Anotācija (ex-ante)

Lai gan atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību skaits nedaudz, tomēr pakāpeniski palielinās, joprojām ir salīdzinoši maz saimniecību, kas ir iesaistījušās kooperatīvu darbībā. Atbilstīgajās kooperatīvajās sabiedrībās ir iesaistījušās aptuveni 25 % uz tirgu orientēto saimniecību. Novērtēt to, cik liels ir atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību biedru saimniecību īpatsvars uz tirgu vērsto aktīvo lauku saimniecību vidū, ļauj Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošie dati par saimniecībām, kas katru gadu piesakās iespējai iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – dīzeļdegvielas atbalsts). Lai saņemtu dīzeļdegvielas atbalstu, saimniecībai ir jānodrošina minimālie ieņēmumi par katru vienotajam platību maksājumam pieteikto lauksaimniecības zemes hektāru, un, ņemot vērā šī atbalsta pieejamību, izdevīgumu un popularitāti, uz to piesakās absolūti lielākā lauksaimnieku daļa, kuru mērķis ir produkcijas realizācija tirgū un ienākumu gūšana no lauksaimniecības.  Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, dīzeļdegvielas atbalstam ik gadus piesakās apmēram 17 tūkstoši saimniecību, un 2021./2022. saimnieciskajā gadā tie bija 16,7 tūkst. saimniecību. Savukārt atbilstīgajās kooperatīvajās sabiedrībās (izņemot mežsaimniecības nozari) 2021. gadā bija apvienojušies 4245 biedri jeb 25 % uz tirgu orientēto saimniecību Latvijā.

Ar tehnisko atbalstu būtu veicināma kooperatīvu veidošanās stimulēšana, nodrošinot administratīvo, tirgus izpētes un loģistikas izmaksu daļēju segšanu pirmajos kooperatīva darbības gados, kā arī atbalstu personāla izmaksu segšanai, lai veidotos jaunas kooperatīvās saimniecības (turpmāk arī – KS) augļu un dārzeņu, kartupeļu, gaļas lopkopības (liellopu, mājputnu, cūkkopības, aitkopības un kazkopības, tostarp vaislas dzīvnieku audzēšanā) un olu nozarē, linu un kaņepju, sēklu un bioloģiskā piena un bioloģisko laukaugu nozarē, kā arī lai notiktu esošo KS konsolidācija un kooperatīvu apvienību veidošanās konvencionālā piena un konvencionālajā tradicionālo laukaugu nozarē.
Tehniskā nodrošinājuma trūkumu kooperatīvi visvairāk izjūt dibināšanas fāzē un pirmajos gados pēc dibināšanas, kad jānodrošina tirgus izpēte produkcijas realizācijai, kooperatīva vadītāja un attiecīgā personāla algošana, biroja iekārtošana un uzturēšana, loģistikas transporta noma vai iegāde un citas izmaksas, kas saistītas ar kooperatīvās sabiedrības biznesa idejas īstenošanu tās sākumposmā.

Lai veicinātu kooperāciju un  nostiprinātu pašreizējo sabiedrību attīstību un to konkurenci kopējā tirgū, kā arī stiprinātu lauksaimnieku nozīmi pārtikas ražošanas ķēdē saskaņā ar KLP SP un regulas 2021/2115 77. pantu intervencē "Ražotāju grupu un organizāciju izveide" paredzēts ES atbalsts. Atbalsta mērķis ir veicināt atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību veidošanos un efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un tirgus izpētes nodrošināšanā, produkcijas realizācijā, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšanā.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā intervencei "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", pamatojoties uz darījumdarbības plānu. Noteikumu projektā noteikti atbalsta pretendenti, atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta apmērs un intensitāte, atbalsta attiecināmas izmaksas, atbalsta piešķiršanas, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti.
Noteikumu projekts paredz, ka uz atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības darījumdarbības plāna atzīšanu Lauku atbalsta dienestā varēs pretendēt tikai tās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kurām būs piešķirts atbilstības statuss. Noteikumu projekts noteic arī izņēmumus, proti, atbalsta intervencē "Ražotāju grupu un organizāciju izveide" uz atbalstu nevarēs pretendēt tās kooperatīvās sabiedrības, kas atbilstības statusu pirmo reizi ieguvušas pirms 2021. gada, konvenciālās tradicionālo laukaugu un konvencionālā piena nozares atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības (nozaru ierobežojums neattieksies uz kooperatīvu apvienībām). Tāpat atbalstam nekvalificēsies atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības, kas atbilstības statusu pirmo reizi ieguvušas līdz 2021. gadam un pēc tam reorganizētas vai mainījušas kooperatīvās sabiedrības nosaukumu. 
Noteikumu projektā izvirzīti nosacījumi, kādiem jāatbilst atbalsta pretendentiem. Viens no nosacījumiem paredz, ka atbalstu pretendentam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ne agrāk kā 2020. gada 1. janvārī. Šāds nosacījums ir paredzēts, lai atbalstītu jaunās sabiedrības, kas savu darbību uzsākušas nesen.
Noteikumu projektā noteikts, ka atbalstu atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kas realizē pārstrādātus Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos, piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr.1407/2013). Atbalsts šādos gadījumos paredzēts dotācijas veidā. 
Tā, piemēram, ja intervences ietvaros uz atbalstu pretendēs atbilstīga KS pārtikas, dzērienu un amatniecības nozarē (turpmāk - mājražošanas nozarē), tad par atbalstu, ko rēķinās no realizētās biedru lauksaimniecības produkcijas apgrozījuma, kas attiecas uz Eiropas līguma ārpus 1.pielikumu, tai būs jāuzskaita de minimis atbalsts (piemēram, par atbalsta summu, ko rēķinās no maizes, ievārījuma vai piena pārstrādes produktu apgrozījuma). Turklāt atbalsts netiek paredzēts Regulas Nr.1407/2013 1.panta 1.punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām un nav saistīts ar atbalstu preču eksportam.
Noteikumu projekts paredz, ka pretendents iesniegumam pievienos darījumdarbības plānu, un, pamatojoties uz to, Lauku atbalsta dienests atzīs pretendentu atbalsta saņemšanai. Īstenojot šo darījumdarbības plānu, atbalsta pretendentam jāsasniedz tajā noteiktie mērķi un rezultatīvie rādītāji un salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto pārskata gadu pirms darījumdarbības plāna uzsākšanas kopumā vismaz par 10 procentiem jāpalielina biedru saražotās un ārpus sabiedrības realizētās produkcijas apgrozījums vai apjoms, vismaz par 10 procentiem, bet ne mazāk kā par vienu biedru jāpalielina to biedru skaits, ar kuriem sabiedrībai ir apgrozījums, kā arī jāpalielina biedru realizētās produkcijas apjoms vai apmērs, nodrošinot, ka ne vēlāk kā darījumdarbības plāna īstenošanas pēdējā gadā vismaz pieci kooperatīvu apvienības biedri vismaz 60 procentu savas konkrētās produkcijas realizē ar kooperatīvu apvienības starpniecību.
Noteikumu projekts paredz atbalsta apmēru un intensitāti, proti, atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem, lauksaimniecības nozarē izmaksājamais maksimālais atbalsta apmērs vienā gadā nepārsniedz 100 000 euro, bet visā programmēšanas periodā – 500 000 euro.
Atbalsta intensitāte pirmajā gadā ir 10 procentu no iepriekšējā noslēgtajā taksācijas gadā sabiedrības biedru saražotās un ar sabiedrības starpniecību ārpus sabiedrības realizētās lauksaimniecības produkcijas gada apjoma vērtības. Otrajā gadā atbalsta apmērs ir astoņi procenti, trešajā gadā – seši procenti, ceturtajā gadā – četri procenti un piektajā gadā – divi procenti no iepriekšējā gadā biedru saražotās un ārpus sabiedrības realizētās lauksaimniecības produkcijas gada apjoma vērtības. Turklāt aprēķinot atbalstu, tā apmēra noteikšanai sabiedrības biedru saražotās un ar sabiedrības starpniecību ārpus sabiedrības realizētās lauksaimniecības produkcijas gada apjoma vērtībā neiekļauj sabiedrības biedriem realizēto produkcijas vērtību,
ar sabiedrības biedriem saistītām personām realizēto produkcijas vērtību (saistītās personas šo noteikumu izpratnē tiek vērtētas tikai saistībā ar atbalsta apjoma noteikšanu, bet de minimis atbalsta nosacījumu kontekstā tiek vērtēta atbalsta pretendenta atbilstība arī viena vienota uzņēmuma definīcijai), kā arī to sabiedrības biedru saražotās produkcijas vērtību, kuri būdami citas sabiedrības biedri ir saņēmuši vai turpina saņemt atbalstu iepriekšējos plānošanas periodos.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu izmaksā ne ilgāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pretendenta iesniegtais darījumdarbības plāns apstiprināts Lauku atbalsta dienestā.
Atbalsta intervences administrējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests. Lauku atbalsta dienests atbalsta intervenci administrē atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteikto kārtību, ja noteikumu projektā nav noteikts citādi.
Atbalstu plānots izmaksāt vienu reizi gadā, pamatojoties uz faktiskajām attiecināmajām izmaksām, kuras atbalsta pretendentam bijušas atbilstoši darījumdarbības plānam, kā arī tam ik gadu Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz pārskats, kas atspoguļo darījumdarbības plāna izpildes, rādītaju un mērķu izpildes progresu. 
Atbalsta pretendentam ir tiesības četras reizes darījumdarbības plāna īstenošanas laikā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu noteiktajā termiņā pieprasīt 90 procentu priekšapmaksu, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā priekšapmaksas pieprasījumu. Priekšapmaksa kalpo kā stimuls un motivācija jaunajai kooperatīvajai sabiedrībai sasniegt noteiktos mērķus. Priekšapmaksa ļauj nodrošināt, ka atbilstīgā kooperatīvā sabiedrība saņem pietiekamu finanšu atbalstu tās dibināšanas sākumposmā un tas nodrošina, ka pietiekami strauji tiek uzsākta darījumdarbības plānā pamatotā kooperatīva attīstība. Tas ir īpaši svarīgi, ja uzņēmējdarbības sākumposmā nepieciešami ieguldījumi darba spēkā, administratīvajos resursos, loģistikā, jaunu tirgu apgūšanā utt. Arī prasība jaunām kooperatīvām sabiedrībām iegūt atbilstības statusu nodrošina, ka šie kooperatīvi atbilst kooperācijas pamatprincipiem, kā ir ieinteresēti un motivēti attīstīt uzņēmējdarbību savu biedru interesēs. Turklāt, apkopojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai rezultātus atbalsta pasākumā "Ražotāju grupas" jākonstatē, ka 2008. līdz 2014.gada plānošanas periodā, kad līdzīgi kā pašreizējā noteikumu projektā atbalsta pretendentiem tika paredzēta 90 procentu priekšapmaksas iespēja - 38 kooperatīvi uzsāka projektus un visi ir veiksmīgi realizējuši savus piecu gadu biznesa plānus un tiem beigts uzraudzības periods.  2014. - 2020.gada plānošanas periodā pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", kurā arī tika paredzēta līdzīga apmēra priekšapmaksa, savus biznesa plānus uzsāka un veiksmīgi realizēja 3 meža nozares kooperatīvi, turklāt viens no šī atbalsta saņēmējiem priekšapmaksu nepieprasīja. Šī rezultātu analīze liecina, ka risks valsts budžeta līdzekļu neefektīvai izmantošanai, paredzot augstu priekšapmaksu, šī pasākuma ietvaros  ir zems. Turklāt saskaņā ar noteikumu projekta 24.punktu, ja atbalsta pretendents kādā no darījumdarbības plāna īstenošanas gadiem neiegūst atbilstības statusu vai pārtrauc darījumdarbības plāna īstenošanu, Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu par tā izslēgšanu no valsts un Eiropas Savienības atbalsta pretendentu loka uz trim gadiem un saņemtā atbalsta atmaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
Noteikumu projekts noteic, ka attiecināmās izmaksas ir faktiskās izmaksas, kas ir pamatotas un tieši saistītas ar darījumdarbības plāna īstenošanu noteikumos noteikto mērķu sasniegšanai. 
Tā kā būtisks kavēklis kooperācijas attīstībai, uz kuru vairākās tikšanās reizēs ar Zemkopības ministrijas speciālistiem ir norādījuši arī paši lauksaimnieki, ir līderu trūkums, kas spētu iedvesmot lauksaimniekus apvienoties kopējai saražotās produkcijas virzībai tirgū, tad būtiski ir sniegt atbalstu personāla izmaksām, īpaši vadītāju atalgojumam. Noteikumu projekts paredz, ka darba samaksa, ko iekļauj attiecināmajās izmaksās, vadītājam nepārsniedz 2500 euro mēnesī (tā veidojas, Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) ziņoto vidējo bruto mēnešalgu Latvijā 2022. gadā 1373 euro reizinot ar koeficientu 1,5 un pieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet pārējam personālam – 1700 euro mēnesī, un to veido CSP ziņotā bruto mēnešalga Latvijā 2022. gadā, tai pieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu. Autotransporta nomas izmaksas, ko iekļauj attiecināmajās izmaksās saglabātas 2014.–2020. gada programmēšanas periodā pārejas perioda pasākuma "Ražotāju grupu un organizāciju izveide" noteiktajā līmenī.
Noteikumu projekts paredz pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī tādus darījumdarbības plāna atlases kritērijus, lai priekšroku dotu atbalsta pretendentiem, kam ir izstrādāts kvalitatīvāks darījumdarbības plāns. Lielāks punktu skaits ir paredzēts darījumdarbības plāna projektiem, kuros ietverta detalizēta informācija par izvēlētās darbības īstenošanu, norādot šīs darbības izvēles pamatojumu, saimniecisko izdevīgumu un ieguvumu salīdzinājumā ar citām līdzīgām alternatīvām, ar kurām varētu sasniegt plānoto mērķi. Tāpat priekšroka tiks dota pretendentiem, kas pirms darījumdarbības plāna īstenošanas būs izvērtējuši iespējamos riska faktorus saistībā ar tirgus izmaiņām, cilvēkresursiem un citiem iespējamiem faktoriem, kas varētu rasties darījumdarbības plāna īstenošanas laikā. Pretendents atbalstam varēs pieteikties Lauku atbalsta dienestā pēc attiecīgās kārtas izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniedzot atbilstoši aizpildītus noteikumos paredzētos dokumentus.