskaidro, ka personu apliecinošais dokuments ir jānomaina nekavējoties, jo, to izmantojot pēc lēmuma stāšanās spēkā, personai var tikt piemērota administratīvā atbildība par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu vai dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta (var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām). Papildus augstākminētajam Valsts policijas amatpersonai personai jāizskaidro arī lēmuma par liegumu izceļot no valsts sekas, kā arī pēc lēmuma termiņa beigām tai jāpārliecinās, vai ziņas par personu ir dzēstas no attiecīgajām valsts informācijas sistēmām.
Tādējādi, lai nodrošinātu likumā noteikto, noteikumu Nr. 134 51.1 punkts attiecīgi papildināms arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas.
3) Pašlaik noteikumu Nr. 134 54. punkts noteic, ka Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa personas apliecību personai, attiecībā uz kuru iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas, izdod uz lēmumā norādīto termiņu.
Lai nodrošinātu likuma "Par policiju" 12.2 panta īstenošanu, likums papildus iekšlietu ministra pieņemtajam lēmumam par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, papildināts arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu. Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas var pieņemt uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Vienlaikus regulējums paredz, ka pēc pieņemtā lēmuma, personu apliecinoša dokumenta turētājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas uz lēmumā noteikto laiku jānodod personu apliecinošais dokuments glabāšanai izdevējiestādē, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.
Tādējādi noteikumu Nr. 134 51.1 punkts paredz, papildus iekšlietu ministra pieņemtajam lēmumam, noteikt ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks pieņēmis lēmumu, tad Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa personas apliecību personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums, izdod uz Valsts policijas lēmumā norādīto termiņu.
Analoģiski veicami attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 134 58. punktā, papildinot to ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu, proti, uzturēšanās atļauju izdod uz lēmumā norādīto termiņu.
Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas (turpmāk – lēmums), tas adresātam par pieņemto lēmumu paziņos atbilstoši Paziņošanas likumam vai klātienē.
Tādējādi likuma 2. panta piektā daļā noteikts, ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nebūs ceļošanas dokuments.
Lai nodrošinātu likumā paredzēto, noteikumu Nr. 134 7.1 punkts attiecīgi ir papildināms arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas.
2) Pašlaik noteikumu Nr. 134 51.1 punkts noteic, ka pārvaldes rīcībā esošo Latvijas pilsoņa, nepilsoņa, personas, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēgļa personu apliecinošo dokumentu, kas nodots glabāšanai pārvaldē, jo pieņemts lēmums par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, glabā iekšlietu ministra lēmumā norādīto termiņu. Pēc glabāšanas termiņa beigām pārvalde personai atdod tās personu apliecinošo dokumentu, ja tas nav kļuvis lietošanai nederīgs.
Noteikumu 47. punkts paredz, ka personas apliecības mikroshēmā iekļautos sertifikātus anulē, ja personas apliecība kļūst lietošanai nederīga pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām, kā arī citos tiesību aktos elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā noteiktajos gadījumos.
Gadījumos, kad iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no valsts, personai iepriekš izsniegtais personu apliecinošais dokuments kļūst lietošanai nederīgs arī tad, ja personas apliecības mikroshēmā iekļautos un aktivizētos sertifikātus anulē. Attiecīgajos gadījumos pēc lēmuma par liegumu izceļot beigu termiņa vai atcelšanas personai bez maksas tiek izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments. Analoga kārtība attiecināma arī uz Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par liegumu personai izceļot.
Valsts policijas amatpersonai pilngadīgajai personai būs arī jāizskaidro, ka personu apliecinošais dokuments ir jānomaina nekavējoties, jo, to izmantojot pēc lēmuma stāšanās spēkā, personai var tikt piemērota administratīvā atbildība par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu vai dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta (var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām). Papildus augstākminētajam Valsts policijas amatpersonai personai jāizskaidro arī lēmuma par liegumu izceļot no valsts sekas, kā arī pēc lēmuma termiņa beigām tai jāpārliecinās, vai ziņas par personu ir dzēstas no attiecīgajām valsts informācijas sistēmām.
Tādējādi, lai nodrošinātu likumā noteikto, noteikumu Nr. 134 51.1 punkts attiecīgi papildināms arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas.
3) Pašlaik noteikumu Nr. 134 54. punkts noteic, ka Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa personas apliecību personai, attiecībā uz kuru iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas, izdod uz lēmumā norādīto termiņu.
Lai nodrošinātu likuma "Par policiju" 12.2 panta īstenošanu, likums papildus iekšlietu ministra pieņemtajam lēmumam par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, papildināts arī ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu. Likuma "Par policiju" 12.2 pants paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas var pieņemt uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Vienlaikus regulējums paredz, ka pēc pieņemtā lēmuma, personu apliecinoša dokumenta turētājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas uz lēmumā noteikto laiku jānodod personu apliecinošais dokuments glabāšanai izdevējiestādē, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.
Tādējādi noteikumu Nr. 134 51.1 punkts paredz, papildus iekšlietu ministra pieņemtajam lēmumam, noteikt ka, ja Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks pieņēmis lēmumu, tad Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa personas apliecību personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums, izdod uz Valsts policijas lēmumā norādīto termiņu.
Analoģiski veicami attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 134 58. punktā, papildinot to ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu, proti, uzturēšanās atļauju izdod uz lēmumā norādīto termiņu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Vērtēta iespēja neanulēt personu apliecinoša dokumenta kā ceļošanas dokumenta spēku un secināts, ka citi līdzekļi nenodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu vienlīdz efektīvi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Vērtēta personas tiesības iespējami mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošanas efektivitāte un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Konceptuāli alternatīvi līdzekļi nav iespējami, jo projekts tostarp īsteno Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, 4. punktu kā tieši piemērojamu tiesību aktu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Persona attiecībā uz kuru Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par aizliegumu tai izceļot no Latvijas Republikas.
Ietekmes apraksts
Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projekta īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru"" projekts.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešamība paredzēt, ka gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments tiks atzīts par nederīgu.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu"".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešamība paredzēt, ka gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments tiks atzīts par nederīgu. Attiecīgi nepieciešams precizēt noteikumus, nosakot, ka minētajai personai uz lēmumā noteikto termiņu tiks izsniegts personu apliecinošs dokuments (personas apliecība), par kura izsniegšanu personai būs noteikts atbrīvojums no valsts nodevas.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1862
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3.pants.
Projekts skar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 4. protokola 2. pantā (pārvietošanās brīvība) garantētās tiesības, kā tās savā judikatūrā un praksē interpretējusi ECT un Eiropas Cilvēktiesību komisija, piemēram, lietās:
a)Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1985. gada 9. jūlija lēmumā lietā Nr. 10670/83 Schmid v. Austria;
b) ECT 2001. gada 22. maija spriedumā lietā Nr. Baumann v. France; 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā Nr. 23468/02 Sissanis v. Romania;
c) Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1984. gada 6. marta lēmumā lietā Nr. 10307/83 M. v. Germany;
d) ECT 2000. gada 6. aprīļa spriedumā lietā Nr. 26772/25 Labita v. Italy;
e) ECT 1997. gada 27. maija spriedumā lietā Nr.17391/90 Eriksen v. Norway;
f) ECT 2003. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. 32190/96 Luardo v. Italy;
g) ECT 2003. gada 13. novembra spriedumā lietā Nr. 66485/01 Napijalo v. Croatia;
h) ECT 2006. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 46343/99 Riener v. Bulgaria;
i) ECT 2009. gada 2. jūlija spriedumā lietā Nr. 50/02 Ignatov v. Bulgaria;
j) ECT 2006. gada 21. decembra spriedumā lietā Nr. 55565/00 Bartik v. Russia;
k) ECT 1995. gada 20. februāra spriedumā lietā Nr. 19583/92 Peltonen v. Finland;
l) ECT 2000. gada 26. oktobra spriedumā lietā Nr. 40655/98 Roldan Texeira and Others v. Italy;
m) ECT 2012. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr. 29713/05 Stamose v. Bulgaria;
n) Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1993. gada 13. oktobra lēmumā lietā Nr. 19076/91 Nordblad v. Sweden.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantā noteiktās pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, kā tās savā judikatūrā interpretējusi EST, piemēram, 2008. gada 10. jūlija spriedumā lietā Nr.C-33/07 Jipa.
Apvienoto Nāciju Organizācijas 2010. gada 31. marta Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. panta otrajā daļā (personām ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās), 14. pants (personas brīvība un neaizskaramība), 16. pantā (tiesības netikt pakļautam ekspluatācijai, vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai) un 18. pantā (Pārvietošanās un pilsonības brīvība) garantētās tiesības.
Ņemot vērā, ka šīs tiesības nav absolūtas, proti, valstij ir tiesības tās ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu un samērīgs, projekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no minētajām Konvencijas normām un tie ir vērsti uz mazāk aizsargātu personu grupu aizsardzību un valsts pienākuma aizsargāt šādas personas izpildi, kas norāda uz leģitīmo mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzība. Turklāt projekta pieņemšanas gaitā izvērtēti arī citi iespējamie līdzekļi un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums, kā arī projekts paredz amatpersonu rīcības brīvību, nosakot lieguma ilgumu un nepieciešamību.
Liegums personai izceļot no valsts ECT judikatūrā atzīts par samērīgu mehānismu ne tikai iepriekš minētajos gadījumos, kad pašas personas rīcība ir bijusi iemesls attiecīgajam kompetento iestāžu lēmumam, bet arī gadījumos, kad ir nepieciešama pašas personas aizsardzība. Attiecīgi valsts, īstenojot tās pozitīvo pienākumu, liedz personai izceļot no valsts, piemēram, personas garīga rakstura traucējumu dēļ kopsakarā ar atbilstošas ārstēšanas trūkumu galamērķa valstī (skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1993. gada 13. oktobra lēmumu lietā Nr. 19076/91 Nordblad v. Sweden).
ECT ir atzinusi, ka, neskatoties uz pamatojumu aizlieguma izbraukt no valsts piemērošanai, principi, lai noteiktu ierobežojuma tiesiskumu, ir vienādi. Proti, tam ir jābūt noteiktam ar likumu, pamatotam ar leģitīmu mērķi un nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā. Vērtējot, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ECT, tostarp, ņem vērā, vai ceļošanas liegums ir noteikts individuāla izvērtējuma rezultātā nevis automātiski, laika posmu, uz kādu personai noteikts aizliegums izbraukt no valsts, tā pārskatīšanas kārtību un periodu iepretim leģitīmajam mērķim, pārsūdzības iespēju, ierobežojuma sekas u.c. (skat. ECT 2012. gada 27. novembra spriedumu lietā Nr. 29713/05 Stamose v. Bulgaria, para 29.-36). Nepieciešamības gadījumā ECT ierobežojuma aizliegumam izbraukt no valsts samērīguma izvērtēšanai var veikt salīdzinošu tiesiskā regulējuma izpēti tostarp Eiropas Padomes dalībvalstīs.
Projekts attiecīgi paredz mehānismu pieņemtā lēmuma īstenošanai, nosakot, ka attiecīgais dokuments nebūs derīgs ceļošanai. Citu mazāk ierobežojošu līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai vienlīdzīgā kvalitātē nav.
Projekts skar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 4. protokola 2. pantā (pārvietošanās brīvība) garantētās tiesības, kā tās savā judikatūrā un praksē interpretējusi ECT un Eiropas Cilvēktiesību komisija, piemēram, lietās:
a)Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1985. gada 9. jūlija lēmumā lietā Nr. 10670/83 Schmid v. Austria;
b) ECT 2001. gada 22. maija spriedumā lietā Nr. Baumann v. France; 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā Nr. 23468/02 Sissanis v. Romania;
c) Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1984. gada 6. marta lēmumā lietā Nr. 10307/83 M. v. Germany;
d) ECT 2000. gada 6. aprīļa spriedumā lietā Nr. 26772/25 Labita v. Italy;
e) ECT 1997. gada 27. maija spriedumā lietā Nr.17391/90 Eriksen v. Norway;
f) ECT 2003. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. 32190/96 Luardo v. Italy;
g) ECT 2003. gada 13. novembra spriedumā lietā Nr. 66485/01 Napijalo v. Croatia;
h) ECT 2006. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 46343/99 Riener v. Bulgaria;
i) ECT 2009. gada 2. jūlija spriedumā lietā Nr. 50/02 Ignatov v. Bulgaria;
j) ECT 2006. gada 21. decembra spriedumā lietā Nr. 55565/00 Bartik v. Russia;
k) ECT 1995. gada 20. februāra spriedumā lietā Nr. 19583/92 Peltonen v. Finland;
l) ECT 2000. gada 26. oktobra spriedumā lietā Nr. 40655/98 Roldan Texeira and Others v. Italy;
m) ECT 2012. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr. 29713/05 Stamose v. Bulgaria;
n) Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1993. gada 13. oktobra lēmumā lietā Nr. 19076/91 Nordblad v. Sweden.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantā noteiktās pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, kā tās savā judikatūrā interpretējusi EST, piemēram, 2008. gada 10. jūlija spriedumā lietā Nr.C-33/07 Jipa.
Apvienoto Nāciju Organizācijas 2010. gada 31. marta Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. panta otrajā daļā (personām ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās), 14. pants (personas brīvība un neaizskaramība), 16. pantā (tiesības netikt pakļautam ekspluatācijai, vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai) un 18. pantā (Pārvietošanās un pilsonības brīvība) garantētās tiesības.
Ņemot vērā, ka šīs tiesības nav absolūtas, proti, valstij ir tiesības tās ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu un samērīgs, projekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no minētajām Konvencijas normām un tie ir vērsti uz mazāk aizsargātu personu grupu aizsardzību un valsts pienākuma aizsargāt šādas personas izpildi, kas norāda uz leģitīmo mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzība. Turklāt projekta pieņemšanas gaitā izvērtēti arī citi iespējamie līdzekļi un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums, kā arī projekts paredz amatpersonu rīcības brīvību, nosakot lieguma ilgumu un nepieciešamību.
Liegums personai izceļot no valsts ECT judikatūrā atzīts par samērīgu mehānismu ne tikai iepriekš minētajos gadījumos, kad pašas personas rīcība ir bijusi iemesls attiecīgajam kompetento iestāžu lēmumam, bet arī gadījumos, kad ir nepieciešama pašas personas aizsardzība. Attiecīgi valsts, īstenojot tās pozitīvo pienākumu, liedz personai izceļot no valsts, piemēram, personas garīga rakstura traucējumu dēļ kopsakarā ar atbilstošas ārstēšanas trūkumu galamērķa valstī (skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1993. gada 13. oktobra lēmumu lietā Nr. 19076/91 Nordblad v. Sweden).
ECT ir atzinusi, ka, neskatoties uz pamatojumu aizlieguma izbraukt no valsts piemērošanai, principi, lai noteiktu ierobežojuma tiesiskumu, ir vienādi. Proti, tam ir jābūt noteiktam ar likumu, pamatotam ar leģitīmu mērķi un nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā. Vērtējot, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ECT, tostarp, ņem vērā, vai ceļošanas liegums ir noteikts individuāla izvērtējuma rezultātā nevis automātiski, laika posmu, uz kādu personai noteikts aizliegums izbraukt no valsts, tā pārskatīšanas kārtību un periodu iepretim leģitīmajam mērķim, pārsūdzības iespēju, ierobežojuma sekas u.c. (skat. ECT 2012. gada 27. novembra spriedumu lietā Nr. 29713/05 Stamose v. Bulgaria, para 29.-36). Nepieciešamības gadījumā ECT ierobežojuma aizliegumam izbraukt no valsts samērīguma izvērtēšanai var veikt salīdzinošu tiesiskā regulējuma izpēti tostarp Eiropas Padomes dalībvalstīs.
Projekts attiecīgi paredz mehānismu pieņemtā lēmuma īstenošanai, nosakot, ka attiecīgais dokuments nebūs derīgs ceļošanai. Citu mazāk ierobežojošu līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai vienlīdzīgā kvalitātē nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts, 4. punkts
Projekta 1. un 2. punkts (noteikumu 7.1 un 51.1 punkts);
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
Regulas 2018/1862
53. panta 4. punkts
53. panta 4. punkts
Projekta 2., 3. un 4. punkts (noteikumu 51.1, 54., 58. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Citas regulas 2018/1862 normas īstenotas attiecīgi ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta piekto daļu, 5. panta trešo daļu, 9. panta sesto daļu, 10. panta astotās daļas 4. punktu un 13. panta 1.1 daļu; likumu "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 30.1 punktu un 12.2 panta pirmo daļu; Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. panta devīto, desmito daļu, 9. panta pirmās daļas 2., 4. punktu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/5d0ce317-c83c-4faf-9955-c129b12b482e
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" publicētā iebildumu un priekšlikumu izteikšanas termiņa ietvaros no sabiedrības pārstāvjiem iebildumi vai priekšlikumi par projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts robežsardze
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Projekts paredz paplašināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pienākumus, lai, tostarp, īstenotu regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d), e) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvaros.
7.5. Cita informācija
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums nav novērtējams, ņemot vērā, ka likumā "Par policiju" ir noteikts jauns regulējums atbilstoši regulas 2018/1862 32. panta 1. daļas d) un e) apakšpunktā un 4. punktā noteiktajām prasībām, proti, ka ar Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemto lēmumu tiks noteikts personai aizliegums izceļot no valsts, un nav nosakāms, cik būs šādas personas, kurām tiks noteikts aizliegums izceļot un tādējādi, cik personu apliecinoši dokumenti tiks atzīti par nederīgiem ceļošanai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar projektu paredzēts, tostarp, īstenot regulas 2018/1862 noteiktās prasības par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, ja par regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minēto personu Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks saskaņā ar regulas 2018/1862 32. panta 4. punktu ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Tiesiskais regulējums palīdzēs aizsargāt personu dzīvību, veselību, un drošību.
Minētais veicinās NAP2027 mērķa indikatora [386] "Prioritāte “Vienota, droša un atvērta sabiedrība – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai"" un mērķa indikatora [431] "Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem, kas aizsargā tiesības un drošību, pieaug to cilvēku skaits, kas zina, kā novērst riskus un rīkoties apdraudējuma situācijās, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem un palīdzot cits citam. Valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu. Latvijā ir radīta droša iekšējā vide iedzīvotājiem un uzņēmējiem" sasniegšanu.
Minētais veicinās NAP2027 mērķa indikatora [386] "Prioritāte “Vienota, droša un atvērta sabiedrība – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai"" un mērķa indikatora [431] "Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem, kas aizsargā tiesības un drošību, pieaug to cilvēku skaits, kas zina, kā novērst riskus un rīkoties apdraudējuma situācijās, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem un palīdzot cits citam. Valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu. Latvijā ir radīta droša iekšējā vide iedzīvotājiem un uzņēmējiem" sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās neaizsargātu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizsardzību.
Regulas 2018/1862 32. pantā, kopsakarā ar preambulas 30. apsvērumu, norādīts, ka Šengenas informācijas sistēmā vajadzētu būt ietvertiem ziņojumiem par pazudušām personām vai par neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumus. Attiecībā uz bērniem šiem ziņojumiem un attiecīgajām procedūrām būtu jākalpo bērna interesēm saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu. Kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc ziņojuma par bērnu būtu jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Vajadzības gadījumā būtu jāinformē arī valsts palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai.
Projekts veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī sniedz tiesisko ietvaru personu aizsardzībai regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Attiecīgie pienākumi īstenojami, ievērojot pamattiesības, jo īpaši personu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, ģimenes vienotību un neaizskaramību, bērnu tiesību aizsardzību. Minēto tiesību ierobežošanā izdarāms samērīguma izvērtējums.
Regulas 2018/1862 32. pantā, kopsakarā ar preambulas 30. apsvērumu, norādīts, ka Šengenas informācijas sistēmā vajadzētu būt ietvertiem ziņojumiem par pazudušām personām vai par neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumus. Attiecībā uz bērniem šiem ziņojumiem un attiecīgajām procedūrām būtu jākalpo bērna interesēm saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu. Kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc ziņojuma par bērnu būtu jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Vajadzības gadījumā būtu jāinformē arī valsts palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai.
Projekts veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī sniedz tiesisko ietvaru personu aizsardzībai regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Attiecīgie pienākumi īstenojami, ievērojot pamattiesības, jo īpaši personu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, ģimenes vienotību un neaizskaramību, bērnu tiesību aizsardzību. Minēto tiesību ierobežošanā izdarāms samērīguma izvērtējums.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā paredzētais regulējums skars datu subjektus – personas, attiecībā uz kurām Valsts policijas priekšnieka pilnvarotai darbinieks būs pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Projekta ietvaros tiks apstrādāti minēto personu dati ceļošanas dokumenta anulēšanai un jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai bez tiesībām ceļot.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz, ka Valsts policijas darbiniekam īpaši attiecībā uz bērniem, izvērtējot saņemto informāciju, ir jāvadās atbilstoši bērna vislabākajām interesēm, proti, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajam, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu: novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu; rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā; pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu. Projekts veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī sniegs tiesisko ietvaru bērnu aizsardzībai regulas 2018/1862 32. panta 1. d) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Attiecīgie pienākumi īstenojami, ievērojot pamattiesības, jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību. Tādējādi atbilstoši bērna labākajām interesēm izdarāms samērīguma izvērtējums.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi