22-TA-2768: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, lai segtu Latvijas kā asociētās dalībvalsts Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (turpmāk - CERN) dalībvalsts dalības maksas pieaugumu 2022. gadā saistībā ar Šveices franka kursa izmaiņām pret euro atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 20 34. §) “Informatīvais ziņojums “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai asociētās dalībvalsts statusā””.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt Latvijas pilnvērtīgu dalību CERN kā asociētajai dalībvalsti, sedzot CERN asociētās dalībvalsts dalības maksas pieaugumu saistībā ar Šveices franka kursa izmaiņām pret euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams iekļauties termiņos, , lai segtu Latvijas kā asociētās dalībvalsts CERN dalībvalsts dalības maksu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeima 2021. gadā ratificēja Latvijas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu Latvijai, ko paredz pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu”[1] un likums “Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti”[2].
CERN[3] ir juridiska persona un Eiropas zinātniskā organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi. 12 Eiropas valstis, parakstot 1954. gada 29. septembra Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi[4] (Convention for the Establishment of a European Organization for Nuclear Research) (turpmāk – CERN Konvencija), ir izveidojušas CERN kā starptautisku organizāciju, kuras ietvaros valstis kā starptautisko tiesību subjekti sadarbojas uz brīvprātības principa, ar kopīgu institucionālo struktūru un finansējumu, lai sasniegtu kopīgus mērķus un palielināt sadarbību starpvalstu attiecībās, ieviešot savstarpēji atzītus starpvalstu uzvedības standartus[5]. Šobrīd CERN ir 23 CERN dalībvalstis, 6 CERN asociētās dalībvalstis (tostarp Lietuva) un 3 topošās CERN asociētās dalībvalstis iestāšanas fāzē (tostarp Igaunija).
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7.maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 57.1 uzdevumam: “Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (turpmāk - CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk - ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (turpmāk - ESS) asociēto vai dalībvalsti”, 2021. gada 2. augustā, pabeidzot ratifikācijas procesu, Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti.
Turpmākā Latvijas dalības stratēģija CERN jāveido tā, lai efektīvi, jēgpilni un ilgtspējīgi nodrošinātu Latvijas dalību CERN, it īpaši CERN zinātniskajā, apmācību un izglītības programmās, kā arī lai stimulētu Latvijas industrijas sadarbību ar CERN un veiksmīgu dalību iepirkumos. Dalība CERN paver iespējas Latvijai ilgtermiņā piedalīties virknē programmu, pasākumu, iepirkumu un aktivitāšu. Lai šīs iespējas pilnvērtīgi izmantotu, ir nepieciešama integrēta pieeja valsts līmenī, iekļaujot visas ieinteresētās puses: institūcijas, komersantus un sociālos partnerus. Latvijas CERN stratēģijas (turpmāk - stratēģija) pamatprincipi balstās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027)[6], tādejādi veicinot fundamentālo pārmaiņu virziena “Zināšanu sabiedrība” izpildi un atbilstību izvirzītajām prioritātēm:
Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai.
Kvalitatīva, pieejama iekļaujoša izglītība.
Produktivitāte, inovācija un eksports.
Stratēģija sniedz ieguldījumu “Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”[7], īpaši “1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai” uzdevumu izpildē:
“arī turpmāk nodrošināma Latvijas iesaiste starptautiskās pētniecības infrastruktūru platformās un konsorcijos”.
[1] Likums „Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījuma organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu.” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323511-par-latvijas-republikas-un-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-cern-ligumu-par-cern-asocietas-dalibvalsts-statusa-pieskirsanu
[2]Likums „Par Latvijas Republikas pievienošanos protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti.” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323513-par-latvijas-republikas-pievienosanos-protokolam-par-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-privilegijam-un-imunitati
[3] https://home.cern/about/who-we-are/our-governance/member-states
[4]Convention for the Establishment of a European Organization for Nuclear Research. (1954) Pieejams: https://council.web.cern.ch/en/convention
[5] https://enciklopedija.lv/skirklis/3127
[6] https://likumi.lv/ta/id/315879
[7] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492546&mode=mk&date=2021-04-13
CERN[3] ir juridiska persona un Eiropas zinātniskā organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi. 12 Eiropas valstis, parakstot 1954. gada 29. septembra Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi[4] (Convention for the Establishment of a European Organization for Nuclear Research) (turpmāk – CERN Konvencija), ir izveidojušas CERN kā starptautisku organizāciju, kuras ietvaros valstis kā starptautisko tiesību subjekti sadarbojas uz brīvprātības principa, ar kopīgu institucionālo struktūru un finansējumu, lai sasniegtu kopīgus mērķus un palielināt sadarbību starpvalstu attiecībās, ieviešot savstarpēji atzītus starpvalstu uzvedības standartus[5]. Šobrīd CERN ir 23 CERN dalībvalstis, 6 CERN asociētās dalībvalstis (tostarp Lietuva) un 3 topošās CERN asociētās dalībvalstis iestāšanas fāzē (tostarp Igaunija).
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7.maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 57.1 uzdevumam: “Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (turpmāk - CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk - ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (turpmāk - ESS) asociēto vai dalībvalsti”, 2021. gada 2. augustā, pabeidzot ratifikācijas procesu, Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti.
Turpmākā Latvijas dalības stratēģija CERN jāveido tā, lai efektīvi, jēgpilni un ilgtspējīgi nodrošinātu Latvijas dalību CERN, it īpaši CERN zinātniskajā, apmācību un izglītības programmās, kā arī lai stimulētu Latvijas industrijas sadarbību ar CERN un veiksmīgu dalību iepirkumos. Dalība CERN paver iespējas Latvijai ilgtermiņā piedalīties virknē programmu, pasākumu, iepirkumu un aktivitāšu. Lai šīs iespējas pilnvērtīgi izmantotu, ir nepieciešama integrēta pieeja valsts līmenī, iekļaujot visas ieinteresētās puses: institūcijas, komersantus un sociālos partnerus. Latvijas CERN stratēģijas (turpmāk - stratēģija) pamatprincipi balstās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027)[6], tādejādi veicinot fundamentālo pārmaiņu virziena “Zināšanu sabiedrība” izpildi un atbilstību izvirzītajām prioritātēm:
Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai.
Kvalitatīva, pieejama iekļaujoša izglītība.
Produktivitāte, inovācija un eksports.
Stratēģija sniedz ieguldījumu “Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”[7], īpaši “1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai” uzdevumu izpildē:
“arī turpmāk nodrošināma Latvijas iesaiste starptautiskās pētniecības infrastruktūru platformās un konsorcijos”.
[1] Likums „Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījuma organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu.” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323511-par-latvijas-republikas-un-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-cern-ligumu-par-cern-asocietas-dalibvalsts-statusa-pieskirsanu
[2]Likums „Par Latvijas Republikas pievienošanos protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti.” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323513-par-latvijas-republikas-pievienosanos-protokolam-par-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-privilegijam-un-imunitati
[3] https://home.cern/about/who-we-are/our-governance/member-states
[4]Convention for the Establishment of a European Organization for Nuclear Research. (1954) Pieejams: https://council.web.cern.ch/en/convention
[5] https://enciklopedija.lv/skirklis/3127
[6] https://likumi.lv/ta/id/315879
[7] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492546&mode=mk&date=2021-04-13
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas iesaisti CERN, Latvijai ir jānodrošina 50/50 veikto ieguldījumu princips, t.i., ar CERN saistītajiem ieguldījumiem nacionālajā (turpmāk – CERN nacionālais budžets) līmenī. CERN nacionālā līmeņa budžetam ir jābūt līdzvērtīgam vai lielākam par dalības maksas apjomu, kura tiek iemaksāta CERN budžetā (turpmāk – dalības maksa). Latvijai, kļūstot par CERN asociēto valsti, finansiālā izteiksmē no CERN var iegūt tik lielu pasūtījumu apjomu, kas atbilst asociētās valsts iemaksātajam finansējumam, t.i., 1 milj. Šveices franku, kas attiecīgi tiktu sadalīts, piemēram, starp CERN strādājošo Latvijas zinātnieku atalgojumu un industriālajiem pasūtījumiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ Ukrainā, ir notikušas krasas izmaiņas Šveices franku valūtu kursā attiecībā pret euro[1] atbilstoši Eiropas Centrālās bankas indeksētajam valūtas kursam.
[1] Šveices franka kurss attiecībā pret euro. Eiropas Centrālā banka. Pieejams: https://www.ecb.europa.eu/stats/policy_and_exchange_rates/euro_reference_exchange_rates/html/eurofxref-graph-chf.en.html
[1] Šveices franka kurss attiecībā pret euro. Eiropas Centrālā banka. Pieejams: https://www.ecb.europa.eu/stats/policy_and_exchange_rates/euro_reference_exchange_rates/html/eurofxref-graph-chf.en.html
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 20 34. §) “Informatīvais ziņojums “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai asociētās dalībvalsts statusā”” nodrošināt Latvijas pilnvērtīgu dalību CERN kā asociētajai dalībvalsti, piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 57 553 euro, no valsts budžeta programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem'', lai segtu CERN asociētās dalībvalsts dalības maksas pieaugumu saistībā ar Šveices franka kursa izmaiņām (1 CHF= 0,9883 EUR, Valūtas kurss 13.07.2022.)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- pētnieki
Ietekmes apraksts
Latvijas dalība CERN ietekmē skolēnu, studentu un zinātnieku dalības iespējas CERN īstenotajās pētniecības programmās, īstenotajās studiju programmās utt. Piemēram, balstoties uz CERN resursiem, izveidota jauna doktorantūras programma “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”, kurā katru gadu plānota vismaz 6 doktorantu uzņemšana, 2 vēlams no ārzemēm.
Juridiskās personas
- Zinātniskās institūcijas, kas ir ierakstītas Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā
Ietekmes apraksts
Pateicoties Latvijas dalībai kā asociētajai dalībvalstij CERN, starptautisko zinātnisko publikāciju devums ir aptuveni 6% no Latvijas starptautiskajām publikācijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
943 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
943 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
943 000
57 553
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
943 000
57 553
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-57 553
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-57 553
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-57 553
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
57 553
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Latvijai esot CERN Asociētās Dalībvalsts (ADV) statusā, tās iemaksa CERN sastāda 10% no pilnas dalībvalsts teorētiskās iemaksas. Tomēr ne mazāk kā 1M CHF/gadā + indeksācija. Latvijas IKP balstītais aprēķins ir zem minimālā sliekšņa, tāpēc tiek piemērota šī minimālā ADV gada maksa:
ADV2022=1 000 000+indeksācija2022=1 024 850 CHF
1 CHF= 0,9883 EUR (Valūtas kurss 13.07.2022.)
Dalības maksājums tiek dalīts divos maksājumos:
512 425 CHF (485 481 euro) tika nomaksāti gada sākumā, atlikušais maksājums ir jāveic otrajā pusgadā.
512 425 CHF = 518 492 euro
Budžetā piešķirtais finansējums: 943 000 euro
Finansējums ir 485 481 + 518492 = 1 003 973
Papildus nepieciešamais finansējums 60 973 euro.
3 420 euro tika samaksāts no IZM budžeta.
Papildu nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir 57 553 euro.
ADV2022=1 000 000+indeksācija2022=1 024 850 CHF
1 CHF= 0,9883 EUR (Valūtas kurss 13.07.2022.)
Dalības maksājums tiek dalīts divos maksājumos:
512 425 CHF (485 481 euro) tika nomaksāti gada sākumā, atlikušais maksājums ir jāveic otrajā pusgadā.
512 425 CHF = 518 492 euro
Budžetā piešķirtais finansējums: 943 000 euro
Finansējums ir 485 481 + 518492 = 1 003 973
Papildus nepieciešamais finansējums 60 973 euro.
3 420 euro tika samaksāts no IZM budžeta.
Papildu nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir 57 553 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Izdevumus plānots segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi