Anotācija

Lai nodrošinātu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ panta astotajā daļā minētās kārtības, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam, noteikšanu, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi  grozījumus  spēkā esošajos Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.204) , kas reglamentē taisnīgas atlīdzības par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka atlīdzības   apmēra par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķināšu un izmaksāšanu attiecīgi   organizē valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināšana (turpmāk -institūcija),un šīs atlīdzības apstiprināšanu un izmaksāšanu var īstenot institūcijas pilnvarotā persona, pamatojoties uz noslēgto deleģēšanas līgumu.
Atlīdzības apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu institūcija organizē pēc tam, kad atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ pantā noteiktajai kārtībai par labu valstij nodibināts servitūts uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu nacionālā interešu objekta būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai.
Atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs atbilstoši Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas izstrādātajai metodikai. Ar sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju tiek saprasts MK noteikumu Nr.204 18.punktā noteiktā kārtībā izvēlēts vērtētājs.Atlīdzības aprēķinu paredzēts veikt vai nu ar tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju, veicot tiešu atsavināmajam un ar servitūta tiesību par labu valstij apgrūtināmajam zemesgabalam līdzīgu nekustamo īpašumu līguma nomas maksu salīdzinājumu, vai arī ar ienākumu pieeju, atbilstoši vēlamai tirgus atdevei no investīcijām šāda nekustamā īpašumu iegādei, no tām izvēloties konkrētā apgrūtināmā nekustamā īpašuma raksturlielumiem un pieejamajiem nekustamā īpašuma nomas tirgus datiem atbilstošāko vērtēšanas pieeju. Tas ir tādēļ, ka ticami nomas tirgus dati (piemēram https://www.altum.lv/) ir pieejami galvenokārt par lauksaimniecībā izmantojamiem zemesgabaliem ar platību virs 1 ha, bet lielākā daļa no nacionālo interešu objektiem ir līnijbūves, un atsavināmie nekustamie īpašumi ir salīdzinoši nelielas platības un izstieptas konfigurācijas zemesgabali, kas patstāvīgi nav izmantojami saimnieciskā darbībā. Turklāt lielākā daļa no tiem jau šobrīd atrodas aizsargjoslās, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus to teritorijās. Mērķa objekti var būt arī meža zeme ar mežaudzi, kas nav nomas objekts. Iepriekšminēto iemeslu dēļ šiem īpašumiem ir ārpustirgus raksturs, un nepastāv šādu nekustamo īpašumu nomas tirgus un atbilstoši nomas nosacījumi, kas ļautu aprēķināt to tirgus nomas maksu, pamatojoties uz tiešiem nomas tirgus pierādījumiem. Tāpēc šādiem īpašumiem ir izmantojama alternatīva tirgus nomas maksas aprēķina metode, kas ir balstīta uz vēlamo tirgus atdevi no investīcijām šādu nekustamā īpašuma objektu iegādē. Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijas metodika pēc tās izstrādāšanas būs pieejama tīmekļvietnē https://vertetaji.lv/.
Iepriekšminētās atlīdzības aprēķinu metodes tiek iekļautas arī Darba uzdevumā, kurš tiek dots nekustamā īpašuma vērtētājam, nosakot atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu, lai vērtētājs var pielietot atbilstošāko.
    Nodibinot servitūtu uz saimnieciskās darbības veicējam piederošās zemes, šādas atlīdzības izmaksa nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, jo atlīdzības apmērs būs atbilstošs tirgus vērtībai, līdz ar to secināms, ka tas saņēmējam - saimnieciskās darbības veicējam - nerada ekonomisko priekšrocību, tādējādi izslēdzot vienu no četrām kumulatīvajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm, kas noteiktas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā, un attiecīgi atlīdzības izmaksa nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. 
      Atlīdzības apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanai institūcija atbilstoši šo noteikumu IV. nodaļai organizēs darba uzdevuma noteikšanu un iesniegšanu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam. Šāda darba uzdevuma noteikšana var norisināties gan vienlaikus ar darba uzdevuma došanu attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai, gan atsevišķi un šīs atlīdzības noteikšanas brīdī ir jāveic nekustamā īpašuma apsekošana, kas atbilst Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ panta sestajā daļā noteiktajai.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu nosaka un iesniedz institūcijā atsevišķa nodevuma veidā un pēc tā iesniegšanas institūcija vai tās pilnvarotā persona, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, to apstiprina. Tātad tiek paredzēts, ka atlīdzības par servitūta tiesību izlietošanu apstiprināšanu un izmaksāšanu var organizēt arī institūcijas pilnvarota persona, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu. Satiksmes ministrijas gadījumā šādu iespēju nepieciešams paredzēt, jo, piemēram,  saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 7.panta trešo daļu un noslēgto deleģēšanas līgumu valsts autoceļa pārvaldīšana, valsts autoceļa tīkla finansējuma administrēšana, iepirkumu organizēšana valsts vajadzībām, valsts autoceļa būvniecības programmu vadība un uzraudzība u.c. uzdevumi ir deleģēti VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC). Līdz ar to LVC ir  precīzi zināms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas brīdis un tāpēc ir iespēja operatīvi reaģēt un uzsākt noteiktās atlīdzības izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī noteiktajos gadījumos – pārtraukt šādas atlīdzības izmaksāšanu.
Apstiprināto atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu nekustamā īpašuma īpašniekam maksā reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi, ieskaitot to atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ panta septītajai daļai nekustamā īpašuma īpašnieka norādītajā maksājuma kontā vai maksājuma kontā, kas atvērts speciāli šim nolūkam, jo nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājuma kontu.  Atlīdzība netiek maksāta avansā, bet gan par faktisko servitūta tiesību izlietošanas periodu. Atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu par nepilnu mēnesi aprēķina un maksā proporcionāli faktiskajam servitūta tiesību izlietošanas dienu skaitam.
Atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu maksāšanas periods izriet no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ panta, t.i., atlīdzība tiek maksāta no būvdarbu uzsākšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsavināto nekustamo īpašumu uz valsts vārda (8.¹ panta ceturtā daļa) un atlīdzības izmaksāšana ir izbeidzama arī 8.¹ panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, proti, gadījumā, kad Ministru kabinets ir nolēmis izbeigt iepriekš nodibināto servitūtu.
Savukārt zaudējumus, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies par servitūta izlietošanu, saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ panta piekto daļu atlīdzina saskaņā ar Civillikumu. Proti, ja nekustamā īpašuma īpašnieks konstatē, ka viņam ar servitūta izlietošanu radīti zaudējumi, viņš brīdī, kad ir konstatējis šos zaudējumus un viņam ir zināms to apmērs, var vērsties institūcijā ar iesniegumu par to atlīdzināšanu, iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina zaudējumu apmēru.
          Ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 7.punktā noteikto, šajos noteikumos noteiktā kārtība nav attiecināma uz gadījumiem, kad servitūtu nodibina uz zemi, kura nepieciešama ārējās robežas infrastruktūras objektu izbūvei atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā noteiktajam, kā arī Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības projekta, kā arī militārā poligona "Sēlija" izveides īstenošanai.