24-TA-376: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
1. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk - Valdības rīcības plāns) 32.12. punktā doto uzdevumu izpildi.
2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmajai daļai un trešās daļas 3.punktam Ministru kabinets izveido un reorganizē tiešās pārvaldes iestādi vai pēc savas iniciatīvas.
2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmajai daļai un trešās daļas 3.punktam Ministru kabinets izveido un reorganizē tiešās pārvaldes iestādi vai pēc savas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju." (turpmāk - Ministru kabineta rīkojuma projekts) mērķis ir reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums pēc reorganizācijas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valdības rīcības plāna pasākumu 32.12.punktā dotais uzdevums paredz: Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Minētā uzdevuma ietvaros, cita starpā līdz 2024.gada 30.jūnijam jāveic vides aizsardzības politikas jomas, izņemot dabas aizsardzības, un ar to saistīto funkciju un attiecīgā personāla, tiesību, saistību, mantas un budžeta programmu pārcelšanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra rīkojumu Nr.968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu”, lai pilnveidotu un uzsvērtu klimata un enerģētikas politiku nozīmīgumu, kā arī sekmētu to savstarpējo koordināciju tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija.
Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas rada arvien nozīmīgākus izaicinājumus cilvēku veselībai, drošībai, labklājībai, kā arī tautsaimniecībai un videi kopumā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kurā saskaramies ar vides un klimata izaicinājumiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudumu, piesārņojumu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi klimata, enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā, ir nepieciešams nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pārvaldību, risinot vides aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jautājumus. Lai veiksmīgi izpildītu Latvijas saistības, ir nepieciešams nodrošināt, vides aizsardzības un klimata politikas saskaņotu ieviešanu. Nododot vides aizsardzības jomu Klimata un enerģētikas ministrijai, tiks optimizēta politikas veidošana, kā arī tiks veicināta efektīvāka un saskaņotāka pieeja vides risku mazināšanai un klimata jautājumu risināšanai.
Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas rada arvien nozīmīgākus izaicinājumus cilvēku veselībai, drošībai, labklājībai, kā arī tautsaimniecībai un videi kopumā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kurā saskaramies ar vides un klimata izaicinājumiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudumu, piesārņojumu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi klimata, enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā, ir nepieciešams nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pārvaldību, risinot vides aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jautājumus. Lai veiksmīgi izpildītu Latvijas saistības, ir nepieciešams nodrošināt, vides aizsardzības un klimata politikas saskaņotu ieviešanu. Nododot vides aizsardzības jomu Klimata un enerģētikas ministrijai, tiks optimizēta politikas veidošana, kā arī tiks veicināta efektīvāka un saskaņotāka pieeja vides risku mazināšanai un klimata jautājumu risināšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, ar 2024.gada 1.jūliju nododot vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu) Klimata un enerģētikas ministrijai.
Papildus jāmin, ka visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no statusa jānodrošina vienota pieeja uzsākot darba, civildienesta attiecības vai informējot par izmaiņām darba/ civildienesta attiecībās. Darba likuma 97. un 98.panta pirmā daļa paredz, ka Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Savukārt Valsts civildienesta likuma (turpmāk - VCL) 37.pants paredz pārceļot ierēdni prasīt ierēdņa viedokli. Gadījumā, ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amata vieta tiek likvidēta, ierēdnis tiek atbrīvots saskaņā ar VCL 41.panta pirmās daļas g) apakšpunktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu. Savukārt VCL 41.panta trešās daļas 4) apakšpunkts paredz, ka valsts civildienesta attiecības jāizbeidz vienu mēnesi iepriekš. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizācijas process var aizkavēties un notikt pēc 2024.gada 1.jūlija, ievērojot nepieciešamību reorganizācijas procesā rīkoties saskaņā ar Darba likumā un VCL noteikto.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu Klimata un enerģētikas ministrija būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības politikas jomu. Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, izveidot reorganizācijas komisiju, kas nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiesību, saistību, uzkrājumu, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai.
No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju plānots pārcelt Vides aizsardzības departamentu ar 33 amata vietām (tai skaitā 30 ierēdņa amata vietas un 3 darbinieka amata vietas), 1 (vienu) vides nozares padomnieka ierēdņa amata vietu, valsts sekretāra vietnieka ierēdņa amata vietu ar 0,5 amata slodzi un 1 (vienu) Latvijas vides aizsardzības fonda (turpmāk - LVAF) administratora slodzi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā saglabājas valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu 0,5 amata slodzei. Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijai būs jauna valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 0,5 slodzei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai arī 1 (vienu) Eiropas Savienības jautājumu vides aizsardzības jomā koordinatora amata vietu bez finansējuma, Klimata un enerģētikas ministrijai šīs amata vietas atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Papildus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai 1 (vienu) terminētu eksperta amata vietu bez finansējuma Eiropas Savienības fondu ieviešanas jautājumos (Ministru kabineta rīkojuma 6.punkts, saskaņā ar klimata un enerģētikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres tikšanās laikā panākto vienošanos).
Jautājumu par tehnisko palīdzību regulē Finanšu ministrijas izstrādātie spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam tehniskās palīdzības īstenošanu.
Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija noslēgs atsevišķu starpresoru vienošanos par iekšējā audita funkciju nodrošināšanu, līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijai audita pakalpojumus slēdzot atsevišķu Starpresoru vienošanos par audita pakalpojumu nodrošināšanu ievērojot Iekšējā audita likuma prasības. Savukārt, jau spēkā esošajā Starpresoru vienošanās ir nepieciešams veikt grozījumus, kas paredz iekšējā audita pakalpojumu dzēšanu no šīs starpresoru vienošanās.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē saglabājas atbildība par dabas politikas izstrādi un ieviešanas uzraudzību, tai skaitā Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālais botāniskais dārza pārraudzība, kuru nodrošinās valsts sekretāra vietnieka amats ar 0,5 slodzi.
Nododot vides aizsardzības jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodots pienākums izstrādāt politiku šādās jomās: atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana; dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; gaisa piesārņojuma samazināšana; ietekmes uz vidi novērtējums; jūras vides aizsardzība un pārvaldība; ķīmisko vielu un maisījumu pārvaldība; radiācijas drošība un kodoldrošība; resursu efektīva izmantošana, īstenojot aprites ekonomikas principus; piesārņojuma novēršana; vides ekonomiskie instrumenti; vides monitorings; virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzība un pārvaldība.
Tostarp, ar vides aizsardzības jomas nodošanu, Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodots pienākums veikt pašvaldību saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saistošo noteikumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, saistošo noteikumu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu saskaņošanu. Papildus, tiek nodots arī pienākums attiecībā par deleģējuma līgumu ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centriem saskaņošana.
Kā arī nododot vides aizsardzības politikas jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai nepieciešams pārņemt dalību vairākās starptautisko jautājumu darba grupās, kas saistītas ar vides aizsardzības politiku, tostarp Eiropas Savienības darba grupās (B.07 - Atomic Questions; B.27.A - Integrated Maritime Policy; G.07.H - Dangerous Substances – Chemicals; H.02 – Shipping; J.01. – Environment; J.02. - International Environment Issues; J.99.), Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitējās (piemēram, Vides politikas komitēja; Ķimikāliju un biotehnoloģiju komiteja) u.c., kā arī dalība vairākās nacionālajās darba grupās.
Savukārt saistībā ar vides aizsardzības projektiem - Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodoti tie Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) un LVAF projekti, kas tiks apstiprināti līdz 2024.gada 1.jūlijam. Pilnu sarakstu ar minētajiem projektiem, plānots sastādīt Ministru kabineta rīkojuma projekta 8.punktā minētās reorganizācijas komisija darbības laikā, jo uz šī rīkojuma izstrādes brīdi pilns apstiprināto projektu saraksts nav pieejams, ievērot to, ka vairāki plānotie projekti vēl nav apstiprināti.
Tā pat Klimata un enerģētikas ministrijai jānodrošina pēcuzraudzība tiem Vides aizsardzības departamenta pārziņā īstenotajiem vides jomas projektiem, t.sk., Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) projektiem, kuriem īstenošana ir pabeigta, bet atbilstoši atbalsta instrumenta regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta projekta dokumentācijas un rezultātu saglabāšana noteiktos termiņos.
Tai skaitā, Klimata un enerģētikas ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek nodotas divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošās valsts iestādes – Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs. Kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai tiks nodotas turējumā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valstij piederošās daļas, jo sabiedrības mērķis ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām, vides monitoringa veikšanu, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošo bīstamo atkritumu apsaimniekošanas objektu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā noteiktais rezultāts paredz Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 31.martam izstrādāt sadarbības un saskaņošanas mehānismu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs. Attiecīgi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija īstenos sadarbību šādos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā ES fondu Atbildīgās iestādes pārziņā esošajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos:
2.1.3.2. Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi
2.2.1.1. Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai
2.2.2.1. Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija
2.2.2.2. Atkritumu dalītā vākšana
2.2.3.4. Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai
2.2.3.5. Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās
2.2.3.6. Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas
2.2.3.7. Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē
6.1.1.1. Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Reorganizācijas sarunās, kas norisinājās līdz 2024.gada 20.martam, starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī atsevišķi starp abu ministriju ministriem, tika panākta vienošanās par Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā minēto sadarbības mehānismu, līdz ar to minētais Valdības rīcības plāna uzdevums uzskatīts par izpildītu.
Līdz ar to tiks veikti atbilstoši grozījumi 2023.gada 24.februāra starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību iepriekšminētajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos. Kā arī vienojoties par Klimata un enerģētikas ministrijas jaunuzņemtajiem pienākumiem un grozot 2023.gada 24.februārī noslēgto Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija varēs turpināt sniegt atbalsta funkcijas Klimata un enerģētikas ministrijai.
Attiecīgi, tiks veikti atbilstoši grozījumi arī starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
Ievērojot to, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija turpinās atbildīgās iestādes funkcijas attiecībā uz iepriekšminētajiem vides investīciju pasākumiem, attiecībā uz ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietverto 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.4. pasākumu “Aprites ekonomikas principu ieviešana” nodošanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju kā Eiropas Savienības fondu atbildīgo iestādi, netiek paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskās palīdzības resursu pārdale Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodoti tie ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertie investīciju pasākumi (2.2.2.3. pasākums “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un 2.2.2.4. pasākums “Aprites ekonomikas principu ieviešana”), kuros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav uzsākusi šo investīciju pasākumu regulējošo normatīvo aktu un projektu atlases kritēriju izstrādi. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija varēs nodrošināt pilnvērtīgu šo pasākumu izstrādi atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam paredzētajam un nozares vajadzībām, kā arī aktuālajam MK izskatītajam laika grafikam par ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda MK noteikumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu izstrādi, kas kā pielikums tiek ietverts Finanšu ministrijas informatīvajos ziņojumos par Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm.
LVAF ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta spēkā stāšanās, plānots izstrādāt grozījumus Latvijas vides aizsardzības fonda likumā paredzot, ka LVAF līdzekļu turētāji būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.
LVAF projektu (vides aizsardzības jomā) uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrijai jāizveido 2 (divas) jaunas amata vietas, atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punkts paredz noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par prioritāro pasākumu 2025.-2027.gadam vides jomā iesniegšanu Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā atbilstoši budžeta grafikam. Tas izriet no tā, ka prioritāro pasākumu pieteikums ir politisks jautājums un attiecās uz 2025.- 2028.gada budžetu. Ņemot vērā, ka atbilstoši virzītajam rīkojuma projekta 4.punktam, Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024.gada 1.jūliju kļūst par vadošo valsts pārvaldes iestādi vides aizsardzības politikas jomā, arī prioritāros pasākumus 2025.- 2028.gadam vides aizsardzības politikas jomā būtu jāvirza Klimata un enerģētikas ministrijai.
Saskaņā ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības ministrijas un reģionālā attīstības ministrijas izveidošanu” (turpmāk – KEM Rīkojums) 5. punktu Klimata un enerģētikas ministrijai tika nodotas 48,5 štata vietas, savukārt saskaņā ar KEM Rīkojuma 9. punktu Vides aizsardzības, reģionālās attīstības ministrijai noteikts pienākums nodrošināt atbalsta funkciju Klimata un enerģētikas ministrijai. Rīkojuma anotācijā norādīts, ka “Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijas nepieciešamās atbalsta funkcijas (finanšu pārvaldība, personāla pārvaldība, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodrošinājums, iepirkumu nodrošinājums, lietvedība, juridiskais nodrošinājums, kvalitātes pārvaldība un iekšējais audits, Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jautājumu koordinācija), par to noslēdzot atsevišķu vienošanos.” Ievērojot KEM Rīkojumā minēto, 2023. gada 24. februārī tika noslēgta starpresoru vienošanās starp Klimata un enerģētikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbalsta funkciju sniegšanu. Izstrādājot savstarpējo vienošanos, tika konstatēts, ka atsevišķas funkcijas (piemēram, sevišķā lietvedība, datu aizsardzības uzraudzība, kapitāldaļu turētāja atbalsts, Eiropas un starptautisko jautājumu koordinācija, finanšu un budžeta plānošana un izpildes kontrole, trauksmes cēlāja punkts, sabiedrības informēšanas funkcija, administratīvais atbalsts Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas nodrošināto funkciju koordinēšanai, ministra biroja funkciju nodrošināšanai nepieciešamās štata vietas, utml.) nav ietvertas ne uzskaitījumā par nododamajām štata vietām, ne arī pie atbalsta funkcijām, un tām nav piešķirts cilvēkresursu nodrošinājums. Iepriekš minētās nenosegtās funkcijas tiek izpildītas nozaru ekspertiem uzņemoties papildu pienākumus, kā arī īstermiņā strukturāli pārdalot pieejamās štata vietas tā, lai nodrošinātu ministrijas pamatdarbību. Papildus tam, Klimata un enerģētikas ministrijas pastāvēšanas laikā, līdz ar jaunu Eiropas Savienības regulējumu (piemēram, atjaunīgo energoresursu, emisiju kvotu sistēmas paplašināšanas u.c.) un nacionālo nozaru attīstību pieaugušas arī regulējuma attīstības vajadzības (piemēram, oglekļa noglabāšana, atjaunīgo elektroenerģijas ražotņu attīstības paātrināšanas u.c. jomās) būtiski pieaudzis arī funkciju un pienākumu apjoms nozaru politikas veidošanas ekspertiem. Izstrādājot priekšlikumu, vērā ņemta arī Baltijas valstu prakse minēto nozaru politikas pārvaldībā – piemēram, Lietuvā Enerģētikas ministrija (tikai enerģētikas sektors) ir 90 amata vietas, savukārt, Igaunijā Klimata ministrijā šobrīd – 292 amata vietas (no tiem 104 amata vietas attiecināmas uz transporta, dabas un būvniecības sektoriem, kas nav Klimata un enerģētikas ministrijas atbildības sfērā) Latvijā, attiecīgi uz vidi, enerģētiku un klimatu attiecināmas 188 amata vietas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izpildītu Valdības rīcības plāna 32.12.punktā dotā uzdevuma pirmo rezultātu par Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās kapacitātes stiprināšanu, finanšu investīciju pārvaldībai, starptautiskai Latvijas interešu pārstāvniecībai, nozaru politikas attīstībai, sadarbības partneru un sabiedrības iesaistei, un citu funkciju pilnvērtīgākai īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrijas ietvaros, atbalstīt 7 (septiņu) jaunu amata vietu izveidi līdz 2024. gada 1. jūlijam, 7 (septiņu) jaunu amata vietu izveidi līdz 2025. gada 1. janvārim, 7 (septiņu) jaunu amata vietu vietas līdz 2026. gada 1. janvārim. Atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas segt no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija”, tādējādi nodrošinot, ka nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.
