Anotācija (ex-ante)

23-TA-144: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūras jomā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Ziemeļmaķedonijas puses ierosinājuma, pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 6. panta otro daļu un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu, un ievērojot abu līgumslēdzēju pušu interesi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts sagatavots ar mērķi pieņemt un apstiprināt Latvijas Republikas valdības un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūras jomā (turpmāk – Līgums), lai veicinātu abu valstu sadarbības attīstību šajā jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ziemeļmaķedonijas Republika līdz 2019. gadam zināma kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, kas ieguva neatkarību 1991. gadā no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas. Kopš 2005. gada Ziemeļmaķedonija ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kandidātvalsts un kopš 2020. gada NATO dalībvalsts. Latvija Ziemeļmaķedonijas valstisko neatkarību atzina 1993. gada 23. martā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ziemeļmaķedoniju tika nodibinātas 1996. gada 14 .martā. Latvija atbalsta Ziemeļmaķedonijas integrāciju ES un ir gatava dalīties savā ES integrācijas un iekšējo reformu pieredzē, tostarp kultūrpolitikā. 
Ziemeļmaķedonijas Republika atrodas Balkānu pussalas centrālajā daļā, un šis reģions vēsturiski ir bijis Vidusjūras un Balkānu civilizāciju krustpunkts. Tāpēc likumsakarīgi, ka mūsdienu Ziemeļmaķedonijas kultūras telpā uzskatāmi sastopami dažādi vēsturiskie konteksti un dažādu etnisko kultūru mantojums – arheoloģiskajās vietās, arhitektūrā, tradicionālajā kultūrā. Un tās kultūrpolitikas mērķi ir šī daudzveidīgā mantojuma saglabāšana un aktivizēšana, kā arī radošo industriju sektora veicināšana, ievērojot multietniskas un multireliģiskas sabiedrības intereses. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz šim Latvijas sadarbība ar Ziemeļmaķedoniju kultūrā bijusi visai epizodiska. Tomēr pēdējos gados ciešāki kontakti izveidojušies literatūras jomā. Ar platformas „Latvian Literature" grantu atbalstu maķedoniešu valodā ir tulkotas un Ziemeļmaķedonijā izdotas vairākas latviešu bērnu, dzejas un daiļliteratūras grāmatas. Piemēram, 2017. gadā Noras Ikstenas „Mātes piens", 2020. gadā Sergeja Timofejeva dzejas izlase „Te sākas mežs" un 2021. gadā Reiņa Pētersona bērnu ilustrāciju grāmata pēc Edmunda Freiberga animācijas filmas motīviem „Bize un neguļa". Turklāt 2019. gadā „Dzejas dienās" viesojās Balkānu valstu mūsdienu dzejnieki, tostarp maķedonietis Ģoko Zdraveskis. Vienlaikus atsevišķi kolektīvi un izpildītāji piedalījušies mūzikas un dejas festivālos Latvijā un Ziemeļmaķedonijā. Kā nesenākais piemērs, Skopjes dejas teātra viesizrāde un pasniegtās meistarklases laikmetīgās dejas festivālā „Laiks dejot" 2022.gadā Rīgā. Latvijas Kultūras akadēmijai ir noslēgts līgums ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ ietvaros ar Goce Delcev universitāti Štipas pilsētā, kurš 2022. gadā tika pagarināts jaunam periodam, ņemot vērā, ka Ziemeļmaķedonija ir šīs programmas asociētā trešā valsts.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz pieņemt un apstiprināt starptautisku līgumu, kas nosaka galvenos principus, jomas un veidus, kurus abas līgumslēdzējas puses (Latvija un Ziemeļmaķedonija) apņemas ievērot, lai veicinātu līgumslēdzēju pušu attiecību attīstību un nostiprināšanu kultūras jomā. Līgums veicinās tiešu sadarbību starp kultūras institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem visās kultūras un mākslas jomās, kā arī kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Līgums paredz kultūras jomā iesaistīto pušu apmaiņu un dalību daudzveidīgās kultūras aktivitātēs, kā arī abu pušu sadarbību starptautisku organizāciju ietvaros, piemēram, UNESCO. Līguma ietvaros paredzēta sadarbība starp literatūras organizācijām, profesionālajām kultūras asociācijām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī kultūras sadarbības projekti jaunatnei. Līguma īstenošana notiks ar Kultūras ministrijas padotības iestāžu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veicēju starpniecību, un iesaistīto institūciju un organizāciju esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt Līgumā paredzēto tiešo sadarbību starp abu valstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par jaunatnes lietām, īstenos Izglītības un zinātnes ministrija esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā rakstveida paziņojuma saņemšanas pa diplomātiskajiem kanāliem, kas informē par visu nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu, lai Līgums stātos spēkā. Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Līgums tiks noslēgts divos eksemplāros latviešu, maķedoniešu un angļu valodā. Visiem tekstiem ir vienāds spēks. Līguma atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Kultūras jomas profesionāļi
Ietekmes apraksts
Projekts skar visus kultūras jomas profesionāļus, kurus interesē mākslinieciskās prakses paplašināšana ārvalstīs un sadarbības attīstīšana ar Ziemeļmaķedonijas partneriem.
 
Juridiskās personas
  • Visi uzņēmumi, kuri darbojas kultūras un mākslas jomā, valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Projekts skar visus uzņēmumus, kuri darbojas kultūras un mākslas jomā, valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas, ar kurām Kultūras ministrija ir noslēgusi līdzdarbības līgumus par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā ar starptautiskas sadarbības veicināšanas uzdevumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Līgums tiks īstenots no Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Nacionālais kino centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi