25-TA-623: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 881 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 881 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 881) ir nepieciešami, lai pilnveidotu atbalsta nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot atbalsta nosacījumus attiecībā uz finansējuma saņēmējiem un attiecināmajām izmaksām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2025. gada 25. martā ir izsludināta 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" projektu iesniegumu atlase. 2025. gada 31. martā ir izsludināta 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" projektu iesniegumu atlase. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš 2.1.1.4. pasākuma ietvaros ir 2025. gada 31. oktobris, savukārt 2.1.1.7. pasākuma projektu iesnieguma iesniegšanas priekšizskatīšanā termiņš ir 2025. gada 29. augusts un projektu iesnieguma iesniegšanas termiņš ir 2025. gada 30. septembris.
Ir konstatēts, ka nepieciešams veikt precizējumus un papildinājumus MK noteikumos Nr. 881 attiecībā uz attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējiem, projektu īstenošanas termiņu, ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanu.
Ir konstatēts, ka nepieciešams veikt precizējumus un papildinājumus MK noteikumos Nr. 881 attiecībā uz attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējiem, projektu īstenošanas termiņu, ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 881 pielikumā nepieciešams precīzi definēt finansējuma saņēmējus, piemēram, ir saņemta informācija, ka Finanšu ministrijas vietā projektus iesniegs VAS "Valsts nekustamie īpašumi", attiecīgi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir jānorāda kā finansējuma saņēmējs. Attiecīgi precizējumi ir veikti Izglītības un zinātnes ministrijas sadaļā, jo par ēkām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas vai tās padotības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā, projektu iesniegumus iesniegs Valsts izglītības attīstības aģentūra. Tāpat ir secināts, ka MK noteikumu Nr. 881 pielikumā ir norādīti daži finansējuma saņēmēji ar norādi, ka projektu iesniegumus var iesniegt par ēkām, kurās ir izvietotas ministrijas vai ministriju padotības iestādes, bet nav norādīts, ka ēkām ir jābūt ministrijas vai ministrijas padotības iestādes īpašumā, valdījumā vai lietošanā. MK noteikumu pielikuma 2., 6., 8. un 12.punkts neparedz iespēju iesniegt projekta iesniegumu par ēkām, kuras ir kapitālsabiedrību īpašumā, valdījumā vai lietošanā, bet tas neizslēdz iespēju iesniegt projekta iesniegumu, ja šādas ēkas ir ministriju vai ministriju padotības iestāžu lietojumā.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 881 23.4., 23.7. un 23.8. apakšpunktā un 32. punktā ir sniegtas atsauces uz ēkas energosertifikātu, kas tiek izmantots par pamatu projekta iesnieguma sagatavošanai, kā arī tā izvērtēšanai. Vienlaikus nepieciešams papildināt minētos MK noteikumu Nr. 881 punktus, kā alternatīvu ēkas energosertifikātam nosakot arī ēkas pagaidu energosertifikātu, kā to paredz Ekonomikas ministrijas ierosinātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222).
Šobrīd MK noteikumu Nr. 881 23.4., 23.7. un 23.8. apakšpunktā un 32. punktā ir sniegtas atsauces uz ēkas energosertifikātu, kas tiek izmantots par pamatu projekta iesnieguma sagatavošanai, kā arī tā izvērtēšanai. Vienlaikus nepieciešams papildināt minētos MK noteikumu Nr. 881 punktus, kā alternatīvu ēkas energosertifikātam nosakot arī ēkas pagaidu energosertifikātu, kā to paredz Ekonomikas ministrijas ierosinātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222).
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 881 pielikuma 2., 6., 8. un 12. punkts ir precizēts, lai atbalstam var pieteikt projektus finansējuma saņēmēji, kas tos ieviesīs un kas ir noteikti Būvniecības valsts biroja publicētajā Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošo ēku ar kopējo platību virs 250 m2 sarakstu uz 2024. gada 1. janvāri, kā arī MK noteikumu Nr. 881 pielikuma 3. punkts precizēts, paredzot iesniegt projekta iesniegumu par ēku vai ēkām, kuras ir ministriju, ministriju padotības iestāžu vai kapitālsabiedrību īpašumā un ministriju vai ministriju padotības iestāžu valdījumā vai lietošanā, sniedzot detalizētu informāciju par konkrēto situāciju un objektu.
MK noteikumos Nr. 222 ir ierosināti grozījumi, kas paredz, ka, ja nav iespējams noteikt energoresursu faktisko patēriņu saskaņā ar šo MK noteikumu Nr. 222 5.2.punktu (nav pieejami ilgstoši enerģijas patēriņa dati saskaņā ar LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.10.tabulai “Prasības mērījumu intervāliem”), neatkarīgs eksperts izmanto pēdējos pieejamos enerģijas patēriņa datus, veicot klimatisko apstākļu korekciju. Savukārt, ja nav pieejami pēdējie dati par ēkas enerģijas patēriņu, ēkas energoefektivitātes novērtējumu var veikt: 1) izmantojot “pieņemtās sistēmas” principu; 2) izsniedzot ēkas pagaidu energosertifikātu un sagatavojot pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
Tādējādi, ņemot vērā grozījumus MK noteikumos Nr. 222, MK noteikumu Nr. 881 ietvaros atbalstu var sniegt arī ēkām, kurām nav pieejami dati par energoresursu faktisko patēriņu, piemēram, ēkām, kas tikušas ekspluatētas, tomēr šobrīd to ekspluatācija vairs nenotiek ekonomisko apsvērumu dēļ.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 881 23.4., 23.7. un 23.8. apakšpunkts un 32. punkts tiek papildināts, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, pamatojoties arī uz ēkas pagaidu energosertifikātā norādītajiem datiem, kā to paredz ierosinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 222.
Citi precizējumi
1) Lai rastu skaidrību MK noteikumu Nr. 881 21. punkta noteiktībai, nepieciešams papildināt, ka Izmaksu un ieguvumu analīze ir jāizstrādā projektiem, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro;
2) MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 22.10.1 un 23.10.1 apakšpunktu, lai varētu attiecināt izmaksas, kas ir saistītas ar jauna elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanu vai esošās elektroenerģijas jaudas palielināšanu. Šīs izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu projekta ietvaros, kā rezultātā rada netiešu ietekmi uz MK noteikumu Nr. 881 8. punktā noteiktos uzraudzības rādītājus.
Nodrošinot dubultfinansējuma riska kontroli, ja finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim elektroenerģijas pieslēguma izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, tad kompensējamā daļa nevar tikt nodrošināta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļas. Atbilstoši MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 29.1 un 29.2 punktu.
3) precizēts MK noteikumu Nr. 881 23.4.1. apakšpunkts, nosakot, ka ir attiecināma būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un pārsegumos, līdz ar to nosakot, ka ir attiecināmi būvdarbi visā ēkā, nodrošinot energoefektivitātes pasākumus. Ņemot vērā minēto, ir svītrots 23.4.2. apakšpunkts esošajā redakcijā, kas noteica, ka ir attiecināmas izmaksas pazemes stāva griestu un ēkas augstākā stāva pārseguma vai jumta siltināšana.
4) papildināts MK noteikumu Nr. 881 23.4.6. apakšpunkts, nosakot, ka ir atbalstāma ne tikai ēkas iekšējo inženiertīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, bet arī nomaiņa;
5) MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 23.7. apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka projekta ietvaros atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu (saules paneļi) iegāde un uzstādīšana būtu attiecināmas izmaksas;
6) MK noteikumu Nr. 881 26. punktā ir aizstāta atsauce uz noteikumu 22.10. apakšpunktu ar atsauci uz 23.4.7. apakšpunktu, aizstājot atsauci uz attiecināmajām darbībām ar atsauci uz attiecināmajām izmaksām;
7) No MK noteikumu Nr. 881 32. punktā ir svītroti vārdi "Projektā norāda Latvijas valsts standarta numuru un redakciju, kas tika izmantota primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinā. Minēto Latvijas valsts standarta redakciju izmanto primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinam līdz projekta cikla beigām.". Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, veikta punkta aktualizācija;
8) Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 8. jūlija darba dokumentu "Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, the Cohesion Fund and the Just Transition Fund in 2021-2027", rādītāja RCO19 "Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti" aprakstā ir noteikts: "[...] Uzlabota energoefektivitāte ir jāsaprot kā publiskās ēkas energoefektivitātes klases uzlabojums vismaz par vienu energoefektivitātes klasi, un tā ir jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem [...]". Attiecīgi, lai izpildītu minēto prasību, nepieciešams noteikt, ka publisko ēku platību iekļauj MK noteikumu Nr. 881 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktā minētajā rādītājā tikai tajā gadījumā, ja atbalstītās ēkas energoefektivitātes klase ir paaugstināta vismaz par vienu vienību. Tā kā ēkas energosertifikāts paredz divas energoefektivitātes klases ("Ēkas energoefektivitātes novērtējums" un "Ēkas primārās enerģijas novērtējums"), tad par ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanu uzskata, ja ir uzlabojums vismaz vienā no minētiem novērtējumiem. Attiecīgi MK noteikumi Nr. 881 ir papildināti ar 8.1 un 32.1 punktu;
9) MK noteikumu projekta 44. punktā ir svītrota atsauce uz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. panta prasībām, jo tās ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros, atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim, finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem vai gala saņēmējiem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti);
10) MK noteikumu Nr. 881 62. punkts precizēts, lai neierobežotu citu publisko līdzekļu piesaisti projekta īstenošanai (attiecībā uz šo iespēju esošā redakcija ir ierobežojoša);
11) 2.1.1.4. pasākuma ietvaros kā izņēmums attiecībā uz komercdarbības atbalstu ir projekti, kuru ietvaros ir pieļaujams saņemt komercdarbības atbalstu de minimis atbalsta veidā gadījumos, kad ēka tiek iznomāta un attiecīgi nomnieki daļā no ēkām nebūtu saistāmi ar finansējuma saņēmēja nesaimniecisko darbību, konkrēto ēku atjaunošana būtu skatāma kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi MK noteikumi Nr. 881 tiek papildināti ar VI. nodaļu, tajā iekļaujot de minimis atbalsta nosacījumus, tostarp nosakot, ka de minimis atbalstu var piešķirt finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim par MK noteikumu Nr. 881 23., 24. un 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (izņemot MK noteikumu Nr. 881 23.11. apakšpunkta minētajām projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksām (izmaksas, kas saistītas ar ES fondu regulas obligātajiem nosacījumu ievērošanu, nav klasificējamas kā komercdarbības atbalsts)) attiecībā uz ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību MK noteikumu Nr. 881 62. punkta izpratnē vai papildpakalpojumu MK noteikumu Nr. 881 63. punkta izpratnē;
12) MK noteikumu Nr. 881 28. punkts precizēts atbilstoši Finanšu ministrijas 2023. gada 25. septembra Vadlīnijām par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, kas nosaka, ka projekta iesniedzējs vari ieplānot projekta budžetā neparedzētos izdevumus līdz MK noteikumos par SAM īstenošanu norādītajam apmēram no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
13) Projektu īstenošanas termiņš ir pagarināts līdz 2029. gada 31. decembrim, pamatojoties uz informāciju, ka pastāv objektīvs risks neiekļauties spēkā esošajā MK noteikumu Nr. 881 redakcijā noteiktajā projektu īstenošanas termiņā – 2028. gada 31.decembris;
14) Latvijas Republikas Saeima ir informējusi, ka pastāv risks neiekļauties MK noteikumos Nr. 881 noteiktajā projektēšanas un būvdarbu izsludināšanas termiņā. Attiecīgi MK noteikumu Nr. 881 39. punkts ir papildināts ar atsauci uz MK noteikumu Nr. 881 pielikuma 9. punktu, nosakot izņēmumu attiecībā uz MK noteikumu Nr. 881 37. punktā minētā nosacījuma izpildes piemērošanu Saeimas īpašumā, lietošanā vai tiesiskajā valdījumā esošajām ēkām.
Jāņem vērā, ka ieguldījums elektroenerģijas sadales operatora īpašumā ir uzskatāms par atbalstu elektroenerģijas sadales operatoram, kas ir nepieciešams, lai finansējuma saņēmējs varētu palielināt elektroenerģijas jaudu, lai varētu ar elektroenerģiju darbināt iekārtas, kurām esošā elektroenerģijas pieslēguma jauda nav pietiekama. Attiecīgi atbalsts faktiski ir nepieciešams pašam finansējuma saņēmējam, nevis elektroenerģijas sadales operatoram.
Izvērtējot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā sniegto regulējumu par Komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmēm, ir secināts, ka elektroenerģijas sadales operators negūs komercdarbības atbalstu, jo:
- elektroenerģijas sadales operators negūs ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. Skaidrojam, ka elektroenerģijas sadales operators sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar cenrādi, proti, saskaņā ar tirgus apstākļiem.
- finansiālā palīdzība ir attiecināma uz visu MK noteikumu Nr. 881 mērķa grupu vienādi un nav paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai.
- finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
MK noteikumu projekts neskar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
Papildus ar MK sēdes protokollēmuma projektu tiek noteikts, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmuma par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, kas skar 2.1.1.4. pasākumam un 2.1.1.7. pasākumam plānoto elastības finansējuma izmantošanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
MK noteikumu projektā ietvertie grozījumi pozitīvi ietekmēs projektu iesniedzējus. Plānota visu projektu iesniedzēju informēšana par grozījumiem pēc to apstiprināšanas MK. Vienlaikus, ja grozījumi netiks apstiprināti MK līdz projektu iesniegumu atlases beigām, nepieciešamības gadījumā civiltiesiskajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu var tikt veikti attiecīgi grozījumi.
MK noteikumos Nr. 222 ir ierosināti grozījumi, kas paredz, ka, ja nav iespējams noteikt energoresursu faktisko patēriņu saskaņā ar šo MK noteikumu Nr. 222 5.2.punktu (nav pieejami ilgstoši enerģijas patēriņa dati saskaņā ar LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.10.tabulai “Prasības mērījumu intervāliem”), neatkarīgs eksperts izmanto pēdējos pieejamos enerģijas patēriņa datus, veicot klimatisko apstākļu korekciju. Savukārt, ja nav pieejami pēdējie dati par ēkas enerģijas patēriņu, ēkas energoefektivitātes novērtējumu var veikt: 1) izmantojot “pieņemtās sistēmas” principu; 2) izsniedzot ēkas pagaidu energosertifikātu un sagatavojot pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
Tādējādi, ņemot vērā grozījumus MK noteikumos Nr. 222, MK noteikumu Nr. 881 ietvaros atbalstu var sniegt arī ēkām, kurām nav pieejami dati par energoresursu faktisko patēriņu, piemēram, ēkām, kas tikušas ekspluatētas, tomēr šobrīd to ekspluatācija vairs nenotiek ekonomisko apsvērumu dēļ.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 881 23.4., 23.7. un 23.8. apakšpunkts un 32. punkts tiek papildināts, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, pamatojoties arī uz ēkas pagaidu energosertifikātā norādītajiem datiem, kā to paredz ierosinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 222.
Citi precizējumi
1) Lai rastu skaidrību MK noteikumu Nr. 881 21. punkta noteiktībai, nepieciešams papildināt, ka Izmaksu un ieguvumu analīze ir jāizstrādā projektiem, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro;
2) MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 22.10.1 un 23.10.1 apakšpunktu, lai varētu attiecināt izmaksas, kas ir saistītas ar jauna elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanu vai esošās elektroenerģijas jaudas palielināšanu. Šīs izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu projekta ietvaros, kā rezultātā rada netiešu ietekmi uz MK noteikumu Nr. 881 8. punktā noteiktos uzraudzības rādītājus.
Nodrošinot dubultfinansējuma riska kontroli, ja finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim elektroenerģijas pieslēguma izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, tad kompensējamā daļa nevar tikt nodrošināta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļas. Atbilstoši MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 29.1 un 29.2 punktu.
3) precizēts MK noteikumu Nr. 881 23.4.1. apakšpunkts, nosakot, ka ir attiecināma būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un pārsegumos, līdz ar to nosakot, ka ir attiecināmi būvdarbi visā ēkā, nodrošinot energoefektivitātes pasākumus. Ņemot vērā minēto, ir svītrots 23.4.2. apakšpunkts esošajā redakcijā, kas noteica, ka ir attiecināmas izmaksas pazemes stāva griestu un ēkas augstākā stāva pārseguma vai jumta siltināšana.
4) papildināts MK noteikumu Nr. 881 23.4.6. apakšpunkts, nosakot, ka ir atbalstāma ne tikai ēkas iekšējo inženiertīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, bet arī nomaiņa;
5) MK noteikumi Nr. 881 papildināti ar 23.7. apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka projekta ietvaros atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu (saules paneļi) iegāde un uzstādīšana būtu attiecināmas izmaksas;
6) MK noteikumu Nr. 881 26. punktā ir aizstāta atsauce uz noteikumu 22.10. apakšpunktu ar atsauci uz 23.4.7. apakšpunktu, aizstājot atsauci uz attiecināmajām darbībām ar atsauci uz attiecināmajām izmaksām;
7) No MK noteikumu Nr. 881 32. punktā ir svītroti vārdi "Projektā norāda Latvijas valsts standarta numuru un redakciju, kas tika izmantota primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinā. Minēto Latvijas valsts standarta redakciju izmanto primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinam līdz projekta cikla beigām.". Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, veikta punkta aktualizācija;
8) Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 8. jūlija darba dokumentu "Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, the Cohesion Fund and the Just Transition Fund in 2021-2027", rādītāja RCO19 "Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti" aprakstā ir noteikts: "[...] Uzlabota energoefektivitāte ir jāsaprot kā publiskās ēkas energoefektivitātes klases uzlabojums vismaz par vienu energoefektivitātes klasi, un tā ir jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem [...]". Attiecīgi, lai izpildītu minēto prasību, nepieciešams noteikt, ka publisko ēku platību iekļauj MK noteikumu Nr. 881 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktā minētajā rādītājā tikai tajā gadījumā, ja atbalstītās ēkas energoefektivitātes klase ir paaugstināta vismaz par vienu vienību. Tā kā ēkas energosertifikāts paredz divas energoefektivitātes klases ("Ēkas energoefektivitātes novērtējums" un "Ēkas primārās enerģijas novērtējums"), tad par ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanu uzskata, ja ir uzlabojums vismaz vienā no minētiem novērtējumiem. Attiecīgi MK noteikumi Nr. 881 ir papildināti ar 8.1 un 32.1 punktu;
9) MK noteikumu projekta 44. punktā ir svītrota atsauce uz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. panta prasībām, jo tās ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros, atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim, finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem vai gala saņēmējiem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti);
10) MK noteikumu Nr. 881 62. punkts precizēts, lai neierobežotu citu publisko līdzekļu piesaisti projekta īstenošanai (attiecībā uz šo iespēju esošā redakcija ir ierobežojoša);
11) 2.1.1.4. pasākuma ietvaros kā izņēmums attiecībā uz komercdarbības atbalstu ir projekti, kuru ietvaros ir pieļaujams saņemt komercdarbības atbalstu de minimis atbalsta veidā gadījumos, kad ēka tiek iznomāta un attiecīgi nomnieki daļā no ēkām nebūtu saistāmi ar finansējuma saņēmēja nesaimniecisko darbību, konkrēto ēku atjaunošana būtu skatāma kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi MK noteikumi Nr. 881 tiek papildināti ar VI. nodaļu, tajā iekļaujot de minimis atbalsta nosacījumus, tostarp nosakot, ka de minimis atbalstu var piešķirt finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim par MK noteikumu Nr. 881 23., 24. un 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (izņemot MK noteikumu Nr. 881 23.11. apakšpunkta minētajām projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksām (izmaksas, kas saistītas ar ES fondu regulas obligātajiem nosacījumu ievērošanu, nav klasificējamas kā komercdarbības atbalsts)) attiecībā uz ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību MK noteikumu Nr. 881 62. punkta izpratnē vai papildpakalpojumu MK noteikumu Nr. 881 63. punkta izpratnē;
12) MK noteikumu Nr. 881 28. punkts precizēts atbilstoši Finanšu ministrijas 2023. gada 25. septembra Vadlīnijām par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, kas nosaka, ka projekta iesniedzējs vari ieplānot projekta budžetā neparedzētos izdevumus līdz MK noteikumos par SAM īstenošanu norādītajam apmēram no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
13) Projektu īstenošanas termiņš ir pagarināts līdz 2029. gada 31. decembrim, pamatojoties uz informāciju, ka pastāv objektīvs risks neiekļauties spēkā esošajā MK noteikumu Nr. 881 redakcijā noteiktajā projektu īstenošanas termiņā – 2028. gada 31.decembris;
14) Latvijas Republikas Saeima ir informējusi, ka pastāv risks neiekļauties MK noteikumos Nr. 881 noteiktajā projektēšanas un būvdarbu izsludināšanas termiņā. Attiecīgi MK noteikumu Nr. 881 39. punkts ir papildināts ar atsauci uz MK noteikumu Nr. 881 pielikuma 9. punktu, nosakot izņēmumu attiecībā uz MK noteikumu Nr. 881 37. punktā minētā nosacījuma izpildes piemērošanu Saeimas īpašumā, lietošanā vai tiesiskajā valdījumā esošajām ēkām.
Jāņem vērā, ka ieguldījums elektroenerģijas sadales operatora īpašumā ir uzskatāms par atbalstu elektroenerģijas sadales operatoram, kas ir nepieciešams, lai finansējuma saņēmējs varētu palielināt elektroenerģijas jaudu, lai varētu ar elektroenerģiju darbināt iekārtas, kurām esošā elektroenerģijas pieslēguma jauda nav pietiekama. Attiecīgi atbalsts faktiski ir nepieciešams pašam finansējuma saņēmējam, nevis elektroenerģijas sadales operatoram.
Izvērtējot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā sniegto regulējumu par Komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmēm, ir secināts, ka elektroenerģijas sadales operators negūs komercdarbības atbalstu, jo:
- elektroenerģijas sadales operators negūs ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. Skaidrojam, ka elektroenerģijas sadales operators sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar cenrādi, proti, saskaņā ar tirgus apstākļiem.
- finansiālā palīdzība ir attiecināma uz visu MK noteikumu Nr. 881 mērķa grupu vienādi un nav paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai.
- finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
MK noteikumu projekts neskar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
Papildus ar MK sēdes protokollēmuma projektu tiek noteikts, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmuma par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, kas skar 2.1.1.4. pasākumam un 2.1.1.7. pasākumam plānoto elastības finansējuma izmantošanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
MK noteikumu projektā ietvertie grozījumi pozitīvi ietekmēs projektu iesniedzējus. Plānota visu projektu iesniedzēju informēšana par grozījumiem pēc to apstiprināšanas MK. Vienlaikus, ja grozījumi netiks apstiprināti MK līdz projektu iesniegumu atlases beigām, nepieciešamības gadījumā civiltiesiskajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu var tikt veikti attiecīgi grozījumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tiek piedāvāti visefektīvākie risinājumi, kas nodrošinās plašākas atbalsta iespējas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nodrošina elastīgākas prasības sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