Savukārt, reorganizācijas izdevumus segs Klimata un enerģētikas ministrija. Reorganizācijas izdevumi ietver grāmatvedību saistītos izdevumus (Pielikums Nr.1), kā arī pārcelšanās izdevumus (mēbeļu, tehnikas un citu materiālo resursu pārvietošanai prognozējamas izmaksas sastāda EUR 5000 neieskaitot PVN). Reorganizācijas izdevumi tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Papildus jāmin, ka visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no statusa jānodrošina vienota pieeja uzsākot darba, civildienesta attiecības vai informējot par izmaiņām darba/ civildienesta attiecībās. Darba likuma 97. un 98.panta pirmā daļa paredz, ka Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Savukārt Valsts civildienesta likuma (turpmāk - VCL) 37.pants paredz pārceļot ierēdni prasīt ierēdņa viedokli. Gadījumā, ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amata vieta tiek likvidēta, ierēdnis tiek atbrīvots saskaņā ar VCL 41.panta pirmās daļas g) apakšpunktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu. Savukārt VCL 41.panta trešās daļas 4) apakšpunkts paredz, ka valsts civildienesta attiecības jāizbeidz vienu mēnesi iepriekš. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizācijas process var aizkavēties un notikt pēc 2024.gada 1.jūlija, ievērojot nepieciešamību reorganizācijas procesā rīkoties saskaņā ar Darba likumā un VCL noteikto.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu Klimata un enerģētikas ministrija būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības politikas jomu. Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, izveidot reorganizācijas komisiju, kas nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiesību, saistību, uzkrājumu, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai.
No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju plānots pārcelt Vides aizsardzības departamentu ar 33 amata vietām (tai skaitā 30 ierēdņa amata vietas un 3 darbinieka amata vietas), 1 (vienu) vides nozares padomnieka ierēdņa amata vietu, valsts sekretāra vietnieka ierēdņa amata vietu ar 0,5 amata slodzi un 1 (vienu) Latvijas vides aizsardzības fonda (turpmāk - LVAF) administratora slodzi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā saglabājas valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu 0,5 amata slodzei. Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijai būs jauna valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 0,5 slodzei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai arī 1 (vienu) Eiropas Savienības jautājumu vides aizsardzības jomā koordinatora amata vietu bez finansējuma, Klimata un enerģētikas ministrijai šīs amata vietas atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Papildus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai 1 (vienu) terminētu eksperta amata vietu bez finansējuma Eiropas Savienības fondu ieviešanas jautājumos (Ministru kabineta rīkojuma 6.punkts, saskaņā ar klimata un enerģētikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres tikšanās laikā panākto vienošanos).
Jautājumu par tehnisko palīdzību regulē Finanšu ministrijas izstrādātie spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam tehniskās palīdzības īstenošanu.
Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija noslēgs atsevišķu starpresoru vienošanos par iekšējā audita funkciju nodrošināšanu, līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijai audita pakalpojumus slēdzot atsevišķu Starpresoru vienošanos par audita pakalpojumu nodrošināšanu ievērojot Iekšējā audita likuma prasības. Savukārt, jau spēkā esošajā Starpresoru vienošanās ir nepieciešams veikt grozījumus, kas paredz iekšējā audita pakalpojumu dzēšanu no šīs starpresoru vienošanās.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē saglabājas atbildība par dabas politikas izstrādi un ieviešanas uzraudzību, tai skaitā Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālais botāniskais dārza pārraudzība, kuru nodrošinās valsts sekretāra vietnieka amats ar 0,5 slodzi.
Nododot vides aizsardzības jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodots pienākums izstrādāt politiku šādās jomās: atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana; dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; gaisa piesārņojuma samazināšana; ietekmes uz vidi novērtējums; jūras vides aizsardzība un pārvaldība; ķīmisko vielu un maisījumu pārvaldība; radiācijas drošība un kodoldrošība; resursu efektīva izmantošana, īstenojot aprites ekonomikas principus; piesārņojuma novēršana; vides ekonomiskie instrumenti; vides monitorings; virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzība un pārvaldība.
Tostarp, ar vides aizsardzības jomas nodošanu, Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodots pienākums veikt pašvaldību saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saistošo noteikumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, saistošo noteikumu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu saskaņošanu. Papildus, tiek nodots arī pienākums attiecībā par deleģējuma līgumu ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centriem saskaņošana.
Kā arī nododot vides aizsardzības politikas jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai nepieciešams pārņemt dalību vairākās starptautisko jautājumu darba grupās, kas saistītas ar vides aizsardzības politiku, tostarp Eiropas Savienības darba grupās (B.07 - Atomic Questions; B.27.A - Integrated Maritime Policy; G.07.H - Dangerous Substances – Chemicals; H.02 – Shipping; J.01. – Environment; J.02. - International Environment Issues; J.99.), Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitējās (piemēram, Vides politikas komitēja; Ķimikāliju un biotehnoloģiju komiteja) u.c., kā arī dalība vairākās nacionālajās darba grupās.
Savukārt saistībā ar vides aizsardzības projektiem - Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodoti tie Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) un LVAF projekti, kas tiks apstiprināti līdz 2024.gada 1.jūlijam. Pilnu sarakstu ar minētajiem projektiem, plānots sastādīt Ministru kabineta rīkojuma projekta 8.punktā minētās reorganizācijas komisija darbības laikā, jo uz šī rīkojuma izstrādes brīdi pilns apstiprināto projektu saraksts nav pieejams, ievērot to, ka vairāki plānotie projekti vēl nav apstiprināti.
Tā pat Klimata un enerģētikas ministrijai jānodrošina pēcuzraudzība tiem Vides aizsardzības departamenta pārziņā īstenotajiem vides jomas projektiem, t.sk., Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) projektiem, kuriem īstenošana ir pabeigta, bet atbilstoši atbalsta instrumenta regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta projekta dokumentācijas un rezultātu saglabāšana noteiktos termiņos.
Tai skaitā, Klimata un enerģētikas ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek nodotas divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošās valsts iestādes – Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs. Kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai tiks nodotas turējumā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valstij piederošās daļas, jo sabiedrības mērķis ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām, vides monitoringa veikšanu, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošo bīstamo atkritumu apsaimniekošanas objektu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā noteiktais rezultāts paredz Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 31.martam izstrādāt sadarbības un saskaņošanas mehānismu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs. Attiecīgi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija īstenos sadarbību šādos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā ES fondu Atbildīgās iestādes pārziņā esošajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos:
2.1.3.2. Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi
2.2.1.1. Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai
2.2.2.1. Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija
2.2.2.2. Atkritumu dalītā vākšana
2.2.3.4. Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai
2.2.3.5. Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās
2.2.3.6. Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas
2.2.3.7. Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē
6.1.1.1. Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Reorganizācijas sarunās, kas norisinājās līdz 2024.gada 20.martam, starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī atsevišķi starp abu ministriju ministriem, tika panākta vienošanās par Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā minēto sadarbības mehānismu, līdz ar to minētais Valdības rīcības plāna uzdevums uzskatīts par izpildītu.
Līdz ar to tiks veikti atbilstoši grozījumi 2023.gada 24.februāra starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību iepriekšminētajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos. Kā arī vienojoties par Klimata un enerģētikas ministrijas jaunuzņemtajiem pienākumiem un grozot 2023.gada 24.februārī noslēgto Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija varēs turpināt sniegt atbalsta funkcijas Klimata un enerģētikas ministrijai.
Attiecīgi, tiks veikti atbilstoši grozījumi arī starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
Ievērojot to, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija turpinās atbildīgās iestādes funkcijas attiecībā uz iepriekšminētajiem vides investīciju pasākumiem, attiecībā uz ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietverto 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.4. pasākumu “Aprites ekonomikas principu ieviešana” nodošanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju kā Eiropas Savienības fondu atbildīgo iestādi, netiek paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskās palīdzības resursu pārdale Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodoti tie ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertie investīciju pasākumi (2.2.2.3. pasākums “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un 2.2.2.4. pasākums “Aprites ekonomikas principu ieviešana”), kuros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav uzsākusi šo investīciju pasākumu regulējošo normatīvo aktu un projektu atlases kritēriju izstrādi. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija varēs nodrošināt pilnvērtīgu šo pasākumu izstrādi atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam paredzētajam un nozares vajadzībām, kā arī aktuālajam MK izskatītajam laika grafikam par ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda MK noteikumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu izstrādi, kas kā pielikums tiek ietverts Finanšu ministrijas informatīvajos ziņojumos par Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm.
LVAF ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta spēkā stāšanās, plānots izstrādāt grozījumus Latvijas vides aizsardzības fonda likumā paredzot, ka LVAF līdzekļu turētāji būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.
LVAF projektu (vides aizsardzības jomā) uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrijai jāizveido 2 (divas) jaunas amata vietas, atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punkts paredz noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par prioritāro pasākumu 2025.-2027.gadam vides jomā iesniegšanu Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā atbilstoši budžeta grafikam. Tas izriet no tā, ka prioritāro pasākumu pieteikums ir politisks jautājums un attiecās uz 2025.- 2028.gada budžetu. Ņemot vērā, ka atbilstoši virzītajam rīkojuma projekta 4.punktam, Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024.gada 1.jūliju kļūst par vadošo valsts pārvaldes iestādi vides aizsardzības politikas jomā, arī prioritāros pasākumus 2025.- 2028.gadam vides aizsardzības politikas jomā būtu jāvirza Klimata un enerģētikas ministrijai.
