Anotācija (ex-ante)

22-TA-3186: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk – Noteikumu projekts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis:
-novirzīt viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu (dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu) dzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai 400 000 euro Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus;
-svītrot nosacījumu "pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes, ja dzīvojamā māja ir ar pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai";
-veikt tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbalsts viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumu Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 103) ietvaros pieejams kopš 2021. gada 27. maija. Līdz 2022. gada oktobrim akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") saņēmusi 1192 projekta pieteikumus, no kuriem 536 projekta pieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, savukārt 656 - elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai. No 1192 projekta pieteikumiem, apstiprināti 711 pieteikumi par kopējo summu 3 112 400 euro

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, 72% gadījumu tiek paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase un tā nav zemāka par C ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, 17% gadījumu tiek sasniegta vēl augstāka dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase – B klase, savukārt 11% gadījumu tiek sasniegta dzīvojamās mājas A energoefektivitātes klase. Pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas plānots samazināt dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz 41.66 % apmērā, nodrošinot siltumenerģijas ietaupījumu vidēji 119 kWh/m2 gadā, kopumā 39 628 kWh/m2 gadā.

Līdz 2022. gada oktobrim pabeigti un atbalstu saņēmuši 153 projekti, kas īstenojuši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Tie ir projekti, kas izstrādājuši ēkas pagaidu energosertifikātus un projekta īstenošanas rezultātā panākuši siltumenerģijas ietaupījumu vidēji 41.38 % apmērā, nodrošinot siltumenerģijas ietaupījumu vidēji 70 kWh/m2 gadā, kopumā 10 118 kWh/m2 gadā. 106 projekti paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klasi līdz C ēku energoefektivitātes klasei, 32 projekti – līdz dzīvojamās mājas B energoefektivitātes klasei, savukārt 18 projekti sasnieguši dzīvojamās mājas A energoefektivitātes klasi.
Savukārt jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanas gadījumā līdz 2022. gada oktobrim grantu saņēmuši 355 projekti, vidēji uzstādot 7.9 kW saules paneļu sistēmas, kopumā uzstādot 3 965 kW papildu jaudu, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Pēc visu atbalsta programmā plānoto mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanas, tiek paredzēts kopumā uzstādīt 5 761 kW papildu jaudu.


Grozījumi, ko paredz Noteikumu projekts, neietekmē līdz šim noslēgtos līgumus ar atbalsta saņēmējiem, tāpat arī neuzliek kādus papildus pienākumus, vai tieši otrādi - atvieglojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 103:

1. Novirzīt Valsts energoefektivitātes fonda finansējumu atbalsta piešķiršanai 
Ņemot vērā dzīvojamo māju īpašnieku lielo interesi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktu pieejamību, MK noteikumos Nr. 103 papildus nepieciešams novirzīt Valsts energoefektivitātes fondā esošos līdzekļus 400 000 euro apmērā (līdz šim neizmantotie Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi, kas jau šobrīd ir pieejami sabiedrībai "Altum"). Papildus novirzot 400 000 euro, tiek paredzēts, ka tiks uzstādītas jaunas mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas kopumā ar papildu jaudu 790 kW. Papildus plānots, ka tiks nodrošināts siltumenerģijas ietaupījums vidēji 119 kWh/m2 gadā, kopumā 1 586 kWh/m2 gadā.

Ņemot vērā, ka finansējums ir no Valsts energoefektivitātes fonda, līdzekļu izmantošanā jāievēro arī Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" nosacījumi, tajā skaitā attiecināmās izmaksas, izmaksu ierobežojumi, kā arī sabiedrības "Altum" iesniedzamie pārskati Ekonomikas ministrijai un Būvniecības valsts kontroles birojam.

Papildus tam nepieciešams apvienot MK noteikumu Nr. 103 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunktos, kā arī 4.2.1. un 4.2.2. apakšpunktos līdz šim atsevišķi nodalītos finansējuma apmērus tehniskās palīdzības sniegšanai un grantu izmaksai. Ņemot vērā, ka nav iespējams saņemt atbalstu tikai tehniskai palīdzībai (atbalsts tehniskai palīdzībai tikai kopā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu), nav nepieciešamība vienai no atbalstāmajām darbībām un to izmaksu pozīcijai noteikt atsevišķu finansējuma apmēru. 

2. Skaidri definēt, ka atbalsta saņēmējs pasākumus var īstenot tikai pēc atbalsta līguma noslēgšanas ar sabiedrību "Altum"
MK noteikumu Nr. 103 8. punktā ir noteikti atbalsta saņēmējam vai atbalsta saņēmēja pilnvarotai personai sabiedrībā "Altum" sākotnēji iesniedzamie dokumenti. Pēc iesniedzamo dokumentu saraksta ir skaidri saprotams, ka tie ir dokumenti, kas raksturo ēkas esošo stāvokli vai situāciju pirms elektroenerģijas iekārtas uzstādīšanas.  Savukārt MK noteikumu Nr. 103 16. punktā ir noteikts, ka pēc projekta ietvaros noteikto pasākumu īstenošanas un mērķu sasniegšanas tiek piešķirts atbalsts, papildus tam 17. un 17.1 punktā noteikti pēc pasākuma īstenošanas iesniedzamie dokumenti (dokumentus, kas apliecina, ka ēka atjaunota vai elektroenerģijas ražojošā iekārta uzstādīta). Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējs sākotnēji iesniedz pieteikumu tehniskās palīdzības un granta vai tikai granta saņemšanai, pēc tam noslēdz līgumu ar sabiedrību "Altum", un tikai tad uzsāk īstenot projekta ietvaros plānotās darbības. Gan sabiedrības "Altum", gan Ekonomikas ministrijas mājaslapā, gan arī semināros un vebināros ir šāda informācija ir sniegta un pēc šāda mehānisma līdz šim ir piešķirts atbalsts. Tomēr, lai neradītu MK noteikumu Nr. 103 interpretācijas iespējas, nepieciešams skaidri definēt, ka atbalsta saņēmējs MK noteikumos Nr. 103 noteiktos pasākumus (saules paneļu uzstādīšana un pieslēgšana, energoefektivitātes paaugstināšanas darbi) var īstenot pēc atbalsta līguma noslēgšanas ar sabiedrību "Altum".

3. Precizēt, ka uz atbalsta saņēmējiem, kas ievieš mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam, nav attiecināma prasība situācijām, ja ir pieslēgums kopējam elektroapgādes tīklam, t.i. - primārās enerģijas patēriņa samazinājums vismaz 20 % apmērā
MK noteikumu Nr. 103 5.5.5. apakšpunkts nosaka, ka atbalstu piešķir jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai (ar pieslēgumu un bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam), lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un elektroenerģijas piegādi. Šī brīža MK noteikumu Nr. 103 redakcija nosaka, ka visos gadījumos (ar vai bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam) jānodrošina šāda nosacījumu izpilde - tiek sasniegts primārās enerģijas patēriņa samazinājums vismaz 20 % apmērā. Tomēr, ja dzīvojamā māja ir bez pieslēguma elektroapgādes tīklam, šādas prasības izpilde nav iespējama, jo nosacījums nosaka elektroenerģijas no tīkla aizstāšanu. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus, kas nosaka, ka atbalsta saņēmējam, kas uzstādīs saules paneļu sistēmas dzīvojamā mājā bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam, sabiedrība "Altum" nepiemēro iepriekš noteikto nosacījumu.

Papildus norādām, ka līdz šim nav saņemts projekta pieteikums, kurā plānotu uzstādīt mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam - līdz ar to grozījumi neietekmēs nevienu atbalsta saņēmēju.

4. Svītrot nosacījumu, ka pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes, ja dzīvojamā māja ir ar pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai
Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt atbalstu pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai efektīvākajā iespējamā veidā, tas ir - ļaut uzstādīt ražošanas iekārtas pēc iespējas plašākam objektu skaitam un vienlaicīgi ar pēc iespējas atbilstošāku (nepārspīlētu) ražošanas jaudu apmēru salīdzinājumā ar patēriņa slodzi, kas ir objektā tajā brīdī, kad tiek ražota elektroenerģija no saules. To nodrošina ierobežojums, kas saistīts ar pašpatēriņa apjomu vismaz 80% apmērā no saražotā.
Līdz šim papildus iekļautais nosacījums "pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes, ja dzīvojamā māja ir ar pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai" daļu privātpersonas ir veicinājis palielināt pieslēgumā atļauto maksimālo patēriņa slodzi, lai saņemtu atbalstu par privātpersonai nepieciešamās uzstādāmās saules paneļu sistēmas jaudu. Svītrojot šādu nosacījumu tiek pieļauts, ka privātpersona paredz turpmāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu (piemēram, papildus uzstādot siltumsūkņus, kuru darbībai nepieciešama papildus elektroenerģija, kas līdz šim nav bijusi). Ja privātpersona pēc saules paneļu sistēmas uzstādīšanas plānoja lielāku elektroenerģijas patēriņu nekā līdz šim (plānojot uzstādīt lielākas jaudas saules paneļu sistēmas nekā līdz šim būtu nepieciešams), nācās palielināt pieslēgumā atļauto maksimālo patēriņa slodzi, kas privātpersonai rada papildus izdevumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams svītrot nosacīju, ka uzstādot jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu, tā jauda nedrīkst pārsniegt 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes.

5. Invertora jauda
MK noteikumu Nr. 103 5.5. apakšpunktā noteikts, ka atbalstu piešķir jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un elektroenerģijas piegādi. Līdz ar to grants tiek izmaksāts par to invertora jaudu, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu, kā tas noteikts MK noteikumu Nr. 103 5.5. apakšpunktā. Ņemot vērā iepriekš minēto invertora iestatītai jaudai būtu jābūt vienādai ar invertora nomināla jaudu. Tomēr, ja nomināla jauda būs lielāka par invertora jaudu, atbalsts tiek piešķirts tai daļai, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu, t.i. atbilstoši invertora iestatītai jaudai maiņsprieguma pusē, kas pēc iekārtu uzstādīšanas tiek noteikts elektroenerģijas sistēmas operatora atļaujas kopijā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu.
Lai neradītu pārpratumus un visos MK noteikumu Nr. 103 redakcijas punktos būtu korekta un savstarpēji saistīta informācija, MK noteikumu Nr. 103 16.2. apakšpunktā nepieciešams noteikt, ka atbalstu pēc mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas uzstādīšanas un noteikto mērķu sasniegšanas, izmaksā atbilstoši invertora iestatītai jaudai (nevis nominālai jaudai).

6. Bērns apgādībā un dzīvo kopā ar atbalsta saņēmēju
Līdz šim MK noteikumi Nr. 103 noteica, ka atbalsta saņēmējs ir persona, ar kuru kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens bērns. Tomēr, saņemot privātpersonu pieteikumus dalība atbalsta programmā nākas saskarties ar situācijām, ka dažādu iemeslu dēļ bērns var nebūt deklarēts tur pat, kur atbalsta saņēmējs, piemēram, māte (bērns deklarēts pie vecvecākiem, radiem vai kāda cita). Lai nodrošinātu atbalsta pieejamību maksimāli lielākam ģimeņu skaitam, Noteikumu projekts paredz svītrot nosacījumu, ka bērni dzīvo kopā ar atbalsta saņēmēju.

7. Monitoringa perioda precizēšana, nosakot, ka pašpatēriņš 80% apmērā (no saražotās elektroenerģijas apjoma) tiek nodrošināts un uzraudzīts 5 gadus
Līdz šim MK noteikumi Nr. 103 noteica, ka uzstādot jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu, vismaz 80 % no gadā saražotās elektroenerģijas jāizmanto dzīvojamā mājā dzīvojošo iedzīvotāju pašpatēriņa vajadzībām. Šī nosacījuma izpildi apliecina sabiedrības "Altum" veikta pārbaude 14 mēnešu laikā pēc granta izmaksas atbalsta saņēmējam.
Tomēr, lai projektiem, kas plānoti kā nesaimnieciski, sniedzot atbalstu nebūtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums, nepieciešams veikt grozījumus, nosakot, ka  noteiktā nosacījuma izpilde ir jānodrošina piecus gadus. Monitoringa perioda ilgums noteikts, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi. Tas nozīmē, ka, ja privātpersona plāno uzstādīt mikroģenerācijas iekārtas, ne mazāk kā 80% no saražotās elektroenerģijas apjoma saražotā elektroenerģija jāizmanto pašpatēriņam 5 gadu garumā kopš granta izmaksas.
Lai atbalsta saņēmējs nekvalificētos kā saimnieciskās darbības veicējs komercdarbības atbalsta izpratnē, saražoto elektroenerģiju (tajā skaitā pārpalikumu) nedrīkst pārdot vairāk kā 20 % no saražotās elektroenerģijas gada griezumā. Ja atbalsta saņēmējs izmanto neto uzskaites sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam un par nodoto elektroenerģiju nesaņem atlīdzību, ir uzskatāms, ka nosacījums par vismaz 80 % no gadā saražotās elektroenerģijas izmantošanu pašpatēriņam ir izpildīts. Lai pārliecinātos par ikgadējo pašpatēriņa apjomu, sabiedrība "Altum" veic pārbaudi lūdzot informāciju no akciju sabiedrības “Sadales tīkls” par atbalsta saņēmēja izmantoto elektroenerģijas apjomu un nodoto tīklā. Pirmā pārbaude tiek veikta 14 mēnešu laikā pēc granta izmaksas atbalsta saņēmējam.

Līdz ar to, uzstādot mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu, atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc granta saņemšanas nodrošina, ka:
1) saražotā elektroenerģija tiek izmantota dzīvojamā mājā dzīvojošo iedzīvotāju pašpatēriņa vajadzībām;
2) dzīvojamai mājai netiek mainīts lietošanas veids, un tā netiek demontēta;
3) dzīvojamā māja netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai;
4) īpašumtiesību maiņas gadījumā sabiedrībā "Altum" iesniegtā pieteikumā noteiktās projekta iesniedzēja saistības pārņems tās jaunais īpašnieks vai tiek veikta atmaksa par saņemto atbalstu 100 % apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • privātmāju īpašnieki
Ietekmes apraksts
Atbalsts tiks sniegts viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu māju īpašniekiem, kuru sniedz garantijas, granta, tehniskās palīdzības tehniskās dokumentācijas izstrādes veidā.
Juridiskās personas
  • Būvniecības nozare (t.sk. būvniecības uzņēmumi).
Ietekmes apraksts
Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošinātas darba vietas.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
MK noteikumos Nr. 103 papildu finansējums 400 000 euro apmērā tiks nodrošināts no Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.221), Ekonomikas ministrija pārskaita Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus sabiedrībai "Altum" to izmantošanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221. Ekonomikas ministrija 2019. gadā pārskaitījusi 412 740.79 euro, 2020. gadā - 16 174 euro, savukārt 2021. gadā - 271 150 euro Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus. Līdz šim neizmantotie Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi, kas jau šobrīd ir pieejami sabiedrībai "Altum", tiek novirzīti kā papildus finansējums 400 000 euro apmērā privātmāju atbalsta programmas turpināšanai. Papildus novirzītos 400 000 euro plānots izmantot 100% apmērā 2023. gada I ceturksnī atbalsta sniegšanai privātpersonām – granta sniegšanai pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanas.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/15a335ef-14c3-4ccf-bff4-e01f69fe3126 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti komentāri, iebildumi, priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekts ievietots publiskajā apspriešanā no 09.11.-24.11.2022.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta sabiedrības "Altum" esošo funkciju ietvaros, nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas, likvidēt esošas institūcijas vai veikt reorganizāciju. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar Noteikumu projektu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilstu augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros tiks panākts siltumenerģijas patēriņa apkurei ietaupījums.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi