22-TA-3352: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valstij piederošo 21/25 domājamo daļu no būvju nekustamā īpašuma “Gandri”, Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeras pagastā, Saldus novadā, kopā ar būvei piesaistāmo 21/25 domājamo daļu no valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības “Gandri”, Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Gandri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) veikala ēku – Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, nostiprinātas Kurzemes rajona tiesas Ezeres pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000061395 uz fiziskas personas (turpmāk arī – būves kopīpašnieks) vārda 4/25 domājamo daļu apmērā (lēmuma datums: 07.12.2009.) un uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā – 21/25 domājamās daļas apmērā (lēmuma datums: 2021.gada 17.decembris).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) sastāv no būves - veikala ēkas (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) ar kopējo platību 897,1 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, Būves tips: (12300101) - Tirdzniecības ēkas, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 25534 euro, nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Gandri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Gandri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, nostiprinātas Kurzemes rajona tiesas Ezeres pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000621238 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2021.gada 28.decembris).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) kopējā platība ir 0,1284 ha; zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Zemes zem ēkām platība, 0,1284 ha; zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0039 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0007 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0101 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu, 0,0006 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, 0,1284 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, 0,0761 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Zemes nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 695 euro.
Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2022.gada 19.decembra vēstulē Nr. 08-11/6171 (turpmāk – Vēstule) sniegto informāciju nekustamais īpašums "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Ezeres muižas apbūve ar parku” (valsts aizsardzības Nr. 6715) aizsardzības zonā.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 8. panta pirmo daļu valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli. Minētā tiesību norma ir attiecināma uz gadījumiem, kad nekustamais īpašums ir reģistrēts kā patstāvīgs kultūras piemineklis bez sadrumstalotas īpašumu struktūras. Tiesību norma neattiecas uz gadījumiem, kad tiek atsavināts nekustamais īpašums kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Sekojoši uz nekustamā īpašuma "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, atsavināšanu nav attiecināms Likuma 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu.
Pārvalde Vēstulē norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs Likuma 11. pants. Atbilstoši Likuma 23. pantam un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 35.2. apakšpunktam kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.
Vienlaikus Vēstulē Pārvalde darījusi zināmu, ka atbilstoši Likuma Pārejas noteikumu 5.punkta deleģējumam Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) pārskatīšanas procesā Pārvalde ir lēmusi grozīt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Ezeres muižas apbūve ar parku” (valsts aizsardzības Nr. 6715) vērtību grupu, aizstājot vārdus “Valsts nozīmes” ar “Reģiona nozīmes”. Grozījumi stāsies spēkā pēc Kultūras ministrijas rīkojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Pārvalde šobrīd strādā, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju un Kultūras ministrijas rīkojuma projektu Pieminekļu saraksta izteikšanai jaunā redakcijā. Pēc Pieminekļu saraksta publicēšanas, Pārvaldes attiecīgā reģionālās nodaļa atbilstoši normatīvajam regulējumam un Pieminekļu saraksta pārskatīšanas procesā veiktajiem grozījumiem vispārīgā administratīvā akta veidā izdos aktualizētus kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kas ietvers individuālās aizsardzības zonas uzturēšanas režīma noteikumus.
Pārvaldes Vēstulē minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, izsoles noteikumos.
Saldus novada pašvaldība ar 2022.gada 28.februāra vēstuli Nr.4-24.1/1070 sniegusi šādu informāciju:
- saskaņā ar 2013.gada 25.aprīļa Saldus novada domes lēmumu “Par Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam un vides pārskata apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokola Nr.5; 10.§) apstiprināto Saldus novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam un izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr.14 “Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.–2025.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”, nekustamā īpašuma Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, kadastra Nr.8448 006 0332, sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8448 006 0332 plānotās (atļautās) izmantošanas veids ir publiskās apbūves teritorijas(P);
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta b) apakšpunktu, zemes vienība nav uzskatāma par zemes starpgabalu;
- uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no Centra ielas, Ezeres pagastā.
Būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) 21/25 domājamā daļa un nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, ar 2021.gada 13.jūlija Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.002044 pārņemti no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi"(turpmāk - VNĪ) pārvaldīšanā ar 2021.gada 20.jūliju. Minētā akta pielikumā norādīts, ka īpašums apsekošanas brīdī daļēji tiek lietots, būve tiek izmantota pārtikas preču veikala vajadzībām, zeme apsaimniekota un sakopta, būves tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs - daļa būves sliktā stāvoklī – silikāta ķieģeļu mūra erozija, izdrupumi; uz jumta aug krūmi un koki.
Saskaņā ar būves kopīpašnieka 2022.gada 15.februāra elektroniskā pasta vēstulē sniegto informāciju būves kopīpašnieks kā iznomātājs 2020.gada 17.februārī ar juridisku personu kā nomnieku noslēdzis nomas līgumu Nr.220, ar kuru būves (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) 1.stāva telpas 71,2 m2 platībā līdz 2022.gada 31.decembrim nodotas lietošanā nomniekam alkoholisko dzērienu tirdzniecības veikala vajadzībām.
Saskaņā ar Civillikuma 2174.pantu, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai. Uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) zemesgrāmatā nav reģistrēti nomas līgumi.
2022.gada 23.martā starp VNĪ kā pilnvarotāju un būves kopīpašnieku kā pilnvarnieku noslēgs Pilnvarojuma līgums Nr.IEN/2022/293, ar kuru valstij piederošā zemes nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) daļa 21/25 domājamo daļu apmērā un būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošā daļa 21/25 domājamo daļu apmērā nodoti pārvaldīšanā būves kopīpašniekam. Saskaņā ar Pilnvarojuma līguma 2.1.apakšpunktu Pilnvarojuma līgums stājās spēkā ar tā abpusējas parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz būves nekustamā īpašuma valsts daļas atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam (faktiskajam valdītājam), bet ne ilgāk kā uz trim gadiem no Pilnvarojuma līguma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Pilnvarojuma līguma 4.1.apakšpunktu pilnvarotājs pilnvaro pilnvarnieku iekasēt visus maksājumus, kas rodas nekustamā īpašuma valsts daļas pārvaldīšanas rezultātā, t.sk., no telpu iznomāšanas.
Būves kopīpašniekam parakstīšanai nosūtīts VNĪ sagatavots apbūvēta zemesgabala Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, daļas nomas līgums, kas paredz nodot būves kopīpašniekam lietošanā par maksu zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukums 4, Ezere, Ezeres pagastā, Saldus novadā, daļu 205,44 m2 platībā, kuras platība atbilst 4/25 daļām no visas valsts zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošā patstāvīgā būvju īpašuma kopīpašuma daļas uzturēšanai un apsaimniekošanai. Uz šā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavošanas brīdi zemes nomas līgums ar būves kopīpašnieku vēl nav noslēgts.
Ievērojot to, ka būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošās 21/25 domājamās daļas apmērā un zemes nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) sastāv no būves - veikala ēkas (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) ar kopējo platību 897,1 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, Būves tips: (12300101) - Tirdzniecības ēkas, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 25534 euro, nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Gandri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Gandri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, nostiprinātas Kurzemes rajona tiesas Ezeres pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000621238 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2021.gada 28.decembris).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) kopējā platība ir 0,1284 ha; zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Zemes zem ēkām platība, 0,1284 ha; zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0039 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0007 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0101 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu, 0,0006 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, 0,1284 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, 0,0761 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Zemes nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 695 euro.
Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2022.gada 19.decembra vēstulē Nr. 08-11/6171 (turpmāk – Vēstule) sniegto informāciju nekustamais īpašums "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Ezeres muižas apbūve ar parku” (valsts aizsardzības Nr. 6715) aizsardzības zonā.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 8. panta pirmo daļu valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli. Minētā tiesību norma ir attiecināma uz gadījumiem, kad nekustamais īpašums ir reģistrēts kā patstāvīgs kultūras piemineklis bez sadrumstalotas īpašumu struktūras. Tiesību norma neattiecas uz gadījumiem, kad tiek atsavināts nekustamais īpašums kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Sekojoši uz nekustamā īpašuma "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, atsavināšanu nav attiecināms Likuma 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu.
Pārvalde Vēstulē norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs Likuma 11. pants. Atbilstoši Likuma 23. pantam un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 35.2. apakšpunktam kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.
Vienlaikus Vēstulē Pārvalde darījusi zināmu, ka atbilstoši Likuma Pārejas noteikumu 5.punkta deleģējumam Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) pārskatīšanas procesā Pārvalde ir lēmusi grozīt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Ezeres muižas apbūve ar parku” (valsts aizsardzības Nr. 6715) vērtību grupu, aizstājot vārdus “Valsts nozīmes” ar “Reģiona nozīmes”. Grozījumi stāsies spēkā pēc Kultūras ministrijas rīkojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Pārvalde šobrīd strādā, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju un Kultūras ministrijas rīkojuma projektu Pieminekļu saraksta izteikšanai jaunā redakcijā. Pēc Pieminekļu saraksta publicēšanas, Pārvaldes attiecīgā reģionālās nodaļa atbilstoši normatīvajam regulējumam un Pieminekļu saraksta pārskatīšanas procesā veiktajiem grozījumiem vispārīgā administratīvā akta veidā izdos aktualizētus kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kas ietvers individuālās aizsardzības zonas uzturēšanas režīma noteikumus.
Pārvaldes Vēstulē minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma "Gandri" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, izsoles noteikumos.
Saldus novada pašvaldība ar 2022.gada 28.februāra vēstuli Nr.4-24.1/1070 sniegusi šādu informāciju:
- saskaņā ar 2013.gada 25.aprīļa Saldus novada domes lēmumu “Par Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam un vides pārskata apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokola Nr.5; 10.§) apstiprināto Saldus novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam un izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr.14 “Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.–2025.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa”, nekustamā īpašuma Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, kadastra Nr.8448 006 0332, sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8448 006 0332 plānotās (atļautās) izmantošanas veids ir publiskās apbūves teritorijas(P);
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta b) apakšpunktu, zemes vienība nav uzskatāma par zemes starpgabalu;
- uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no Centra ielas, Ezeres pagastā.
Būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) 21/25 domājamā daļa un nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, ar 2021.gada 13.jūlija Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.002044 pārņemti no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi"(turpmāk - VNĪ) pārvaldīšanā ar 2021.gada 20.jūliju. Minētā akta pielikumā norādīts, ka īpašums apsekošanas brīdī daļēji tiek lietots, būve tiek izmantota pārtikas preču veikala vajadzībām, zeme apsaimniekota un sakopta, būves tehniskais stāvoklis raksturojams kā neapmierinošs - daļa būves sliktā stāvoklī – silikāta ķieģeļu mūra erozija, izdrupumi; uz jumta aug krūmi un koki.
Saskaņā ar būves kopīpašnieka 2022.gada 15.februāra elektroniskā pasta vēstulē sniegto informāciju būves kopīpašnieks kā iznomātājs 2020.gada 17.februārī ar juridisku personu kā nomnieku noslēdzis nomas līgumu Nr.220, ar kuru būves (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) 1.stāva telpas 71,2 m2 platībā līdz 2022.gada 31.decembrim nodotas lietošanā nomniekam alkoholisko dzērienu tirdzniecības veikala vajadzībām.
Saskaņā ar Civillikuma 2174.pantu, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai. Uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) zemesgrāmatā nav reģistrēti nomas līgumi.
2022.gada 23.martā starp VNĪ kā pilnvarotāju un būves kopīpašnieku kā pilnvarnieku noslēgs Pilnvarojuma līgums Nr.IEN/2022/293, ar kuru valstij piederošā zemes nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) daļa 21/25 domājamo daļu apmērā un būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošā daļa 21/25 domājamo daļu apmērā nodoti pārvaldīšanā būves kopīpašniekam. Saskaņā ar Pilnvarojuma līguma 2.1.apakšpunktu Pilnvarojuma līgums stājās spēkā ar tā abpusējas parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz būves nekustamā īpašuma valsts daļas atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam (faktiskajam valdītājam), bet ne ilgāk kā uz trim gadiem no Pilnvarojuma līguma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Pilnvarojuma līguma 4.1.apakšpunktu pilnvarotājs pilnvaro pilnvarnieku iekasēt visus maksājumus, kas rodas nekustamā īpašuma valsts daļas pārvaldīšanas rezultātā, t.sk., no telpu iznomāšanas.
Būves kopīpašniekam parakstīšanai nosūtīts VNĪ sagatavots apbūvēta zemesgabala Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, daļas nomas līgums, kas paredz nodot būves kopīpašniekam lietošanā par maksu zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8448 006 0332) Centra laukums 4, Ezere, Ezeres pagastā, Saldus novadā, daļu 205,44 m2 platībā, kuras platība atbilst 4/25 daļām no visas valsts zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošā patstāvīgā būvju īpašuma kopīpašuma daļas uzturēšanai un apsaimniekošanai. Uz šā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavošanas brīdi zemes nomas līgums ar būves kopīpašnieku vēl nav noslēgts.
Ievērojot to, ka būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošās 21/25 domājamās daļas apmērā un zemes nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 006 0332) nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta ceturto daļu publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Saskaņā ar minētā likuma 44.panta piekto daļu, ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt nomas maksu par to. Minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona apbūvētu zemesgabalu nodod bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumus, atsavinot valstij piederošo 21/25 domājamo daļu no būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) un valsts zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) - Centra laukumā 4, Ezerē, Ezeres pagastā, Saldus novadā, zemes vienības 4/25 domājamās daļas saglabājamas būvju nekustamā īpašuma 4/25 domājamās daļas īpašniekam pirmpirkuma tiesību izmantošanai, vai attiecīgi – nomai.
Ievērojot minēto, ņemot vērā Civillikuma 968.pantā noteikto ēkas un zemes nedalāmības principu, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, sagatavotais rīkojuma projekts paredz būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošo 21/25 domājamo daļu atsavināt kopā ar proporcionāli piekrītošo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) 21/25 domājamo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 4. un 7.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt: zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai; kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Pirmpirkuma tiesīgā persona - būves kopīpašnieks nav iesniedzis valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) atsavināšanas ierosinājumu, kā arī nav ierosinājis izbeigt kopīpašuma attiecības uz būves nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Pirmpirkuma tiesīgajai personai - būves kopīpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izsoli, vienlaicīgi uzaicinot minēto personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā būves kopīpašnieks neiesniegs pieteikumu par nekustamo īpašumu pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētā persona ir tiesīga iegādāties rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts pārdodamo nekustamo īpašumu sastāvs, informācija par būves nolietojumu, kā arī tiks norādīts, ka valstij piederošās domājamās daļas no būves (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) atrodas kopīpašumā.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ievērojot minēto, ņemot vērā Civillikuma 968.pantā noteikto ēkas un zemes nedalāmības principu, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, sagatavotais rīkojuma projekts paredz būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8448 506 0002) valstij piederošo 21/25 domājamo daļu atsavināt kopā ar proporcionāli piekrītošo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) 21/25 domājamo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 4. un 7.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt: zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai; kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Pirmpirkuma tiesīgā persona - būves kopīpašnieks nav iesniedzis valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8448 006 0332) atsavināšanas ierosinājumu, kā arī nav ierosinājis izbeigt kopīpašuma attiecības uz būves nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Pirmpirkuma tiesīgajai personai - būves kopīpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izsoli, vienlaicīgi uzaicinot minēto personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā būves kopīpašnieks neiesniegs pieteikumu par nekustamo īpašumu pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētā persona ir tiesīga iegādāties rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts pārdodamo nekustamo īpašumu sastāvs, informācija par būves nolietojumu, kā arī tiks norādīts, ka valstij piederošās domājamās daļas no būves (būves kadastra apzīmējums 8448 006 0332 001) atrodas kopīpašumā.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgā persona – būves kopīpašnieks, ja būves kopīpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi