Anotācija (ex-ante)

24-TA-205: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā nepieciešamību novērst Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu un tās mēģinājumus, kā arī nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, no 2024. gada 11. februāra ir nepieciešams  apturēt (neatjaunot) uz autoceļa izveidotu robežšķērsošanas vietu “Silene” darbību.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ņemot vērā nepieciešamību novērst Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu un tās mēģinājumus, kā arī nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, no 2024. gada 11. februāra ir nepieciešams  apturēt (neatjaunot) uz autoceļa izveidotu robežšķērsošanas vietu “Silene” darbību.
 
Spēkā stāšanās termiņš
11.02.2024.
Pamatojums
Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu”, paredzot izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim attiecīgajās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās). Saskaņā ar 2023.gada  19. septembra grozījumiem minētā rīkojuma 1.1 punktu Silenes robežšķērsošanas vietas darbība apturēta.
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu”, paredzot izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim attiecīgajās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās). Ievērojot to, ka tiek īstenoti kompleksi pasākumi, lai novērstu nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu skaitu, pēdējā mēneša laikā tas ir samazinājies, līdz ar to, ņemot vērā  Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pirmajā un ceturtajā daļā noteikto, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms netiks turpināts.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tomēr Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai tomēr turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku. Arī šajā aspektā ir svarīgi ņemt vērā Somijas pieredzi saistībā ar jautājumu par Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas slēgšanu. Proti, tiklīdz Somijas valdība pieņēma lēmumu par attiecīgo robežšķērsošanas vietu atvēršanu uz Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas tajos uzreiz tika novērots liels migrantu pieplūdums. Saskaņā ar drošības ekspertu norādīto Krievijas Federācija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots jau uz Baltkrievijas Republikas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.[1] Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus (piemēram, no 2021. gada augusta esošais Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujais pieaugums; Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu; Somijas pieredze saistībā ar jautājumu par robežšķērsošanas vietu slēgšanu un atvēršanu uz Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas), ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, nepieļaujot kaitējumu iestāšanos (Satversmes tiesas sprieduma 2020. gada 11. decembra lietas Nr. 2020-26-0106 16.1. apakšpunkts). Valsts pamatpienākums ir garantēt nacionālo drošību, attiecībā uz kuras aizsardzību ir piemērojams piesardzības princips.
Tāpat Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana (neatjaunošana) nodrošinās resursu pārdislocēšanas iespēju.


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.12.2023-somija-atkal-pilniba-slegs-robezu-ar-krieviju.a535450/
 
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no 2024. gada 11. februāra apturēt (neatjaunot) Silenes robežšķērsošanas vietas darbību
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Ministru kabineta rīkojums atbilst Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5.panta nosacījumiem.
Skaidrojums
Ministru kabineta rīkojuma projekts ir iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā steidzamības kārtībā, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts robežsardze Valsts ieņēmumu dienests Pārtikas un veterinārais dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi