22-TA-1821: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības un valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtība cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
2021. gadā bija vērojams nepārtraukts nozīmīgo ražošanas resursu cenu sadārdzinājums, kas turpinās arī 2022. gadā un piedzīvo dramatisku palielinājumu pēc Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu sākuma. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir piešķīrusi finansējumu ārkārtas pielāgošanas atbalstam ražotājiem lauksaimniecības nozarēs kopējā apmērā 500 milj. euro, lai, pamatojoties uz objektīviem pašu noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem, dalībvalstis atbalstu piešķirtu visvairāk ietekmēto nozaru lauksaimniekiem. Latvijai pasākumā iedalīti 4 235 161 euro ES finansējuma. Tā kā dalībvalstis var papildināt atbalstu no sava budžeta līdz 200 % no ES aploksnes, Latvija nacionālajā budžetā papildus plāno paredzēt līdzfinansējumu 5 000 000 euro apmērā jeb 118 % no ES aploksnes. Tādējādi kopējā atbalsta summa veidotu 9 235 161 euro. Noteikumu projekts paredz ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību Latvijā. Atbalsts tiks piešķirts lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēs, kuras visspēcīgāk izjūt resursu izmaksu kāpuma ietekmi. Atbalsta mērķis ir daļēji segt dīzeļdegvielas, minerālmēslojuma, elektroenerģijas, kurināmā un lopbarības izmaksu pieaugumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kā ES pielāgošanas atbalstu piešķir lauksaimniekiem Latvijā. Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ ir traucēta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas resursu piegāde gan Latvijai, gan ES. Tādējādi lauksaimniekiem ir apgrūtināta piekļuve un būtiski pieaugušas cenas tādiem resursiem kā dīzeļdegviela, elektroenerģija, kurināmais, minerālmēslojums, lopbarības graudi. Projekts paredz daļēji segt šo izmaksu pieaugumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka militāro iebrukumu Ukrainā. Karš tieši ietekmē pasaules pārtikas piegādes, kā arī minerālmēslojuma un enerģijas cenas, jo tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju faktiski ir pārtraukta, savukārt tirdzniecība ar Ukrainu ir būtiski apgrūtināta. Ukraina pasaules tirgū nodrošina 11% kviešu, 16% miežu, 15% kukurūzas, 16% rapša sēklu, 50% saulespuķu sēklu eļļas, 9% saulespuķu sēklu tirdzniecības un 61% saulespuķu raušu. Savukārt Krievijai šie rādītāji ir 20% kviešu, 16% miežu, 2% kukurūzas, 3% rapša sēklu un 20% saulespuķu raušu.
Latvijas ekonomikai ir liela enerģētiskā atkarība no Krievijas – 90% Latvijā izmantojamās dabasgāzes tiek importēta no Krievijas.
Latvija 2021. gadā pavisam importēja graudaugus (KN 10) 181,9 milj. euro vērtībā. No šīs kopējās vērtības imports no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kopā veido 18%. Krievija ir lielākā no trim atsevišķu graudaugu kultūru (kviešu, rudzu, kukurūzas, griķu) importētāja. Augstākais īpatsvars Krievijai ir kukurūzas importā – 65% vērtības izteiksmē un 71% apjoma izteiksmē. Krievija ir arī kukurūzas lielākā piegādātāja Latvijas tirgum.
Griķu importā Krievija ir otra lielākā piegādātāja ar 40% īpatsvaru apjoma izteiksmē (vērtības izteiksmē griķu importā Krievija ierindojas 1. vietā ar 51% īpatsvaru). Kviešu importā Krievija veido 6% īpatsvaru vērtības izteiksmē. No Ukrainas un Baltkrievijas Latvija kviešus neimportē.
Latvijas lopbarības kopējā importā Krievija ierindojas 4. vietā pēc vērtības (6,4 milj. euro jeb 9,1%), bet apjoma izteiksmē – pat 2. vietā (45,6 tūkst. t jeb 17,7%). Galvenais importētais lopbarības produkts ir eļļas rauši (KN 2306), kas veido 50% no visas importētās lopbarības apjoma un 46% no vērtības.
Krievija ir galvenais avots Latvijai minerālmēslu importā. 2021. gadā Latvija pavisam importēja minerālmēslojuma līdzekļus (KN 3101 – KN 3105) 264,1 milj. euro vērtībā (818 tūkst. tonnu), un no tā 52% veidoja imports no Krievijas. Baltkrievija un Ukraina nav nozīmīgas minerālmēslu piegādātājas Latvijai.
Eiropas Komisija 2022. gada 22. martā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2022/467, ar ko sniedz ārkārtas pielāgošanas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs (turpmāk – regula 2022/3467). Tā paredz finansējumu un nosacījumus, kā dalībvalstis var piešķirt ārkārtas atbalstu tiem saviem lauksaimniekiem vienā vai vairākās dalībvalsts noteiktās nozarēs, kuri visvairāk cieš no kara izraisītajiem tirgus traucējumiem.
Lai iedarbīgi un efektīvi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ir būtiski, ka atbalsts ir pieejams tiem Savienības lauksaimniecības nozaru ražotājiem, kurus ir ietekmējuši šādi tirgus traucējumi. Dalībvalstīm būtu jāizvēlas viena vai vairākas attiecīgās nozares vai daļa no tām, lai atbalstītu ražotājus, kas visvairāk cieš no tirgus traucējumiem.
ES finansējuma kopējais apmērs ir 500 miljoni euro, no tā Latvijai iedalīti 4 235 161 euro. Lai gan dalībvalstis var papildināt atbalstu no sava budžeta līdz pat 200 % no ES aploksnes, Latvija nacionālajā budžetā papildus plāno paredzēt līdzfinansējumu 5 000 000 euro apmērā jeb 118 % no ES aploksnes. Tādējādi kopējā atbalsta summa veidotu 9 235 161 euro.
Latvijas ekonomikai ir liela enerģētiskā atkarība no Krievijas – 90% Latvijā izmantojamās dabasgāzes tiek importēta no Krievijas.
Latvija 2021. gadā pavisam importēja graudaugus (KN 10) 181,9 milj. euro vērtībā. No šīs kopējās vērtības imports no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kopā veido 18%. Krievija ir lielākā no trim atsevišķu graudaugu kultūru (kviešu, rudzu, kukurūzas, griķu) importētāja. Augstākais īpatsvars Krievijai ir kukurūzas importā – 65% vērtības izteiksmē un 71% apjoma izteiksmē. Krievija ir arī kukurūzas lielākā piegādātāja Latvijas tirgum.
Griķu importā Krievija ir otra lielākā piegādātāja ar 40% īpatsvaru apjoma izteiksmē (vērtības izteiksmē griķu importā Krievija ierindojas 1. vietā ar 51% īpatsvaru). Kviešu importā Krievija veido 6% īpatsvaru vērtības izteiksmē. No Ukrainas un Baltkrievijas Latvija kviešus neimportē.
Latvijas lopbarības kopējā importā Krievija ierindojas 4. vietā pēc vērtības (6,4 milj. euro jeb 9,1%), bet apjoma izteiksmē – pat 2. vietā (45,6 tūkst. t jeb 17,7%). Galvenais importētais lopbarības produkts ir eļļas rauši (KN 2306), kas veido 50% no visas importētās lopbarības apjoma un 46% no vērtības.
Krievija ir galvenais avots Latvijai minerālmēslu importā. 2021. gadā Latvija pavisam importēja minerālmēslojuma līdzekļus (KN 3101 – KN 3105) 264,1 milj. euro vērtībā (818 tūkst. tonnu), un no tā 52% veidoja imports no Krievijas. Baltkrievija un Ukraina nav nozīmīgas minerālmēslu piegādātājas Latvijai.
Eiropas Komisija 2022. gada 22. martā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2022/467, ar ko sniedz ārkārtas pielāgošanas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs (turpmāk – regula 2022/3467). Tā paredz finansējumu un nosacījumus, kā dalībvalstis var piešķirt ārkārtas atbalstu tiem saviem lauksaimniekiem vienā vai vairākās dalībvalsts noteiktās nozarēs, kuri visvairāk cieš no kara izraisītajiem tirgus traucējumiem.
Lai iedarbīgi un efektīvi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ir būtiski, ka atbalsts ir pieejams tiem Savienības lauksaimniecības nozaru ražotājiem, kurus ir ietekmējuši šādi tirgus traucējumi. Dalībvalstīm būtu jāizvēlas viena vai vairākas attiecīgās nozares vai daļa no tām, lai atbalstītu ražotājus, kas visvairāk cieš no tirgus traucējumiem.
ES finansējuma kopējais apmērs ir 500 miljoni euro, no tā Latvijai iedalīti 4 235 161 euro. Lai gan dalībvalstis var papildināt atbalstu no sava budžeta līdz pat 200 % no ES aploksnes, Latvija nacionālajā budžetā papildus plāno paredzēt līdzfinansējumu 5 000 000 euro apmērā jeb 118 % no ES aploksnes. Tādējādi kopējā atbalsta summa veidotu 9 235 161 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Jau 2021. gadā bija vērojams būtībā nepārtraukts nozīmīgo ražošanas resursu cenu sadārdzinājums, kas turpinās arī 2022. gadā un piedzīvo dramatisku palielinājumu pēc kara sākuma Ukrainā. Pēc Agroresursu un ekonomikas institūta (turpmāk – AREI) datiem, elektroenerģijas cena 2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija par 59 %, dīzeļdegvielas – par 32 %, minerālmēslojuma – par 143 %, savukārt lopbarības (lopbarības graudu, pilnvērtīga barības un mājputniem, cūkām un liellopiem paredzētas papildbarības un proteīna koncentrātu) cena – par 38 % lielāka augstāka nekā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Aktuālākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par dabasgāzes cenām ir pieejami par 2021. gada 2. pusgadu. Šai cenai piemērojot gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju par dabasgāzes biržas cenu ikmēneša izmaiņām laikposmā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim, var secināt, ka dabasgāzes izmaksas 2022. gada aprīlī ir palielinājušās par 135 % salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2022. gada aprīlī pilnīgi visiem lopbarības graudiem ir novērojams ievērojams cenu kāpums gan Latvijā, gan visā ES. Lopbarības kviešu iepirkuma cena Latvijā 2022. gada aprīlī (342,38 EUR/t) bija par 76 %, lopbarības miežiem (335,51 EUR/t) – par 88 %, lopbarības auzām (290,0 EUR/t) – par 121 % augstāka nekā pirms gada.
AREI iknedēļas dati par graudu cenām Latvijā liecina par lopbarības kviešu cenas kāpumu arī maijā. Maija otrajā un trešajā nedēļā lopbarības kviešu cena ik nedēļu palielinājās vidēji par 5 %, un maija trešajā nedēļā lopbarības kviešu cena Latvijā bija 380,01 EUR/t, kas ir par 110 % vairāk nekā pirms gada. Turklāt lopbarības kviešu cena Latvijā bija gandrīz tikpat liela kā pārtikas kviešu cena (387,73 EUR/t).
Līdzvērtīgs cenu kāpums lopbarības graudu cenām ir arī visā pārējā ES, jo lopbarības kviešu vidējā iepirkuma cena ES 2022. gada aprīlī (350,60 EUR/t) bija par 65 %, lopbarības miežiem (355,42 EUR/t) – par 79 %, lopbarības rudziem (272,76 EUR/t) – par 60 %, lopbarības auzām (340,09 EUR/t) – par 139 % un lopbarības kukurūzai (346,0 EUR/t) – par 58 % lielāka nekā 2021. gada aprīlī.
2022. gada aprīlī gandrīz visiem lopkopības sektoru produktiem (izņemot cūkgaļai un olām) bija novērojams cenu kāpums, tomēr tas nespēj kompensēt ražošanas resursu (lopbarības graudu (kviešu, miežu un auzu), elektroenerģijas, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, minerālmēslu) izmaksu pieaugumu, ar kuru nozares saimniecības jau ilgstoši saskaras.
Atsevišķiem lauksaimniecības produktiem 2022. gada aprīlī tika konstatēts cenu samazinājums, piemēram, cūkgaļai un olām.
Aktuālā AREI informācija par cūkgaļas iknedēļas cenām liecina, ka cūkgaļas E klases cena ir svārstīga, bet tomēr ar lejupejošu tendenci – cūkgaļas E klases vidējā iepirkuma cena maija trešajā nedēļā sasniedza 178,6 EUR/100 kg, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinoties par 0,4 %.
Arī olām un mājputnu gaļai ir novērojamas nepastāvīgas un mainīgas cenas ar lejupejošu tendenci. M un L klases olu cena maija trešajā nedēļā bija 181,5 EUR/100 kg, salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas cenu samazinoties par 0,9 %. Savukārt mājputnu gaļas cena 2022. gada maija trešajā nedēļā bija 236,0 EUR/100 kg – par 0,8 % mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.
Analizējot indeksos izteiktu produktu un to ražošanas resursu cenu attīstību kopš 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada martam, var secināt, ka cūkkopības, putnkopības, liellopu gaļas un piena nozares saimniecību produkcijas cenas, kaut arī pieaugušas, tomēr nespēj segt pārmērīgi lielās nozīmīgo ražošanas resursu izmaksas, kas ir palielinājušās daudz straujāk un būtiskāk. Savukārt, kaut arī atklāta lauka dārzeņu nozares saimniecībām ir jāsaskaras ar būtiski pieaugušām ražošanas resursu cenām, tajā pašā laikā ir palielinājusies produkcijas cena. Minētie cenu indeksi produktiem ir, piemēram, šādi: cūkgaļai 125, vistas gaļai 124, olām 115, svaigpienam 141, liellopu gaļai 144, kartupeļiem 155. Savukārt resursu cenu indeksi – lopbarības kviešiem 215, lopbarības miežiem 228, lopbarības auzām 233, elektroenerģijai 116, dīzeļdegvielai 152, dabasgāzei 137 un minerālmēslojuma līdzekļiem 147.
Šie indeksi un Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) izvērtējums par nozaru ekonomiskajiem rādītājiem liecina, ka vairākām nozarēm, sevišķi cūkkopībā, mājputnu audzēšanā un segto platību dārzeņkopībā, produktu cena netiek līdzi straujajam ražošanas resursu kāpumam, un izmaksu palielinās ievērojami vairāk nekā produktu iepirkuma cenās, tāpēc ražotāji šajās nozarēs būtībā nespēj ar tirgus ieņēmumiem nosegt izmaksu pieaugumu. Ražošanas resursu cenas, ņemot vērā izmaksu struktūru cūkkopības un mājputnu nozarēs, 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu ir pieaugušas attiecīgi par 100 % un 39 %, bet cūkgaļas cenu kāpums šajā periodā bija tikai 9 %, vistas gaļai – 10 % un olām – 15 %. Kopumā cūkkopības nozarē būtiski ir palielinājušās lopbarības, kā arī apkures un elektrības izmaksas. Savukārt putnkopības saimniecībās izteikti augstāks ir lopbarības izmaksu īpatsvars, un segto platību dārzeņkopības nozarē būtiski pieaugušas apkures izmaksas.
Vienlaikus vairākās citās nozarēs konkrētās nozares produkcijas realizācijas ieņēmumu kāpums ievērojami pārsniedz pieaugošās izmaksas. ZM aprēķini tika izdarīti, izmantojot Saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk – SUDAT) datus par dažādu specializāciju saimniecībām un datus par svarīgākajiem lauksaimnieciskās ražošanas resursiem – dīzeļdegvielu, lopbarību, minerālmēsliem elektrību un gāzi vidēji saimniecībā 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu. Aprēķini liecina, ka cūkkopības nozarē šo resursu izmaksas palielinājušas par 80 % vairāk nekā ieņēmumi no saražotās produkcijas realizācijas. Mājputnu audzēšanas nozarē šis rādītājs ir 37 % un segto platību dārzeņkopībā – 80 %. Savukārt, piemēram, graudaugu un pākšaugu nozarē ieņēmumi no produkcijas realizācijas palielinājušies par 164 % vairāk nekā iepriekšminēto resursu izmaksas, bet piena lopkopībā ieņēmumu kāpuma pārsvars pār izmaksu pieaugumu sasniedza pat 239 %.
Situācija, kas izveidojusies saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā un tā sekām, liecina, ka Latvijas lauksaimnieki un uzņēmēji ir neatraujama daļa no vispasaules ražošanas un patēriņa. Patlaban ietekmi izjūt visa pārtikas piegādes ķēde, bet īpaši lopkopības nozares ar lielu graudu lopbarības patēriņu un atkarību, proti, cūkkopība un mājputnu audzēšana. Turklāt attiecībā uz cūkkopības nozari jānorāda, ka situāciju Latvijā turpina ietekmēt gan ES cūkgaļas eksporta samazinājums uz lielāko galamērķi Ķīnu, gan 2021. gadā pieaugušais ES cūkgaļas ražošanas apjoms, jo abi šie faktori joprojām rada piedāvājuma pārpilnību ES iekšējā tirgū, neļaujot Latvijas cūkaudzētājiem saņemt atbilstošu gaļas iepirkuma cenu, kaut arī tā ir nedaudz palielinājusies.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2022. gada aprīlī pilnīgi visiem lopbarības graudiem ir novērojams ievērojams cenu kāpums gan Latvijā, gan visā ES. Lopbarības kviešu iepirkuma cena Latvijā 2022. gada aprīlī (342,38 EUR/t) bija par 76 %, lopbarības miežiem (335,51 EUR/t) – par 88 %, lopbarības auzām (290,0 EUR/t) – par 121 % augstāka nekā pirms gada.
AREI iknedēļas dati par graudu cenām Latvijā liecina par lopbarības kviešu cenas kāpumu arī maijā. Maija otrajā un trešajā nedēļā lopbarības kviešu cena ik nedēļu palielinājās vidēji par 5 %, un maija trešajā nedēļā lopbarības kviešu cena Latvijā bija 380,01 EUR/t, kas ir par 110 % vairāk nekā pirms gada. Turklāt lopbarības kviešu cena Latvijā bija gandrīz tikpat liela kā pārtikas kviešu cena (387,73 EUR/t).
Līdzvērtīgs cenu kāpums lopbarības graudu cenām ir arī visā pārējā ES, jo lopbarības kviešu vidējā iepirkuma cena ES 2022. gada aprīlī (350,60 EUR/t) bija par 65 %, lopbarības miežiem (355,42 EUR/t) – par 79 %, lopbarības rudziem (272,76 EUR/t) – par 60 %, lopbarības auzām (340,09 EUR/t) – par 139 % un lopbarības kukurūzai (346,0 EUR/t) – par 58 % lielāka nekā 2021. gada aprīlī.
2022. gada aprīlī gandrīz visiem lopkopības sektoru produktiem (izņemot cūkgaļai un olām) bija novērojams cenu kāpums, tomēr tas nespēj kompensēt ražošanas resursu (lopbarības graudu (kviešu, miežu un auzu), elektroenerģijas, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, minerālmēslu) izmaksu pieaugumu, ar kuru nozares saimniecības jau ilgstoši saskaras.
Atsevišķiem lauksaimniecības produktiem 2022. gada aprīlī tika konstatēts cenu samazinājums, piemēram, cūkgaļai un olām.
Aktuālā AREI informācija par cūkgaļas iknedēļas cenām liecina, ka cūkgaļas E klases cena ir svārstīga, bet tomēr ar lejupejošu tendenci – cūkgaļas E klases vidējā iepirkuma cena maija trešajā nedēļā sasniedza 178,6 EUR/100 kg, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinoties par 0,4 %.
Arī olām un mājputnu gaļai ir novērojamas nepastāvīgas un mainīgas cenas ar lejupejošu tendenci. M un L klases olu cena maija trešajā nedēļā bija 181,5 EUR/100 kg, salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas cenu samazinoties par 0,9 %. Savukārt mājputnu gaļas cena 2022. gada maija trešajā nedēļā bija 236,0 EUR/100 kg – par 0,8 % mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.
Analizējot indeksos izteiktu produktu un to ražošanas resursu cenu attīstību kopš 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada martam, var secināt, ka cūkkopības, putnkopības, liellopu gaļas un piena nozares saimniecību produkcijas cenas, kaut arī pieaugušas, tomēr nespēj segt pārmērīgi lielās nozīmīgo ražošanas resursu izmaksas, kas ir palielinājušās daudz straujāk un būtiskāk. Savukārt, kaut arī atklāta lauka dārzeņu nozares saimniecībām ir jāsaskaras ar būtiski pieaugušām ražošanas resursu cenām, tajā pašā laikā ir palielinājusies produkcijas cena. Minētie cenu indeksi produktiem ir, piemēram, šādi: cūkgaļai 125, vistas gaļai 124, olām 115, svaigpienam 141, liellopu gaļai 144, kartupeļiem 155. Savukārt resursu cenu indeksi – lopbarības kviešiem 215, lopbarības miežiem 228, lopbarības auzām 233, elektroenerģijai 116, dīzeļdegvielai 152, dabasgāzei 137 un minerālmēslojuma līdzekļiem 147.
Šie indeksi un Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) izvērtējums par nozaru ekonomiskajiem rādītājiem liecina, ka vairākām nozarēm, sevišķi cūkkopībā, mājputnu audzēšanā un segto platību dārzeņkopībā, produktu cena netiek līdzi straujajam ražošanas resursu kāpumam, un izmaksu palielinās ievērojami vairāk nekā produktu iepirkuma cenās, tāpēc ražotāji šajās nozarēs būtībā nespēj ar tirgus ieņēmumiem nosegt izmaksu pieaugumu. Ražošanas resursu cenas, ņemot vērā izmaksu struktūru cūkkopības un mājputnu nozarēs, 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu ir pieaugušas attiecīgi par 100 % un 39 %, bet cūkgaļas cenu kāpums šajā periodā bija tikai 9 %, vistas gaļai – 10 % un olām – 15 %. Kopumā cūkkopības nozarē būtiski ir palielinājušās lopbarības, kā arī apkures un elektrības izmaksas. Savukārt putnkopības saimniecībās izteikti augstāks ir lopbarības izmaksu īpatsvars, un segto platību dārzeņkopības nozarē būtiski pieaugušas apkures izmaksas.
Vienlaikus vairākās citās nozarēs konkrētās nozares produkcijas realizācijas ieņēmumu kāpums ievērojami pārsniedz pieaugošās izmaksas. ZM aprēķini tika izdarīti, izmantojot Saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk – SUDAT) datus par dažādu specializāciju saimniecībām un datus par svarīgākajiem lauksaimnieciskās ražošanas resursiem – dīzeļdegvielu, lopbarību, minerālmēsliem elektrību un gāzi vidēji saimniecībā 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu. Aprēķini liecina, ka cūkkopības nozarē šo resursu izmaksas palielinājušas par 80 % vairāk nekā ieņēmumi no saražotās produkcijas realizācijas. Mājputnu audzēšanas nozarē šis rādītājs ir 37 % un segto platību dārzeņkopībā – 80 %. Savukārt, piemēram, graudaugu un pākšaugu nozarē ieņēmumi no produkcijas realizācijas palielinājušies par 164 % vairāk nekā iepriekšminēto resursu izmaksas, bet piena lopkopībā ieņēmumu kāpuma pārsvars pār izmaksu pieaugumu sasniedza pat 239 %.
Situācija, kas izveidojusies saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā un tā sekām, liecina, ka Latvijas lauksaimnieki un uzņēmēji ir neatraujama daļa no vispasaules ražošanas un patēriņa. Patlaban ietekmi izjūt visa pārtikas piegādes ķēde, bet īpaši lopkopības nozares ar lielu graudu lopbarības patēriņu un atkarību, proti, cūkkopība un mājputnu audzēšana. Turklāt attiecībā uz cūkkopības nozari jānorāda, ka situāciju Latvijā turpina ietekmēt gan ES cūkgaļas eksporta samazinājums uz lielāko galamērķi Ķīnu, gan 2021. gadā pieaugušais ES cūkgaļas ražošanas apjoms, jo abi šie faktori joprojām rada piedāvājuma pārpilnību ES iekšējā tirgū, neļaujot Latvijas cūkaudzētājiem saņemt atbilstošu gaļas iepirkuma cenu, kaut arī tā ir nedaudz palielinājusies.
Risinājuma apraksts
Tādējādi, lai, pamatojoties uz regulu 2022/467, novērstu Latvijas lauksaimniekiem būtiskus tirgus traucējumus izmaksu palielināšanās dēļ, noteikumu projekts paredz piešķirt ārkārtas pielāgošanas atbalstu lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē.
Attiecīgās nozares kā atbalsttiesīgas tika izvēlētas, ievērojot to izteikti augstos rādītājus izmaksu pieauguma pārsvaram pār ieņēmumu izmaiņām (salīdzinājumā ar citām nozarēm). Regulas 2022/467 1. preambulā teikts, ka Krievijas sāktais iebrukums Ukrainā ietekmē lauksaimniekus Savienībā. Savukārt regulas 2022/467 6. un 7. preambulā teikts, ka atbalsts ir nepieciešams ražotājiem nozarēs, kurās izejvielu izmaksas palielinās līdz neilgtspējīgam līmenim un kurās produktiem nevar atrast normālu noieta tirgu, tādēļ ir būtiski, ka atbalsts ir pieejams tiem lauksaimniecības nozaru ražotājiem, kurus šie tirgus traucējumi ir ietekmējuši, un dalībvalstīm jāizvēlas viena vai vairākas attiecīgās nozares vai daļa no tām, lai atbalstītu ražotājus, kas visvairāk cieš no tirgus traucējumiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītie tirgus traucējumi, kā izriet no regulas 2022/467 3., 5. un 7. preambulas, ir pēkšņas grūtības piekļūt lauksaimnieciskās ražošanas resursiem (lopbarības graudiem, mēslošanas līdzekļiem, energoresursiem) un to cenu tālāks straujš pieaugums.
Saskaņā ar regulas 2022/467 2. panta 2. punktu atbalsts piešķirams tām nozarēm, kuras ietekmē šie tirgus traucējumi, un tas jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā tirgus traucējumu apmēru dažādās nozarēs. Izmantotās metodes un pasākumus to nozaru un lauksaimnieku noteikšanai, kam piešķir ārkārtas pielāgošanas atbalstu, dalībvalsts Komisijai paziņo līdz 2022. gada 30. jūnijam saskaņā ar regulas 2022/467 3. panta 2. punktu.
Tādējādi noteikumu projektā paredzēti šādi nosacījumi:
1) ārkārtas pielāgošanas atbalsts tiek piešķirts lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē. Attiecībā uz cūkkopību atbalsts paredzēts uz tirgu orientētām cūkkopības saimniecībām, proti, saimniecībām, kas cūkas netur tikai pašpatēriņam. Tādējādi atbalsts izmaksu kāpumam cūkkopībā nav paredzēts cūku ganāmpulku īpašniekiem, kas cūkas audzē pašpatēriņam. Attiecībā uz mājputnu audzēšanu atbalsts būs pieejams mājputnu ganāmpulku īpašniekiem, bet attiecībā uz segtajām platībām – lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar mikrozaļumu, dārzeņu un dārzeņu stādu audzēšanu segtajās platībās.
Saskaņā ar ZM izvērtējumu šīs nozares Latvijā ir visvairāk ietekmējuši tirgus traucējumi, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Tirgus traucējumu ietekmes mērogu dažādās nozarēs ZM noteica, tajās salīdzinot izmaksu pieaugumu 2022. gada martā ar 2021. gada martu. Rādītājs tika aprēķināts katras nozares vidējai saimniecībai vidēji vienā mēnesī un tikai attiecībā uz tiem resursiem, ko visvairāk ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā, – dīzeļdegvielai, minerālmēsliem, elektrībai, lopbarībai un kurināmajam (gāzei, šķeldai, malkai u.c.).
Lai salīdzinājums starp nozarēm būtu objektīvs, ņemot vērā nozaru atšķirīgo ekonomisko apmēru, izmaksas katrā nozarē tika izteiktas uz 1000 euro un svērtas ar attiecīgās nozares vidējiem mēneša ieņēmumiem no attiecīgās nozares produkcijas realizācijas: realizācijas ieņēmumi tika noteikti kā vidējais viena mēneša saražotās produkcijas apjoma reizinājums ar produkta tirgus cenu attiecīgi 2021. gada martā un 2022. gada martā. Iegūto rezultātu starpība, atņemot 2022. gada rezultātu no 2021. gada rezultāta, atspoguļo attiecīgo resursu izmaksu pieaugumu uz katriem 1000 euro, kuru nenosedz ieņēmumu pieaugums, un šo nenosegto izmaksu pieaugumu var uzskatīt par tirgus traucējumu ietekmes apmēru katrai attiecīgai nozarei.
Tirgus traucējumu ietekmes aprēķinos ZM izmantoja:
a) SUDAT 2020. gada datus par saimniecību apsaimniekoto zemes platību, laukkopības kultūru ražību, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, nozaru izlaidi, izmaksu posteņiem dažādu specializāciju saimniecībās – laukkopība (graudaugi un pākšaugi, rapsis, kartupeļi, atklāta lauka dārzeņi, segto platību dārzeņi), ganāmo mājlopu audzēšana (liellopi, aitas un kazas), piena lopkopība, cūkkopība un putnkopība;
b) AREI ikmēneša datus par vidējām olu, cāļu gaļas, graudu, rapša un kartupeļu iepirkuma cenām laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot) un par ražošanas resursu (minerālmēslu, elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, lopbarības) cenām laikposmā no 2018. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 1. ceturksnim (ieskaitot);
c) CSP ikmēneša datus par kautuvju vidējām cūkgaļas, liellopu gaļas un aitu gaļas iepirkuma cenām laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot), kā arī par dabasgāzes vidējām cenām galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības, laikposmā no 2018. gada 1. pusgada līdz 2021. gada 2. pusgadam (ieskaitot);
d) Lauksaimniecības datu centra ikmēneša datus par vidējo svaigpiena iepirkuma cenu laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot).
e) gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" vietnē publicēto informāciju par dabasgāzes biržas cenu ikmēneša izmaiņām laikposmam no 2022. gada janvāra līdz aprīlim.
ZM aprēķinu rezultāti rāda, ka vislielākais nenosegto izmaksu pieaugums bijis cūkkopības nozarē (uz katriem 1000 euro papildu izmaksas sasniedz 359,23 euro), segto platību dārzeņkopības nozarē (128,63 euro) un mājputnu audzēšanas nozarē (123,95 euro). Savukārt, piemēram, piena lopkopībā šis rādītājs bija negatīvs (– 5,9 euro). Tas liecina par to, ka, par spīti izmaksu pieaugumam, ieņēmumi tomēr ir palielinājušies būtiskāk un nosedz papildu izmaksas. Graudkopībā šis rādītājs bija 66,57 euro. Plašāks rezultātu atspoguļojums sniegts anotācijas pielikumā.
Ņemot vērā izteikti augstus izmaksu pieauguma rādītājus tieši cūkkopības, putnkopības un segto platību dārzeņkopības nozarē, kā arī ierobežoto kopējā finansējuma apmēru, tika nolemts atbalstu piešķirt tikai šīm trim nozarēm un neparedzēt atbalstu citām nozarēm, kurām aprēķini uzrādīja mazākus (vai negatīvus) izmaksu pieaugumus;
2) saskaņā ar regulas 2022/467 2. pantu papildus valsts atbalstam projektā ir paredzēts 5 000 000 euro liels finansējums", kas tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;
3) atbalsts tiek paredzēts tādu resursu izmaksu pieauguma daļējai segšanai kā minerālmēslojums (tikai segto platību dārzeņkopības nozarē), lopbarība (tikai cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarēs), dīzeļdegviela, elektrība un kurināmais (visa veida);
4) izmaksu pieaugums tiks segts 70 procentu apmērā un tiek vērtēts laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam (turpmāk – 2022. gada laikposms) salīdzinājumā ar laikposmu no 2021. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam (turpmāk – 2021. gada laikposms). Šāds 2022. gada laikposms tika noteikts, ievērojot to, ka regula 2022/467 paredz atbalstu Krievijas izvērstā kara Ukrainā radīto tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai, tādēļ laikposma sākums ir 2022. gada 1. februāris, kaut arī resursu izmaksu ievērojams kāpums aizsākās jau krietni agrāk, 2021. gadā. Savukārt, tā kā saskaņā ar regulas 2022/467 nosacījumiem atbalsts ir jāizmaksā līdz 2022. gada 30. septembrim un ir nepieciešams paredzēt laiku atbalsta iesniegumu iesniegšanai un atbalsta administrēšanai, 2022. gada laikposma beigas ir noteiktas 30. jūnijā;
5) vienlaikus, ņemot vērā no SUDAT datiem izrietošo, ka lielākā daļa saimniecību darbojas ne tikai pamatnozarē, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs (piemēram, cūkkopības saimniecībām ir arī mājputni, graudaugu platības u.tml.) un ka saimniecībām var veidoties ieņēmumi ne tikai no primārās lauksaimniecības ražošanas (piemēram, arī mežistrādes) vien, atbalsttiesīgajiem resursiem paredzēts koriģēt atbalsttiesīgo apjomu, lai būtu ņemts vērā tikai tas apjoms, kas izlietots atbalsttiesīgo nozaru ražošanai. Proti, cūkkopības nozares vai putnkopības nozares produktu ražošanai nav nepieciešama minerālmēslojums, un šīm nozarēm projekts neparedz segt minerālmēslojuma izmaksu kāpumu. Tāpat lopbarība ir nepieciešama tikai cūkkopībā un mājputnu audzēšanā, tādēļ šo izmaksu pieaugumu nevērtē un nesedz segto platību dārzeņkopības saimniecībām. Turklāt, tā kā gan minerālmēslojums, gan arī lopbarība var tikt izlietota citu nozaru vajadzībām (minerālmēslojums graudiem, lopbarība aitām, govīm u.tml.), šo resursu apjomu paredzēts koriģēt ar īpatsvaru, kādu attiecīgās atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās ražošanas. Arī dīzeļdegviela, elektroenerģija un kurināmais var tikt izmantots citu nozaru, tostarp nelauksaimniecības, ražošanā, tādēļ projekts paredz, ka šo resursu apjomu atbalsta vajadzībām koriģē ar īpatsvaru, kādu atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos;
6) ņemot vērā regulas 2022/467 preambulu un 9. preambulu un 1. panta 3. punktu, ka atbalsts piešķirams lauksaimniekiem izvēlētajās nozarēs, ja tie iesaistās kādā no četrām pārtikas nodrošinājumu veicinošām vai tirgus nelīdzsvarotību novērsošām darbībām (aprites ekonomikā, barības vielu pārvaldībā, efektīvā resursu apsaimniekošanā, vidi un klimatu saudzējošu ražošanas metožu izmantošanā), noteikumu projektā ietverta virkne iespējamo nosacījumu, un lauksaimniekam ir jāatbilst vismaz vienam no nosacījumam, lai varētu uzskatīt, ka tas veic kādu no iepriekšminētām darbībām:
a) lauksaimnieks ir bioloģiskais ražotājs. Šādā gadījumā tas ir iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un apsaimnieko bioloģiskās vai pārejas ražošanas vienības, par kurām ir izsniegts sertifikāts vai izziņa, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiskā lauksaimniecība atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
b) lauksaimnieks ražošanā ievēro integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību noteikto regulējumu. Šie lauksaimnieki ir reģistrēti Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. Integrētā ražošana atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
c) lauksaimnieks ir t.s. "zaļināšanas" maksājuma jeb maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi saņēmējs 2021. gadā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Atbilstība "zaļināšanas" maksājuma nosacījumiem atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā. Tā kā saimniecībā mēdz būt cūkas vai mājputni vai citi dzīvnieki, daļa izaudzēto graudu tiek izlietota arī savā saimniecībā lopbarībai, tad faktiski šādas saimniecības īsteno arī aprites ekonomikas principus;
d) lauksaimnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā var būt atbalsta saņēmējs pasākumā "Agrovide un klimats" 2021. gadā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Atbilstība agrovides maksājuma nosacījumiem atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā. Tā kā saimniecībā mēdz būt cūkas vai mājputni vai citi dzīvnieki, daļa izaudzēto graudu tiek izlietota arī savā saimniecībā lopbarībai, tad faktiski šādas saimniecības īsteno arī aprites ekonomikas principus;
e) lauksaimnieks atbalsta pieprasīšanas brīdī saimniecībā īsteno cūku pārraudzību. Pārraudzība kā galvenais ciltsdarba pasākums ļauj uzlabot ražošanas resursu (sivēnmāšu) – vaislas materiālu – un tā ģenētisko kvalitāti, veicinot ģenētiski augstvērtīgāku jaundzīvnieku pieejamību ataudzēšanai ganāmpulkos. Ar ciltsdarba palīdzību var veicināt sivēnmāšu ražību, stiprināt dzīvnieku noturību pret slimībām, saīsināt cūku nobarošanas ilgumu u.c. cūkkopībā svarīgus faktorus. Tādējādi ciltsdarbs atbilst regulas 2022/467 prasībai par efektīvu resursu apsaimniekošanu;
f) lauksaimnieks ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu un dārzeņu ražotājām atzītas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas biedrs. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām šādām organizācijām savās darbības programmās obligāti jāiekļauj pasākumi saistībā ar vidi un klimatu, īstenojot vismaz trīs šādas darbības vai darbībām novirzot ne mazāk par 10% no darbības fonda finansējuma. Atbilstība šim nosacījumam ir saskaņā ar regulas 2022/467 prasību par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
g) lauksaimnieks ražo produktus atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Atbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām ir saskaņā ar regulas 2022/467 prasību par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
h) lauksaimnieks saimniecībā ir izdarījis ieguldījumus klimata pārmaiņas mazinošos pasākumos, īstenojot attiecīgu projektu atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 600 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"" 11.2. apakšpunktam. Šie pasākumi ietver, piemēram, vistu vai cūku novietņu vai apkurināmu siltumnīcu būvi vai pārbūvi, panākot enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 20 %, kā arī investīcijas apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās enerģijas patēriņa iekārtās, lai panāktu energoefektivitātes pieaugumu par vismaz 20%. Tāpat šajā pasākumā lauksaimnieks var būt investējis būvēs un tehnoloģijās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai amonjaka emisijas samazināšanai (kūtsmēslu krātuves, tehnoloģijas alternatīvās enerģijas izmantošanai, precīzās tehnoloģijas laukkopībā un lopkopībā). Tā kā graudkopība nav noteikta par atbalsttiesīgo nozari, graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu būvniecība neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lai šo pasākumu uzskatītu par ieviestu noteikumu projekta izpratnē, investīciju projektam ir jābūt pabeigtam vai tam jābūt piecu gadu uzraudzības periodā. Investīcijas energoefektivitātes kāpināšanā un energoresursu patēriņa samazināšanā var attiecināt uz regulas 2022/467 prasību par resursu efektīvu apsaimniekošanu, bet pārējos pasākumus – par vidi un klimatu saudzējošām ražošanas metodēm;
i) lauksaimnieks saimniecībā īsteno vides prasībām atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, tostarp tiešu organiskā mēslojuma iestrādi. Šajā gadījumā lauksaimniekam saimniecībā jābūt uzstādītām (izmantotām) organiskā mēslojuma iestrādes mašīnām, kas norādītas Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" 2. pielikuma 3. punktā. Šādas darbības atbilst regulas 2022/467 prasībai par resursu efektīvu apsaimniekošanu;
j) lauksaimniekam saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" ir piešķirta atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikuma 6. punktam un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumā 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu, noteikto. Šāda atļauja ir nepieciešama intensīvajām mājputnu fermām ar vairāk nekā 40 000 mājputniem un intensīvajām cūkkopības fermām ar vairāk nekā 2000 cūkām vai vairāk nekā 750 sivēnmātēm. Šīm fermām atļauja tiek piešķirta, ja tās ievieš virkni (ne mazāk par 12) dažādu pasākumu vides aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar LPTP, samazinot emisiju (piemēram par kūtsmēslu apsaimniekošanu, ūdens resursu pārvaldību, dzīvnieku ēdināšanu u.c.), tādēļ atļaujas esamība atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā;
k) lauksaimnieks, ja tā īpašumā nav intensīvā cūkkopības vai putnkopības saimniecība, ir reģistrēts C kategorijas piesārņojošu darbību reģistrā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 2. pielikuma 4.1. apakšpunktu. Šis nosacījums attiecas uz dzīvnieku novietnēm, kurās audzē 10 un vairāk dzīvnieku vienību, kā arī dzīvnieku novietnēm, kas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un kurās audzē piecas un vairāk dzīvnieku vienības. C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrācija atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā;
l) lauksaimniekam ir piešķirta atļauja olu realizācijai nelielā apjomā saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumiem Nr. 235 "Prasības olu apritei nelielā apjomā". Par nelielu realizācijas apjomu attiecīgais normatīvais regulējums noteic olu ieguvi ganāmpulkā, kurā nav vairāk par 350 dējējvistām, ja novietnē neatrodas vairāk par 1000 visu sugu dējējputniem. Tā kā realizācija tieši no saimniecības veido īso pārtikas ķēdi un šādas relatīvi nelielas mājputnu saimniecības parasti darbojas arī citās nozarēs (audzē liellopus, tur govis cūkas, apsaimnieko zemes platības – lopbarības kultūras, ilggadīgos zālājus u.tml.), dažādojot ražošanu, tad var uzskatīt, ka šādas saimniecības īsteno aprites ekonomiku;
m) lauksaimnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām mājputnu gaļas apritei nelielā apjomā realizē mājputnu gaļu nelielā apjomā tieši galapatērētājam vai personai, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijas Republikā un svaigo gaļu piegādā tieši galapatērētājam. Šo jomu Latvijā reglamentē Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1393 "Prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā apjomā", un tie attiecas uz saimniecībām, kurām ir sava kautuve un kuras tajā nokauj ne vairāk par 10 000 savā saimniecībā izaudzētiem mājputniem gadā. Tā kā saimniecība pārstrādā primāro produkciju un iegūst galaproduktu, turklāt īsteno arī īsas pārtikas ķēdes principus, var uzskatīt, ka šādas saimniecības īsteno aprites ekonomiku;
n) lauksaimnieks savā saimniecībā audzētās cūkas vai mājputnus kauj sev piederošā kautuvē, kas ir atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū. Kautuves atzīšanu apliecina ieraksts Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, savukārt datus par to, ka šajā savā kautuvē atbalsta pretendents kauj cūkas vai mājputnus no sava ganāmpulka, uzkrāj Lauksaimniecības datu centrs;
7) lauksaimniekam, lai tas pretendētu uz atbalstu, ir jābūt reģistrētam vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu;
8) lai pieteiktos atbalstam, lauksaimnieks līdz 2022. gada 20. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu atbalsta saņemšanai. Iesniegumā tostarp jānorāda un tam jāpievieno informācija un dokumenti, kas dienestam būs nepieciešami atbalsta aprēķināšanā. Proti, iesniegumā lauksaimnieks par 2021. gadu norādīs kopējos ieņēmumus no saimnieciskās darbības, ieņēmumus no primārās lauksaimnieciskās darbības un kopējos ieņēmumus no trīs atbalsttiesīgo nozaru primārās produkcijas realizācijas. Tāpat lauksaimnieks iesniegumā norādīs visu darījumu datumus, maksājumu apliecinošo dokumenta numurus, darījumu kopējo vērtību (bez pievienotās vērtības nodokļa) un kopējo daudzumu katram resursam, par kuru tas pieprasa atbalstu, gan 2022. gada, gan 2021. gada laikposmā. Tā kā valsts iestāžu rīcībā nav reģistra vai detalizētas uzskaites par segto platību dārzeņkopības saimniecībām, lauksaimniekam, kas nodarbojas ar dārzeņkopību segtajās platībās, iesniegumā papildus jānorāda arī šādu segto platību atrašanās vieta, kadastra numurs un platība;
9) projekta 15. punktā noteikta kārtība, kā aprēķina izmaksu pieaugumu katram attiecīgajam resursam katrā atbalsttiesīgajā nozarē.
Pamataprēķins par dīzeļdegvielu, minerālmēslojumu un elektroenerģiju paredz, ka 2022. gada laikposmā iegādātais attiecīgā resursa kopējais apjoms tiek reizināts ar starpību starp šī resursa vidējo vērtību 2022. gada laikposmā un vidējo vērtību 2021. gada laikposmā, taču 2022. gada laikposmā iegādātais apjoms nevar būt lielāks par 150 procentiem no šī resursa apjoma 2021. gada laikposmā, lai pieļautu situāciju, kad atbalsta pretendents ir palielinājis ražošanas apjomu. Tā kā Latvijas lauksaimniecības nozarēs nepārtraukti notiek strukturālas pārmaiņas, piemēram, mainoties paaudzēm, saimniecībām pārorientējoties uz citām nozarēm utml., mēdz mainīties arī saimniecību ekonomiskie lielumi, piemēram, vienai saimniecībai pārņemot citu vai pārpērkot citas saimniecības zemi, dzīvniekus utml. Turklāt, tirgus orientētas saimniecības un integrētie pārtikas uzņēmumi (kam ir gan primārā ražošana, gan pārstrāde) investē ražošanas apjomu palielināšanā, lai kāpinātu savu konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Tādēļ situācija, ka atbalsta pretendentam pa gadiem ir palielinājies ražošanas apjoms (dzīvnieku skaits un/vai apsaimniekotā platība), kā dēļ tam bijuši nepieciešami lielāki resursu daudzumi nekā gadu iepriekš, ir pamatota un iespējama. Tomēr, lai novērstu, ka ar atbalstu tiktu segta mākslīgu resursu uzkrājumu veidošana, projekts paredz, ka atbalsta periodā nopirktais resursu daudzums nepārsniedz 150% no references periodā nopirktā. Proti, par šo pārsniegto daudzumu netiks aprēķināts un piešķirts atbalsts.
Specifiski par kurināmo projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādāto resursa kopējo daudzumu izsaka teradžoulos, izmantojot projekta pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus (ņemot vērā to, ka iespējami dažādi kurināmā veidi, piemēram, malka, degviela, mazuts u.tml. ar atšķirīgu siltumietilpību) un formulā izmanto kurināmā vidējo izmaksu starpību uz vienu teradžoulu. Turklāt noteikts, ka teradžoulos izteiktais resursa daudzums 2022. gada laikposmā nevar pārsniegt 150 procentu no šī rādītāja 2021. gada laikposmā. Projekta pielikumā noteiktie koeficienti dažādu kurināmā veidu izteikšanai teradžoulos atbilst CSP veidlapā ENB060 noteiktajiem koeficientiem. Kā arī, ņemot vērā, ka atsevišķi kurināmā veidi var būt izteikti dažādās mērvienībās (piemēram, dīzeļdegviela litros un tonnās, malka steros un kubikmetros u.tml.), projekta pielikumā attiecīgajiem resursiem tiek papildus piemērots pārrēķins, izmantojot CSP koeficientus, kas bija noteikti Ministru kabineta 2006. gada 20. decembra noteikumu Nr. 922 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi" 32. pielikumā "Veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu 20__. gadā" paraugs".
Savukārt attiecībā uz lopbarību projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādātā resursa apjoma vietā izmanto atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku (cūku, dējējvistu, broileru) skaitu, kas izteikts nosacītajās liellopu vienībās, un resursa vidējās vērtības vietā – resursa izmaksas vidēji uz vienu nosacīto liellopu vienību 2022. gada un 2021. gada laikposmā. Turklāt lopbarības aprēķinā 150 procentu slieksnis tiek piemērots nosacīto liellopu vienību skaita pieaugumam.
Tālāk izmaksu pieauguma aprēķinā projekts paredz, ka iepriekš aprakstītajā solī iegūtā reizinājuma summu koriģē, lai novērstu iespēju, ka tiek kompensēts izmaksu pieaugums tā resursa apjomam, kas izlietots citu nozaru vajadzībām. Par dīzeļdegvielu, elektroenerģiju un kurināmo iegūtā reizinājuma summa tiek koriģēta ar īpatsvaru, kādu 2021. gadā veidoja atbalsta pretendenta ieņēmumi no cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēm kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos. Minerālmēslojuma daudzuma koriģēšanai piemēro īpatsvaru, kādu 2021. gadā atbalsta pretendentam veidoja ieņēmumi no segto platību dārzeņkopības nozares kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās darbības. Savukārt lopbarības daudzuma koriģēšanai tiek piemērots īpatsvars, kādu 2021. gadā atbalsta pretendentam veidoja ieņēmumi no cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarēm kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās darbības;
10) atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku skaitu atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību reģistrē Lauksaimniecības datu centrs – cūkām, pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka ikmēneša ziņojumu par dzīvnieku kustību iepriekšējā mēnesī, bet mājputniem – pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka sniegto informāciju par stāvokli 2022. gada 1. janvārī un tālākā laikposmā līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniegtiem paziņojumiem par dzīvnieku skaita pārmaiņām;
11) ja atbalsta pretendents laikā pēc 2021 gada laikposma ir pārņēmis saimniecību no cita īpašnieka (piemēram, mantojot u.c.) un saimniecība tika pārņemta nesadalot, tas var pieteikties atbalstam, iesniedzot informāciju un maksājumu apliecinošus darījumu dokumentus par pārņemto saimniecību attiecīgajā periodā 2021. gadā;
12) ja atbalsta pretendenta cūku ganāmpulkā 2021. gada periodā nebija cūku (piemēram, tās bija nogalinātas slimības uzliesmojuma dēļ), šādām saimniecībām neveidotos pamatoti atsauces perioda jeb 2021. gada laikposma dzīvnieku skaita un lopbarības izmaksu, kā arī pārējo resursu izmaksu rādītāji, tāpēc ka ražošana saimniecībā faktiski nenotika. Lai šādām saimniecībām sniegtu iespēju joprojām saņemt atbalstu par resursu izmaksu pieaugumu, projekts paredz, ka atbalsta pretendents šādā gadījumā iesniedz dienestā informāciju nevis par 2021. gada periodu, bet par 2020. gada periodu, un dienests atbalsta aprēķinā izmanto šos datus. Šis regulējums ietverts projekta 21. punktā;
13) lai tiktu īstenots labas pārvaldības princips un atbalsts būtu pieejams visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, projekta 17. punkts nosaka atbalsta apmēra ierobežojumu 840 000 euro apmērā. Šāds slieksnis atbilst 20 % no ES finansējuma apmēra. Ja saistīto personu gruapi aprēķinātā atbalsta kopējā summa pārsniedz 840 000 euro, dienests samazina atbalstu visām attiecīgajām saistītajām personām proporcionāli atbalsta summām, kas tām aprēķinātas. Savukārt projekta 7. punkts ietver saistīto personu definīciju, t.i., saistītās personas ir personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai;
14) ja kopējā aprēķinātā atbalsta summa pārsniedz pieejamo pasākuma finansējumu, dienests proporcionāli samazina atbalstu visiem atbalsta pretendentiem. Savukārt atbalstu saskaņā ar projekta 20. punktu nepiešķir, ja izmaksājamā summa nesasniedz 100 euro. Tāpat atbalstu nepiešķir par attiecīgo resursu, ja tā izmaksu pieaugums bijis negatīvs, kā arī par to attiecīgā resursa daudzumu, kas pārsniedz projektā ietverto 150 procentu apjoma slieksni;
15) projekta 22.1. apakšpunktā noteikti avoti, no kuriem dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem (izņemot projekta 12. punktā ietverto informāciju, ko iesniedz pats atbalsta pretendents). Lauksaimniecības datu centrā dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendenta lauksaimniecības dzīvniekiem un to ganāmpulkiem, kā arī par pretendentiem, kuri sev piederošā kautuvē realizācijai nelielā apjomā kauj savā saimniecībā izaudzētās cūkas vai mājputnus. Pārtikas un veterinārajā dienestā dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu 2021. gadā realizēto produktu ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi apjomiem. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Cūku ciltsdarba centrs" (turpmāk – SIA CCC) dienests iegūst informāciju par pretendentiem, kas atbalsta pieprasīšanas brīdī īsteno pārraudzību cūku ganāmpulkā. SIA CCC ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību atzīta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cūku pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtību kārto un uztur cūku pārraudzības un snieguma pārbaudes informācijas datubāzi. Savukārt no Zemkopības ministrijas vienotās informācijas sistēmas dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu saņemtajiem "zaļināšanas" un "agrovides" maksājumiem, kā arī par atbalsta pretendentu īstenotajiem energoefektivitātes, energotaupības, kūtsmēslu apsaimniekošanas u.c. projektiem;
16) projektā arī noteikts, kā dienests veic administratīvās pārbaudes par iesniegumiem atbalsta saņemšanai. Projekta 22.2. apakšpunkts noteic, ka pirms atbalsta piešķiršanas dienests veic uz riska analīzi balstītas administratīvās pārbaudes 10 procentiem no saņemtajiem iesniegumiem. Savukārt pārējiem atbalsta iesniegumiem saskaņā ar projekta 2.4. apakšpunktu dienests administratīvās pārbaudes veic 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas un, konstatējot pārkāpumus, atbalstu atgūst. Tādējādi ar administratīvajām pārbaudēm tiks aptverti visi saņemtie atbalsta iesniegumi;
17) projekts paredz vēl šādus nosacījumus:
a) ņemot vērā Finanšu ministrijas 2022. gada 18. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1533 "Par publiskā finansējuma piešķiršanas ierobežojumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā" iestādēm pausto aicinājumu, projektā ir iekļauts nosacījums par to, ka atbalstu saistītām personām nepiešķir Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regulas (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.l pantā minētajos gadījumos;
b) ja regulējumā ietvertās prasības tiek pārkāptas, atbalsta saņēmējs atmaksā dienestam visu šajos noteikumos paredzēto nelikumīgi saņemto atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem;
c) atbalsta pretendents apņemas vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas nepārtraukt savu darbību attiecīgajā nozarē, par kuru tas pieprasa atbalstu, un krīzes gadījumā arī apņemas iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Nosacījums par iesaistīšanos apgādē ar pārtiku projektā iekļauts, lai turpmāku tirgus krīžu gadījumā veicinātu pārtikas nodrošinājuma riska novēršanu. Ja atbalsta saņēmējs 12 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas pārtrauc darbību attiecīgajā nozarē vai krīzes gadījumā neiesaistās apgādē ar pārtiku, projekts noteic, ka atbalsts tiek atgūts, ja darbība nav pārtraukta nepārvaramas varas ietekmē vai ja atgūstamā atbalsta apmērs nepārsniedz 100 euro;
d) dienests līdz 2023. gada 1. maijam iesniedz Zemkopības ministrijā regulas 2022/467 3. panta "b" apakšpunktā noteikto informāciju par izmaksātajām atbalsta summām katram pasākumam, to saņēmēju skaitu un veidu;
e) Zemkopības ministrija iesniedz Eiropas Komisijā regulas 2022/467 3. panta "a" un "b" apakšpunktā noteikto informāciju.
Attiecīgās nozares kā atbalsttiesīgas tika izvēlētas, ievērojot to izteikti augstos rādītājus izmaksu pieauguma pārsvaram pār ieņēmumu izmaiņām (salīdzinājumā ar citām nozarēm). Regulas 2022/467 1. preambulā teikts, ka Krievijas sāktais iebrukums Ukrainā ietekmē lauksaimniekus Savienībā. Savukārt regulas 2022/467 6. un 7. preambulā teikts, ka atbalsts ir nepieciešams ražotājiem nozarēs, kurās izejvielu izmaksas palielinās līdz neilgtspējīgam līmenim un kurās produktiem nevar atrast normālu noieta tirgu, tādēļ ir būtiski, ka atbalsts ir pieejams tiem lauksaimniecības nozaru ražotājiem, kurus šie tirgus traucējumi ir ietekmējuši, un dalībvalstīm jāizvēlas viena vai vairākas attiecīgās nozares vai daļa no tām, lai atbalstītu ražotājus, kas visvairāk cieš no tirgus traucējumiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītie tirgus traucējumi, kā izriet no regulas 2022/467 3., 5. un 7. preambulas, ir pēkšņas grūtības piekļūt lauksaimnieciskās ražošanas resursiem (lopbarības graudiem, mēslošanas līdzekļiem, energoresursiem) un to cenu tālāks straujš pieaugums.
Saskaņā ar regulas 2022/467 2. panta 2. punktu atbalsts piešķirams tām nozarēm, kuras ietekmē šie tirgus traucējumi, un tas jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā tirgus traucējumu apmēru dažādās nozarēs. Izmantotās metodes un pasākumus to nozaru un lauksaimnieku noteikšanai, kam piešķir ārkārtas pielāgošanas atbalstu, dalībvalsts Komisijai paziņo līdz 2022. gada 30. jūnijam saskaņā ar regulas 2022/467 3. panta 2. punktu.
Tādējādi noteikumu projektā paredzēti šādi nosacījumi:
1) ārkārtas pielāgošanas atbalsts tiek piešķirts lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē. Attiecībā uz cūkkopību atbalsts paredzēts uz tirgu orientētām cūkkopības saimniecībām, proti, saimniecībām, kas cūkas netur tikai pašpatēriņam. Tādējādi atbalsts izmaksu kāpumam cūkkopībā nav paredzēts cūku ganāmpulku īpašniekiem, kas cūkas audzē pašpatēriņam. Attiecībā uz mājputnu audzēšanu atbalsts būs pieejams mājputnu ganāmpulku īpašniekiem, bet attiecībā uz segtajām platībām – lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar mikrozaļumu, dārzeņu un dārzeņu stādu audzēšanu segtajās platībās.
Saskaņā ar ZM izvērtējumu šīs nozares Latvijā ir visvairāk ietekmējuši tirgus traucējumi, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Tirgus traucējumu ietekmes mērogu dažādās nozarēs ZM noteica, tajās salīdzinot izmaksu pieaugumu 2022. gada martā ar 2021. gada martu. Rādītājs tika aprēķināts katras nozares vidējai saimniecībai vidēji vienā mēnesī un tikai attiecībā uz tiem resursiem, ko visvairāk ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā, – dīzeļdegvielai, minerālmēsliem, elektrībai, lopbarībai un kurināmajam (gāzei, šķeldai, malkai u.c.).
Lai salīdzinājums starp nozarēm būtu objektīvs, ņemot vērā nozaru atšķirīgo ekonomisko apmēru, izmaksas katrā nozarē tika izteiktas uz 1000 euro un svērtas ar attiecīgās nozares vidējiem mēneša ieņēmumiem no attiecīgās nozares produkcijas realizācijas: realizācijas ieņēmumi tika noteikti kā vidējais viena mēneša saražotās produkcijas apjoma reizinājums ar produkta tirgus cenu attiecīgi 2021. gada martā un 2022. gada martā. Iegūto rezultātu starpība, atņemot 2022. gada rezultātu no 2021. gada rezultāta, atspoguļo attiecīgo resursu izmaksu pieaugumu uz katriem 1000 euro, kuru nenosedz ieņēmumu pieaugums, un šo nenosegto izmaksu pieaugumu var uzskatīt par tirgus traucējumu ietekmes apmēru katrai attiecīgai nozarei.
Tirgus traucējumu ietekmes aprēķinos ZM izmantoja:
a) SUDAT 2020. gada datus par saimniecību apsaimniekoto zemes platību, laukkopības kultūru ražību, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, nozaru izlaidi, izmaksu posteņiem dažādu specializāciju saimniecībās – laukkopība (graudaugi un pākšaugi, rapsis, kartupeļi, atklāta lauka dārzeņi, segto platību dārzeņi), ganāmo mājlopu audzēšana (liellopi, aitas un kazas), piena lopkopība, cūkkopība un putnkopība;
b) AREI ikmēneša datus par vidējām olu, cāļu gaļas, graudu, rapša un kartupeļu iepirkuma cenām laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot) un par ražošanas resursu (minerālmēslu, elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, lopbarības) cenām laikposmā no 2018. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 1. ceturksnim (ieskaitot);
c) CSP ikmēneša datus par kautuvju vidējām cūkgaļas, liellopu gaļas un aitu gaļas iepirkuma cenām laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot), kā arī par dabasgāzes vidējām cenām galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības, laikposmā no 2018. gada 1. pusgada līdz 2021. gada 2. pusgadam (ieskaitot);
d) Lauksaimniecības datu centra ikmēneša datus par vidējo svaigpiena iepirkuma cenu laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2022. gada martam (ieskaitot).
e) gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" vietnē publicēto informāciju par dabasgāzes biržas cenu ikmēneša izmaiņām laikposmam no 2022. gada janvāra līdz aprīlim.
ZM aprēķinu rezultāti rāda, ka vislielākais nenosegto izmaksu pieaugums bijis cūkkopības nozarē (uz katriem 1000 euro papildu izmaksas sasniedz 359,23 euro), segto platību dārzeņkopības nozarē (128,63 euro) un mājputnu audzēšanas nozarē (123,95 euro). Savukārt, piemēram, piena lopkopībā šis rādītājs bija negatīvs (– 5,9 euro). Tas liecina par to, ka, par spīti izmaksu pieaugumam, ieņēmumi tomēr ir palielinājušies būtiskāk un nosedz papildu izmaksas. Graudkopībā šis rādītājs bija 66,57 euro. Plašāks rezultātu atspoguļojums sniegts anotācijas pielikumā.
Ņemot vērā izteikti augstus izmaksu pieauguma rādītājus tieši cūkkopības, putnkopības un segto platību dārzeņkopības nozarē, kā arī ierobežoto kopējā finansējuma apmēru, tika nolemts atbalstu piešķirt tikai šīm trim nozarēm un neparedzēt atbalstu citām nozarēm, kurām aprēķini uzrādīja mazākus (vai negatīvus) izmaksu pieaugumus;
2) saskaņā ar regulas 2022/467 2. pantu papildus valsts atbalstam projektā ir paredzēts 5 000 000 euro liels finansējums", kas tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;
3) atbalsts tiek paredzēts tādu resursu izmaksu pieauguma daļējai segšanai kā minerālmēslojums (tikai segto platību dārzeņkopības nozarē), lopbarība (tikai cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarēs), dīzeļdegviela, elektrība un kurināmais (visa veida);
4) izmaksu pieaugums tiks segts 70 procentu apmērā un tiek vērtēts laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam (turpmāk – 2022. gada laikposms) salīdzinājumā ar laikposmu no 2021. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam (turpmāk – 2021. gada laikposms). Šāds 2022. gada laikposms tika noteikts, ievērojot to, ka regula 2022/467 paredz atbalstu Krievijas izvērstā kara Ukrainā radīto tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai, tādēļ laikposma sākums ir 2022. gada 1. februāris, kaut arī resursu izmaksu ievērojams kāpums aizsākās jau krietni agrāk, 2021. gadā. Savukārt, tā kā saskaņā ar regulas 2022/467 nosacījumiem atbalsts ir jāizmaksā līdz 2022. gada 30. septembrim un ir nepieciešams paredzēt laiku atbalsta iesniegumu iesniegšanai un atbalsta administrēšanai, 2022. gada laikposma beigas ir noteiktas 30. jūnijā;
5) vienlaikus, ņemot vērā no SUDAT datiem izrietošo, ka lielākā daļa saimniecību darbojas ne tikai pamatnozarē, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs (piemēram, cūkkopības saimniecībām ir arī mājputni, graudaugu platības u.tml.) un ka saimniecībām var veidoties ieņēmumi ne tikai no primārās lauksaimniecības ražošanas (piemēram, arī mežistrādes) vien, atbalsttiesīgajiem resursiem paredzēts koriģēt atbalsttiesīgo apjomu, lai būtu ņemts vērā tikai tas apjoms, kas izlietots atbalsttiesīgo nozaru ražošanai. Proti, cūkkopības nozares vai putnkopības nozares produktu ražošanai nav nepieciešama minerālmēslojums, un šīm nozarēm projekts neparedz segt minerālmēslojuma izmaksu kāpumu. Tāpat lopbarība ir nepieciešama tikai cūkkopībā un mājputnu audzēšanā, tādēļ šo izmaksu pieaugumu nevērtē un nesedz segto platību dārzeņkopības saimniecībām. Turklāt, tā kā gan minerālmēslojums, gan arī lopbarība var tikt izlietota citu nozaru vajadzībām (minerālmēslojums graudiem, lopbarība aitām, govīm u.tml.), šo resursu apjomu paredzēts koriģēt ar īpatsvaru, kādu attiecīgās atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās ražošanas. Arī dīzeļdegviela, elektroenerģija un kurināmais var tikt izmantots citu nozaru, tostarp nelauksaimniecības, ražošanā, tādēļ projekts paredz, ka šo resursu apjomu atbalsta vajadzībām koriģē ar īpatsvaru, kādu atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos;
6) ņemot vērā regulas 2022/467 preambulu un 9. preambulu un 1. panta 3. punktu, ka atbalsts piešķirams lauksaimniekiem izvēlētajās nozarēs, ja tie iesaistās kādā no četrām pārtikas nodrošinājumu veicinošām vai tirgus nelīdzsvarotību novērsošām darbībām (aprites ekonomikā, barības vielu pārvaldībā, efektīvā resursu apsaimniekošanā, vidi un klimatu saudzējošu ražošanas metožu izmantošanā), noteikumu projektā ietverta virkne iespējamo nosacījumu, un lauksaimniekam ir jāatbilst vismaz vienam no nosacījumam, lai varētu uzskatīt, ka tas veic kādu no iepriekšminētām darbībām:
a) lauksaimnieks ir bioloģiskais ražotājs. Šādā gadījumā tas ir iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un apsaimnieko bioloģiskās vai pārejas ražošanas vienības, par kurām ir izsniegts sertifikāts vai izziņa, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiskā lauksaimniecība atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
b) lauksaimnieks ražošanā ievēro integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību noteikto regulējumu. Šie lauksaimnieki ir reģistrēti Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. Integrētā ražošana atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
c) lauksaimnieks ir t.s. "zaļināšanas" maksājuma jeb maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi saņēmējs 2021. gadā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Atbilstība "zaļināšanas" maksājuma nosacījumiem atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā. Tā kā saimniecībā mēdz būt cūkas vai mājputni vai citi dzīvnieki, daļa izaudzēto graudu tiek izlietota arī savā saimniecībā lopbarībai, tad faktiski šādas saimniecības īsteno arī aprites ekonomikas principus;
d) lauksaimnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā var būt atbalsta saņēmējs pasākumā "Agrovide un klimats" 2021. gadā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Atbilstība agrovides maksājuma nosacījumiem atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā. Tā kā saimniecībā mēdz būt cūkas vai mājputni vai citi dzīvnieki, daļa izaudzēto graudu tiek izlietota arī savā saimniecībā lopbarībai, tad faktiski šādas saimniecības īsteno arī aprites ekonomikas principus;
e) lauksaimnieks atbalsta pieprasīšanas brīdī saimniecībā īsteno cūku pārraudzību. Pārraudzība kā galvenais ciltsdarba pasākums ļauj uzlabot ražošanas resursu (sivēnmāšu) – vaislas materiālu – un tā ģenētisko kvalitāti, veicinot ģenētiski augstvērtīgāku jaundzīvnieku pieejamību ataudzēšanai ganāmpulkos. Ar ciltsdarba palīdzību var veicināt sivēnmāšu ražību, stiprināt dzīvnieku noturību pret slimībām, saīsināt cūku nobarošanas ilgumu u.c. cūkkopībā svarīgus faktorus. Tādējādi ciltsdarbs atbilst regulas 2022/467 prasībai par efektīvu resursu apsaimniekošanu;
f) lauksaimnieks ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu un dārzeņu ražotājām atzītas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas biedrs. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām šādām organizācijām savās darbības programmās obligāti jāiekļauj pasākumi saistībā ar vidi un klimatu, īstenojot vismaz trīs šādas darbības vai darbībām novirzot ne mazāk par 10% no darbības fonda finansējuma. Atbilstība šim nosacījumam ir saskaņā ar regulas 2022/467 prasību par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
g) lauksaimnieks ražo produktus atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Atbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām ir saskaņā ar regulas 2022/467 prasību par vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošanu ražošanā;
h) lauksaimnieks saimniecībā ir izdarījis ieguldījumus klimata pārmaiņas mazinošos pasākumos, īstenojot attiecīgu projektu atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 600 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"" 11.2. apakšpunktam. Šie pasākumi ietver, piemēram, vistu vai cūku novietņu vai apkurināmu siltumnīcu būvi vai pārbūvi, panākot enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 20 %, kā arī investīcijas apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās enerģijas patēriņa iekārtās, lai panāktu energoefektivitātes pieaugumu par vismaz 20%. Tāpat šajā pasākumā lauksaimnieks var būt investējis būvēs un tehnoloģijās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai amonjaka emisijas samazināšanai (kūtsmēslu krātuves, tehnoloģijas alternatīvās enerģijas izmantošanai, precīzās tehnoloģijas laukkopībā un lopkopībā). Tā kā graudkopība nav noteikta par atbalsttiesīgo nozari, graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu būvniecība neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lai šo pasākumu uzskatītu par ieviestu noteikumu projekta izpratnē, investīciju projektam ir jābūt pabeigtam vai tam jābūt piecu gadu uzraudzības periodā. Investīcijas energoefektivitātes kāpināšanā un energoresursu patēriņa samazināšanā var attiecināt uz regulas 2022/467 prasību par resursu efektīvu apsaimniekošanu, bet pārējos pasākumus – par vidi un klimatu saudzējošām ražošanas metodēm;
i) lauksaimnieks saimniecībā īsteno vides prasībām atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, tostarp tiešu organiskā mēslojuma iestrādi. Šajā gadījumā lauksaimniekam saimniecībā jābūt uzstādītām (izmantotām) organiskā mēslojuma iestrādes mašīnām, kas norādītas Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" 2. pielikuma 3. punktā. Šādas darbības atbilst regulas 2022/467 prasībai par resursu efektīvu apsaimniekošanu;
j) lauksaimniekam saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" ir piešķirta atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikuma 6. punktam un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumā 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu, noteikto. Šāda atļauja ir nepieciešama intensīvajām mājputnu fermām ar vairāk nekā 40 000 mājputniem un intensīvajām cūkkopības fermām ar vairāk nekā 2000 cūkām vai vairāk nekā 750 sivēnmātēm. Šīm fermām atļauja tiek piešķirta, ja tās ievieš virkni (ne mazāk par 12) dažādu pasākumu vides aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar LPTP, samazinot emisiju (piemēram par kūtsmēslu apsaimniekošanu, ūdens resursu pārvaldību, dzīvnieku ēdināšanu u.c.), tādēļ atļaujas esamība atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā;
k) lauksaimnieks, ja tā īpašumā nav intensīvā cūkkopības vai putnkopības saimniecība, ir reģistrēts C kategorijas piesārņojošu darbību reģistrā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 2. pielikuma 4.1. apakšpunktu. Šis nosacījums attiecas uz dzīvnieku novietnēm, kurās audzē 10 un vairāk dzīvnieku vienību, kā arī dzīvnieku novietnēm, kas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un kurās audzē piecas un vairāk dzīvnieku vienības. C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrācija atbilst regulas 2022/467 prasībai par vidi un klimatu saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā;
l) lauksaimniekam ir piešķirta atļauja olu realizācijai nelielā apjomā saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumiem Nr. 235 "Prasības olu apritei nelielā apjomā". Par nelielu realizācijas apjomu attiecīgais normatīvais regulējums noteic olu ieguvi ganāmpulkā, kurā nav vairāk par 350 dējējvistām, ja novietnē neatrodas vairāk par 1000 visu sugu dējējputniem. Tā kā realizācija tieši no saimniecības veido īso pārtikas ķēdi un šādas relatīvi nelielas mājputnu saimniecības parasti darbojas arī citās nozarēs (audzē liellopus, tur govis cūkas, apsaimnieko zemes platības – lopbarības kultūras, ilggadīgos zālājus u.tml.), dažādojot ražošanu, tad var uzskatīt, ka šādas saimniecības īsteno aprites ekonomiku;
m) lauksaimnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām mājputnu gaļas apritei nelielā apjomā realizē mājputnu gaļu nelielā apjomā tieši galapatērētājam vai personai, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijas Republikā un svaigo gaļu piegādā tieši galapatērētājam. Šo jomu Latvijā reglamentē Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1393 "Prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā apjomā", un tie attiecas uz saimniecībām, kurām ir sava kautuve un kuras tajā nokauj ne vairāk par 10 000 savā saimniecībā izaudzētiem mājputniem gadā. Tā kā saimniecība pārstrādā primāro produkciju un iegūst galaproduktu, turklāt īsteno arī īsas pārtikas ķēdes principus, var uzskatīt, ka šādas saimniecības īsteno aprites ekonomiku;
n) lauksaimnieks savā saimniecībā audzētās cūkas vai mājputnus kauj sev piederošā kautuvē, kas ir atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū. Kautuves atzīšanu apliecina ieraksts Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, savukārt datus par to, ka šajā savā kautuvē atbalsta pretendents kauj cūkas vai mājputnus no sava ganāmpulka, uzkrāj Lauksaimniecības datu centrs;
7) lauksaimniekam, lai tas pretendētu uz atbalstu, ir jābūt reģistrētam vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu;
8) lai pieteiktos atbalstam, lauksaimnieks līdz 2022. gada 20. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu atbalsta saņemšanai. Iesniegumā tostarp jānorāda un tam jāpievieno informācija un dokumenti, kas dienestam būs nepieciešami atbalsta aprēķināšanā. Proti, iesniegumā lauksaimnieks par 2021. gadu norādīs kopējos ieņēmumus no saimnieciskās darbības, ieņēmumus no primārās lauksaimnieciskās darbības un kopējos ieņēmumus no trīs atbalsttiesīgo nozaru primārās produkcijas realizācijas. Tāpat lauksaimnieks iesniegumā norādīs visu darījumu datumus, maksājumu apliecinošo dokumenta numurus, darījumu kopējo vērtību (bez pievienotās vērtības nodokļa) un kopējo daudzumu katram resursam, par kuru tas pieprasa atbalstu, gan 2022. gada, gan 2021. gada laikposmā. Tā kā valsts iestāžu rīcībā nav reģistra vai detalizētas uzskaites par segto platību dārzeņkopības saimniecībām, lauksaimniekam, kas nodarbojas ar dārzeņkopību segtajās platībās, iesniegumā papildus jānorāda arī šādu segto platību atrašanās vieta, kadastra numurs un platība;
9) projekta 15. punktā noteikta kārtība, kā aprēķina izmaksu pieaugumu katram attiecīgajam resursam katrā atbalsttiesīgajā nozarē.
Pamataprēķins par dīzeļdegvielu, minerālmēslojumu un elektroenerģiju paredz, ka 2022. gada laikposmā iegādātais attiecīgā resursa kopējais apjoms tiek reizināts ar starpību starp šī resursa vidējo vērtību 2022. gada laikposmā un vidējo vērtību 2021. gada laikposmā, taču 2022. gada laikposmā iegādātais apjoms nevar būt lielāks par 150 procentiem no šī resursa apjoma 2021. gada laikposmā, lai pieļautu situāciju, kad atbalsta pretendents ir palielinājis ražošanas apjomu. Tā kā Latvijas lauksaimniecības nozarēs nepārtraukti notiek strukturālas pārmaiņas, piemēram, mainoties paaudzēm, saimniecībām pārorientējoties uz citām nozarēm utml., mēdz mainīties arī saimniecību ekonomiskie lielumi, piemēram, vienai saimniecībai pārņemot citu vai pārpērkot citas saimniecības zemi, dzīvniekus utml. Turklāt, tirgus orientētas saimniecības un integrētie pārtikas uzņēmumi (kam ir gan primārā ražošana, gan pārstrāde) investē ražošanas apjomu palielināšanā, lai kāpinātu savu konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Tādēļ situācija, ka atbalsta pretendentam pa gadiem ir palielinājies ražošanas apjoms (dzīvnieku skaits un/vai apsaimniekotā platība), kā dēļ tam bijuši nepieciešami lielāki resursu daudzumi nekā gadu iepriekš, ir pamatota un iespējama. Tomēr, lai novērstu, ka ar atbalstu tiktu segta mākslīgu resursu uzkrājumu veidošana, projekts paredz, ka atbalsta periodā nopirktais resursu daudzums nepārsniedz 150% no references periodā nopirktā. Proti, par šo pārsniegto daudzumu netiks aprēķināts un piešķirts atbalsts.
Specifiski par kurināmo projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādāto resursa kopējo daudzumu izsaka teradžoulos, izmantojot projekta pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus (ņemot vērā to, ka iespējami dažādi kurināmā veidi, piemēram, malka, degviela, mazuts u.tml. ar atšķirīgu siltumietilpību) un formulā izmanto kurināmā vidējo izmaksu starpību uz vienu teradžoulu. Turklāt noteikts, ka teradžoulos izteiktais resursa daudzums 2022. gada laikposmā nevar pārsniegt 150 procentu no šī rādītāja 2021. gada laikposmā. Projekta pielikumā noteiktie koeficienti dažādu kurināmā veidu izteikšanai teradžoulos atbilst CSP veidlapā ENB060 noteiktajiem koeficientiem. Kā arī, ņemot vērā, ka atsevišķi kurināmā veidi var būt izteikti dažādās mērvienībās (piemēram, dīzeļdegviela litros un tonnās, malka steros un kubikmetros u.tml.), projekta pielikumā attiecīgajiem resursiem tiek papildus piemērots pārrēķins, izmantojot CSP koeficientus, kas bija noteikti Ministru kabineta 2006. gada 20. decembra noteikumu Nr. 922 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi" 32. pielikumā "Veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu 20__. gadā" paraugs".
Savukārt attiecībā uz lopbarību projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādātā resursa apjoma vietā izmanto atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku (cūku, dējējvistu, broileru) skaitu, kas izteikts nosacītajās liellopu vienībās, un resursa vidējās vērtības vietā – resursa izmaksas vidēji uz vienu nosacīto liellopu vienību 2022. gada un 2021. gada laikposmā. Turklāt lopbarības aprēķinā 150 procentu slieksnis tiek piemērots nosacīto liellopu vienību skaita pieaugumam.
Tālāk izmaksu pieauguma aprēķinā projekts paredz, ka iepriekš aprakstītajā solī iegūtā reizinājuma summu koriģē, lai novērstu iespēju, ka tiek kompensēts izmaksu pieaugums tā resursa apjomam, kas izlietots citu nozaru vajadzībām. Par dīzeļdegvielu, elektroenerģiju un kurināmo iegūtā reizinājuma summa tiek koriģēta ar īpatsvaru, kādu 2021. gadā veidoja atbalsta pretendenta ieņēmumi no cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēm kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos. Minerālmēslojuma daudzuma koriģēšanai piemēro īpatsvaru, kādu 2021. gadā atbalsta pretendentam veidoja ieņēmumi no segto platību dārzeņkopības nozares kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās darbības. Savukārt lopbarības daudzuma koriģēšanai tiek piemērots īpatsvars, kādu 2021. gadā atbalsta pretendentam veidoja ieņēmumi no cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarēm kopējos ieņēmumos no primārās lauksaimnieciskās darbības;
10) atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku skaitu atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību reģistrē Lauksaimniecības datu centrs – cūkām, pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka ikmēneša ziņojumu par dzīvnieku kustību iepriekšējā mēnesī, bet mājputniem – pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka sniegto informāciju par stāvokli 2022. gada 1. janvārī un tālākā laikposmā līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniegtiem paziņojumiem par dzīvnieku skaita pārmaiņām;
11) ja atbalsta pretendents laikā pēc 2021 gada laikposma ir pārņēmis saimniecību no cita īpašnieka (piemēram, mantojot u.c.) un saimniecība tika pārņemta nesadalot, tas var pieteikties atbalstam, iesniedzot informāciju un maksājumu apliecinošus darījumu dokumentus par pārņemto saimniecību attiecīgajā periodā 2021. gadā;
12) ja atbalsta pretendenta cūku ganāmpulkā 2021. gada periodā nebija cūku (piemēram, tās bija nogalinātas slimības uzliesmojuma dēļ), šādām saimniecībām neveidotos pamatoti atsauces perioda jeb 2021. gada laikposma dzīvnieku skaita un lopbarības izmaksu, kā arī pārējo resursu izmaksu rādītāji, tāpēc ka ražošana saimniecībā faktiski nenotika. Lai šādām saimniecībām sniegtu iespēju joprojām saņemt atbalstu par resursu izmaksu pieaugumu, projekts paredz, ka atbalsta pretendents šādā gadījumā iesniedz dienestā informāciju nevis par 2021. gada periodu, bet par 2020. gada periodu, un dienests atbalsta aprēķinā izmanto šos datus. Šis regulējums ietverts projekta 21. punktā;
13) lai tiktu īstenots labas pārvaldības princips un atbalsts būtu pieejams visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, projekta 17. punkts nosaka atbalsta apmēra ierobežojumu 840 000 euro apmērā. Šāds slieksnis atbilst 20 % no ES finansējuma apmēra. Ja saistīto personu gruapi aprēķinātā atbalsta kopējā summa pārsniedz 840 000 euro, dienests samazina atbalstu visām attiecīgajām saistītajām personām proporcionāli atbalsta summām, kas tām aprēķinātas. Savukārt projekta 7. punkts ietver saistīto personu definīciju, t.i., saistītās personas ir personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai;
14) ja kopējā aprēķinātā atbalsta summa pārsniedz pieejamo pasākuma finansējumu, dienests proporcionāli samazina atbalstu visiem atbalsta pretendentiem. Savukārt atbalstu saskaņā ar projekta 20. punktu nepiešķir, ja izmaksājamā summa nesasniedz 100 euro. Tāpat atbalstu nepiešķir par attiecīgo resursu, ja tā izmaksu pieaugums bijis negatīvs, kā arī par to attiecīgā resursa daudzumu, kas pārsniedz projektā ietverto 150 procentu apjoma slieksni;
15) projekta 22.1. apakšpunktā noteikti avoti, no kuriem dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem (izņemot projekta 12. punktā ietverto informāciju, ko iesniedz pats atbalsta pretendents). Lauksaimniecības datu centrā dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendenta lauksaimniecības dzīvniekiem un to ganāmpulkiem, kā arī par pretendentiem, kuri sev piederošā kautuvē realizācijai nelielā apjomā kauj savā saimniecībā izaudzētās cūkas vai mājputnus. Pārtikas un veterinārajā dienestā dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu 2021. gadā realizēto produktu ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi apjomiem. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Cūku ciltsdarba centrs" (turpmāk – SIA CCC) dienests iegūst informāciju par pretendentiem, kas atbalsta pieprasīšanas brīdī īsteno pārraudzību cūku ganāmpulkā. SIA CCC ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību atzīta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cūku pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtību kārto un uztur cūku pārraudzības un snieguma pārbaudes informācijas datubāzi. Savukārt no Zemkopības ministrijas vienotās informācijas sistēmas dienests iegūst informāciju par atbalsta pretendentu saņemtajiem "zaļināšanas" un "agrovides" maksājumiem, kā arī par atbalsta pretendentu īstenotajiem energoefektivitātes, energotaupības, kūtsmēslu apsaimniekošanas u.c. projektiem;
16) projektā arī noteikts, kā dienests veic administratīvās pārbaudes par iesniegumiem atbalsta saņemšanai. Projekta 22.2. apakšpunkts noteic, ka pirms atbalsta piešķiršanas dienests veic uz riska analīzi balstītas administratīvās pārbaudes 10 procentiem no saņemtajiem iesniegumiem. Savukārt pārējiem atbalsta iesniegumiem saskaņā ar projekta 2.4. apakšpunktu dienests administratīvās pārbaudes veic 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas un, konstatējot pārkāpumus, atbalstu atgūst. Tādējādi ar administratīvajām pārbaudēm tiks aptverti visi saņemtie atbalsta iesniegumi;
17) projekts paredz vēl šādus nosacījumus:
a) ņemot vērā Finanšu ministrijas 2022. gada 18. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1533 "Par publiskā finansējuma piešķiršanas ierobežojumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā" iestādēm pausto aicinājumu, projektā ir iekļauts nosacījums par to, ka atbalstu saistītām personām nepiešķir Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regulas (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.l pantā minētajos gadījumos;
b) ja regulējumā ietvertās prasības tiek pārkāptas, atbalsta saņēmējs atmaksā dienestam visu šajos noteikumos paredzēto nelikumīgi saņemto atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem;
c) atbalsta pretendents apņemas vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas nepārtraukt savu darbību attiecīgajā nozarē, par kuru tas pieprasa atbalstu, un krīzes gadījumā arī apņemas iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Nosacījums par iesaistīšanos apgādē ar pārtiku projektā iekļauts, lai turpmāku tirgus krīžu gadījumā veicinātu pārtikas nodrošinājuma riska novēršanu. Ja atbalsta saņēmējs 12 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas pārtrauc darbību attiecīgajā nozarē vai krīzes gadījumā neiesaistās apgādē ar pārtiku, projekts noteic, ka atbalsts tiek atgūts, ja darbība nav pārtraukta nepārvaramas varas ietekmē vai ja atgūstamā atbalsta apmērs nepārsniedz 100 euro;
d) dienests līdz 2023. gada 1. maijam iesniedz Zemkopības ministrijā regulas 2022/467 3. panta "b" apakšpunktā noteikto informāciju par izmaksātajām atbalsta summām katram pasākumam, to saņēmēju skaitu un veidu;
e) Zemkopības ministrija iesniedz Eiropas Komisijā regulas 2022/467 3. panta "a" un "b" apakšpunktā noteikto informāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši regulas 2022/467 3. panta "a" punkta 3. un 4. apakšpunktam dalībvalsts līdz 2022. gada 30. jūnijam paziņo Komisijai atbalsta pasākumu paredzēto ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu un tirgus stabilizāciju un par darbībām, kas īstenotas, lai pārbaudītu, vai plānotā ietekme ir panākta. Savukārt saskaņā ar regulas 2022/467 3. panta "b" punktu dalībvalstij līdz 2023. gada 15. maijam jāpaziņo Komisijai arī pasākuma iedarbīguma novērtējums.
Tādējādi ZM pēc atbalsta piešķiršanas izvērtēs tā ietekmi un iedarbīgumu.
Projektā ietvertie atbalsta pasākumi atbalsta pretendentiem segs lielāko daļu papildu izmaksu, ko radījis Krievijas izvērstā kara Ukrainā izraisītais šo resursu trūkums un sadārdzinājums. Tā kā projekts neparedz atbalsta pieejamību ierobežot ar minimāliem ražošanas apjoma vai tamlīdzīgiem sliekšņiem, atbalsts būs pieejams visiem tirgus dalībniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē, ja tie īsteno kādu no četrām regulā 2022/467 noteiktajām darbībām. Tādējādi atbalsta pasākumi veicinās pārtikas nodrošinājumu no 3 atbalsttiesīgajām nozarēm, jo uzņēmumiem būs pieejami līdzekļi ražošanai nepieciešamo resursu iegādei un uzņēmumi tādējādi spēs turpināt ražošanu un nodrošināt iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, t.i., piegādāt savu ražoto produkciju tieši patērētājam vai pārstrādes uzņēmumam (atkarībā no atbalsta saņēmēja specifikas). Kā arī, atbalsts veicinās tirgus stabilizāciju jeb tirgus nelīdzsvarotības novēršanu, jo apstāklis, ka saimniecības turpinās darbību savā nozarē un turpinās produkcijas ražošanu, nozīmē, ka tirgū pieejamais produkcijas apjoms (līdz ar to arī, saražotās pārtikas apjoms) kopumā netiks būtiski ietekmēts. Atbalstam sedzot faktisko izmaksu pieaugumu, tiek neitralizēta tā negatīvā ietekme uz ražošanu. Pēc provizoriska ZM vērtējuma, pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra datiem par cūku un mājputnu ganāmpulku īpašniekiem un dienesta datiem par tiešmaksājumu atbalsta saņēmējiem un īstenotajiem investīciju projektiem, atbalsta saņemšanas nosacījumiem varētu atbilst ap 80 % ražotāju atbalsttiesīgajās nozarēs.
Lai pārbaudītu, vai plānotā ietekme ir panākta, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tiks izdarīts novērtējums par to, vai 2022. gadā ražošana attiecīgajās nozarēs nav samazinājusies vairāk kā par 10 %. Tāpat tiks vērtēts, vai 2022. gadā saimniecību skaits attiecīgajās nozarēs nav samazinājies vairāk par 10 procentpunktiem salīdzinājumā ar katras attiecīgās nozares vidējo saimniecību skaita (segto platību dārzeņkopībā – ražošanas apjoma) izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā no 2017. līdz 2021. gadam (cūkkopības nozarē – 13 %, mājputnu audzēšanā + 9 %, segto platību lauksaimniecībā + 5 %). Šis novērtējums tiks balstīts uz Lauksaimniecības datu centra datiem, bet par segtajām platībām – uz CSP datiem.
Novērtējuma rezultātus ZM saskaņā ar regulas 2022/467 3. panta "b" punktu paziņos Komisijai.
Tādējādi ZM pēc atbalsta piešķiršanas izvērtēs tā ietekmi un iedarbīgumu.
Projektā ietvertie atbalsta pasākumi atbalsta pretendentiem segs lielāko daļu papildu izmaksu, ko radījis Krievijas izvērstā kara Ukrainā izraisītais šo resursu trūkums un sadārdzinājums. Tā kā projekts neparedz atbalsta pieejamību ierobežot ar minimāliem ražošanas apjoma vai tamlīdzīgiem sliekšņiem, atbalsts būs pieejams visiem tirgus dalībniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē, ja tie īsteno kādu no četrām regulā 2022/467 noteiktajām darbībām. Tādējādi atbalsta pasākumi veicinās pārtikas nodrošinājumu no 3 atbalsttiesīgajām nozarēm, jo uzņēmumiem būs pieejami līdzekļi ražošanai nepieciešamo resursu iegādei un uzņēmumi tādējādi spēs turpināt ražošanu un nodrošināt iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, t.i., piegādāt savu ražoto produkciju tieši patērētājam vai pārstrādes uzņēmumam (atkarībā no atbalsta saņēmēja specifikas). Kā arī, atbalsts veicinās tirgus stabilizāciju jeb tirgus nelīdzsvarotības novēršanu, jo apstāklis, ka saimniecības turpinās darbību savā nozarē un turpinās produkcijas ražošanu, nozīmē, ka tirgū pieejamais produkcijas apjoms (līdz ar to arī, saražotās pārtikas apjoms) kopumā netiks būtiski ietekmēts. Atbalstam sedzot faktisko izmaksu pieaugumu, tiek neitralizēta tā negatīvā ietekme uz ražošanu. Pēc provizoriska ZM vērtējuma, pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra datiem par cūku un mājputnu ganāmpulku īpašniekiem un dienesta datiem par tiešmaksājumu atbalsta saņēmējiem un īstenotajiem investīciju projektiem, atbalsta saņemšanas nosacījumiem varētu atbilst ap 80 % ražotāju atbalsttiesīgajās nozarēs.
Lai pārbaudītu, vai plānotā ietekme ir panākta, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tiks izdarīts novērtējums par to, vai 2022. gadā ražošana attiecīgajās nozarēs nav samazinājusies vairāk kā par 10 %. Tāpat tiks vērtēts, vai 2022. gadā saimniecību skaits attiecīgajās nozarēs nav samazinājies vairāk par 10 procentpunktiem salīdzinājumā ar katras attiecīgās nozares vidējo saimniecību skaita (segto platību dārzeņkopībā – ražošanas apjoma) izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā no 2017. līdz 2021. gadam (cūkkopības nozarē – 13 %, mājputnu audzēšanā + 9 %, segto platību lauksaimniecībā + 5 %). Šis novērtējums tiks balstīts uz Lauksaimniecības datu centra datiem, bet par segtajām platībām – uz CSP datiem.
Novērtējuma rezultātus ZM saskaņā ar regulas 2022/467 3. panta "b" punktu paziņos Komisijai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
ZM
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
15.05.2023.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimnieki - cūku ganāmpulku īpašnieki, mājputnu ganāmpulku īpašnieki, segto platību dārzeņu audzētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs cūku ganāmpulku un mājputnu ganāmpulku īpašniekus un lauksaimniekus, kas darbojas segto platību dārzeņkopībā (audzē mikrozaļumus, dārzeņus, stādus segtajās platībās).
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2022. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrētas pavisam 2604 saimniecības ar cūkām un 5803 saimniecības ar mājputniem. Saskaņā ar nozares organizāciju sniegto informāciju segto platību dārzeņkopības saimniecību skaits svārstās ap 100. Vienlaikus jāpiebilst, īpaši attiecībā uz putnu un cūku turētājiem, ka daudzos gadījumos vienā saimniecībā tiek turētas gan cūkas, gan mājputni, tādēļ šīs saimniecības tiek uzskaitītas divreiz (t.i., katras sugas dzīvniekiem vienu reizi) un kopējais potenciālo atbalsta pretendentu skaits ir mazāks.
Daļa no šiem lauksaimniekiem ir fiziskās personas.
Domājams, ka daļa šo lauksaimnieku nepieteiksies atbalstam, ja tiem nebūs pieaugušas izmaksas par resursiem un izejvielām.
Precīzu kopējo atbalsta pretendentu skaitu nav iespējams prognozēt. Aprēķinu vajadzībām tiek pieņemts, ka pieteiksies skaits, kas atbilst visu minēto saimniecību kopējā skaita aritmētiskam vidējam lielumam, t.i., 2835 saimniecības.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2022. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrētas pavisam 2604 saimniecības ar cūkām un 5803 saimniecības ar mājputniem. Saskaņā ar nozares organizāciju sniegto informāciju segto platību dārzeņkopības saimniecību skaits svārstās ap 100. Vienlaikus jāpiebilst, īpaši attiecībā uz putnu un cūku turētājiem, ka daudzos gadījumos vienā saimniecībā tiek turētas gan cūkas, gan mājputni, tādēļ šīs saimniecības tiek uzskaitītas divreiz (t.i., katras sugas dzīvniekiem vienu reizi) un kopējais potenciālo atbalsta pretendentu skaits ir mazāks.
Daļa no šiem lauksaimniekiem ir fiziskās personas.
Domājams, ka daļa šo lauksaimnieku nepieteiksies atbalstam, ja tiem nebūs pieaugušas izmaksas par resursiem un izejvielām.
Precīzu kopējo atbalsta pretendentu skaitu nav iespējams prognozēt. Aprēķinu vajadzībām tiek pieņemts, ka pieteiksies skaits, kas atbilst visu minēto saimniecību kopējā skaita aritmētiskam vidējam lielumam, t.i., 2835 saimniecības.
Juridiskās personas
- lauksaimnieki - cūku ganāmpulku īpašnieki, mājputnu ganāmpulku īpašnieki, segto platību dārzeņu audzētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs cūku ganāmpulku un mājputnu ganāmpulku īpašniekus un lauksaimniekus, kas darbojas segto platību dārzeņkopībā (audzē mikrozaļumus, dārzeņus, stādus segtajās platībās).
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2022. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrētas pavisam 2604 saimniecības ar cūkām un 5803 saimniecības ar mājputniem. Saskaņā ar nozares organizāciju sniegto informāciju segto platību dārzeņkopības saimniecību skaits svārstās ap 100. Vienlaikus jāpiebilst, īpaši attiecībā uz putnu un cūku turētājiem, ka daudzos gadījumos vienā saimniecībā tiek turētas gan cūkas, gan mājputni, tādēļ šīs saimniecības tiek uzskaitītas divreiz (t.i., katras sugas dzīvniekiem vienu reizi) un kopējais potenciālo atbalsta pretendentu skaits ir mazāks.
Domājams, ka daļa šo lauksaimnieku nepieteiksies atbalstam, ja tiem nebūs pieaugušas izmaksas par resursiem un izejvielām.
Precīzu kopējo atbalsta pretendentu skaitu nav iespējams prognozēt. Aprēķinu vajadzībām tiek pieņemts, ka pieteiksies skaits, kas atbilst visu minēto saimniecību kopējā skaita aritmētiskam vidējam lielumam, t.i., 2835 saimniecības.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2022. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrētas pavisam 2604 saimniecības ar cūkām un 5803 saimniecības ar mājputniem. Saskaņā ar nozares organizāciju sniegto informāciju segto platību dārzeņkopības saimniecību skaits svārstās ap 100. Vienlaikus jāpiebilst, īpaši attiecībā uz putnu un cūku turētājiem, ka daudzos gadījumos vienā saimniecībā tiek turētas gan cūkas, gan mājputni, tādēļ šīs saimniecības tiek uzskaitītas divreiz (t.i., katras sugas dzīvniekiem vienu reizi) un kopējais potenciālo atbalsta pretendentu skaits ir mazāks.
Domājams, ka daļa šo lauksaimnieku nepieteiksies atbalstam, ja tiem nebūs pieaugušas izmaksas par resursiem un izejvielām.
Precīzu kopējo atbalsta pretendentu skaitu nav iespējams prognozēt. Aprēķinu vajadzībām tiek pieņemts, ka pieteiksies skaits, kas atbilst visu minēto saimniecību kopējā skaita aritmētiskam vidējam lielumam, t.i., 2835 saimniecības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo atbalsttiesīgo nozaru lauksaimnieki varēs saņemt atbalstu par resursu izmaksu pieaugumu, tādējādi mazinot Krievijas izvērstā kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz savu finansiālo situāciju un ražošanas plānošanu. Tas ļaus uzlabot lauksaimnieku dzīvotspēju un nodrošināt saimniecību darbības turpināšanu.
Projekts paredz administratīvā sloga veidošanos lauksaimniekiem, LAD un LDC, jo atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz atbalsta iesniegumiem, un tos vajadzēs administrēt.
Projekts paredz administratīvā sloga veidošanos lauksaimniekiem, LAD un LDC, jo atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz atbalsta iesniegumiem, un tos vajadzēs administrēt.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts būs pieejams arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts daļēji ietekmēs nodarbinātību, jo atbalsts par ražošanas izmaksu pieaugumu dos iespēju turpināt ražošanu un saglabāt darbavietas.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
112 946,40
lauksaimnieki - cūku ganāmpulku īpašnieki, mājputnu ganāmpulku īpašnieki, segto platību dārzeņu audzētāji
palielinās
Vērtības nozīme:
6,64
euro
6,00
stundas
2 835
pretendenti
1
reizi
112 946,40
aprēķins balstīts uz vienas stundas bruto darba samaksu augkopībā un lopkopībā pēc CSP datiem par 2022. gada 1. ceturksni. Katram pretendentam 1 iesniegums, kam vidēji jāpatērē 6h laika.
Administratīvās izmaksas aprēķinātas par visiem iespējamiem atbalsta pretendentiem kopā (juridiskajām personām un fiziskajām personām).
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
lauksaimnieki - cūku ganāmpulku īpašnieki, mājputnu ganāmpulku īpašnieki, segto platību dārzeņu audzētāji
neietekmē
skatīt aprēķinu par fiziskām personām (ietver kopējo pretendentu skaitu)
Kopā
112 946,40
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
4 235 161
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
4 235 161
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
9 235 161
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
9 235 161
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 000 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 000 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-5 000 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-5 000 000
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar regulu 2022/467 Latvijai tiek piešķirts ES ārkārtas pielāgošanas atbalsts 4 235 161 euro apmērā.
Atbilstoši regulā noteiktajam dalībvalstis ir tiesīgas Eiropas Savienības piešķirto atbalsta summu papildināt no valsts budžeta.
Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts budžeta finansējumu 5 000 000 euro apmērā pieprasīs no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", ievērojot piedāvātos risinājumus, kas sniegti Zemkopības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” un tam pievienotajā protokollēmumā (22-TA-1956).
Atbilstoši regulā noteiktajam dalībvalstis ir tiesīgas Eiropas Savienības piešķirto atbalsta summu papildināt no valsts budžeta.
Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts budžeta finansējumu 5 000 000 euro apmērā pieprasīs no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", ievērojot piedāvātos risinājumus, kas sniegti Zemkopības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” un tam pievienotajā protokollēmumā (22-TA-1956).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējie ieņēmumi – 4 235 161 euro Eiropas Savienības ārkārtas pielāgošanas atbalsts lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēs.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kopējie izdevumi – 9 235 161 euro Eiropas Savienības ārkārtas pielāgošanas atbalsts lauksaimniekiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēs.
Saskaņā ar projekta 22.3. apakšpunktu situācija, ja kopējais aprēķinātais atbalsta apmērs pārsniegs pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazinās atbalstu visiem pretendentiem, lai netiktu pārsniegts pieejamais budžets. Projekts neparedz prioritizēt atbalsta saņēmējus vai citādi piemērot selektivitāti starp atbalsta saņēmējiem attiecībā uz tiem izmaksājamām atbalsta summām.
Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas par potenciālo atbalsta pretendentu izmaksu pieaugumiem katrā individuālajā gadījumā, nav iespējams provizoriski aplēst faktisko finansējuma nepieciešamību. Jāņem arī vērā, ka atbalstam var pieteikties dažāda ekonomiskā lielumam saimniecības un uzņēmumi, līdz ar to katrā gadījumā situācija būs atšķirīga. Projektā paredzētais finansējums ir balstīts uz Regulas 2022/467 pielikumā Latvijai piešķirto ES finansējumu un Regulas 2022/467 2. pantā paredzēto iespēju dalībvalstīm piešķirt valsts papildu atbalstu līdz 200% apmērā, taču valsts papildu atbalsts tiek noteikts tādā apmērā, kā to paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais informatīvis ziņojums “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” (22-TA-1956).
Saskaņā ar projekta 22.3. apakšpunktu situācija, ja kopējais aprēķinātais atbalsta apmērs pārsniegs pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazinās atbalstu visiem pretendentiem, lai netiktu pārsniegts pieejamais budžets. Projekts neparedz prioritizēt atbalsta saņēmējus vai citādi piemērot selektivitāti starp atbalsta saņēmējiem attiecībā uz tiem izmaksājamām atbalsta summām.
Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas par potenciālo atbalsta pretendentu izmaksu pieaugumiem katrā individuālajā gadījumā, nav iespējams provizoriski aplēst faktisko finansējuma nepieciešamību. Jāņem arī vērā, ka atbalstam var pieteikties dažāda ekonomiskā lielumam saimniecības un uzņēmumi, līdz ar to katrā gadījumā situācija būs atšķirīga. Projektā paredzētais finansējums ir balstīts uz Regulas 2022/467 pielikumā Latvijai piešķirto ES finansējumu un Regulas 2022/467 2. pantā paredzēto iespēju dalībvalstīm piešķirt valsts papildu atbalstu līdz 200% apmērā, taču valsts papildu atbalsts tiek noteikts tādā apmērā, kā to paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais informatīvis ziņojums “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” (22-TA-1956).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nav.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0467
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2022. gada 22. marta Deleģētā regula (ES) 2022/467, ar ko sniedz ārkārtas pielāgošanas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs
Apraksts
Regula 2022/467 paredz ārkārtas pielāgošanas atbalstu lauksaimniekiem, kurus visvairāk skar Krievijas izvērstā kara Ukrainā izraisītie tirgus traucējumi - pēkšņas resursu pieejamības problēmas un resursu sadārdzinājums. Latvijai regula 2022/467 piešķir ES atbalstu 4 235 161 EUR apmērā. Regula 2022/467 arī ļauj dalībvalstīm sniegt papildu valsts atbalstu līdz 200% apmērā no ES atbalsta.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0576
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regula (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk - Regula 2022/576)
Apraksts
Regula papildina nosacījumus, ko piemēro personām, kas ir pakļautas Krievijas federācijai noteiktajām sankcijām vai kas veic uzņēmējdarbību Krievijā vai ir citādi saistītas ar Krievijas federāciju.
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0702
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk - regula 702/2014)
Apraksts
regula 702/2014 noteic nosacījumus valsts atbalsta piešķiršanā lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2022. gada 22. marta Deleģētā regula (ES) 2022/467, ar ko sniedz ārkārtas pielāgošanas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/467 1. panta 1. un 2. punkts
1., 10., punkts, 22.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts nosaka nozares, kurās iesaistītie lauksaimnieki var pretendēt uz atbalstu
Regulas 2022/467 1. panta 3. punkts
11. punkts (visi apakšpunkti)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts nosaka, kuras darbības vai pasākumi lauksaimniekam atbalsttiesīgajās nozarēs jāīsteno, lai tas atbilstu atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Regulas 2022/467 2. pants
3. punkts, 22.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts paredz papildu valsts atbalsta piešķiršanu 5 milj. EUR apmērā.
Regulas 2022/467 3. panta "a" un "b" apakšpunkts
23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts noteic, ka regulā prasīto informāciju par atbalsta pasākumu Komisijai sniedz ZM noteiktajos termiņos.
Regula 2022/467
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts paredz noteikt, ka atbalstu piešķir saskaņā ar Regulu 2022/467.
Regulas 2022/576 5.l apakšpunkts
6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts paredz noteikt personas, kas nevar pretendēt uz atbalstu.
Regulas 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punkts
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts paredz noteikt, kas ir saistītas personas projekta izpratnē.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts paredz atbalsta piešķiršanu cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozares lauksaimniekiem, pamatojoties uz ZM izvērtējumu par to, ka šīs trīs nozares visvairāk ietekmē resursu cenu kāpums saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā.
Projektā noteikta virkne darbību un pasākumu, kas atbilst regulas 2022/467 1. panta 3. punktā noteiktajām četrām darbībām, kurās iesaistoties lauksaimnieks ir atbalsttiesīgs.
Projekts paredz papildu valsts ārkārtas pielāgošanas atbalstu 5 000 000 euro apmērā saskaņā ar regulas 2022/467 2. pantu. Tādējādi atbalsta pasākuma kopējais budžets ir 9 235 161 euro. Papildu informācija par budžeta apsvērumiem sniegta anotācijas budžeta sadaļā.
Projektā noteikta virkne darbību un pasākumu, kas atbilst regulas 2022/467 1. panta 3. punktā noteiktajām četrām darbībām, kurās iesaistoties lauksaimnieks ir atbalsttiesīgs.
Projekts paredz papildu valsts ārkārtas pielāgošanas atbalstu 5 000 000 euro apmērā saskaņā ar regulas 2022/467 2. pantu. Tādējādi atbalsta pasākuma kopējais budžets ir 9 235 161 euro. Papildu informācija par budžeta apsvērumiem sniegta anotācijas budžeta sadaļā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regula (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk - Regula 2022/576)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk - regula 702/2014)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekta nosacījumu izstrādē tika iesaistītas lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas – biedrība "Zemnieku Saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Apvienotā Putnkopības nozares asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, biedrība "Latvijas Dārznieks".
Kā arī, 2022. gada 18. maijā ZM piedāvātais atbalsta piešķiršanas variants un ZM veikto aprēķinu rezultāti un secinājumi tika prezentēti un izskatīti Zemkopības ministrijas izveidotajā krīzes vadības grupas sanāksmē. Šajā krīzes vadības grupā tostarp ir iekļauti pārstāvji no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, biedrības “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības, Latvijas tirgotāju asociācijas, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Olu ražotāju asociācijas un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas.
Pēc krīzes vadības grupas sanāksmes tika saņemti sanāksmes dalībnieku un citu nevalstisko organizāciju rakstiskie komentāri. Projekta regulējumā ir ietverta virkne izvirzīto priekšlikumu.
2022. gada 17. jūnija ZM krīzes vadības grupā Zemnieku Saeima pauda viedokli, ka LV iedalītais finansējums 5 milj. euro apmērā būtu novirzāms tostarp arī graudaugu, liellopu audzēšanas un piena lopkopības nozarēm kā atbalsts nozaru risku mazināšanai – apdrošināšanai (t.i., ne resursu izmaksu pieaugumam). Tomēr pārējie sanāksmes dalībnieki neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka finansējums ir iedalīts Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai, turklāt, informācija par apdrošināšanai pieejamo finansējumu liecina, ka papildu līdzekļi šajā pasākumā nav nepieciešami.
Kā arī, 2022. gada 18. maijā ZM piedāvātais atbalsta piešķiršanas variants un ZM veikto aprēķinu rezultāti un secinājumi tika prezentēti un izskatīti Zemkopības ministrijas izveidotajā krīzes vadības grupas sanāksmē. Šajā krīzes vadības grupā tostarp ir iekļauti pārstāvji no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, biedrības “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības, Latvijas tirgotāju asociācijas, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Olu ražotāju asociācijas un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas.
Pēc krīzes vadības grupas sanāksmes tika saņemti sanāksmes dalībnieku un citu nevalstisko organizāciju rakstiskie komentāri. Projekta regulējumā ir ietverta virkne izvirzīto priekšlikumu.
2022. gada 17. jūnija ZM krīzes vadības grupā Zemnieku Saeima pauda viedokli, ka LV iedalītais finansējums 5 milj. euro apmērā būtu novirzāms tostarp arī graudaugu, liellopu audzēšanas un piena lopkopības nozarēm kā atbalsts nozaru risku mazināšanai – apdrošināšanai (t.i., ne resursu izmaksu pieaugumam). Tomēr pārējie sanāksmes dalībnieki neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka finansējums ir iedalīts Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai, turklāt, informācija par apdrošināšanai pieejamo finansējumu liecina, ka papildu līdzekļi šajā pasākumā nav nepieciešami.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts daļēji skar šo jomu, jo atbalsts tiek piešķirts arī lauksaimniekiem, kas saimnieko bioloģiski, integrēti vai ražošanā izmanto citas videi vai klimatam draudzīgas metodes
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts daļēji skar šo jomu, jo atbalsts tiek piešķirts arī lauksaimniekiem, kas saimnieko bioloģiski, integrēti vai ražošanā izmanto citas videi vai klimatam draudzīgas metodes
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts daļēji skar šo jomu, jo atbalsts veicinās saimniecību darbības turpināšanu un, līdz ar to, darbavietu saglabāšanu
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi