Anotācija

2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros pabeigtajos projektos līdz 2026. gada septembrim ir izveidojies finansējuma atlikums 203 591 euro apmērā, kā arī 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" pirmās kārtas ietvaros 2026. gada 21. maijā izmaksāts noslēguma maksājums vienīgajā pirmās kārtas ietvaros īstenotajā projektā Nr. 2.1.3.2/1/23/I/001 "Plūdu risku novēršana Jēkabpilī" (finansējuma saņēmējs - Jēkabpils novada pašvaldība), šī projekta īstenošanā ietaupījuma rezultātā izveidojies 884 020 euro ERAF finansējuma atlikums 2.1.3.2. pasākuma pirmajā kārtā.  
Vienlaikus 2026. gada 9. jūlijā ir noslēgusies atklāta projektu iesniegumu atlase 2.1.3.1. pasākuma otrajā kārtā. Tika saņemti 22 projektu iesniegumi ar kopējo pieprasīto ERAF finansējumu 24 685 386 euro, līdz ar to pieprasītais ERAF finansējums būtiski pārsniedz otrajā kārtā pieejamo. 
Tāpat turpinās arī 2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas projektu īstenošana, kur atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) sniegtajai informācijai identificēti būtiski un pamatoti riski projektu sekmīgai pabeigšanai šobrīd noteiktajā īstenošanas termiņā - projektēšanas iepirkumu noslēgšanās bez rezultātiem vairākos projektos, kā arī projektēšanas līgumu noslēgšanas kavējumi. Šādi riski saistāmi ar projektu specifiku, t.i., mazāku skaitu pieejamo projektētāju, kas var izstrādāt risinājumus atbilstoši projektos paredzētajām darbībām, jo īpaši zaļās infrastruktūras inovatīvu risinājumu izveidei.  
Vienlaikus, ņemot vērā, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek īstenoti kopumā 23 projekti (atsevišķi projekti jau no tiem ir pabeigti), ir secināms, ka MK noteikumos Nr. 284 noteiktā iznākuma rādītāja "nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām" sasniedzamā vērtība tiek pārsniegta pirmās kārtas ietvaros.  
Ar 2026. gada 9. jūniju stājušās spēkā izmaiņas publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā, atsakoties no zaļā publiskā iepirkuma jēdziena. Tādējādi vides prasību integrācija iepirkumos turpmāk tiks īstenota ar stratēģisko iepirkumu "Ietekmes uz vidi mazināšana" (atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publicētajam skaidrojumam), vienlaikus, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punktu līdz 2026. gada 8. jūnijam (ieskaitot) uzsāktie vai izsludinātie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošajam regulējumam. MK noteikumi Nr. 284 nosaka prasības zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai, kas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam 2026. gada septembrī vairs nav piemērojamas.

Noteikumu projekts paredz novirzīt 2.1.3.1. pasākuma pirmajā kārtā un 2.1.3.2. pasākuma pirmajā kārtā izveidojušos ERAF finansējuma atlikumus 2.1.3.1. pasākuma otrajai kārtai, tādējādi ļaujot apstiprināt iespējami vairāk kvalitatīvāko projektu iesniegumus, t.i., atbalstīt plašāku pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošanu, kas iekļauj papildu zaļo teritoriju izveidi, ūdenstilpju un ūdensteču krastu nostiprināšanu, ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu izveidi u.c. risinājumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu (t.sk. dabas katastrofu) ietekmē radušos riskus publiskajai infrastruktūrai. Precizētais ERAF finansējums 2.1.3.1. pasākuma pirmajā kārtā ir 32 832 402 euro, otrajā kārtā 10 351 618 euro, savukārt 2.1.3.2. pasākuma pirmajā kārtā 13 507 576 euro (skat. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3., 4. punktu, vienlaikus jāņem vērā, ka grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 353 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" tiks veikti tikai kopā ar citām būtiskām izmaiņām, ja tas būs nepieciešams, ņemot vērā, ka 2.1.3.2. pasākuma pirmajā kārtā īstenotais vienīgais projekts ir pabeigts, grozījumu veikšana šobrīd neradītu praktisku ietekmi uz finansējuma saņēmēju, bet palielinātu administratīvo slogu).
Pārdales rezultātā ERAF finansējuma sadalījums starp intervences kodiem: 
- 2.1.3.1. pasākuma pirmajā kārtā - 58. kodā "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" (turpmāk - 58. kods) 2 000 000 euro, 60. kodā "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" (turpmāk - 60. kods) 30 832 402 euro; 
- 2.1.3.1. pasākuma otrajā kārtā - 58. kodā 1 884 020 euro, 60. kodā 8 467 598 euro; 
- 2.1.3.2. pasākuma pirmajā kārtā - 58. kodā 13 507 576 euro. 
Kopējais finansējums katrā no intervences kodiem - summāri 58. kodā 17 391 596 euro, 60. kodā 39 300 000 euro. 
 
Risinājums finansējuma pārdalei pamatots ar to, ka: 
- 2.1.3.2. pasākumā netiks rīkots jauns projektu uzsaukums vai atlases kārta; 
- būtiski, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 8. pants  paredz pilsētu zaļo zonu un vainagu projekciju nesamazināšanās un augšupejošas tendences nodrošināšanu, kas aktuāli ir un būs lielai daļai pašvaldību (urbānajiem centriem un klāsteriem), tādējādi, ņemot vērā projektu īstenošanas beigu termiņu (2029. gads), ir paredzams, ka šo projektu rezultāti sniegs tiešu ieguldījumu prasību izpildē 2030.-2031. gadā un turpmāk; 
- iespējami vairāk īstenotu projektu 2.1.3.1. pasākumā nodrošinās, ka plašāks pašvaldību loks var īstenot savas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, tādējādi gan uzlabojot apkārtējās vides klimatnoturību, gan nodrošinot estētisku un mūsdienīgu publisko ārtelpu. Tādējādi tiks izveidotas vai atjaunotas plašākas zaļās teritorijas pilsētvidē, kā arī uzlabota lietusūdens pārvaldība, un tiešie ieguvēji būs pašvaldību iedzīvotāji, kuriem tiks mazināti teritoriju applūšanas riski, kā arī nodrošinātas vairāk zaļās zonas rekreācijai. Tāpat arī plānotie projekti tiek īstenoti arī nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās jeb veido sinerģiju starp 2.1.3.2. un 2.1.3.1. pasākuma mērķiem. 
 
Lai nodrošinātu sekmīgu pašvaldību pielāgošanās stratēģiju īstenošanu, kā risinājums noteikumu projektā ir noteikts, ka visi 2.1.3.1. pasākuma projekti ir īstenojami līdz 2029. gada 31. decembrim un līdz tam sasniedzamas arī projektos noteiktās uzraudzības rādītāju vērtības. Risinājums ir noteikts, ņemot vērā īstenojamo projektu relatīvo novitāti Latvijā, tādējādi ir pamatoti izvērtēt un ņemt vērā apstākļus, ka vienlaicīgi tirgū var nebūt pietiekams skaits atbilstošu projektēšanas (vai projektēšanas un būvniecības) pakalpojumu sniedzēju (un/vai būvdarbu veicēju) ar nepieciešamajām specifiskajām zināšanām. Projektu īstenošanas termiņa maiņa pirmajā kārtā var samazināt plānoto maksājumu pieprasījumu plūsmu atsevišķos projektos, kam jau ir identificēti riski īstenošanai līdz 2027. gada beigām, taču papildu laiks īstenošanai nodrošinās, ka projekts var tikt īstenots (t.i., tas nav jāpārtrauc nepietiekama īstenošanas laika dēļ) un tādējādi maksājumi par to pieprasīti. Tāpat arī finansējuma pārdale nodrošinās, ka 2.1.3. specifiskajā atbalsta mērķī "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" pieejamais ERAF finansējums tiek efektīvi izlietots, īstenojot papildu projektus, tādējādi nodrošinot budžeta maksājumu plāna un n+3 mērķu izpildi turpmākajos gados. 

Iznākuma rādītāja "nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām" sasniedzamās vērtības dalījumā pa 2.1.3.1. pasākuma kārtām tiek precizētas, ievērojot sadaļā "Problēmas apraksts" minēto par pirmajā kārtā īstenošanā esošo projektu skaitu, kā arī to, ka otrajā kārtā objektīvi samazinās to pašvaldību skaits Latvijā, kuru ieguldījumi atbilstoši stratēģijām, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, vēl nav veikti (t.i., ir mazāks to projektu iesniedzēju skaits, kuri projektu iesniegumu iesniedz tikai otrajā kārtā, sekmējot iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu). 
 
Ievērojot to, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas projekti ir īstenošanā, tostarp daļa projektu noslēdzas vai īstenošanas laikā tiek veikti projektu līgumu grozījumi, kas ietekmē projektam paredzēto ERAF finansējumu, ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmajā kārtā neizmantoto finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi, iespējams novirzīt uz 2.1.3.1. pasākuma otro kārtu, tādējādi ļaujot apstiprināt lielāku skaitu iesniegto projektu. 
 
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 284 36.12. apakšpunkts, nosakot, ka zaļā publiskā iepirkuma prasības piemērojamas, ja attiecināms, t.i., minētās prasības neattiecas uz iepirkumiem, kuri tiek uzsākti pēc jaunā horizontālā regulējuma spēkā stāšanās, savukārt līdz 2026. gada 8. jūnijam (ieskaitot) uzsāktajiem vai izsludinātajiem iepirkumiem piemērojams Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punkts, kas nosaka, ka uzsāktie vai izsludinātie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošajam regulējumam.

Ievērojot noteikumu projekta izstrādes laikā izstrādē esošo Klimata un enerģētikas ministrijas gatavoto noteikumu projektu (25-TA-529) "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" nolikums" (turpmāk - EKII atbalsta programma), lai nodrošinātu demarkāciju starp 2.1.3.1. pasākumu un EKII atbalsta programmu, ņemot vērā, ka 2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas projekti jau ir īstenošanā vai ir pabeigti, otrās kārtas projekti ir vērtēšanā, kā arī to, ka EKII atbalsta programmas ietvaros sagatavojamie projektu ieniegumi vēl tikai tiks sagatvoti, demarkācijas nosacījumi paredzami EKIII atbalsta programmā un detalizēti tie skaidrojami EKII atbalsta programmas sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Noteikumu projekta apstiprināšanas rezultātā papildu grozījumi esošajās vienošanās par projektu īstenošanu nav veicami (t.sk. nav veicami būtiski grozījumi) un netiek ietekmēta 2.1.3.1. pasākuma pirmās kārtas projektu īstenošana, ņemot vērā, ka grozījumi paredz jau esoša ERAF finansējuma atlikuma pārdali iespējami vairāk jaunu projektu iesniegumu apstiprināšanai. Tāpat VARAM ir izvērtējusi pirmās kārtas projektu īstenošanas termiņa pagarinājumu un secina, ka tas neietekmē atlases norisi un rezultātus, jo:
- sākotnēji noteiktais termiņš bija pietiekams un samērīgs, ko apliecina gan saņemto un apstiprināto projektu iesniegumu skaits (23 vienošanās), gan tas, ka daļa projektu (3 projekti) šobrīd jau ir pabeigti;
- projektu iesniedzējiem sākotnēji tika dots pietiekams un samērīgs laiks projektu sagatavošanai – pieci mēneši. Projektu iesniegumu vērtēšana norisinājās no 2024. gada 27. novembra līdz 2025. gada 26. februārim. Tādējādi projekta sagatavošanai un īstenošanai sākotnēji bija paredzēts saprātīgs laika posms, kas ietvēra vairākas būvniecības sezonas.
Visi atlases nosacījumi bija vienlīdzīgi un publiski zināmi visiem potenciālajiem pretendentiem. Tādējādi projekta īstenošanas termiņa pagarinājums, kas veikts pēc atlases rezultātu apstiprināšanas, nav interpretējams kā faktors, kas būtu mainījis potenciālo projektu iesniedzēju motivāciju sagatavot projekta iesniegumus atlases posmā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem priekšlikumiem precizēta MK noteikumu Nr. 284 IV nodaļa, nosakot, ka izmaksu procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām izmaksām, kā arī precizēts nosacījums par informācijas publicēšanu par projekta īstenošanu (nenosakot regularitāti).