25-TA-1034: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmā daļa.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai deleģētu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (turpmāk - ATD) akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) (turpmāk - bateriju elektrovilcienu) iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai deleģētu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (turpmāk - ATD) akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) (turpmāk - bateriju elektrovilcienu) iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir papildināt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" (turpmāk -Satiksmes ministrijas nolikums), norādot, ka Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē ATD bateriju elektrovilcienu iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – Kohēzijas programma) vidusposma grozījumiem (25-TA-321), lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību, bateriju elektrovilcienu iegādei un to uzlādes infrastruktūras izveidei pieejamais kopējais finansējums ir 123 068 896 euro, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansējums 104 608 561 euro.
Bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības – nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju elektrovilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam bateriju elektrovilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes stacijas. Tāpat bateriju uzlāde notiek, bateriju elektrovilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem.
Bateriju elektrovilcienus primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem – maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots turpināt līdz 2029. gadam. Indikatīvi būtu nepieciešamas četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā "Rīga-Daugavpils" – Līvānos un Daugavpilī.
Bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības – nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju elektrovilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam bateriju elektrovilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes stacijas. Tāpat bateriju uzlāde notiek, bateriju elektrovilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem.
Bateriju elektrovilcienus primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem – maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots turpināt līdz 2029. gadam. Indikatīvi būtu nepieciešamas četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā "Rīga-Daugavpils" – Līvānos un Daugavpilī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Plānotās Eiropas Savienības fondu investīcijas bateriju elektrovilcienu iegādei ir ar augstu gatavības līmeni. ATD šobrīd īsteno konkursa procedūru ar sarunām "Jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegāde" (Id. Nr. AD 2022/3). Atbilstoši iepirkuma prasībām visiem bateriju elektrovilcieniem ir jābūt nodotiem ekspluatācijā ne vēlāk kā 42 mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas datuma.
Ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2029. gada beigām. Ievērojot minēto, norēķiniem ar bateriju elektrovilcienu piegādātājiem ir jānotiek līdz attiecināmības perioda beigām un ir nepieciešams pabeigt bateriju elektrovilcienu iepirkumu un noslēgt iepirkuma līgumu.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikuma 5.28. apakšpunktu (redakcijā no 24.12.2021.-04.11.2024.) un starp Satiksmes ministriju un ATD 2022. gada 28. janvārī noslēgto deleģēšanas līgumu par iepirkuma veikšanu jaunu pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei, ATD investīcijas ietvaros īstenoja projektu, lai atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības regulējošajiem tiesību aktiem saņemtu Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Ar Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra noteikumiem Nr. 690 "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums", no Satiksmes ministrijas nolikuma šis punkts tika svītrots, jo Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas tika novirzītas Rail Baltica projekta īstenošanai. Tā kā šobrīd tiek veiktas Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales vidusposma ietvaros un, lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību, bateriju elektrovilcienu finansēšanai tiek piesaistīti Kohēzijas programmas pieejamie līdzekļi.
Lai nodrošinātu iepirkuma realizāciju, atbilstoši aktuālajiem finansējuma avotiem,
Satiksmes ministrijas nolikumā ir nepieciešams atkārtoti iekļaut atbilstošu deleģējumu ATD bateriju elektrovilcienu iegādei pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Kohēzijas programmas finansējuma ietvaros.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu attiecīgo funkciju izpildi, Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē ATD bateriju elektrovilcienu iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2029. gada beigām. Ievērojot minēto, norēķiniem ar bateriju elektrovilcienu piegādātājiem ir jānotiek līdz attiecināmības perioda beigām un ir nepieciešams pabeigt bateriju elektrovilcienu iepirkumu un noslēgt iepirkuma līgumu.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikuma 5.28. apakšpunktu (redakcijā no 24.12.2021.-04.11.2024.) un starp Satiksmes ministriju un ATD 2022. gada 28. janvārī noslēgto deleģēšanas līgumu par iepirkuma veikšanu jaunu pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei, ATD investīcijas ietvaros īstenoja projektu, lai atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības regulējošajiem tiesību aktiem saņemtu Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Ar Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra noteikumiem Nr. 690 "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums", no Satiksmes ministrijas nolikuma šis punkts tika svītrots, jo Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas tika novirzītas Rail Baltica projekta īstenošanai. Tā kā šobrīd tiek veiktas Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales vidusposma ietvaros un, lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību, bateriju elektrovilcienu finansēšanai tiek piesaistīti Kohēzijas programmas pieejamie līdzekļi.
Lai nodrošinātu iepirkuma realizāciju, atbilstoši aktuālajiem finansējuma avotiem,
Satiksmes ministrijas nolikumā ir nepieciešams atkārtoti iekļaut atbilstošu deleģējumu ATD bateriju elektrovilcienu iegādei pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Kohēzijas programmas finansējuma ietvaros.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu attiecīgo funkciju izpildi, Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē ATD bateriju elektrovilcienu iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu attiecīgo funkciju izpildi, Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē ATD bateriju elektrovilcienu iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Satiksmes ministrijai ir nepieciešams deleģēt šī uzdevuma izpildi saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamo bateriju elektrovilcienu iegādi nodrošinās ATD. Šāds modelis ir izvēlēts, jo Satiksmes ministrijai ir pieredze un resursi atbalsta pasākumu nodrošināšanai un projektu koordinēšanā, savukārt ATD ir kvalifikācija, atbilstoša pieredze šajā jomā, kā arī nepieciešamie līdzekļi un resursi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamā ritošā sastāva iegādei.
Ievērojot minēto, ATD minēto uzdevumu var veikt efektīvāk un, ņemot vērā ATD pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju.
Satiksmes ministrijai ir nepieciešams deleģēt šī uzdevuma izpildi saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamo bateriju elektrovilcienu iegādi nodrošinās ATD. Šāds modelis ir izvēlēts, jo Satiksmes ministrijai ir pieredze un resursi atbalsta pasākumu nodrošināšanai un projektu koordinēšanā, savukārt ATD ir kvalifikācija, atbilstoša pieredze šajā jomā, kā arī nepieciešamie līdzekļi un resursi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamā ritošā sastāva iegādei.
Ievērojot minēto, ATD minēto uzdevumu var veikt efektīvāk un, ņemot vērā ATD pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekts papildina Satiksmes ministrijas funkciju izpildes aprakstu, izsakot jaunā redakcijā 5.49 apakšpunktu, jo esošo Satiksmes ministrijas nolikumā iekļauto 5.49. apakšpunktu saturiski būtu nepieciešams saglabāt kā pēdējo uzskaitījuma punktu.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 5.50. apakšpunktu tiek izteikts šobrīd Satiksmes ministrijas nolikumā iekļautais 5.49.apakšpunkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Satiksmes ministrija (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija") nolikumā paredzētās funkcijas un uzdevumus īstenos Satiksmes ministrijas esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota, jo šis projekts nav attīstības plānošanas dokuments.
Tiesību akta projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas un neatbilst kritērijiem par attīstības plānošanas procesu un tā mērķiem.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
Tiesību akta projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas un neatbilst kritērijiem par attīstības plānošanas procesu un tā mērķiem.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Autotransporta direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks piešķirts deleģējums VSIA "Autotransporta direkcija" bateriju elektrovilcienu vienību iegādei pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu esošo iestādes funkciju un uzdevumu ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta anotācijas 7.1.punktā minētās institūcijas līdzšinējo funkciju ietvaros. Projekta izpilde neietekmē projekta izstrādē iesaistītās institūcijas funkcijas un uzdevumus, institūcijai pieejamos cilvēkresursus, kā arī saistībā ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