Saskaņā ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības ministrijas un reģionālā attīstības ministrijas izveidošanu” (turpmāk – KEM Rīkojums) 5. punktu Klimata un enerģētikas ministrijai tika nodotas 48,5 štata vietas, savukārt saskaņā ar KEM Rīkojuma 9. punktu Vides aizsardzības, reģionālās attīstības ministrijai noteikts pienākums nodrošināt atbalsta funkciju Klimata un enerģētikas ministrijai. Rīkojuma anotācijā norādīts, ka “Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijas nepieciešamās atbalsta funkcijas (finanšu pārvaldība, personāla pārvaldība, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodrošinājums, iepirkumu nodrošinājums, lietvedība, juridiskais nodrošinājums, kvalitātes pārvaldība un iekšējais audits, Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jautājumu koordinācija), par to noslēdzot atsevišķu vienošanos.” Ievērojot KEM Rīkojumā minēto, 2023. gada 24. februārī tika noslēgta starpresoru vienošanās starp Klimata un enerģētikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbalsta funkciju sniegšanu. Izstrādājot savstarpējo vienošanos, tika konstatēts, ka atsevišķas funkcijas (piemēram, sevišķā lietvedība, datu aizsardzības uzraudzība, kapitāldaļu turētāja atbalsts, Eiropas un starptautisko jautājumu koordinācija, finanšu un budžeta plānošana un izpildes kontrole, trauksmes cēlāja punkts, sabiedrības informēšanas funkcija, administratīvais atbalsts Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas nodrošināto funkciju koordinēšanai, ministra biroja funkciju nodrošināšanai nepieciešamās štata vietas, utml.) nav ietvertas ne uzskaitījumā par nododamajām štata vietām, ne arī pie atbalsta funkcijām, un tām nav piešķirts cilvēkresursu nodrošinājums. Iepriekš minētās nenosegtās funkcijas tiek izpildītas nozaru ekspertiem uzņemoties papildu pienākumus, kā arī īstermiņā strukturāli pārdalot pieejamās štata vietas tā, lai nodrošinātu ministrijas pamatdarbību. Papildus tam, Klimata un enerģētikas ministrijas pastāvēšanas laikā, līdz ar jaunu Eiropas Savienības regulējumu (piemēram, atjaunīgo energoresursu, emisiju kvotu sistēmas paplašināšanas u.c.) un nacionālo nozaru attīstību pieaugušas arī regulējuma attīstības vajadzības (piemēram, oglekļa noglabāšana, atjaunīgo elektroenerģijas ražotņu attīstības paātrināšanas u.c. jomās) būtiski pieaudzis arī funkciju un pienākumu apjoms nozaru politikas veidošanas ekspertiem. Izstrādājot priekšlikumu, vērā ņemta arī Baltijas valstu prakse minēto nozaru politikas pārvaldībā – piemēram, Lietuvā Enerģētikas ministrija (tikai enerģētikas sektors) ir 90 amata vietas, savukārt, Igaunijā Klimata ministrijā šobrīd – 292 amata vietas (no tiem 104 amata vietas attiecināmas uz transporta, dabas un būvniecības sektoriem, kas nav Klimata un enerģētikas ministrijas atbildības sfērā) Latvijā, attiecīgi uz vidi, enerģētiku un klimatu attiecināmas 188 amata vietas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izpildītu Valdības rīcības plāna 32.12.punktā dotā uzdevuma pirmo rezultātu par Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās kapacitātes stiprināšanu, finanšu investīciju pārvaldībai, starptautiskai Latvijas interešu pārstāvniecībai, nozaru politikas attīstībai, sadarbības partneru un sabiedrības iesaistei, un citu funkciju pilnvērtīgākai īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrijas ietvaros, atbalstīt 7 (septiņu) jaunu amata vietu izveidi līdz 2024. gada 1. jūlijam, 7 (septiņu) jaunu amata vietu izveidi līdz 2025. gada 1. janvārim, 7 (septiņu) jaunu amata vietu vietas līdz 2026. gada 1. janvārim. Atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas segt no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija”, tādējādi nodrošinot, ka nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.
Savukārt, reorganizācijas izdevumus segs Klimata un enerģētikas ministrija. Reorganizācijas izdevumi ietver grāmatvedību saistītos izdevumus (Pielikums Nr.1), kā arī pārcelšanās izdevumus (mēbeļu, tehnikas un citu materiālo resursu pārvietošanai prognozējamas izmaksas sastāda EUR 5000 neieskaitot PVN). Reorganizācijas izdevumi tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ministru kabineta rīkojuma projekts skar Klimata un enerģētikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nodarbinātos (valsts civildienesta ierēdņus un darbiniekus). Kā arī Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nodarbinātos, jo mainīsies šo iestāžu padotība.
Ietekmes apraksts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas nodarbinātajiem (valsts civildienesta ierēdņiem un un darbiniekiem) būs nepieciešams veikt grozījumus darba līgumos (darbiniekiem), kā arī būs nepieciešams grozīt amata aprakstus un amata nosaukumus. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta nodarbinātie, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tiks pārcelti uz Klimata un enerģētikas ministriju, līdz ar to šai nodarbināto grupai mainīsies darba devējs, kā arī darbvieta.
Savukārt Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nodarbinātos Ministru kabineta rīkojuma projekts skar, ievērot to, ka minētājām iestādēm mainīsies padotība - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.
Savukārt Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nodarbinātos Ministru kabineta rīkojuma projekts skar, ievērot to, ka minētājām iestādēm mainīsies padotība - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno pārdalīt Klimata un enerģētikas ministrijai finansējumu no šādām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām (2.pielikums):
No valsts pamatfunkciju īstenošanas budžeta programmām un apakšprogrammām:
21.20.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās (3.pielikums);
23.01.00 Valsts vides dienests;
23.02.00 Vides pārraudzības valsts birojs;
24.09.00 Atbalsts biedrībai "Pēdas LV" Lielās talkas nodrošināšanai;
28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība;
97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, atbilstoši 4.pielikumam.
2) Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana ES fondu atbilstošām programmām/ apakšprogrammām:
66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027):
- projekts 23-00-U1101201-000003 Zvejas kontroles veiktspējas nodrošināšana
69.09.00 Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027):
- projekts #S024 Mērķa grupu uzticēšanās veicināšana ALUM pielietošanā – efektīva, tomēr pārprasta metode ūdens kvalitātes uzlabošanai (TRUST ALUM)
- projekts #C038 Uzlabots riska novērtējums stratēģiskajai ūdens apsaimniekošanai, lai samazinātu mikropiesārņotāju emisijas Baltijas jūras reģionā (APRIORA)
69.51.00 Atmaksas valsts pamatbudžetā par Pārrobežu sadarbības programmu finansējumu (2021-2027):
- projekts #S024 Mērķa grupu uzticēšanās veicināšana ALUM pielietošanā – efektīva, tomēr pārprasta metode ūdens kvalitātes uzlabošanai (TRUST ALUM)
- projekts #C038 Uzlabots riska novērtējums stratēģiskajai ūdens apsaimniekošanai, lai samazinātu mikropiesārņotāju emisijas Baltijas jūras reģionā (APRIORA)
70.06.00 LIFE programmas projekti:
- projekts LIFE20 IPE/LV/000014 No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus (LIFE Waste To Resources IP)
- projekts LIFE18 IPE/LV/000014 Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai/ Implementation of River Basin Management Plans of Latvia towards good surface water status (LIFE GOODWATER IP)
70.08.00 Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai:
- projekts 4000137294/21/I-DT-lr Uz Sentinel datiem balstīts pakalpojums zemes dzīļu izmantošanas attālinātai uzraudzībai un iespējamās nelegālās derīgo izrakteņu ieguves atklāšanai (SentiCheck)
70.09.00 Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm (atbilstoši Ārlietu ministrijas transferta sadalījumam starp VARAM un KEM);
71.06.00 Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (LV - CLIMATE)" īstenošana:
- projekts LV-CLIMATE-0006 Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija īstenošana
74.06.00 Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi:
- projekts CESPI/VARAM/004/2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu.
Pilns saraksts ar Klimata un enerģētikas ministrijai pārdalāmo finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām attiecībā uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu tiks sastādīts Ministru kabineta rīkojuma projekta 8.punktā minētas reorganizācijas komisijas darbības laikā.
Uzdevums par bāzes izdevumu precizējumiem 2025.-2027.gadam starp VARAM un KEM tiks paredzēts Ministru kabineta protokollēmumā, kad tiks sagatavots rīkojuma projekta 13.punktā paredzētais Ministru kabineta rīkojuma projekts par apropriācijas pārdali starp ministrijām 2024.gadā.
Informācija par valsts budžetā iemaksājamām valsts nodevām, par kuru iemaksāšanu valsts budžetā atbild Valsts vides dienests, un kurus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodos Klimata un enerģētikas ministrijas atbildībā, sniegta Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijas 5.pielikumā.
Reorganizācijas izdevumi tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Ņemot vērā, ka starptautisko iemaksu aprēķini veikti saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024.- 2026.gadam, 3.pielikumā ietverto iemaksu aprēķinos no 2025.gada paredzami atsevišķu iemaksu pieaugumi vairākās starptautiskās organizācijās, kā, piemēram, iemaksa ANO Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām, kura jau 2024.gadā veikta palielinātā apjomā 137078 EUR, jeb par 20331 EUR vairāk, kā ieplānots 2024.gada budžetā.
No valsts pamatfunkciju īstenošanas budžeta programmām un apakšprogrammām:
21.20.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās (3.pielikums);
23.01.00 Valsts vides dienests;
23.02.00 Vides pārraudzības valsts birojs;
24.09.00 Atbalsts biedrībai "Pēdas LV" Lielās talkas nodrošināšanai;
28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība;
97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, atbilstoši 4.pielikumam.
2) Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana ES fondu atbilstošām programmām/ apakšprogrammām:
66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027):
- projekts 23-00-U1101201-000003 Zvejas kontroles veiktspējas nodrošināšana
69.09.00 Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027):
- projekts #S024 Mērķa grupu uzticēšanās veicināšana ALUM pielietošanā – efektīva, tomēr pārprasta metode ūdens kvalitātes uzlabošanai (TRUST ALUM)
- projekts #C038 Uzlabots riska novērtējums stratēģiskajai ūdens apsaimniekošanai, lai samazinātu mikropiesārņotāju emisijas Baltijas jūras reģionā (APRIORA)
69.51.00 Atmaksas valsts pamatbudžetā par Pārrobežu sadarbības programmu finansējumu (2021-2027):
- projekts #S024 Mērķa grupu uzticēšanās veicināšana ALUM pielietošanā – efektīva, tomēr pārprasta metode ūdens kvalitātes uzlabošanai (TRUST ALUM)
- projekts #C038 Uzlabots riska novērtējums stratēģiskajai ūdens apsaimniekošanai, lai samazinātu mikropiesārņotāju emisijas Baltijas jūras reģionā (APRIORA)
70.06.00 LIFE programmas projekti:
- projekts LIFE20 IPE/LV/000014 No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus (LIFE Waste To Resources IP)
- projekts LIFE18 IPE/LV/000014 Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai/ Implementation of River Basin Management Plans of Latvia towards good surface water status (LIFE GOODWATER IP)
70.08.00 Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai:
- projekts 4000137294/21/I-DT-lr Uz Sentinel datiem balstīts pakalpojums zemes dzīļu izmantošanas attālinātai uzraudzībai un iespējamās nelegālās derīgo izrakteņu ieguves atklāšanai (SentiCheck)
70.09.00 Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm (atbilstoši Ārlietu ministrijas transferta sadalījumam starp VARAM un KEM);
71.06.00 Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (LV - CLIMATE)" īstenošana:
- projekts LV-CLIMATE-0006 Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija īstenošana
74.06.00 Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi:
- projekts CESPI/VARAM/004/2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu.
Pilns saraksts ar Klimata un enerģētikas ministrijai pārdalāmo finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām attiecībā uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu tiks sastādīts Ministru kabineta rīkojuma projekta 8.punktā minētas reorganizācijas komisijas darbības laikā.
Uzdevums par bāzes izdevumu precizējumiem 2025.-2027.gadam starp VARAM un KEM tiks paredzēts Ministru kabineta protokollēmumā, kad tiks sagatavots rīkojuma projekta 13.punktā paredzētais Ministru kabineta rīkojuma projekts par apropriācijas pārdali starp ministrijām 2024.gadā.
Informācija par valsts budžetā iemaksājamām valsts nodevām, par kuru iemaksāšanu valsts budžetā atbild Valsts vides dienests, un kurus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodos Klimata un enerģētikas ministrijas atbildībā, sniegta Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijas 5.pielikumā.
Reorganizācijas izdevumi tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Ņemot vērā, ka starptautisko iemaksu aprēķini veikti saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024.- 2026.gadam, 3.pielikumā ietverto iemaksu aprēķinos no 2025.gada paredzami atsevišķu iemaksu pieaugumi vairākās starptautiskās organizācijās, kā, piemēram, iemaksa ANO Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām, kura jau 2024.gadā veikta palielinātā apjomā 137078 EUR, jeb par 20331 EUR vairāk, kā ieplānots 2024.gada budžetā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju plānots pārcelt Vides aizsardzības departamentu ar 33 amata vietām (tai skaitā 30 ierēdņa amata vietas un 3 darbinieka amata vietas), 1 (vienu) vides nozares padomnieka ierēdņa amata vietu, valsts sekretāra vietnieku ar 0,5 amata slodzi un 1 LVAF administrācijas amata vieta.
Papildus plānots pārcelt 1 (vienu) ES koordinatora amata vietu bez finansējuma un 1 (vienu) terminētu eksperta amata vietu bez finansējuma ES fondu ieviešanas jautājumos. Šīs amata vietas tiks finansētas no KEM budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
VARAM kompetencē saglabājas atbildība par dabas politikas izstrādi un ieviešanas uzraudzību, tai skaitā Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālais botāniskais dārza pārraudzība, kuru nodrošinās esošais valsts sekretāra vietnieka amats.
Latvijas vides aizsardzības fonda projektu vides jomā uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrija izveidos 2 (amata) vietas, atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta līdzekļiem - no LVAF finansējuma, kas tiks pārdalīts no VARAM budžeta (attiecīgi veidojot KEM jaunu budžeta programmu LVAF administratīviem izdevumiem).
Papildus plānots pārcelt 1 (vienu) ES koordinatora amata vietu bez finansējuma un 1 (vienu) terminētu eksperta amata vietu bez finansējuma ES fondu ieviešanas jautājumos. Šīs amata vietas tiks finansētas no KEM budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
VARAM kompetencē saglabājas atbildība par dabas politikas izstrādi un ieviešanas uzraudzību, tai skaitā Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālais botāniskais dārza pārraudzība, kuru nodrošinās esošais valsts sekretāra vietnieka amats.
Latvijas vides aizsardzības fonda projektu vides jomā uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrija izveidos 2 (amata) vietas, atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta līdzekļiem - no LVAF finansējuma, kas tiks pārdalīts no VARAM budžeta (attiecīgi veidojot KEM jaunu budžeta programmu LVAF administratīviem izdevumiem).
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams svītrot normas attiecībā par vides aizsardzības jomu un papildināt ar normām par dabas aizsardzību, kā arī grozīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu, līdz ar to tiks izstrādāts jauns Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumi Nr.817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Tiks izstrādāts jauns Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta spēkā stāšanās Klimata un enerģētikas ministrijai būs nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.962 “Valsts vides dienesta nolikums” un Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.4 “Vides pārraudzības valsts biroja nolikums”.
Kā arī tiks virzīti grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā.
Kā arī tiks virzīti grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar Ministru kabineta rīkojumu projektu tiek izpildīts Valdības rīcības plāna pasākumu 32.12.punktā dotais uzdevums - reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju. Ar šo rīkojumu netiek paplašinātas, sašaurinātas vai dzēstas minēto ministriju atbildības jomas, funkcijas vai uzdevumi, tikai pārcelta vides politikas joma uz Klimata un enerģētikas ministriju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts vides dienests
- Vides pārraudzības valsts birojs
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Tiks veikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizācija, nododot vides aizsardzības jomu (izņemot dabas aizsardzību) no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uz Klimata un enerģētikas ministriju.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas un uzdevumi tiek paplašināti, tos papildinot ar vides aizsardzības politikas jomu, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas un uzdevumi tiek pārskatīti un samazināti, pārceļot vides aizsardzības jomu uz Klimata un enerģētikas ministriju.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Valsts vides dienestam un Vides pārraudzības valsts birojam mainās to padotība - tās vairs nebūs padotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet gan Klimata un enerģētikas ministrijai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Ar grāmatvedību saistīto izdevumu provizoriskais aprēķins
2. pielikums
Nosaukums
Budžeta programmas/ apakšprogrammas finansējums pa gadiem un sadalījumā pa ministrijām
3. pielikums
Nosaukums
Iemaksas starptautiskajās organizācijās sadalījumā pa organizācijām un gadiem (no VARAM uz KEM)
4. pielikums
Nosaukums
Aprēķins finansējuma pārdalei no VARAM 97.programmas uz KEM (bāzes izdevumi 2025.-2027.gada budžetam)
5. pielikums
Nosaukums
Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi