Anotācija (ex-ante)

21-TA-471: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otrā daļa, 14. panta otrā daļa un 17. panta otrā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz dabas  lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā  Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” (turpmāk – dabas liegums) izveidots un tā robeža ir apstiprināta ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 204  “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”(turpmāk – Individuālie noteikumi). 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dabas liegumam ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2020. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 1-2/97 “Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2020.-2032.gadam (https://www.daba.gov.lv/lv/vidzemes-akmenaina-jurmala). Lai nodrošinātu šajā plānā noteiktos dabas lieguma aizsardzības mērķus, realizētu nepieciešamos īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības pasākumus, kā arī nodrošinātu dabas lieguma ilgtspējīgu attīstību (piemēram, pašvaldības ceļu būvniecību), nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu.
Risinājuma apraksts
Dabas liegums atrodas Limbažu novada Liepupes un Salacgrīvas pagastā, tā kopējā platība ir 1519  ha. Dabas liegums izveidots un tā robeža ir apstiprināta ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas lieguma teritorijā atrodas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi “Ežurgas klintis un Zivtiņu klintis” un “Veczemu (Mantiņu) klintis”, kuri izveidoti un to robežas noteiktas ar Ministru kabineta 2001. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”.
Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu maz pārveidotu Rīgas jūras līča piekrastes unikālo ainavu ar stāvkrastiem un akmeņainām pludmalēm, netraucētu dabisko piekrastes procesu norisi un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes un īpaši aizsargājamo piekrastes, zālāju un mežu biotopus un ar tiem saistīto sugu saglabāšanu.

Dabas liegums saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (43. pants un pielikuma 113. punkts) noteikts kā ES nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000 īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Dabas liegumam ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2020. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 1-2/97 “Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2020.-2032.gadam.  Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikta Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu, aizsargājamo sugu atradņu un to dzīvotņu inventarizācija un kvalitātes novērtēšana, kā arī izvirzīti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam. Ņemot vērā dabas aizsardzības plānā iekļautos priekšlikumus noteikumu projektam un funkcionālajam zonējumam, ir sagatavots jauns MK noteikumu projekts.

Dabas lieguma platība ir 1519 hektāri (noteikumu projketa 4. punkts). Dabas lieguma platība noteikta dabas datu pārvaldības sistēmā. Dabas lieguma ārējā robeža ir noteikta Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem" 113. pielikumā. Atbilstoši šo noteikumu 4. punktam Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību. Dabas lieguma platības atšķirības (noteikumu projektā, individuālajos noteikumos un dabas aizsardzības plānā) radušās dabas lieguma ārējās robežas tehniskas precizēšanas ietvaros (piemēram, veikta dabas lieguma robežu identificējošās zemes vienības instrumentālā uzmērīšana, attiecīgi dabas lieguma robeža ģeotelpiskajos datos precizēta atbilstoši faktiskajai situācijai dabā (uzmērītajai zemes vienības robežai)). Grozījumi Minisru kabineta noteikumos, kas nosaka ārējo robežu, nav nepieciešami.  

Dabas lieguma teritorijā konstatēti 22 ES nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 22,5% dabas lieguma teritorijas. Nozīmīgākās platības aizņem 9080* staignāju meži, 9010* veci vai dabiski boreāli meži un 2180 Mežainas piejūras kāpas. Īpaši vērtīgs ir Latvijā ļoti reti sastopamais piekrastes biotops 1220 Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs, kā arī biotops 1230 Jūras stāvkrasti.

Lielāko daļu dabas lieguma aizņem meži,  apmēram 85% no teritorijas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem apmēram 9% teritorijas. Dabas liegumā atrodas pludmales teritorija, kā arī nozīmīgas stāvkrastu un atsegumu teritorijas. Apbūve un citas cilvēku pārveidotas teritorijas aizņem mazāk nekā 2 % no dabas lieguma teritorijas.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, kā arī saskaņotu teritorijas izmantošanas nosacījumus, noteikumu projekts paredz dabas liegumā noteikt četras funkcionālās zonas: regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitrālo zonu. Kopumā dabas liegumā tiek saglabāts spēkā esošais funkcionālais zonējums. Dabas liegumā esošie mikroliegumi iekļauti funkcionālajā zonā, kas nodrošina nepieciešamo sugu aizsardzību, kā arī precizētas zonējuma robežas, ņemot vērā sugu un biotopu izplatību un nepieciešamos aizsardzības pasākumus : 
regulējamā režīma zona 598 ha jeb 14 %;
dabas lieguma zona 2439 ha jeb 58 %;
dabas parka zona 1007 ha jeb 24 %;
neitrālā zona 137 ha jeb 3 %.

Noteikumu projekts paredz kopumā saglabāt šobrīd spēkā esošo Individuālo noteikumu II. nodaļā visā dabas liegumā noteiktās prasības un ierobežojumus.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienas darbības veikšanai nebūtu jāsaņem divas atļaujas no divām valsts iestādēm, noteikumu projekts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc DAP pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Noteikumu projektā noteiktie ierobežojumi netiek attiecināti uz ugunsdzēsības pasākumiem.
Lai saglabātu atklātās platības, visā dabas lieguma teritorijā tiek noteikts aizliegums bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs , meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Zemes īpašnieku individuāla informēšana tiks veikts par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš:
- projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu);
- dabas aizsardzības plānu (turpmāk - plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).

Tāpat, lai nepieļautu atklātās ainavas samazināšanos un ainavas degradēšanos, kā arī nodrošinātu zālāju biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, noteikumu projektā iekļauts aizliegums lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ieaudzēt mežu sējot vai stādot, un veicināt dabisku apmežošanos. Atbilstoši Meža likuma 22. punktam meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Attiecīgi šo noteikumu projekta 11.7.apakšpunktā termins "meža ieaudzēšana" piemērojams Meža likuma izpratnē, tas ir, veikt mērķtiecīgas darbības meža ieaugšanai  - sēt, stādīt, izkopt dabiski ieaugušos kociņus vai ar citām konkrētām darbībām veicināt dabisko apmežošanos. 

Noteikumu projekts paredz, ka īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu var veikt ar DAP atļauju. DAP rakstiska atļauja nepieciešama situācijās, kad tiek veikta biotopu un sugu dzīvotņu pirmreizēja atjaunošana vai radikāla pārveidošana (piemēram, atjaunojot biotopu meža zemēs), savukārt, ja tiek īstenota regulāra saimnieciskā darbība, kas nepieciešama, lai uzlabotu no ekstensīvas saimnieciskās darbības atkarīgu biotopu kvalitāti, piemēram, zālāju pļaušana, ganīšana, krūmu ciršana – tam nav nepieciešams saņemt DAP atļauju.
Lai mazinātu krasta eroziju, visā dabas liegumā noteikts aizliegums novākt un pārvietot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē noskalotos un izskalotos kokus, pārvietoties pa stāvkrastiem ārpus īpaši ierīkotām noejām, kā arī bez DAP atļaujas cirst uz jūras stāvkrasta augšējās krants esošus kokus (izņemot bīstamos kokus).

Dabas lieguma krasta kāpu aizsargjoslā un dabas lieguma zonā paredzēts aizliegums novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pagalmos un pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.

Noteikumu projektā noteikts aizliegums pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem, kā arī pa pludmali, izņemot pārvietošanos pagalmos un gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar DAP rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Noteikumu projekts aizliedz pārvietoties pa dabiskām brauktuvēm, ņemot vērā piekrastes mežu teritoriju jutību pret antropogēno slodzi, kā arī Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punkta regulējumu.
 
Noteikumu projektā noteikta prasība saskaņot ar DAP publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, tai skaitā digitālus (virtuālus) maršrutus. Publiski pieejama maršruta izveidošanas mērķis ir noteiktā veidā organizēt cilvēku pārvietošanos dabā, kas rada antropogēno slodzi uz dabas liegumu.  Līdz ar to, jebkāda veida digitāli (virtuāli) maršruti (tajā skaitā maršruti, kas tiek sagatavoti kā mobilās aplikācijas un var tikt kopīgoti) un atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktam ir atzīstami kā tūrisma un izziņas infrastruktūras objekti, ir saskaņojami ar DAP, ja tiek plānoti ārpus dabā esošas infrastruktūras.

Noteikumu projekts regulējamā režīma zonā aizliedz saimniecisko un citu veidu darbību, nosakot atsevišķus izņēmumus, tajā skaitā iekļauts izņēmums, kas atļauj vēsturisko virszemes noteces grāvju uzturēšanu. Šāds izņēmums noteikts, ņemot vērā, ka hidroloģiskā režīma izmaiņas, virszemes noteces sistēmas (grāvju) aizsērēšana un aizaugšana ir viens no dabas lieguma dabas vērtību apdraudējumiem  un to saglabāšanai ir nepieciešama hidroloģiskā režīma uzturēšana, regulāri kopjot vēsturiskās virszemes noteces grāvjus. Par vēsturiskiem grāvjiem uzskatāmi dabas lieguma teritorijā esošie un dabā konstatējami sekli grāvji, kas lielākoties rakti ar rokas darbarīkiem. Dabas lieguma dabas aizsardzības plānā  hidroloģiskā režīma uzturēšana, regulāri kopjot virszemes noteces (grāvjus) iekļauta kā viens no nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem, lai sasniegtu dabas lieguma aizsardzības mērķus un saglabātu dabas lieguma teritorijā esošos aizsargājamos biotopus vismaz 345 ha platībā.

Noteikumu projekts paredz, ka visā dabas liegumā bez DAP rakstiskas atļaujas aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, kā arī celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas. Savukārt esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanai netiek noteikti ierobežojumi, tā veicama atbilstoši meliorācijas jomas normatīvajiem aktiem.   

Dabas lieguma zonā aizliegts būvēt jaunas būves, izņemot publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošanu. Ar DAP rakstisku atļauju izņēmuma gadījumā var būvēt inženierbūves un jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu, ja tas ir saistīts ar jūras krasta erozijas procesu darbības rezultātiem. Šāds izņēmums nepieciešams, jo dabas lieguma teritorijā notiek aktīvi krasta erozijas procesi, kuru rezultātā tiek noskaloti atsevišķi esošā ceļa posmi. Šādā gadījumā ir nepieciešams novērst erozijas sekas un mainīt esošās ceļa trases novietojumu vai izbūvēt jaunu ceļa posmu, lai nodrošinātu piekļuvi pie esošām dzīvojamām ēkām.
Dabas lieguma zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, savukārt ainavu aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža zemes lietošanas kategorija. Abos gadījumos noteikti izņēmuma gadījumi.
Ņemot vērā, ka dabas liegumā būtiska problēma ir atklāto ainavu aizaugšana, kas apdraud dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, noteikumu projekts pieļauj ar DAP atļauju mainīt zemes lietošanas kategoriju lauksaimniecības zemju atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Par vēsturiskām vietām uzskatāmas teritorijas, kas 20. gadsimta sākumā ir bijušas   lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Faktu, ka atmežojamā teritorija vēsturiski nav bijusi mežs, pierāda vēsturiskie zemes robežu un situācijas plāni, topogrāfiskās kartes, arhīva izziņas u.c. dokumenti. Pēc lauksaimniecības zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
Noteikumu projektā saglabāti dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonā noteiktie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Precizēti nosacījumi koku ciršanai citā cirtē un sanitārajā cirtē.

Dabas liegumā noteikts aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 30. septembrim. Aizlieguma periods noteikts ņemot vērā dzīvnieku vairošanās sezonu un aktīvo tūrisma sezonu, kā arī saskaņots (aizlieguma beigu termiņš) ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”.

Dabas lieguma zonā saglabāts nosacījums, ka sadalot zemes vienības  katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, izņemot zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu, kā arī zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai. Savukārt ainavu aizsardzības zonā minimālā zemes vienības platība samazināta uz 3 hektāriem. Vienlaikus likuma “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 21. pants noteic, ka dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platībās, kas nav mazākas par 10 hektāriem. Ņemot vērā normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju ainavu aizsardzības zonā krasta kāpu aizsargjoslā ir jāpiemēro likuma “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 21. pantā noteiktais.

Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu pašvaldības autoceļu uzturēšanu, kā arī dabas liegumā esošās apdzīvotās vietas – Tūjas ciema daļas ilgtspējīgu attīstību. Dabas lieguma teritorijā pašvaldības autoceļi to nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Neitrālā zona saglabāta arī Tūjas ciema daļā, kas ietilpst dabas liegumā. Neitrālajā zonā ir spēkā II. nodaļā Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā noteiktie ierobežojumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Dabas aizsardzības plānā izvērtētas dabas aizsardzības un īpašumu izmantošanas intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi palielināt dabas lieguma kopējo bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem, īpaši ņemot Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes, tajā skaitā krasta kāpu aizsargjoslā (dabas liegums daļēji pārklājas ar šo aizsargjoslu), kā arī jau patlaban spēkā esošos Individuālajos noteikumus noteiktos ierobežojumus.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, salīdzinot ar esošo regulējumu, ir precīzāk definētas un vairāk mērķorientētas, jo noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zemes īpašnieki, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā, dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • Zemes īpašnieki, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā vai kuri veic saimniecikso darbību dabas lieguma teritorijā.
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Dabas liegums ir ES nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000, tās aizsardzības nodrošināšana veicina no Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību izrietošo prasību izpildi.   

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/7c2786d5-2a7c-400b-b4a8-78ec4e988fa5 
Veids
Noteikumu projekts un anotācija 2021. gada 22. oktobrī nosūtīti Limbažu novada pašvaldībai atzinuma sniegšanai atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturtajai daļai. Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana tika veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”  13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī tika publicēts paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (29.11.2021., Nr. 230, Oficiālās publikācijas Nr.: 2021/230.DA2, https://www.vestnesis.lv/op/2021/230.DA2). Zemes īpašniekiem vēstules nosūtītas laika posmā no 2021.gada 13. decembra līdz 17.decembrim (252 vēstules).
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā Tiesību aktu projektu publiskajā portālā saņemtie iebildumi/priekšlikumi no SIA "Piekraste" un biedrības "Tujaskrasts" izvērtēti un daļēji ņemti vērā. 
Saņemts Limbažu novada pašvaldības 2021. gada 23. novembra atzinums un  2022. gada 17. janvāra papildatzinums. Pašvaldības priekšlikums papildināt noteikumu projektu un iekļaut normu par būvniecības atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam ņemts vērā.
Izvērtēti iebildumi par zemes vienību dalīšanas ierobežojumiem un to atbilstību dabas aizsardzības plānā paredzētajam un likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" (turpmāk - Likums) noteiktajam ierobežojumam krasta kāpu aizsargjoslā sadalīt zemes vienības mazākās par 10 ha. Noteikumu projektā saglabāts aizliegums zemes vienību sadalīšanai - minimālā jaunas zemes vienības platība dabas lieguma zonā 10 ha, ainavu aizsardzības zonā 3 ha (ar atsevišķiem izņēmumiem). Krasta kāpu aizsargjoslā spēkā Likumā noteiktais ierobežojums, ņemot vērā normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, attiecīgi papildināta Anotācija.
Izvērtēts iebildums par nepieciešamību iekļaut noteikumu projektā normas, kas atļauj vēsturisko virszemes noteces grāvju uzturēšanu, kā tas paredzēts dabas aizsardzības plānā. Minētā norma iekļauta kā atļautā darbība regulējamā režīma zonā, savukārt pārējās funkcionālajās zonās šāds izņēmums nav nepieciešams, jo spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vēsturisko virszemes noteces grāvju uzturēšanu, kas veicama atbilstoši meliorācijas normatīvajiem aktiem.    
Saņemti divi zemes īpašnieku rakstiski iesniegumi, kā arī saņemti zemes īpašnieku telefona zvani (apm.15), galvenokārt ar lūgumu skaidrot normatīvā regulējuma izmaiņas, zemes īpašnieku izteiktie konkrētie iebildumi un priekšlikumi izvērtēti, precizētas noteikumu projekta atsevišķas normas.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz dabas aizsardzības plānu, kura izstrādē tiek nodrošināta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības līdzdalība atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" noteiktajām prasībām. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Valsts meža dienests
  • Dabas aizsardzības pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektam ir  tieša labvēlīga ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi