Anotācija

Latvijas Republikā speciālo ierīču un programmatūras apriti, atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu regulējumam, veic komersanti. Taču arī operatīvās darbības subjekti, kuri saskaņā ar Operatīvās darbības likumā noteikto, nodrošina operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķā veidā, attiecīgajam mērķim izmanto (t.sk. iegādājas, uzglabā) speciālās ierīces un programmatūru. Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmito daļu Latvijas Republikā atļauta tikai tādu speciālo ierīču un programmatūras aprite, kuras ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sertificētas Valsts drošības dienestā. Attiecīgi minētā likuma 5.¹ panta desmitajā daļā noteiktais pienākums – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts drošības dienestā sertificēt speciālās ierīces un programmatūru – pēc būtības ir attiecināms gan uz komersantu, kas Latvijas Republikā veic speciālo ierīču apriti, gan arī uz operatīvās darbības subjektu, kas minētās ierīces un programmatūru iegādājas savas darbības nodrošināšanai, gadījumā, ja iegādāta Valsts drošības dienestā iepriekš nesertificēta speciālā ierīce vai programmatūra. Taču uz minētās normas pamata izdotajos Noteikumos Nr. 974 paredzētā kārtība, kādā veicama speciālo ierīču sertificēšana, šobrīd attiecināma vienīgi uz komersantiem. Arī 2010. gada 20. maijā pieņemtā likuma “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kas cita starpā papildināja regulējumu ar normu par speciālo ierīču sertifikāciju (papildinot 5.¹ pantu ar desmito daļu), anotācijā minēts, ka: “Veicot iekārtu sertifikāciju tiek novērsta iespēja, ka komersantiem tiek pieprasīta licence komercdarbībai ar speciālo tehniku, reāli veicot darbību ar iekārtām, kas pēc kaut kādiem tehniskajiem parametriem var atbilst speciālās tehnikas parametriem, taču reāli nevar tikt atzītas par tādām, kaut kādu konkrēti šīs iekārtas īpašību dēļ, (kā, piemēram, bērnu aukle ar video kameru, kas iestrādāta citā priekšmetā u.c.).” Līdz ar to arī minētā likuma anotācija nepārprotami norāda, ka speciālo ierīču sertificēšanas pienākums un kārtība ir primāri attiecināta uz komersantu veiktu speciālo ierīču apriti. Turklāt minētais 2010. gada 20. maijā pieņemtais likums paredzēja tikai uz speciālajām ierīcēm attiecināmu regulējumu. Ar likumu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kas pieņemts 2016. gada 31. martā, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmitajā daļā noteiktais regulējums tika attiecināts arī uz programmatūru apriti. Attiecīgi grozījumi, kas paredzētu Noteikumos Nr. 974 noteikto sertificēšanas kārtību attiecināt arī uz programmatūrām, netika veikti.
Ņemot vērā minēto un praksē konstatēto, ka Noteikumu Nr. 974 saturs neatbilst Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmitajā daļā paredzētajam deleģējuma un subjektu, kam piekritīga speciālo ierīču sertificēšana, tvērumam, attiecīgi, rodas apstākļi, ka neskaidrā normatīvā regulējuma dēļ, ne visas speciālās ierīces un programmatūra, kas tiek izmantotas Latvijas Republikā, ir sertificētas Valsts drošības dienestā kā to paredz Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. Valsts drošības dienests, izpildot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ pantā  tam deleģētos pienākumus, atbilstoši savai kompetencei īsteno arī saskaņā ar minētā likuma 13. pantu noteiktās uzraudzības institūcijas funkcijas pār attiecīgo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzību, vienlaikus tādējādi nodrošinot arī uzraudzību pār speciālo ierīču un programmatūras kontrolētu apriti Latvijas Republikā.
Līdz ar to, lai nodrošinātu un sekmētu ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumu Valsts drošības dienestam noteikto funkciju pilnvērtīgu izpildi, ar Projektu nepieciešams precizēt Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmitās daļas tvērumu, nepārprotami nosakot  uz operatīvās darbības subjektiem un komersantiem attiecināmās prasības un nosacījumus speciālo ierīču apritei un izmantošanai. Atbilstoši, attiecīgi precizējumi nepieciešami arī Noteikumos Nr. 974.
Vienlaikus Projektā paredzams izņēmums attiecībā uz valsts drošības iestādēm, ņemot vērā, ka informācija par valsts drošības iestāžu rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru ir īpaši sensitīva informācija, kuras aizsardzību nodrošina gan valsts noslēpuma aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, gan arī Valsts drošības iestāžu likuma regulējums, Proti:
- atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5.1.apakšpunktam informācija par valsts drošības iestāžu bruņojumu, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi ir klasificējama kā valsts noslēpums ar slepenības pakāpi “slepeni”;
- Valsts drošības iestāžu likuma 17. panta pirmā daļa un 26. panta otrā daļa reglamentē informācijas aizsargāšanas pienākumus valsts drošības iestāžu esošajiem un bijušajiem nodarbinātajiem, kā arī personām, kuras īsteno kontroli, pārraudzību un uzraudzību pār valsts drošības iestādes darbību. Minētais regulējums piešķir ekskluzīvas tiesības valsts drošības iestādes vadītājam izlemt, vai un kāda apjoma informācija no attiecīgās iestādes ir izpaužama. Vienīgās amatpersonas, kuru piekļuvi informācijai valsts drošības iestādes vadītājs nevar ierobežot, ir ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, kuri veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 26. panta pirmo daļu. Papildus, informācijas aizsardzības prasības attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo tehnisko aprīkojumu, ierīcēm un programmatūru paredz arī Satversmes aizsardzības biroja likums.
Savukārt Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmitajā daļā noteikts, ka par speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu iekasē valsts nodevu. Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likumu, operatīvās darbības subjekti speciālās ierīces un programmatūru izmanto nevis komerciālos nolūkos, bet gan savu tiešo pienākumu īstenošanai, t.i. likumā noteiktā mērķa sasniegšanai. Operatīvās darbības tiesiskos pamatus, principus, uzdevumus, mērķus un saturu, tās procesu, formas un veidu, subjektu amatpersonu statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī šīs darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli nosaka un reglamentē Operatīvās darbības likums. Operatīvo darbību veic ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonas, kas savu darbību īsteno sabiedrības un visas valsts labā, aizsargājot to intereses. Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 7. panta trešajai daļai, valsts nodevu par 7. panta pirmajā daļā minēto dokumentu (Ekspertu izziņas, galīgā izlietojuma apliecinājumi, importa sertifikāti, piegādes kontroles sertifikāti un stratēģiskas nozīmes preču licences stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem) izsniegšanu  nemaksā, ja stratēģiskas nozīmes preces cita starpā ieved vai izved no valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas. Attiecīgi valsts nodeva nebūtu piemērojama arī par operatīvās darbības subjektu rīcībā esošo speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu, ņemot vērā, ka operatīvās darbības subjekti arī ir valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas. Līdz ar to, attiecīgi precizējams arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ panta desmitajā daļā ietvertais regulējums, paredzot, ka par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu ir maksājama valsts nodeva.
 

Projekts paredz veikt grozījumu Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.¹ pantā, proti:
izteikt panta 10.  daļu šādā redakcijā:
“(10) Komersantiem Latvijas Republikā atļauta tikai tādu speciālo ierīču un programmatūras aprite, kuras ir sertificētas Valsts drošības dienestā. Operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) Valsts drošības dienestā sertificē tādas speciālās ierīces un programmatūru, kas iegādātas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (turpmāk - NATO) vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts. Par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu ir maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu, un šīs nodevas apmēru.”;
papildināt pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:
“10.¹ Operatīvās darbības subjekts (izņemot valsts drošības iestāde), ne retāk kā vienu reizi gadā Valsts drošības dienestam paziņo par tā rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru, sagatavojot attiecīgu sarakstu.”.   
Tādējādi attiecībā uz komersantiem saglabājot šobrīd jau esošo regulējumu (sertificēšanas kārtība, valsts nodevas samaksa), savukārt attiecībā uz operatīvās darbības subjektiem (izņemot valsts drošības iestādes) nosakot, pienākumu sertificēt tādas speciālās ierīces un programmatūru, ko tie iegādājas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, NATO, vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts, ņemot vērā ka kopumā Eiropas Savienībā Stratēģiskas nozīmes preču aprite ir noregulēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, saskaņā ar 2021. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija), kas nosaka Eiropas Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei, kā arī katras dalībvalsts starptautiskajām saistībām un nacionālajiem tiesību aktiem.
Vienlaikus paredzēts pienākums operatīvās darbības subjektiem (izņemot valsts drošības iestādes) periodiski – ne retāk kā vienu reizi gadā – paziņot Valsts drošības dienestam par to rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru, sagatavojot attiecīgu sarakstu. Šāds regulējums nepieciešams ar mērķi  atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei nodrošināt efektīvu ar Stratēģiskas nozīmes preču apriti saistīto prasību izpildes uzraudzību. Projekts neierobežo laiku, līdz kuram operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) paziņo Valsts drošības dienestam par to rīcībā esošajām speciālajām ierīcēm un programmatūru, nosakot vien, ka attiecīgā informācija iesniedzama reizi gadā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Grāmatvedības likuma 16. panta pirmās daļas 2. punktu inventarizācija (t.sk. budžeta iestādēs) veicama noslēdzot katru pārskata gadu (pārskata gada slēguma inventarizācija), minēto sarakstu operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) var iesniegt, piemēram, pēc attiecīgās iestādes pārskata gada slēguma inventarizācijas pabeigšanas.