21-TA-242: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ministru kabineta rīkojums “Par grozījumiem Ministru kabineta 2020.gada 13.augusta rīkojumā Nr. 442 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts (turpmāk šī dokumenta kontekstā – Tiesību akts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta sēdes attālinātā veidā 2020. gada 11. augusta protokollēmuma TA-1405-IP “Informatīvais ziņojums “Par valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības projektu un tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (turpmāk – Protokollēmums) 7. punktu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 13.augustā izdoto rīkojumu Nr. 422 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai” (turpmāk – Rīkojums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir:
(a) izpildīt Protokollēmuma 6. un 7.punktā noteikto;
(b) Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības projekta infrastruktūrai noteikt nacionālo interešu objekta statusu.
(a) izpildīt Protokollēmuma 6. un 7.punktā noteikto;
(b) Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības projekta infrastruktūrai noteikt nacionālo interešu objekta statusu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Informācija par Protokollēmuma izpildi
Izvērtējot informatīvo ziņojumu “Par valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības projektu un tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu”, tostarp tajā minēto informāciju par valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas gaitu un iepirkuma “Publiskās – privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas Apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, identifikācijas Nr. LVC2018/100/PP (turpmāk – Iepirkums) procedūras rezultātiem, Ministru kabinets:
(a) 2020. gada 11. augustā pieņēma Protokollēmumu,
(b) 2020. gada 13. augustā izdeva Rīkojumu.
Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tai skaitā tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, ar Rīkojumu Satiksmes ministrijai tika dota atļauja laikposmā no 2021. līdz 2043. gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265 729 047 euro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38 205 213 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem.
Vienlaikus Protokollēmuma 5. punktā noteikts, ka publiskās - privātās partnerības līguma "Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu" (turpmāk - PPP līgums) slēgšanas dienā bruto pieejamības maksājuma kopsumma tiks precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši Iepirkuma atlases kārtas nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap), nosakot nepieciešamību precizēt Rīkojumā noteikto bruto pieejamības maksājumu kopsummu un PVN summas (Protokollēmuma 7. punkts).
Protokollēmuma 6. punkts paredz, ka pirms PPP līguma parakstīšanas ir jāsaņem Eiropas Savienības Statistikas biroja (turpmāk - EUROSTAT) viedoklis, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
EUROSTAT viedoklis, ka Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera bilancē, saņemts 2021. gada 8. jūlijā.
2021. gada 16. jūlijā starp publisko partneri - Latvijas Republiku, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” , un privāto partneri - akciju sabiedrību “Kekava ABT”, vienotais reģistrācijas Nr. 40203309986, noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums “Par E67/A7 Rīga – BPPP līgums. Atbilstoši PPP līguma slēgšanas datumā spēkā esošajām starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei veikts bruto pieejamības maksājuma kopsummas pārrēķins: valsts budžeta ilgtermiņa saistības nosakāmas 250 132 500 euro apmērā bruto pieejamības maksājuma segšanai un valsts budžeta ilgtermiņa saistības - 38 227 515 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, tādējādi PPP līguma slēgšanas rezultātā iegūta valsts budžeta līdzekļu ekonomija 15 596 547 euro apmērā. Tiesību akta projektā ietverta precizētā informācija par bruto pieejamības maksājumu kopsummu un pievienotās vērtības nodokļa summām. Tiesību akta projektā ietverta precizētā informācija par bruto pieejamības maksājumu kopsummu un pievienotās vērtības nodokļa summām.
Informācija par apvedceļa projekta turpmāko īstenošanu
Ķekavas apvedceļš ir uzskatāms par īpaši svarīgu transporta infrastruktūras objektu, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam” (izskatīts Ministru kabinetā 2021.gada 29.jūnijā, protn. NR.50 47§). Turklāt valsts galvenā autoceļa A7 posms Rīga - Ķekava ir viens no noslogotākajiem Latvijas autoceļu posmiem, kur kravas transporta satiksmes intensitāte jau trīskārši pārsniedz paredzēto kapacitāti, radot sastrēgumus, sastrēgumu izraisītus zaudējumus (paildzināts brauciena laiks, palielināts degvielas patēriņš nevienmērīgas satiksmes plūsmas dēļ u.c.) trokšņu piesārņojumu, kā arī gaisa piesārņojumu.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajam, Ķekavas apvedceļa projektam 2017.gadā ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un pieņemts lēmums par paredzētās darbības akceptu, kā tas paredzēts likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Vides pārraudzības valsts biroja 03.03.2017. atzinums un Ķekavas novada domes 09.03.2017. lēmums “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga - Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no 7,90 km līdz 25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļš) būvniecības paredzētās darbības akceptu).
Izvērtējot informatīvo ziņojumu “Par valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības projektu un tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu”, tostarp tajā minēto informāciju par valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas gaitu un iepirkuma “Publiskās – privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas Apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, identifikācijas Nr. LVC2018/100/PP (turpmāk – Iepirkums) procedūras rezultātiem, Ministru kabinets:
(a) 2020. gada 11. augustā pieņēma Protokollēmumu,
(b) 2020. gada 13. augustā izdeva Rīkojumu.
Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tai skaitā tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, ar Rīkojumu Satiksmes ministrijai tika dota atļauja laikposmā no 2021. līdz 2043. gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265 729 047 euro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38 205 213 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem.
Vienlaikus Protokollēmuma 5. punktā noteikts, ka publiskās - privātās partnerības līguma "Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu" (turpmāk - PPP līgums) slēgšanas dienā bruto pieejamības maksājuma kopsumma tiks precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši Iepirkuma atlases kārtas nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap), nosakot nepieciešamību precizēt Rīkojumā noteikto bruto pieejamības maksājumu kopsummu un PVN summas (Protokollēmuma 7. punkts).
Protokollēmuma 6. punkts paredz, ka pirms PPP līguma parakstīšanas ir jāsaņem Eiropas Savienības Statistikas biroja (turpmāk - EUROSTAT) viedoklis, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
EUROSTAT viedoklis, ka Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera bilancē, saņemts 2021. gada 8. jūlijā.
2021. gada 16. jūlijā starp publisko partneri - Latvijas Republiku, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” , un privāto partneri - akciju sabiedrību “Kekava ABT”, vienotais reģistrācijas Nr. 40203309986, noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums “Par E67/A7 Rīga – BPPP līgums. Atbilstoši PPP līguma slēgšanas datumā spēkā esošajām starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei veikts bruto pieejamības maksājuma kopsummas pārrēķins: valsts budžeta ilgtermiņa saistības nosakāmas 250 132 500 euro apmērā bruto pieejamības maksājuma segšanai un valsts budžeta ilgtermiņa saistības - 38 227 515 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, tādējādi PPP līguma slēgšanas rezultātā iegūta valsts budžeta līdzekļu ekonomija 15 596 547 euro apmērā. Tiesību akta projektā ietverta precizētā informācija par bruto pieejamības maksājumu kopsummu un pievienotās vērtības nodokļa summām. Tiesību akta projektā ietverta precizētā informācija par bruto pieejamības maksājumu kopsummu un pievienotās vērtības nodokļa summām.
Informācija par apvedceļa projekta turpmāko īstenošanu
Ķekavas apvedceļš ir uzskatāms par īpaši svarīgu transporta infrastruktūras objektu, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam” (izskatīts Ministru kabinetā 2021.gada 29.jūnijā, protn. NR.50 47§). Turklāt valsts galvenā autoceļa A7 posms Rīga - Ķekava ir viens no noslogotākajiem Latvijas autoceļu posmiem, kur kravas transporta satiksmes intensitāte jau trīskārši pārsniedz paredzēto kapacitāti, radot sastrēgumus, sastrēgumu izraisītus zaudējumus (paildzināts brauciena laiks, palielināts degvielas patēriņš nevienmērīgas satiksmes plūsmas dēļ u.c.) trokšņu piesārņojumu, kā arī gaisa piesārņojumu.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajam, Ķekavas apvedceļa projektam 2017.gadā ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un pieņemts lēmums par paredzētās darbības akceptu, kā tas paredzēts likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Vides pārraudzības valsts biroja 03.03.2017. atzinums un Ķekavas novada domes 09.03.2017. lēmums “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga - Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no 7,90 km līdz 25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļš) būvniecības paredzētās darbības akceptu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 7.punktā noteikto, nacionālo interešu objekti ir objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17000 automašīnu diennaktī. Ceļš šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā, kā arī pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta 3. būvdarbu kārtas pabeigšanas 2013. gadā satiksmes intensitāte uz attiecīgā ceļa posma ir palielinājusies. Esošā satiksmes intensitāte ir ne tikai sasniegusi ceļa normālprofila kritisko robežu, bet arī trīskārši pārsniedz esošā ceļa normālprofilam atbilstošo smagā transporta optimālo transportlīdzekļu skaitu, kas būtiski pārsniedz esošā ceļa caurlaides spēju. Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu Iepirkuma rezultātā veic starptautisks konsorcijs, kas ir saņēmis Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas finansējumu. Projekta īstenošanas periods ir 23 gadi. Secināms, ka Ķekavas apvedceļa izbūve viennozīmīgi atbilst tādu infrastruktūras objektu statusam, kuri nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Ķekavas apvedceļam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros izstrādāts Vides pārskats, veikta vides pārskata sabiedriskā apspriešana iesaistot gan sabiedrību, gan Ķekavas pašvaldību un citas institūcijas, un 2017. gada 9. martā Ķekavas pašvaldība pieņēmusi lēmumu par paredzētās darbības akceptu. Ķekavas apvedceļš ietilpst Ķekavas novada teritorijā un ir iezīmēts Ķekavas pašvaldības teritorijas plānojumā, kurā ir noteikti teritorijas izmantošanas nosacījumi.
Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts tiek īstenots sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību. Pašvaldība ir informēta par projekta risinājumiem.
Tiesību akta projekta pielikumā atspoguļota Ķekavas apvedceļa atrašanās vieta. Ķekavas apvedceļš pēc izbūves būs jaunais autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78 km – 25,0 km, kā arī tas kļūs par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā. Ķekavas apvedceļš ietver pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūru un visu tajā ietilpstošo aprīkojumu un citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai.
Infrastruktūras apmēri un komplicētība, atrodoties blīvi apdzīvotajā Ķekavas novadā, kā arī būvprojekta izstrādes procesa norise ir likuši identificēt riskus sekmīgai un savlaicīgai projekta īstenošanai, ko papildus būtiski ierobežo PPP līguma nosacījumi attiecībā uz izpildes termiņiem, aizņemto finanšu resursu izmaksām u.c., tostarp tādus riskus, kas izriet no trešo personu iespējamās rīcības vai bezdarbības, piemēram, tehnisko risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem.
Ķekavas apvedceļam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros izstrādāts Vides pārskats, veikta vides pārskata sabiedriskā apspriešana iesaistot gan sabiedrību, gan Ķekavas pašvaldību un citas institūcijas, un 2017. gada 9. martā Ķekavas pašvaldība pieņēmusi lēmumu par paredzētās darbības akceptu. Ķekavas apvedceļš ietilpst Ķekavas novada teritorijā un ir iezīmēts Ķekavas pašvaldības teritorijas plānojumā, kurā ir noteikti teritorijas izmantošanas nosacījumi.
Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts tiek īstenots sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību. Pašvaldība ir informēta par projekta risinājumiem.
Tiesību akta projekta pielikumā atspoguļota Ķekavas apvedceļa atrašanās vieta. Ķekavas apvedceļš pēc izbūves būs jaunais autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78 km – 25,0 km, kā arī tas kļūs par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā. Ķekavas apvedceļš ietver pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūru un visu tajā ietilpstošo aprīkojumu un citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai.
Infrastruktūras apmēri un komplicētība, atrodoties blīvi apdzīvotajā Ķekavas novadā, kā arī būvprojekta izstrādes procesa norise ir likuši identificēt riskus sekmīgai un savlaicīgai projekta īstenošanai, ko papildus būtiski ierobežo PPP līguma nosacījumi attiecībā uz izpildes termiņiem, aizņemto finanšu resursu izmaksām u.c., tostarp tādus riskus, kas izriet no trešo personu iespējamās rīcības vai bezdarbības, piemēram, tehnisko risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 11. punktu Ministru kabinets nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Tiesību akta projekta 15. punktu Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības projekta infrastruktūrai paredzēts noteikt nacionālo interešu objekta statusu.
Tiesību akta projekta 16. punktā noteikts, ka Satiksmes ministrija divu mēnešu laikā pēc Tiesību akta spēkā stāšanās nodrošina, ka informācija par Ķekavas apvedceļa funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļa vietnē www.tapis.gov.lv.
Savukārt Tiesību akta 17. punkts noteic, ka Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta infrastruktūrai aizsargjoslu nosaka atbilstoši Aizsargjoslu likumam.
Tiesību akta projekta 16. punktā noteikts, ka Satiksmes ministrija divu mēnešu laikā pēc Tiesību akta spēkā stāšanās nodrošina, ka informācija par Ķekavas apvedceļa funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļa vietnē www.tapis.gov.lv.
Savukārt Tiesību akta 17. punkts noteic, ka Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta infrastruktūrai aizsargjoslu nosaka atbilstoši Aizsargjoslu likumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtētas alternatīvas, nenosakot Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības projekta infrastruktūrai nacionālo interešu objekta statusu. Šādā gadījumā tiek apdraudēta savlaicīga liela mēroga starptautiska projekta, kuram ir piešķirts Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas kopīgs finansējums, īstenošana, radot nepamatotus zaudējumus gan privātajam partnerim sakarā ar nespēju izpildīt PPP līguma saistības savlaicīgi, gan sabiedrībai kopumā, liedzot samazināt transporta plūsmu cauri blīvi apdzīvotajai Ķekavai un uzlabot dzīves vides apstākļus pilsētā dzīvojošajiem, turpinot apgrūtināt tranzīta satiksmi uz TEN-T tīkla autoceļa Via Baltica, nerisinot problēmas, kuras rada ikdienas sastrēgumi iebraucot un izbraucot no Rīgas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nosakot Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības projekta infrastruktūrai nacionālo interešu objekta statusu, netiek radīti papildus izdevumi, bet tiek novērsta iespējamā zaudējumu rašanās.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi autoceļu lietotāji
Ietekmes apraksts
Ķekavas apvedceļa izbūve posmā līdz Rīgas apvedceļam (valsts galvenajam autoceļam A5 Salaspils – Babīte) tiek plānota kā divu brauktuvju ar divām joslām katrā autoceļš, bet tālākā posmā – līdz pieslēgumam esošajam autoceļam A7 Rīga –Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) – kā vienas brauktuves ar divām joslām autoceļš. Apvedceļa šķērsojumu vietās ar esošajiem ceļiem Ķekavas apvedceļa risinājumi paredz izbūvēt satiksmes pārvadus un tuneļus.
Plānots, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves līdz pat 70 procentiem no kopējās satiksmes novirzīsies uz Ķekavas apvedceļu. Kravas automašīnu segmentā šis īpatsvars tiek paredzēts pat augstāks. Tādejādi tiks samazināta transporta plūsma caur blīvi apdzīvoto Ķekavu, uzlabosies satiksmes drošība, tostarp mazaizsargātāko satiksmes dalībnieku (kājāmgājēji, velosipēdisti) drošība, būtiski samazināsies vai pat tiks novērsta satiksmes sastrēgumu veidošanās, samazinot trokšņa un putekļu piesārņojumu, kā arī samazinot CO2 izmešu daudzumu, pateicoties samazinātai un/vai vienmērīgai satiksmes plūsmai.
Transporta lietotājiem posmā starp Rīgu un Bausku būtiski palielināsies gan katra atsevišķā transportlīdzekļa braukšanas ātrums, gan arī samazināsies pārvietošanās (autokilometru) izmaksas.
Plānots, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves līdz pat 70 procentiem no kopējās satiksmes novirzīsies uz Ķekavas apvedceļu. Kravas automašīnu segmentā šis īpatsvars tiek paredzēts pat augstāks. Tādejādi tiks samazināta transporta plūsma caur blīvi apdzīvoto Ķekavu, uzlabosies satiksmes drošība, tostarp mazaizsargātāko satiksmes dalībnieku (kājāmgājēji, velosipēdisti) drošība, būtiski samazināsies vai pat tiks novērsta satiksmes sastrēgumu veidošanās, samazinot trokšņa un putekļu piesārņojumu, kā arī samazinot CO2 izmešu daudzumu, pateicoties samazinātai un/vai vienmērīgai satiksmes plūsmai.
Transporta lietotājiem posmā starp Rīgu un Bausku būtiski palielināsies gan katra atsevišķā transportlīdzekļa braukšanas ātrums, gan arī samazināsies pārvietošanās (autokilometru) izmaksas.
Juridiskās personas
- Visi autoceļu lietotāji
Ietekmes apraksts
Ķekavas apvedceļa izbūve papildus ietekmei, kādu tā atstās uz fiziskām personām, valsts autoceļa A7/E67 posmā no Rīgas pilsētas robežas līdz 25 km atzīmei novērsīs sašaurinājumu TEN-T pamattīkla koridorā Ziemeļjūra-Baltija un uzlabos pārrobežu satiksmi. Ķekavas apvedceļš veicinās savienojamību un sasniedzamību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tā kā Ķekavas apvedceļš atrodas Eiropas Savienības konverģences reģionā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
8 293 608
-6 238 137
12 578 040
4 891 442
12 030 465
-3 347 992
1 108 666
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
8 293 608
-6 238 137
12 578 040
4 891 442
12 030 465
-3 347 992
1 108 666
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
8 293 608
-6 238 137
12 578 040
4 891 442
12 030 465
-3 347 992
1 108 666
2.1. valsts pamatbudžets
8 293 608
-6 238 137
12 578 040
4 891 442
12 030 465
-3 347 992
1 108 666
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Satiksmes ministrijas budžetā šobrīd projekta ilgtermiņa saistībām plānotais finansējums ir 303 934 260 euro, t.sk. 265 729 047 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 38 205 213 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), kas sadalījumā pa gadiem ir:
- 2021. gadā 8 293 608 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2022. gadā 12 578 040 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2023. gadā 12 030 465 euro, t.sk. 4 777 871 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai, 6 958 040 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 294 554 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2024. - 2042. gadā katru gadu 13 947 233 euro, t.sk. 13 315 183 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 632 050 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2043. gadā 6 034 720 euro, t.sk. 5 782 530 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 252 190 euro valsts budžetā maksājamais PVN.
Precizēto projekta izdevumu aprēķinu 288 360 015 euro, t.sk. 250 132 500 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 38 227 515 euro valsts budžetā maksājamais PVN pamato Iepirkums, kā arī PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošās starpbanku aizņemšanās likmes (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmes (angļu val. – interest rate swap), kā rezultātā PPP līguma slēgšanas brīdi spēkā esošais bruto pieejamības maksājums ir par EUR 15 596 547 (bez PVN) mazāks, nekā sākotnēji plānots, tādējādi veidojot valsts budžeta līdzekļu ekonomiju.
Attiecīgi precizētās Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistības, proti, bruto pieejamības maksājumu un PVN maksājumu precizētās kopsummas pēc PPP līguma noslēgšanas pa gadiem noteiktas sekojošā apmērā:
- 2021. gadā: 2 055 471 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2022. gadā: 17 469 482 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2023. gadā: 8 682 473 euro, t.sk. 6 124 566 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstošai apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai, 2 443 492 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 114 415 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2024. - 2042. gadā katru gadu 13 139 131, t.sk. 12 541 216 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 597 915 euro valsts budžetā maksājamā PVN segšanai;
- 2043. gadā pirmajā un otrajā ceturksnī kopā noteikti 10 509 100 euro, t.sk. 9 405 904 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 1 103 196 euro valsts budžetā maksājamā PVN segšanai.
- 2021. gadā 8 293 608 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2022. gadā 12 578 040 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2023. gadā 12 030 465 euro, t.sk. 4 777 871 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai, 6 958 040 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 294 554 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2024. - 2042. gadā katru gadu 13 947 233 euro, t.sk. 13 315 183 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 632 050 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2043. gadā 6 034 720 euro, t.sk. 5 782 530 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 252 190 euro valsts budžetā maksājamais PVN.
Precizēto projekta izdevumu aprēķinu 288 360 015 euro, t.sk. 250 132 500 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 38 227 515 euro valsts budžetā maksājamais PVN pamato Iepirkums, kā arī PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošās starpbanku aizņemšanās likmes (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmes (angļu val. – interest rate swap), kā rezultātā PPP līguma slēgšanas brīdi spēkā esošais bruto pieejamības maksājums ir par EUR 15 596 547 (bez PVN) mazāks, nekā sākotnēji plānots, tādējādi veidojot valsts budžeta līdzekļu ekonomiju.
Attiecīgi precizētās Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistības, proti, bruto pieejamības maksājumu un PVN maksājumu precizētās kopsummas pēc PPP līguma noslēgšanas pa gadiem noteiktas sekojošā apmērā:
- 2021. gadā: 2 055 471 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2022. gadā: 17 469 482 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai;
- 2023. gadā: 8 682 473 euro, t.sk. 6 124 566 euro valsts budžetā maksājamais PVN atbilstošai apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai, 2 443 492 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 114 415 euro valsts budžetā maksājamais PVN;
- 2024. - 2042. gadā katru gadu 13 139 131, t.sk. 12 541 216 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 597 915 euro valsts budžetā maksājamā PVN segšanai;
- 2043. gadā pirmajā un otrajā ceturksnī kopā noteikti 10 509 100 euro, t.sk. 9 405 904 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai un 1 103 196 euro valsts budžetā maksājamā PVN segšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Izmaiņas PVN ieņēmumos, euro:
Izmaiņas dotācijā pieejamības maksājumiem, euro:
3. sadaļas 1. punktā izmaiņas ieņēmumos ir salīdzinātas kā izmaiņas gan PVN ieņēmumos, gan dotācijā pieejamības maksājumiem, tāpēc ieņēmumu izmaiņas ir šajā punktā norādīto tabulu kopsumma attiecīgajā gadā, turklāt 2024. gadam izmaiņas ir salīdzinātas ar šobrīd Satiksmes ministrijas budžetā paredzēto finansējumu 2023. gadam, kā to paredz anotācijas aizpildīšanas vadlīnijas.
| Gads | Plānotais PVN | Precizētais PVN | Izmaiņas |
| 2021 | 8 293 608 | 2 055 471 | - 6 238 137 |
| 2022 | 12 578 040 | 17 469 482 | 4 891 442 |
| 2023 | 5 072 425 | 6 238 981 | 1 166 556 |
| 2024-2042 | 632 050 | 597 915 | - 34 135 |
| 2043 | 252 190 | 1 103 196 | 851 006 |
Izmaiņas dotācijā pieejamības maksājumiem, euro:
| Gads | Plānotās dotācijas | Precizētās dotācijas | Izmaiņas |
| 2021 | 0 | 0 | 0 |
| 2022 | 0 | 0 | 0 |
| 2023 | 6 958 040 | 2 443 492 | -4 514 548 |
| 2024-2042 | 13 315 183 | 12 541 216 | -773 967 |
| 2043 | 5 782 530 | 9 405 904 | 3 623 374 |
3. sadaļas 1. punktā izmaiņas ieņēmumos ir salīdzinātas kā izmaiņas gan PVN ieņēmumos, gan dotācijā pieejamības maksājumiem, tāpēc ieņēmumu izmaiņas ir šajā punktā norādīto tabulu kopsumma attiecīgajā gadā, turklāt 2024. gadam izmaiņas ir salīdzinātas ar šobrīd Satiksmes ministrijas budžetā paredzēto finansējumu 2023. gadam, kā to paredz anotācijas aizpildīšanas vadlīnijas.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izmaiņas projekta izdevumos (t.sk. PVN), euro:
3.sadaļas 2.punktā izmaiņas 2024. gadam atšķiras no šajā tabulā norādītās, jo 2. punktā izmaiņas salīdzinātas ar šobrīd Satiksmes ministrijas budžetā paredzēto finansējumu 2023. gadam, kā to paredz anotācijas aizpildīšanas vadlīnijas.
| Gads | Plāntie izdevumi | Precizētie izdevumi | Izmaiņas |
| 2021 | 8 293 608 | 2 055 471 | - 6 238 137 |
| 2022 | 12 578 040 | 17 469 482 | 4 891 442 |
| 2023 | 12 030 465 | 8 682 473 | - 3 347 992 |
| 2024-2042 | 13 947 233 | 13 139 131 | - 808 102 |
| 2043 | 6 034 720 | 10 509 100 | 4 474 380 |
3.sadaļas 2.punktā izmaiņas 2024. gadam atšķiras no šajā tabulā norādītās, jo 2. punktā izmaiņas salīdzinātas ar šobrīd Satiksmes ministrijas budžetā paredzēto finansējumu 2023. gadam, kā to paredz anotācijas aizpildīšanas vadlīnijas.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Lai nodrošinātu precizējumus ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai, Satiksmes ministrija:
- sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai apropriāciju izmaiņu pieprasījumu 2022. gadam saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta trešajā daļā noteikto, precizējot 2022. gadā paredzētās ilgtermiņa saistības no 12 578 040 euro uz 17 469 482 euro, attiecīgi 2021. gadam paredzēto finansējumu, kas netiks izmantots projekta īstenošanai (veidojas kā starpība no 8 293 608 euro uz 2 055 471 euro), saglabās kā neizlietoto asignējumu;
- sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus bāzes izdevumu projekta ilgtermiņa saistību precizēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 2023. gadā – 8 682 473 euro; sākot ar 2024. gadu līdz 2042. gadam – 13 139 131 euro gadā un 2043. gadā – 10 509 100 euro.
- sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai apropriāciju izmaiņu pieprasījumu 2022. gadam saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta trešajā daļā noteikto, precizējot 2022. gadā paredzētās ilgtermiņa saistības no 12 578 040 euro uz 17 469 482 euro, attiecīgi 2021. gadam paredzēto finansējumu, kas netiks izmantots projekta īstenošanai (veidojas kā starpība no 8 293 608 euro uz 2 055 471 euro), saglabās kā neizlietoto asignējumu;
- sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus bāzes izdevumu projekta ilgtermiņa saistību precizēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 2023. gadā – 8 682 473 euro; sākot ar 2024. gadu līdz 2042. gadam – 13 139 131 euro gadā un 2043. gadā – 10 509 100 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ķekavas apvedceļa projektam sabiedrības līdzdalības process veikts ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, kura sabiedrības līdzdalības procesā saņemto priekšlikumu izvērtējums atrodams aktuālā ziņojuma 10. nodaļā "PĀRSKATS PAR SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS PASĀKUMIEM UN SABIEDRĪBAS IESNIEGTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM" (sākot no 201.lpp) - https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/09/IVN-Zinojums_Aktuala-versija.pdf.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2016.gada 10.martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 “Par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu”, tādejādi uzsākot Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu. Minētais rīkojums izdots saskaņā ar
(a) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virzienu "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai"; tā uzdevums - nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstība;
(b) Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam 7. nodaļu "Turpmākās rīcības plānojums"; tās 1.2.1. pasākums "TEN-T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība".
PPP projekta īstenošana noris saskaņā ar 07.05.2019. apstiprināto Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). Valdības rīcības plāna dklarācijas sadaļa un rīcības joma: Nākotnes tautsaimniecība. Gudra transporta politika, uzdevums Nr. 089: Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu, darbības rezultāts: Publiskās un privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenota projektēšanas stadija un uzsākta būvniecības stadija.
(a) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virzienu "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai"; tā uzdevums - nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstība;
(b) Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam 7. nodaļu "Turpmākās rīcības plānojums"; tās 1.2.1. pasākums "TEN-T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība".
PPP projekta īstenošana noris saskaņā ar 07.05.2019. apstiprināto Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). Valdības rīcības plāna dklarācijas sadaļa un rīcības joma: Nākotnes tautsaimniecība. Gudra transporta politika, uzdevums Nr. 089: Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu, darbības rezultāts: Publiskās un privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenota projektēšanas stadija un uzsākta būvniecības stadija.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ķekavas apvedceļš pēc izbūves kļūs par jauno autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmu no 7,78 km – 25,0 km, kā arī par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā. Ķekavas apvedceļš ietver pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūras aprīkojumu, citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai. Minētā infrastruktūra pilnā apmērā izvietota Ķekavas novada teritorijā. Ķekavas apvedceļa izbūve nodrošina plašas novada attīstības iespējas saskaņā ar tās teritorijas plānojumu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi