Anotācija

Ņemot vērā, ka projekta Nr.3.1.1.3/1/24/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms” ietvaros ir konstatēti būtiski kavējumi līnijās Rīga–Tukums (2. iepirkuma daļa), Rīga–Krustpils (3. iepirkuma daļa) un Rīga–Skulte (5. iepirkuma daļa), kas radušies līgumu izpildītāju darbinieku un finansiālās kapacitātes trūkuma dēļ, projektu nav iespējams īstenot 2021. gada 27. jūlijā ar Aģentūru noslēgtajā līgumā noteiktajā termiņā – līdz 2026. gada 31. decembrim.
Izvērtējot visus apstākļus un iespējamos risinājumus LDz 2026. gada martā pieņēma lēmumu vienpusēji izbeigt līgumsaistības ar būvdarbu veicēju PS “BMGS-FIMA" projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms” 3.lotes “Rīga – Krustpils” 12 stacijās un pieturas punktos.

LDz, savlaicīgi apzinoties minētos riskus un nolūkā nodrošināt darbu pabeigšanu Aģentūras līgumā noteiktajā termiņā, jau 2025. gada 17. augustā izsludināja jaunu iepirkuma procedūru – atklātu konkursu “Paaugstināto platformu būvdarbi dzelzceļa līnijā Rīga–Krustpils” (iepirkuma identifikācijas Nr. LDZ 2025/180-AK). Iepirkums tika organizēts atbilstoši Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līguma noteikumiem – “FIDIC sarkanā grāmata” – 10 staciju apjomā, paredzot būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2026. gada 31. septembrim.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka LDz ir vispārējās valdības sektorā klasificēta kapitālsabiedrība, kas ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu un tai ir saistoši MK lēmumi attiecībā uz pieļaujamo fiskālo ietekmi, tostarp Ministru kabineta 2025.gada 11. novembra rīkojums Nr. 743 (prot. Nr. 47, 29. §) "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2025.–2029. gadam" un ņemot vērā, ka kā pieklasificētā kapitālsabiedrība nevar radīt papildus negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, proti, nolūkā neveidot to nepieļaujami lielāku tam apjomam, kas norādīts atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 743, LDz 2026. gada 25. februārī pieņēmusi lēmumu “Par atklātā konkursa “Paaugstināto platformu būvdarbi dzelzceļa līnijā Rīga - Krustpils” (iepirkuma identifikācijas numurs: LDZ 2025/180-AK) rezultātiem”, pārtraukt iepirkuma procedūru finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/154290.

Izvērtējot iespējamos risinājumus un pieņemot saimnieciski pamatotu lēmumu, LDz turpmāko projekta īstenošanu plāno nodrošināt, organizējot jaunu iepirkuma procedūru atbilstoši līgumam “FIDIC Dzeltenā grāmata”, piemērojot "projektē un būvē" pieeju. Plānots izsludināt jaunu iepirkumu, ietverot staciju “Šķirotava” un “Ogre” modernizāciju, kopumā paredzot 12 staciju modernizāciju (Šķirotava, Gaisma, Dole, Ikšķile, Jaunogre, Ogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Lielvārde, Jumprava, Skrīveri), kā arī iepirkuma apjomā kā potenciāli izslēdzamo apjomu iekļaujot 2.lotes stacijas un pieturas punktus (līnija Rīga – Tukums). Mērķis ir sasniegt Dzelzceļa indikatīvā infrastruktūras attīstības plāna 2025.–2029. gadam 9.1. sadaļā noteikto – tādējādi sasniedzot arī Noteikumu 4.2. apakšpunktā noteikto iznākuma rādītāju: staciju skaits, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni – vismaz 45 stacijas un pieturas.

Izvērtējot realizācijā esošo citu LDz īstenoto ES fondu līdzfinansēto projektu, kā arī 3.1.1.1. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras attīstības un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” plānoto projektu tvērumu un tiem pieejamo finansējuma apjomu, LDz ieskatā projekta īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu aptuveni 8 milj. euro apmērā būtu iespējams nodrošināt LDz plānotā finansējuma ietvaros. Tas varētu tikt panākts, tostarp pārdalot daļu finansējuma no ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1.1. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras attīstības un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” pirmās investīciju atlases kārtas ietvaros īstenotā projekta “FRMCS A klases (Future Railway Mobile Communication System) radiosakaru sistēmas 1. kārtas ieviešana (FRMCS)”, samazinot minētā projekta sākotnēji plānoto tvērumu (28 milj. euro apmērā), vienlaikus nesamazinot plānoto iznākuma rādītāju – 20 bāzes stacijas. Papildu finansējuma avots varētu būt arī potenciālie ietaupījumi, kas rastos citu 3.1.1.1.pasākuma projektu iepirkumu rezultātā.

ES 2021. – 2027.gada plānošanas perioda īstenotā FRMC projekta 1.posmā plānots izbūvēt vismaz  20 5G sakaru bāzes stacijas. Nodrošinot Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkcionalitāti 1.posma ietvaros, LDz paredzējis noslēgt līgumu ar SIA “Elektroniskie sakari” ar mērķi modelēt mobilo sakaru bāzes staciju izvietojuma tīklu uz 1520 dzelzceļa līnijas LDz piešķirtajās 900 MHz un 1900 MHz frekvenču joslās. Izstrādātais pētījums sniegs nepieciešamos datus bāzes staciju precīzam skaitam, konstrukcijām un izvietojumam pilna FRMCS standarta ieviešanai, kā 1.posma precīzai definēšanai.
LDz paralēli veic izpēti par LDz esošās B klases radiosakaru sistēmas, kura darbojas 150MHz frekvencē - DMR dzīves ciklu, tai skaitā sistēmas komponentēm, un ar uzturēšanu saistītām darbībām - drošības jautājumiem, komponenšu nomaiņa, papildus DMR sistēmas uzturēšanu un atjaunošanu saistītās izmaksas un izpētes rezultāti ir svarīgi FRMCS kopējam scenārijam, jo īpaši izdalot 1.posmu.
Projekta ietvaros paredzēta vismaz 20 bāzes staciju izbūve, un to izvietojums un tehniskā konfigurācija tiks noteikta tā, lai garantētu 1. ieviešanas posmā definēto risinājuma funkcionalitāti un 5G pārklājumu prioritārajos dzelzceļa tīkla posmos. Vienlaikus tā  tiks projektēta kā mērogojama bāze turpmākai FRMCS tīkla paplašināšanai nākamajās projekta ieviešanas fāzēs.
Vienlaikus jāatzīmē, ka 2025. gadā LDz Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) programmas “Connecting Europe Facility” (CEF) ietvaros iesniedza projekta pieteikumu digitālās dzelzceļa kapacitātes pārvaldības jomā, kā rezultātā tika saņemts Eiropas Savienības līdzfinansējums projektam “Digital Capacity Management Implementation” (Digitālās jaudas pārvaldības ieviešana) 2025–2029. Projekta mērķis ir ieviest RailNetEurope izstrādāto digitālās kapacitātes pārvaldības (DCM) koncepciju, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras jaudas plānošanu, pārvaldību un savietojamību ar Eiropas kopējo IT arhitektūru, kā arī nodrošinot efektīvu un standartizētu datu apmaiņu starp Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem – par kopējo summu 5 966 877 euro. Tas ļauj LDz, piesaistot citus ārējus finanšu avotus nodrošināt mūsdienīgu un drošu IT risinājumu ieviešanu dzelzceļa kapacitātes pārvaldībā, stiprinot informācijas drošību un sistēmu noturību, vienlaikus samazinot tehnoloģisko un funkcionālo atkarību no trešo valstu, tostarp Krievijas, risinājumiem un veicinot pāreju uz Eiropas Savienības kopīgajiem standartiem un IT arhitektūru.

Konkrētu ES finansējuma pārdales apjoma priekšlikumu LDz iesniegs pēc jaunā iepirkuma (Dzeltenā FIDIC)rezultātu saņemšanas un iesniegto piedāvājumu cenu izvērtējuma. Plānotais iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada oktobris. Attiecīgi LDz ir būtiski radīt priekšnoteikumus finansējuma piesaistei, lai operatīvi pieņemtu lēmumu par jaunā iepirkuma rezultātiem.

LDz pēc līguma laušanas ar PS “BMGS-FIMA” par projekta Nr.3.1.1.3/1/24/I/001“Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms” 3.loti “Rīga – Krustpils” informēs Aģentūru un Satiksmes ministriju par līguma izpildītājam līdz šim izmaksāto finansējumu un nodrošinās, ka LDz atmaksā Aģentūrai līdz būvniecības līguma par paredzētajiem darbiem paaugstināto peronu izbūvei Krustpils līnijā izbeigšanai būvdarbu veicējam izmaksāto un neapgūto avansa summu.

Līdzfinansējumu "posmotajiem" projektiem paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, jo 3.1.1.3.pasākuma MK noteikumos Nr. 507 iekļautais nosacījums par 15 % līdzfinansējuma nodrošināšanu no LDz līdzekļiem vairs neatbilst uzņēmuma faktiskajai finanšu kapacitātei. LDz pašreizējā finanšu situācija ir strukturāli sarežģīta, ko ietekmē kravu apjomu kritums, augstās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un ierobežotas iespējas piesaistīt papildu finansējumu pie pieaugošām novecojušā dzelzceļa infrastruktūras kontakttīkla atjaunošanas vajadzībām.  Tādējādi papildu pieejami naudas plūsmas finanšu līdzekļi samazinātu riskus laicīgi nodrošināt kontakttīkla ieguldījumus, kad būtiski elektrificētas zonas (t.sk. līnijas Rīga – Skulte, kur uzlabojumi neatliekami) pasažieru satiksmes nepārtrauktībai un drošumam. 1520 mm kontakttīkls, iekļaujot kontakttroses, balstus, spriegošanas iekārtas, pamatā būvētas PSRS laikā 1950. – 1970. gados. Vidējais ekspluatācijas ilgums: 25-40 gadi balstiem; 30-50 kontakttīkla vadu elementiem. LDz infrastruktūrā elektroapgādi nodrošina 11 vilces apakšstacijas, kas apgādā EMU zonu. Deviņām nepieciešama modernizācija, jo nolietojuma dēļ tās zaudē savu veiktspēju, kvalitāti un efektivitāti (kalpošanas laiks 20 – 30 gadi).  Virknē iecirkņos periodiski tiek konstatēti kontakttīkla bojājumu negadījumi, kā rezultātā, tostarp, fiksēti bojājumi arī AS «Pasažieru vilciens» EMU vilcieniem/ pantogrāfiem. Konstatējot būtiskus bojājumus, kas var radīt augstus riskus drošai ekspluatācijai un satiksmes drošībai, LDz pienākums ir pieņemt lēmumu par konkrēto iecirkņu vai iecirkņu posma slēgšanu uz problēmas novēršanas laiku – līdz ar ko LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs meklē visas iespējas saimniecisko lēmumu pieņemšanai un papildu pieejamu finanšu līdzekļu apjoma piesaistei - drošas infrastruktūras satiksmes nodrošināšanai.
Vienlaikus 3.1.1.3. pasākuma "Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība" projekti Nr.3.1.1.3/1/24/I/001 un Nr.3.1.1.3/1/24/I/002, kuri tiek konsolidēti 3.1.1.1.pasākumā,  nav komerciāli orientēti, bet gan vērsti uz valsts politikas mērķu īstenošanu – ilgtspējīgas mobilitātes attīstību, pasažieru pārvadājumu pieejamības uzlabošanu un sabiedriskā transporta konkurētspējas palielināšanu – tiek turpināta vienota pieeja pasažieru infrastruktūras līdzfinansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir definēti kā prioritāte, un to attīstība sniedz plašu sabiedrisko labumu, tostarp reģionālo attīstību, satiksmes drošības uzlabošanu. 

Līdzfinansējuma nodrošināšana no valsts budžeta ļautu nodalīt LDz kā infrastruktūras pārvaldītāja finanšu ilgtspēju no valsts politikas uzdevumu finansēšanas, vienlaikus nodrošinot stabilu un prognozējamu projektu īstenošanu. Šāda pieeja samazina sistēmiskos riskus, palielina fondu apguves efektivitāti un nodrošina, ka investīcijas pasažieru pārvadājumu infrastruktūrā tiek īstenotas neatkarīgi no LDz īstermiņa finanšu svārstībām, saglabājot skaidru atbildības sadalījumu starp valsti un tās kapitālsabiedrību.
Tāpat LDz 2025. gada 16. septembrī precizētajā anketā par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, kas satur informāciju par LDz saimniecisko un finanšu darbību, atspoguļojot kapitālsabiedrības plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024.-2028. gadam) norādītā informācija paredz, ka LDz fiskālā ietekme 2025. gadā ir 1,3 milj. euro (negatīvā ietekme), 2026. gadā - 17,6 milj. euro (negatīvā ietekme), 2027. gadā -17,7 milj. euro (negatīvā ietekme) 2028. gadā un - 25,4 milj. euro (negatīva ietekme).  Minētā fiskālā ietekme ir ņemta vērā sagatavojot likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un bez atsevišķa MK lēmuma nav pieļaujams norādītās fiskālās ietekmes pārsniegums. Ar scenāriju nozīmīgiem ES projektiem paredzot līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, LDz rastos iespēja būtiskus līdzekļus novirzīt satiksmes drošības uzlabošanai. Papildu līdzekļi rastu iespēju tos novirzīti, tostarp neatliekamām LDz kontakttīkla atjaunošanas vajadzībām. Attiecīgi nosacījums par 15% līdzfinansējuma nodrošināšanu no LDz līdzekļiem vairs neatbilst uzņēmuma faktiskajai finanšu kapacitātei. LDz pašreizējā finanšu situācija ir strukturāli sarežģīta.

3.1.1.3.pasākuma "posmotajos" projektos daļa no LDz finansējuma jau ir ieguldīta, proti, projektā Nr.3.1.1.3/1/24/I/001 - 1 915 300,51 euro un projektā Nr.3.1.1.3/1/24/I/002 2 116 346,42 euro. Noteikumu projekta protokollēmums paredz un noteic, ka tiek paredzēta finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta līdzekļiem par kopējo summu 9 246 308,00 euro, t.sk., paredzot šo jau daļēji ieguldīto finanšu līdzekļu atgriešanu LDz un to aizstāšanu ar valsts budžeta līdzekļiem par jau veiktajām izmaksām no LDz līdzekļiem un atbilstoši Noteikumu 10.punktam - tālākajiem maksājumiem "posmotajos" projektos- ieskaitot tos LDz attiecīgajos projektu kontos Valsts kasē 3 mēnešu laikā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas.
Pēc šo noteikumu projekta apstiprināšanas LDz nepieciešams grozīt ar Aģentūru noslēgtos līgumus sadaļā par maksājumu veikšanu projektos, paredzot LDz pašu ieguldīto līdzekļu aizstāšanu ar valsts budžeta līdzekļiem. Pēc attiecīgo līgumu grozījumu stāšanās spēkā Aģentūrai jānodrošina valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšana uz LDz projektu kontiem Valsts kasē. Vienlaikus jāparedz iespēja LDz no šiem līdzekļiem kompensēt iepriekš veiktos ieguldījumus, pārskaitot attiecīgās summas uz saviem kontiem komercbankās.

Minēto līdzekļu vajadzība 2026. gadā pamatojama ar neatliekamu ieguldījumu nepieciešamību tajās elektrificētajās līnijās, kur pieaug pasažieru intensitāte, – gan ārpus tās – zonās, kur sliežu ceļu infrastruktūra sasniegusi tehnisko kalpošanas laiku, kā:
1) Elektrificētajā Rīga – Skulte līnijā nepieciešami A tipa sliežu ceļu infrastruktūras atjaunošanas remontdarbi posmā Ziemeļblāzma – Vecāķi  pāra un nepāra ceļos (4 km garumā). Skultes līnijā 2025.gadā datēts  straujākais pasažieru kāpums, salīdzinot ar 2024.gadu, pasažieru apgrozījumam pieaugot par 14 %. Ņemot vērā sliežu ceļu faktisko stāvokli iecirkņa Rīga – Skulte posmā Ziemeļblāzma – Vecāķi vieglā tipa sliedēm ir sliežu galviņas defekti un sānu nodilumus, ir 30-40 % stiprinājumu beidzies tehniskais kalpošanas laiks (sliežu starplikas- līdz 80 %), 25 % - dzelzsbetona gulšņu. Balasta slāņa biezums mazāks par 30 сm (nepieciešams ne mazāk kā 35-40 cm) un piesārņojuma pakāpe > 40 %, kaut lokāli ir veikta balasta attīrīšana. Posmā pēdējais sliežu ceļa kapitālais remonts veikts 1993. gadā. Remontdarbu neīstenošanas gadījumā, būtu jāpieņem lēmumi par vilcienu kustības ātruma ierobežošanu.
2) Arī līnijā Rīga - Liepāja nepieciešami ieguldījumi A tipa sliežu ceļu infrastruktūras atjaunošanas remontdarbi posmos Dobele – Biksti (3km garumā), Skrunda – Kalvene (1,5 km) un Kalvene – Ilmāja (5,7 km garumā). Ņemot vērā sliežu ceļu tehnisko stāvokli šobrīd virknē Rīga - Liepāja ceļa posmu ieviesti tehniskie ātruma ierobežojumi, kā rezultātā pasažieri galamērķi sasniedz pret autotransportu nekonkrētspējīgā laikā. Remontdarbi ļautu nodrošināt drošu vilcienu kustību ar noteiktajiem ātrumiem.

Noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā minētais iznākuma rādītājs "Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 100 km" Darbības programmā bija noteikts kā sasniedzamais snieguma ietvara rādītājs, kas ir sasniedzams 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Uz 2026.gada februāri no minētā rādītāja ir sasniegti 69,847 km, par kuriem informācija ir ievadīta pie 2014.-2020. gada plānošanas perioda 1.posma projekta Nr.6.2.1.2/22/I/002. Atlikusī sasniedzamā vērtība arī tiks ievadīta kā kumulatīvi saistoša pie minētā posmotā 2014.-2020. gada plānošanas perioda projekta, kas kopsummā attieksies uz noteikumu projekta 4.1. apakšpunktā minēto kopumā 100 km sasniedzamo iznākuma rādītāja vērtību 2.posma projektam Nr.3.1.1.3/1/24/I/002.

LDz Padome 2026. gada 13. februārī pieņēma lēmumu par vienpusēju līguma izbeigšanu par 12 paaugstināto peronu izbūvi Krustpils līnijā (iepirkuma 3.daļa). Pieņemot izsvērtu un saimnieciski izdevīgu lēmumu, LDz izvēlētais scenārijs tālākai projekta īstenošanai paredz jauna iepirkuma organizēšanu atbilstoši līgumam "FIDIC Dzeltenā grāmata" ar projektē un būvē pieeju. Plānots izsludināt jaunu iepirkumu, tostarp iekļaujot staciju "Šķirotava" un "Ogre" modernizāciju (kopumā 12 staciju modernizācijai – atbilstoši Dzelzceļa indikatīvā infrastruktūras attīstības 2025.-2029. gadam plāna 9.1. daļā noteiktajam, tādējādi Noteikumos saistošajā termiņā un atbilstoši 4.2. apakšpunktam noteikumu projektā  - "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms" kopumā modernizējot vismaz 45 stacijas.  

Vienlaikus noteikumu projekta 4.¹2. punkta sasniegšanai noteiktā projekta "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 4. kārta" īstenošanas ietvaros plānots sasniegt rādītāju – vismaz 20 stacijas un pieturas  punkti, kur izbūvēti paaugstinātie peroni. 2026.gada 3.februārī projekta pieteikums ir iesniegts Aģentūrā.

3.1.1.1. pasākuma un 3.1.1.3.pasākuma saistošo Ministru kabineta noteikumu konsolidēšana vienos noteikumus  ļauj radīt elastīgu finansējuma izmantojamību savstarpēji konsolidējot arī kopējo finansējumu.
Konsolidējot LDz īstenoto investīciju projektu saistošos Ministru kabineta noteikumus, fokusējoties uz vienotu mērķi un atbalstāmajām darbībām, abu pasākumu nosacījumi tiek saskaņoti un iekļauti vienotā 3.1.1.1. pasākuma regulējošajā normatīvajā aktā, nodrošinot vienotu pieeju investīciju projektu īstenošanā Tāpat tiek nodrošināts, ka 3.1.1.3. pasākuma finansējuma saņēmējs  LDz atbilst 3.1.1.1. pasākuma regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajiem kritērijiem.
Izstrādājot apvienoto 3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu regulējumu, Satiksmes ministrija ir veikusi 3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu izmaksu pozīciju un nosacījumu pārvērtēšanu, tostarp izvērtējot ietekmi uz jau īstenošanā esošajiem projektiem. Projekta atbalstāmās darbības tiks īstenotas atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīgumu, kā arī nodrošinot publiskā finansējuma lietderīgu, efektīvu, atbildīgu un mērķtiecīgu izmantošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. 3.1.1.3. pasākuma regulējošos Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķi tika paredzēts procentuāls ierobežojums būvuzraudzības izmaksām un inženiertīklu pārbūvei, bet apvienojot abus pasākumu,  tas netiek paredzēts, lai vienkāršotu pasākumu īstenošanu un nodrošinātu vienotu pieeju. LDz ir atbildīgs par īstenoto projektu finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā atbilstību attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipiem, novēršot līdzekļu izšķērdēšanas riska iestāšanos.
Izstrādātie grozījumi, apvienojot 3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu regulējumu, nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie nemaina pasākuma darbības veidu, mērķus vai īstenošanas pamatnosacījumus un neietekmē sākotnējo mērķu sasniegšanu, bet gan nodrošina regulējuma vienkāršošanu un piemērošanas skaidrību.

Apvienojot  3.1.1.1.pasākuma  MK noteikumus Nr. 598 un 3.1.1.3.pasākuma MK noteikumus Nr. 507 tiek noteikta vienota pieeja izmaksu attiecināmībai. Piemēram, 3.1.1.3. pasākuma MK noteikumos Nr. 507 bija paredzēts procentuāls ierobežojums būvuzraudzības izmaksām. Procentuāls ierobežojums vairs netiek paredzēts, nodrošinot vienotu pieeju nolūkā finansējuma saņēmējam nodrošināt iespēju pieņemt saimnieciski izdevīgākus lēmumus projektu īstenošanas gaitā. Proti, noteikumos tiek paredzētas būvuzraudzības, ekspertīzes, būvprojektēšanas, izpētes un inženierkonsultanta (FIDIC līgumā - inženieris) izmaksas, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas var rasties dēl papildus darbiem un indeksācijas. Būvdarbu procesa neatkarīgās uzraudzības izmaksas nerada arī dubultā finansējuma risku, jo būvuzraudzība un inženierkonsultanta funkcijas ir atšķirīgas un savstarpēji neaizstājamas. Inženierkonsultanta sastāvā paredzēts arī būvuzrauga pienākumu nodrošinājums un dubultā finansējuma risku kontrolē finansējuma saņēmējs – respektīvi, pasūtītājs pats ir atbildīgs, lai nepieļautu dubulto finansējumu. Ja tiek piesaistīts inženierkonsultants, atsevišķs būvuzraugs vairs nav nepieciešams. Savukārt, ja tiek izvēlēts atsevišķs būvuzraugs, tad papildus jāparedz citu nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana. 
Tāpat tiek noteikts kopīgs attiecināmo izmaksu attiecināmības periods – proti no 2021.-2027.gada plānošanas perioda sākuma.

Pēc vienotas pieejas konsolidētajos noteikumos visas noteiktās izmaksas ir iekļautas, pamatojoties uz Būvniecības likumā noteikto terminoloģiju, un apakšpunkta mērķis ir noteikt, ka attiecināmas ir visas būvniecības izmaksas, kas ietver projektēšanas un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā, bet ne tikai, būvprojekta izstrāde (jebkura būvniecības ieceres izstrādes dokumentācijas forma – apliecinājuma karte, paskaidrojuma raksts u.c.) un saskaņošana, būvdarbu un būvizstrādājumu, būvniecības dokumentu izstrādes un saskaņošanas, atļauju un nodevu izmaksas.

2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti 

3.1.1.1.pasākuma ietvaros LDz plāno īstenot 3 projektus (Nr.3.1.1.1/1/26/I/002 "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 4.kārta", Nr.3.1.1.1/1/26/I/001 "FRMCS A klases (Future Railway Mobile Communication System) radiosakaru sistēmas 1. kārtas ieviešana" (projekti ir iesniegti 2026.gada 3.februārī), kā arī projektu 3.1.1.1/1/26/I/003 "Vilcienu kustības ātruma palielināšana Sloka - Tukums II" (iesniegts 2026.gada 13.martā) 
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra noteikumos Nr. 598 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk- MK noteikumi Nr. 598) noteiktajam, 3.1.1.1.pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 118 659 230 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 100 860 345 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 17 798 885 euro. 

3.1.1.3.pasākuma īstenošanā tiek piemēroti tie nosacījumi, kas attiecas uz 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektiem, tai skaitā, "posmoto projektu" īstenošanā ir pieļaujama nepieciešamo darbu veikšana LDz pašu spēkiem, atbilstoši MK noteikumu Nr. 598 nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir iespējams nepieciešamos darbus veikt un šo darbu veikšanas izmaksas attiecināt. Izvērsts pamatojums nepieciešamībai LDz darbus veikt pašu spēkiem ir sniegts MK noteikumu Nr. 598 anotācijā (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/fe0b0feb-34b7-4cf4-ab1e-4d7da6f8d12b#) sadaļā "LDz darbu veikšana pašu spēkiem".
LDz spēkiem veiktie darbi ir nodalāmi un esošajos līgumos, kas ir noslēgti, ja darbus ir veicis LDz, par tiem ir veikts līgumos noteikto darbu apjomu samazinājums un tie ir kā neattiecināmie izdevumi, tādā veidā  nav risku par neatbilstoši veiktiem izdevumiem projektā.
Posmoto projektu ietvaros pašu darbu veikšana LDz pašu spēkiem šobrīd attiektos uz LDz 2026. gada 13. februārī pieņemtā lēmuma par vienpusēju līguma izbeigšanu par 12 paaugstināto peronu izbūvi Krustpils līnijā (iepirkuma 3.daļa) skartā apjoma atsevišķām darbu pozīcijām.
Netiek izslēgts, ka šādi grozījumi varētu tikt pieļaujami arī citās paaugstināto peronu iepirkuma daļām, bet, ņemot vērā augstāk minēto, darbu veikšana LDz pašu spēkiem nerada noslēgto grozījumu riskus. 

Minētie grozījumi ļautu pasākuma ietvaros ne tikai sasniegt plānotos uzraudzības rādītājus, bet arī varētu potenciāli samazināt LDz izmaksas, tostarp ikgadējo zaudējumu apmēru – kas nozīmē mazāku nepieciešamo valsts budžeta iesaisti finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Ņemot vērā izvēlēto risinājumu apvienot 3.1.1.1.pasākumu un 3.1.1.3.pasākumu vienos MK noteikumus, ir veikti sekojoši precizējumi noteikumu projektā:
1) noteikumu projektā tiek precizētas 3.1.1.1.pasākuma izmaksas, iekļaujot arī 3.1.1.3.pasākuma pieejamo kopējo finansējumu: 
"10. Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 180 301 281 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 153 256 088 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 27 045 193 euro."

2) precizēti noteikumu projekta 4.punktā norādītie uzraudzības rādītāji, papildinot tos ar 3.1.1.1. rādītājiem:
- iznākuma rādītājs: rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 100 km;
- iznākuma rādītājs: staciju skaits, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni, – 45 stacijas un pieturas;
- rezultāta rādītājs: vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā līdz 140 km/h;
-  rezultāta rādītājs: modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars – 49 %. 
3) protokollēmumā tiek iekļauts punkts, kas nosaka pienākumu LDz pēc līguma par projekta "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2. posms" 3.loti “Rīga – Krustpils” laušanas informēt Aģentūru un Satiksmes ministriju par līguma izpildītājam līdz šim izmaksāto finansējumu  un nodrošināt, ka LDz atmaksā Aģentūrai līdz būvniecības līguma par paredzētajiem darbiem paaugstināto peronu izbūvei Krustpils līnijā izbeigšanai būvdarbu veicējam izmaksāto un neapgūto avansa summu;
4) ņemot vērā, ka 3.1.1.1.pasākuma ietvaros netiek plānota otrā iesniegumu atlases kārta, tiek precizēts arī Ministru kabineta noteikumu nosaukums, svītrojot vārdus "pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas".

Papildus tiek veikti precizējumi noteikumu projekta 28.1.apakšpunktā, papildinot ar vārdiem "ja attiecināms", ņemot vērā, ka projekta Nr.3.1.1.1/1/26/I/001 "FRMCS A klases (Future Railway Mobile Communication System) radiosakaru sistēmas 1. kārtas ieviešana" ietvaros nav iespējams nodrošināt horizontālā principa rādītājus "Objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība".

Pēc  noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, LDz  ir jāveic grozījumi starp LDz un Aģentūru noslēgtajos  līgumos par projektu Nr.3.1.1.3/1/24/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, 2.posms" un Nr.3.1.1.3/1/24/I/002 "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšana, 2.posms" īstenošanu.