21-TA-1273: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 310 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. —2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts.
Veselības ministrijas iniciatīva.
Veselības ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt 9.2.4.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1.pasākuma “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”, savlaicīgi sasniedzot specifiskā atbalsta mērķi: uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumu Nr. 310 „Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” un 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.310) redakcijas 12.1. punkts nosaka 9.2.4.1. pasākumam “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 9.2.4.1. pasākums) pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu - 14 691 510 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 12 487 783 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 203 727 euro apmērā, nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmo izmaksu pozīcijas, nosakot to procentuālos ierobežojumus.
9.2.4.1. pasākuma ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr.9.2.4.1/16/I/001 "Kompleksi veselības vecināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – 9.2.4.1. projekts), projekta īstenošanas termiņš no 2016. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Izvērtējot aktuālo 9.2.4.1. pasākuma projekta progresu, secināts, ka nepieciešams intensificēt projekta apguvi, lai iekļautos projekta gala termiņā un Eiropas Sociālā fondu (turpmāk – ESF) attiecināmības gala termiņā. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto pandēmijas krīzi, kas ierobežo iespējas nodrošināt, t.i., pieejamību 9.2.4.1. pasākumam un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk – 9.2.4.2. pasākums) pieprasījumu pēc pakalpojumu sniedzējiem jeb veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nodrošinātājiem, kā arī sabiedrības veselības pētījumu veicējiem, secināts, ka tas ir ierobežots. Ko pierāda vairāku 9.2.4.1. pasākuma ietvaros izsludināto iepirkumu beigšanās bez iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī vairāki iepirkumu līgumi netiek pabeigti ar maksimālo summu, kas secīgi rada neizpildes laikā un, modelējot iespējamo 9.2.4.1. pasākuma attīstības virzību, ir paredzams, ka pastāv iespēja nerealizēt visus ieplānots pasākumus pilnā apjomā un atvēlētajā termiņā. Spēja realizēt visus 9.2.4.1. pasākuma pasākumus pilnā apmērā ir atkarīga gan no tirgus dalībnieku skaita, to profesionalitātes, gan no iedzīvotāju vēlmes būt aktīviem un iesaistīties veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Covid-19 pandēmija ietekmējusi dažādu pasākumu īstenošanu un apmeklētību, īpaši daudz klātienes pasākumi tiek pārveidoti par attālināti realizējamiem pasākumiem, tomēr, piemēram, pētījumus, kuri īstenojami klīniskajā vidē stacionāros, nav iespējams realizēt, tāpat arī seminārus skolās realizēt ir apgrūtināti. Papildus jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija un mājsēde pilnībā ierobežo jebkāda veida pasākumu rīkošanu klātienē.
9.2.4.1. pasākuma ietvarā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir konstatējusi neatbilstības. Neatbilstība Nr.2021/ESF/0009, Nr.2021/ESF/0023 un Nr.2021/ESF/0028, tika konstatēta saistībā ar iepirkumu normu pārkāpumiem, piemērota finanšu korekcija 100% apmērā, kā rezultātā 24.10.2021. tika apstiprināta Vienošanās Nr.9.2.4.1/16/I/001 Grozījumi Nr.6, ar kuru tiek samazināti 9.2.4.1. pasākuma kopējie izdevumi 168 883 euro apmērā.
Papildus Veselības ministrija vērš uzmanību, ka pārdalīta tiek arī 9.2.4.2. pasākuma konstatētā neatbilstības summa 50 127 euro apmērā, kas radusies no neatbilstībām, kas konstatētas laika posmā no 2017. gada līdz 2020. gadam.
9.2.4.1. un 9.2.4.2. pasākumu kopējo izdevumu samazinājuma finanšu korekcijas, tiks veiktas šajos grozījumos.
Vienlaikus Veselības ministrija 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – SAM 9.2.5.) ietvaros īsteno projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – SAM 9.2.5. projekts) ietvaros, kur atbalsts ir kompensāciju izmaksa ārstniecības personām par darba uzsākšanu valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu reģionos, tādējādi piesaistot viņus veselības aprūpes nozarei uz 5 gadiem. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, viens no svarīgākajiem uzdevumiem Veselības ministrijai šobrīd ir rast risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk samazināt esošo cilvēkresursu trūkumu ārstniecības iestādēs, nodrošinot pilnvērtīgus visa klāsta veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Vienlaikus strauji pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, tiek nodrošināta stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām, līdz ar to nepieciešams rast risinājumu, lai tiktu nodrošinātas papildus ārstniecības personas darbam ar šiem pacientiem. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i., nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums. Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumu Nr.158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.158) 7.2. punktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 420 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2021. gada 31. decembri ir piesaistītas 1 113 ārstniecības personas, kas ir 78,38% no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējām projekta izmaksām, kompensācijām uz 2021. gada 31. decembri, finansējuma izpilde sasniedz 9 223 331,30 euro, kas ir 85,05 %.
SAM 9.2.5. ietvaros izmaksājamo kompensāciju apmērs ir tieši atkarīgs no Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” noteiktajām ārstniecības personu zemākajām mēnešalgām un ir atbilstošs ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Tā kā grozījumi ārstniecības personām noteiktajā zemākajā mēnešalgas apmērā kopš SAM 9.2.5. īstenošanas uzsākšanas ir veikti divas reizes, tādējādi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu apmēru palielinot kopumā par 38%, tad ievērojami pieaudzis arī izmaksājamo kompensāciju apmērs. Tāpat izmaksājamo kompensāciju apmēru ietekmē kompensācijas saņēmēja bērnu skaits, ko projekta plānošanas laikā nevarēja precīzi prognozēt tā iemesla dēļ, ka šādi dati netiek uzkrāti un analizēti.
Tādejādi ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām, kā arī ņemot vērā, ka vienas kompensācijas vidēji plānotais izmaksu apmērs uz vienu ārstniecības personu pārsniedz plānoto, 2022. gadā SAM 9.2.5. ietvaros kompensāciju izmaksām atlicis finansējums 1 621 121,90 euro apmērā, attiecīgi rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, par atlikušo finansējumu būtu sasniedzams rādītājs – piesaistītas 167 personas. Ar šo finansējuma atlikumu nodrošinot iznākuma rādītāja izpildi - 1 280 ārstniecības personas, kas nodrošinātu 90% no noteiktā sasniedzamā mērķa 1 420 personas.
9.2.4.1. pasākuma iznākuma rādītājs - 9.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 300 iedzīvotāju, ataino sabiedrības veselības kampaņu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ir sasniegts. Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz šo brīdi MK noteikumu Nr. 310 9.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda slimību profilakses pasākumos - līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 300 iedzīvotāju – ir sasniegts 100% apmērā, t.i. 1 247 iedzīvotāju.
MK noteikumu Nr.310 9.2. apakšpunktā noteikts iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits līdz 2023. gada 31. decembrim, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas pasākumos 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 17 000 iedzīvotāju – ir sasniegts.
MK noteikumu Nr.310 9.3. apakšpunkts nosaka 9.2.4.1. pasākuma ietvaros plānoto līdz 2023.gada 31.decembrim sasniedzamo iznākuma rādītāju, proti - veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu un pasākumu skaits līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – piecas kampaņas. Uz šo brīdi sasniegtais MK noteikumu Nr. 310 9.3.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits ir 4 kampaņas. Attiecībā šis iznākuma rādītājs tiks sasniegts un iespējamā iznākuma rādītāja nesasniegšanas risks ir izslēgts. Attiecīgi 9.2.4.1. pasākuma ietvaros risks nesasniegt iznākuma rādītāju ir minimāls.
9.2.4.1. pasākuma ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr.9.2.4.1/16/I/001 "Kompleksi veselības vecināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – 9.2.4.1. projekts), projekta īstenošanas termiņš no 2016. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Izvērtējot aktuālo 9.2.4.1. pasākuma projekta progresu, secināts, ka nepieciešams intensificēt projekta apguvi, lai iekļautos projekta gala termiņā un Eiropas Sociālā fondu (turpmāk – ESF) attiecināmības gala termiņā. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto pandēmijas krīzi, kas ierobežo iespējas nodrošināt, t.i., pieejamību 9.2.4.1. pasākumam un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk – 9.2.4.2. pasākums) pieprasījumu pēc pakalpojumu sniedzējiem jeb veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nodrošinātājiem, kā arī sabiedrības veselības pētījumu veicējiem, secināts, ka tas ir ierobežots. Ko pierāda vairāku 9.2.4.1. pasākuma ietvaros izsludināto iepirkumu beigšanās bez iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī vairāki iepirkumu līgumi netiek pabeigti ar maksimālo summu, kas secīgi rada neizpildes laikā un, modelējot iespējamo 9.2.4.1. pasākuma attīstības virzību, ir paredzams, ka pastāv iespēja nerealizēt visus ieplānots pasākumus pilnā apjomā un atvēlētajā termiņā. Spēja realizēt visus 9.2.4.1. pasākuma pasākumus pilnā apmērā ir atkarīga gan no tirgus dalībnieku skaita, to profesionalitātes, gan no iedzīvotāju vēlmes būt aktīviem un iesaistīties veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Covid-19 pandēmija ietekmējusi dažādu pasākumu īstenošanu un apmeklētību, īpaši daudz klātienes pasākumi tiek pārveidoti par attālināti realizējamiem pasākumiem, tomēr, piemēram, pētījumus, kuri īstenojami klīniskajā vidē stacionāros, nav iespējams realizēt, tāpat arī seminārus skolās realizēt ir apgrūtināti. Papildus jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija un mājsēde pilnībā ierobežo jebkāda veida pasākumu rīkošanu klātienē.
9.2.4.1. pasākuma ietvarā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir konstatējusi neatbilstības. Neatbilstība Nr.2021/ESF/0009, Nr.2021/ESF/0023 un Nr.2021/ESF/0028, tika konstatēta saistībā ar iepirkumu normu pārkāpumiem, piemērota finanšu korekcija 100% apmērā, kā rezultātā 24.10.2021. tika apstiprināta Vienošanās Nr.9.2.4.1/16/I/001 Grozījumi Nr.6, ar kuru tiek samazināti 9.2.4.1. pasākuma kopējie izdevumi 168 883 euro apmērā.
Papildus Veselības ministrija vērš uzmanību, ka pārdalīta tiek arī 9.2.4.2. pasākuma konstatētā neatbilstības summa 50 127 euro apmērā, kas radusies no neatbilstībām, kas konstatētas laika posmā no 2017. gada līdz 2020. gadam.
9.2.4.1. un 9.2.4.2. pasākumu kopējo izdevumu samazinājuma finanšu korekcijas, tiks veiktas šajos grozījumos.
Vienlaikus Veselības ministrija 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – SAM 9.2.5.) ietvaros īsteno projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – SAM 9.2.5. projekts) ietvaros, kur atbalsts ir kompensāciju izmaksa ārstniecības personām par darba uzsākšanu valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu reģionos, tādējādi piesaistot viņus veselības aprūpes nozarei uz 5 gadiem. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, viens no svarīgākajiem uzdevumiem Veselības ministrijai šobrīd ir rast risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk samazināt esošo cilvēkresursu trūkumu ārstniecības iestādēs, nodrošinot pilnvērtīgus visa klāsta veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Vienlaikus strauji pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, tiek nodrošināta stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām, līdz ar to nepieciešams rast risinājumu, lai tiktu nodrošinātas papildus ārstniecības personas darbam ar šiem pacientiem. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i., nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums. Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumu Nr.158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.158) 7.2. punktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 420 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2021. gada 31. decembri ir piesaistītas 1 113 ārstniecības personas, kas ir 78,38% no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējām projekta izmaksām, kompensācijām uz 2021. gada 31. decembri, finansējuma izpilde sasniedz 9 223 331,30 euro, kas ir 85,05 %.
SAM 9.2.5. ietvaros izmaksājamo kompensāciju apmērs ir tieši atkarīgs no Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” noteiktajām ārstniecības personu zemākajām mēnešalgām un ir atbilstošs ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Tā kā grozījumi ārstniecības personām noteiktajā zemākajā mēnešalgas apmērā kopš SAM 9.2.5. īstenošanas uzsākšanas ir veikti divas reizes, tādējādi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu apmēru palielinot kopumā par 38%, tad ievērojami pieaudzis arī izmaksājamo kompensāciju apmērs. Tāpat izmaksājamo kompensāciju apmēru ietekmē kompensācijas saņēmēja bērnu skaits, ko projekta plānošanas laikā nevarēja precīzi prognozēt tā iemesla dēļ, ka šādi dati netiek uzkrāti un analizēti.
Tādejādi ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām, kā arī ņemot vērā, ka vienas kompensācijas vidēji plānotais izmaksu apmērs uz vienu ārstniecības personu pārsniedz plānoto, 2022. gadā SAM 9.2.5. ietvaros kompensāciju izmaksām atlicis finansējums 1 621 121,90 euro apmērā, attiecīgi rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, par atlikušo finansējumu būtu sasniedzams rādītājs – piesaistītas 167 personas. Ar šo finansējuma atlikumu nodrošinot iznākuma rādītāja izpildi - 1 280 ārstniecības personas, kas nodrošinātu 90% no noteiktā sasniedzamā mērķa 1 420 personas.
9.2.4.1. pasākuma iznākuma rādītājs - 9.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 300 iedzīvotāju, ataino sabiedrības veselības kampaņu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ir sasniegts. Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz šo brīdi MK noteikumu Nr. 310 9.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda slimību profilakses pasākumos - līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 300 iedzīvotāju – ir sasniegts 100% apmērā, t.i. 1 247 iedzīvotāju.
MK noteikumu Nr.310 9.2. apakšpunktā noteikts iznākuma rādītājs - to iedzīvotāju skaits līdz 2023. gada 31. decembrim, kas iekļaujami īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas pasākumos 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 17 000 iedzīvotāju – ir sasniegts.
MK noteikumu Nr.310 9.3. apakšpunkts nosaka 9.2.4.1. pasākuma ietvaros plānoto līdz 2023.gada 31.decembrim sasniedzamo iznākuma rādītāju, proti - veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu un pasākumu skaits līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – piecas kampaņas. Uz šo brīdi sasniegtais MK noteikumu Nr. 310 9.3.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits ir 4 kampaņas. Attiecībā šis iznākuma rādītājs tiks sasniegts un iespējamā iznākuma rādītāja nesasniegšanas risks ir izslēgts. Attiecīgi 9.2.4.1. pasākuma ietvaros risks nesasniegt iznākuma rādītāju ir minimāls.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Padomes rekomendācijas, Valsts kontroles ekspertu un veselības nozares ekspertu norādīto, SAM 9.2.5. kopējā attiecināmā finansējuma apguves progresu un ārstniecības personu izrādīto interesi par dalību SAM 9.2.5 īstenotajā projektā, tika lemts par sabiedrības veselības rīcībpolitikas maiņu un papildus finansējuma novirzīšanu SAM 9.2.5 īstenošanai.
Veselības ministrija ir lēmusi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5. projektu. Pārdalāmais finansējums iekļauj:
2 602 477 euro apmērā tiek pārdalīti no 9.2.4.1. pasākuma 9.2.4.1. projekta t.sk.:
2 433 594 euro apmērā no SAM 9.2.4.1. projekta pamatfinansējuma;
168 883 euro apmērā veido 9.2.4.1. projekta neatbilstība;
50 127 euro apmērā veido 9.2.4.2. pasākuma neatbilstības, kas konstatētas laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam.
Novirzot SAM 9.2.5 papildus finansējumu 2 652 604 euro (t.sk., iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 2 454 978 euro apmērā, un iekļautām 7% vienotās likmes atlīdzības un 15% netiešo izmaksu likmes izdevumiem) apmērā, kopā pieejamais finansējums (ar esošo atlikumu 1 621 121 euro) kompensācijām sastādītu ~ 4 076 100 euro, ko rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, iespējams 2022. un 2023. gadā piesaistīt ~ 420 ārstniecības personas, attiecīgi:
+ 307 personas (t.sk. 167 personas par SAM 9.2.5. projekta ietvaros pieejamo finansējumu un 140 personas par papildus piešķirot finansējumu, tādējādi nodrošinot pilnu esošo SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja izpildi 100% apmērā);
+ 113 ārstniecības personas par jauno finansējumu,
tādejādi kopējais SAM 9.2.5 ietvaros reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits palielinātos par 8%, kas ir līdz 1 533 piesaistītām personām un sekmētu cilvēkresursu piesaisti nozarei. Attiecīgi grozīts MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunkts un ierosināti grozījumu darbības programmas “Izaugsmes un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4. atbalsts izriet no Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritātei “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Attiecīgi, ja nepastāv risks rādītāju sasniegšanai, būtu atbalstāma finansējuma pārdale starp SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4..
No 9.2.4.1. pasākuma SAM 9.2.4.1. projekta pārdalāmais attiecināmais finansējums 2 602 477 euro apmērā nav uzskatāms par ietaupījumu. 9.2.4.1. pasākuma rādītāja sasniegšana ir iespējama gan ar šobrīd projektam pieejamo finansējumu, gan ar 2 602 477 euro samazinājumu, tāpēc nozares speciālisti ir lēmuši par aktivitāšu pārplānošanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, ko izgaismojusi Covid-19 sabiedrības veselības krīze. Pārplānojot aktivitātes projekta darbībās tiek ņemtas vērā nozares vajadzības un sabiedrības intereses tiks pārplānots nepieciešamajām aktualitātēm. Pamatojoties uz esošo situāciju un prioritāšu maiņu, šajā plānošanas periodā nav iespējams veikt dažāda veida sabiedrības veselības pētījumus (par iedzīvotāju zināšanām un prasmēm veselības jomā, par jauniešu nelabvēlīgo pieredzi saistībā ar piedzīvoto vardarbību); nacionālā mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām, t.i., kampaņas – par atkarības mazināšanu; ceļojošo izrāžu satura izstrāde un realizācija; kā arī citus vispārējās veselības veicināšanas pakalpojumus, kā, piemēram, platformu – psihiskās veselības prevencija un medikamentu mijiedarbības prevencija (mājas lapu) izstrādes un ieviešanas. Ņemot vērā vispārējo situāciju ar Covid-19 izplatību un tā radītajām sekām, paredzams, ka daļa finanšu tuvākā gada laikā būs vēl jāieplāno dažādām sabiedrības informēšanas aktivitātēm par Covid-19 jautājumiem (piemēram, informatīvie materiāli, aptaujas, informatīvi video utml.).
Atbalsta finansējuma pārdale starp SAM 9.2.4. un SAM 9.2.5. neietekmē negatīvi valsts budžetu, vienlaikus nodrošina DP noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī ir svarīga veselības nozares rīcībpolitikas īstenošanai attiecībā uz nozares cilvēkresursu trūkumu.
Paralēli šiem Noteikumiem Nr.310, tiks veikti grozījumi SAM 9.2.5. īstenošanas noteikumosproti, MK noteikumos Nr.158, paredzot atbilstošu kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71.pantam nav atbalstāmas būtiskās izmaiņas projektā, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumi SAM 9.2.4. uzskatāmi par nebūtiskiem, jo neietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, kas traucētu SAM 9.2.4. sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā būs nepieciešami grozījumi SAM 9.2.4.1 projektā, jo finansējuma samazināšana nacionālajā līmenī projekta ietvarā, ir uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas. Taču iepriekš minētās izmaiņas neietekmēs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
Attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr.310 12.punkts, precizējot SAM 9.2.4. un 9.2.4.1. pasākumam pieejamo finansējumu:
“12. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 43 608 296 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 37 067 051 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 6 541 245 euro apmērā, no tiem:
12.1. 9.2.4.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 089 033 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 275 678 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 813 355 euro apmērā;
12.2. 9.2.4.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 519 263 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 26 791 373 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 4 727 890 euro apmērā.".
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku 9.2.4.1.pasākuma sasniegšanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radītajām sekām uz sabiedrību, vienlaikus sasniedzot izvirzītos mērķus un optimizējot 9.2.4.1. pasākuma atbalsta summu, attiecīgi intensificējot veselības aprūpes nozarei būtiski nepieciešamo atbalstu SAM 9.2.5. pasākuma ietvaros.
Veselības ministrija ir lēmusi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5. projektu. Pārdalāmais finansējums iekļauj:
2 602 477 euro apmērā tiek pārdalīti no 9.2.4.1. pasākuma 9.2.4.1. projekta t.sk.:
2 433 594 euro apmērā no SAM 9.2.4.1. projekta pamatfinansējuma;
168 883 euro apmērā veido 9.2.4.1. projekta neatbilstība;
50 127 euro apmērā veido 9.2.4.2. pasākuma neatbilstības, kas konstatētas laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam.
Novirzot SAM 9.2.5 papildus finansējumu 2 652 604 euro (t.sk., iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 2 454 978 euro apmērā, un iekļautām 7% vienotās likmes atlīdzības un 15% netiešo izmaksu likmes izdevumiem) apmērā, kopā pieejamais finansējums (ar esošo atlikumu 1 621 121 euro) kompensācijām sastādītu ~ 4 076 100 euro, ko rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, iespējams 2022. un 2023. gadā piesaistīt ~ 420 ārstniecības personas, attiecīgi:
+ 307 personas (t.sk. 167 personas par SAM 9.2.5. projekta ietvaros pieejamo finansējumu un 140 personas par papildus piešķirot finansējumu, tādējādi nodrošinot pilnu esošo SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja izpildi 100% apmērā);
+ 113 ārstniecības personas par jauno finansējumu,
tādejādi kopējais SAM 9.2.5 ietvaros reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits palielinātos par 8%, kas ir līdz 1 533 piesaistītām personām un sekmētu cilvēkresursu piesaisti nozarei. Attiecīgi grozīts MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunkts un ierosināti grozījumu darbības programmas “Izaugsmes un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4. atbalsts izriet no Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritātei “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Attiecīgi, ja nepastāv risks rādītāju sasniegšanai, būtu atbalstāma finansējuma pārdale starp SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4..
No 9.2.4.1. pasākuma SAM 9.2.4.1. projekta pārdalāmais attiecināmais finansējums 2 602 477 euro apmērā nav uzskatāms par ietaupījumu. 9.2.4.1. pasākuma rādītāja sasniegšana ir iespējama gan ar šobrīd projektam pieejamo finansējumu, gan ar 2 602 477 euro samazinājumu, tāpēc nozares speciālisti ir lēmuši par aktivitāšu pārplānošanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, ko izgaismojusi Covid-19 sabiedrības veselības krīze. Pārplānojot aktivitātes projekta darbībās tiek ņemtas vērā nozares vajadzības un sabiedrības intereses tiks pārplānots nepieciešamajām aktualitātēm. Pamatojoties uz esošo situāciju un prioritāšu maiņu, šajā plānošanas periodā nav iespējams veikt dažāda veida sabiedrības veselības pētījumus (par iedzīvotāju zināšanām un prasmēm veselības jomā, par jauniešu nelabvēlīgo pieredzi saistībā ar piedzīvoto vardarbību); nacionālā mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām, t.i., kampaņas – par atkarības mazināšanu; ceļojošo izrāžu satura izstrāde un realizācija; kā arī citus vispārējās veselības veicināšanas pakalpojumus, kā, piemēram, platformu – psihiskās veselības prevencija un medikamentu mijiedarbības prevencija (mājas lapu) izstrādes un ieviešanas. Ņemot vērā vispārējo situāciju ar Covid-19 izplatību un tā radītajām sekām, paredzams, ka daļa finanšu tuvākā gada laikā būs vēl jāieplāno dažādām sabiedrības informēšanas aktivitātēm par Covid-19 jautājumiem (piemēram, informatīvie materiāli, aptaujas, informatīvi video utml.).
Atbalsta finansējuma pārdale starp SAM 9.2.4. un SAM 9.2.5. neietekmē negatīvi valsts budžetu, vienlaikus nodrošina DP noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī ir svarīga veselības nozares rīcībpolitikas īstenošanai attiecībā uz nozares cilvēkresursu trūkumu.
Paralēli šiem Noteikumiem Nr.310, tiks veikti grozījumi SAM 9.2.5. īstenošanas noteikumosproti, MK noteikumos Nr.158, paredzot atbilstošu kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71.pantam nav atbalstāmas būtiskās izmaiņas projektā, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumi SAM 9.2.4. uzskatāmi par nebūtiskiem, jo neietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, kas traucētu SAM 9.2.4. sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā būs nepieciešami grozījumi SAM 9.2.4.1 projektā, jo finansējuma samazināšana nacionālajā līmenī projekta ietvarā, ir uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas. Taču iepriekš minētās izmaiņas neietekmēs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
Attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr.310 12.punkts, precizējot SAM 9.2.4. un 9.2.4.1. pasākumam pieejamo finansējumu:
“12. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 43 608 296 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 37 067 051 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 6 541 245 euro apmērā, no tiem:
12.1. 9.2.4.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 089 033 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 275 678 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 813 355 euro apmērā;
12.2. 9.2.4.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 519 263 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 26 791 373 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 4 727 890 euro apmērā.".
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku 9.2.4.1.pasākuma sasniegšanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radītajām sekām uz sabiedrību, vienlaikus sasniedzot izvirzītos mērķus un optimizējot 9.2.4.1. pasākuma atbalsta summu, attiecīgi intensificējot veselības aprūpes nozarei būtiski nepieciešamo atbalstu SAM 9.2.5. pasākuma ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 276 280
0
2 261 848
-333 577
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 276 280
0
2 261 848
-333 577
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 677 976
0
2 660 998
-392 443
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 677 976
0
2 660 998
-392 443
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-401 696
0
-399 150
58 866
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-401 696
0
-399 150
58 866
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
58 866
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts paredz 9.2.4. projekta pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā (tai skaitā ESF finansējums 2 254 713 euro un valsts budžeta finansējums 397 891 euro) novirzīšanu SAM 9.2.5. īstenošanai. Kā rezultātā SAM 9.2.5. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 14 612 707 euro, tai skaitā ESF finansējums – 12 420 800 euro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 euro.
Attiecīgi pēc šiem grozījumiem SAM 9.2.4. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 43 608 296 euro, tai skaitā ESF finansējums 37 067 051 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 6 541 245 euro apmērā. Ņemot vērā no 9.2.4.1. pārdalāmo finansējumu 2 602 477 euro (t.sk., 168 883 euro neatbilstoši veiktie izdevumi) apmērā 9.2.4.1. projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 12 089 033 euro. tai skaitā ESF finansējums 10 275 678 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 813 355 euro apmērā un ņemot vērā 9.2.4.2. pārdalāmo finansējumu 50 127 euro (neatbilstoši veiktie izdevumi) apmērā -9.2.4.2. projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 31 519 263 euro, tai skaitā ESF finansējums 26 791 373 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 4 727 890 euro apmērā
9.2.4.1. projekta finansējuma saņēmējs ir Veselības ministrija, finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 apakšprogrammā „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”, savukārt 9.2.4.2. projekta finansējuma saņēmēji ir pašvaldības un tā kā Veselības ministrija nav šī pasākuma finansējuma saņēmējs, tad šī pasākuma finansējums netiek atspoguļots.
Kopā līdz 2022.gadam 9.2.4.1. pasākuma ietvaros apgūts finansējums 7 142 502,68 euro apmērā:
2016.gadā – 24 286,85 euro, no kuriem 20 643 euro ir ESF finansējums, bet 3 644 euro valsts budžeta finansējums;
2017.gadā – 430 938,28 euro; no kuriem 366 297 euro ir ESF finansējums, bet 64 641 euro valsts budžeta finansējums;
2018.gadā – 1 125 947,67 euro; no kuriem 957 055 euro ir ESF finansējums, bet 168 893 euro valsts budžeta finansējums;
2019.gadā – 2 015 560,75 euro; no kuriem 1 713 226 euro ir ESF finansējums, bet 302 335 euro valsts budžeta finansējums;
2020.gadā – 1 534 889,80 euro. no kuriem 1 304 656 euro ir ESF finansējums, bet 230 234 euro valsts budžeta finansējums;
2021.gadā – 2 010 879,33 euro, no kuriem 1 709 247 euro ir ESF finansējums, bet 301 632 euro valsts budžeta finansējums.
Saskaņā ar valsts budžetu 2022.gadam ir piešķirts finansējums 2 677 976 euro (tai skaitā ESF finansējums 2 276 280 euro un valsts budžeta finansējums 401 696 euro apmērā) apmērā.
2023.gadā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru tika plānots finansējums 2 660 998 euro apmērā (tai skaitā ESF finansējums 2 261 848 euro un valsts budžeta finansējums 399 150 euro apmērā), bet ņemot vērā MK noteikumu projektā paredzēto 9.2.4.1.pasākuma kopēja finansējuma samazinājumu par 2 602 477 euro, kā arī ņemot vērā 2021.gada faktisko finansējuma apguvi un finansējuma atlikumu, tad 2023.gadam būs nepieciešams finansējums 2 268 555 euro apmērā (samazināts par 392 443 euro).
Attiecīgi pēc šiem grozījumiem SAM 9.2.4. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 43 608 296 euro, tai skaitā ESF finansējums 37 067 051 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 6 541 245 euro apmērā. Ņemot vērā no 9.2.4.1. pārdalāmo finansējumu 2 602 477 euro (t.sk., 168 883 euro neatbilstoši veiktie izdevumi) apmērā 9.2.4.1. projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 12 089 033 euro. tai skaitā ESF finansējums 10 275 678 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 813 355 euro apmērā un ņemot vērā 9.2.4.2. pārdalāmo finansējumu 50 127 euro (neatbilstoši veiktie izdevumi) apmērā -9.2.4.2. projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 31 519 263 euro, tai skaitā ESF finansējums 26 791 373 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 4 727 890 euro apmērā
9.2.4.1. projekta finansējuma saņēmējs ir Veselības ministrija, finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 apakšprogrammā „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”, savukārt 9.2.4.2. projekta finansējuma saņēmēji ir pašvaldības un tā kā Veselības ministrija nav šī pasākuma finansējuma saņēmējs, tad šī pasākuma finansējums netiek atspoguļots.
Kopā līdz 2022.gadam 9.2.4.1. pasākuma ietvaros apgūts finansējums 7 142 502,68 euro apmērā:
2016.gadā – 24 286,85 euro, no kuriem 20 643 euro ir ESF finansējums, bet 3 644 euro valsts budžeta finansējums;
2017.gadā – 430 938,28 euro; no kuriem 366 297 euro ir ESF finansējums, bet 64 641 euro valsts budžeta finansējums;
2018.gadā – 1 125 947,67 euro; no kuriem 957 055 euro ir ESF finansējums, bet 168 893 euro valsts budžeta finansējums;
2019.gadā – 2 015 560,75 euro; no kuriem 1 713 226 euro ir ESF finansējums, bet 302 335 euro valsts budžeta finansējums;
2020.gadā – 1 534 889,80 euro. no kuriem 1 304 656 euro ir ESF finansējums, bet 230 234 euro valsts budžeta finansējums;
2021.gadā – 2 010 879,33 euro, no kuriem 1 709 247 euro ir ESF finansējums, bet 301 632 euro valsts budžeta finansējums.
Saskaņā ar valsts budžetu 2022.gadam ir piešķirts finansējums 2 677 976 euro (tai skaitā ESF finansējums 2 276 280 euro un valsts budžeta finansējums 401 696 euro apmērā) apmērā.
2023.gadā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru tika plānots finansējums 2 660 998 euro apmērā (tai skaitā ESF finansējums 2 261 848 euro un valsts budžeta finansējums 399 150 euro apmērā), bet ņemot vērā MK noteikumu projektā paredzēto 9.2.4.1.pasākuma kopēja finansējuma samazinājumu par 2 602 477 euro, kā arī ņemot vērā 2021.gada faktisko finansējuma apguvi un finansējuma atlikumu, tad 2023.gadam būs nepieciešams finansējums 2 268 555 euro apmērā (samazināts par 392 443 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku SAM 9.2.4. mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs. Tam nav ietekmes uz sabiedrības interesēm un pienākumiem, ņemot vērā ka 9.2.4.1. pasākuma ietvaros nepastāv risks nesasniegt iznākuma rādītājus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Veselības ministrija sadarbībā ar veselības nozares valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām, kas iesaistītas veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kā arī ar juridiskajām personām, kam ir pilnvarojums veselības veicināšanas vai slimību profilakses politikas īstenošanai un koordinācijai.
Ar MK noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
Ar MK noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi