Anotācija (ex-ante)

4. Ņemot vērā, ka iepriekšminētais regulējums attiecas uz fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodu, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros ietvertais tiesiskais regulējums attiektos uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu. Likums nosaka nepieciešamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanas vadības kārtību.

5. Noteikumu projekts ir izstrādāts uz ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un kopumā vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu ērtāka un atbalstošāka ES fondu finansējuma saņēmējiem. Noteikumu projekts ir izstrādāts arī ņemot vērā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi.
Likuma 13.panta 13.punktā minētais deleģējums Ministru kabinetam ir izpildīts ar Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 427 "Revīzijas iestādes funkciju nodrošināšanas kārtība ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā".
Likuma 13.panta 14.punktā minētais deleģējums Ministru kabinetam tiks izpildīts sagatavojot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus.

6. Noteikumu projekts paredz:
6.1. Noteikumu projekta II nodaļa
Iekšlietu ministrija (turpmāk – vadošā iestāde) sadarbībā ar Kultūras ministriju kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomas deleģēto iestādi (turpmāk – deleģētā iestāde) nodrošina nacionālās  programmas projekta un programmas grozījumu izstrādi un tā virzīšanu apstiprināšanai uzraudzības komitejā.
Nacionālā programma ir ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprināts dokuments par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Nacionālajā programmā iekļauj prioritātes, vajadzību analīzi, piemērotās stratēģijas izklāstu, finanšu plānu visam fonda darbības periodam, kā arī darbību veidu uzskaitījumu.
Lai nodrošinātu nacionālās programmas īstenošanu vadošā iestāde izstrādā un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā programmas īstenošanas plānu, kurā norāda plānotās aktivitātes, katrai aktivitātei pieejamos finanšu līdzekļus, aktivitāšu īstenošanas sākuma un beigu termiņus, aktivitātē piemērojamo projektu atlases veidu, ierobežotas projektu atlases projekta  iesniedzēju un sadarbības partneri, ja attiecināms, kā arī citu informāciju, ko vadošā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu, nacionālo programmu izstrādā sadarbībā ar deleģēto iestādi.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 16. pantu, katra dalībvalsts izveido nacionālās programmas snieguma satvaru kā arī metodoloģiju nacionālās programmas snieguma satvara noteikšanai, lai ļautu veikt ar programmas sniegumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un lai palīdzētu fondu vispārējā snieguma novērtēšanā.
Nacionālās programmas snieguma satvarā ietilpst:
1) iznākuma un rezultātu rādītāji, kas saistīti ar izvēlētajiem konkrētajiem mērķiem, kuri programmai noteikti konkrētu fondu regulās;
2) starpposma rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2024. gada beigām attiecībā uz iznākuma rādītājiem;
3) mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2029. gada beigām attiecībā uz iznākuma un rezultātu rādītājiem.
Metodoloģijā nacionālās programmas snieguma satvara noteikšanai ietver:
1) kritērijus, ko dalībvalsts piemēro rādītāju atlasei;
2) izmantotos datus vai pierādījumus, datu kvalitātes nodrošināšanu un aprēķina metodi;
3) faktorus, kas var ietekmēt starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu, un kā tie ņemti vērā.

6.2. Noteikumu projekta III nodaļa
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 69.panta 11.punktu katra dalībvalsts vēlākais līdz brīdim, kad iesniegts galīgā maksājuma pieteikums par pirmo grāmatvedības gadu, un ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu. Tā regulāri atjaunina minēto aprakstu, lai atspoguļotu visus turpmākos grozījumus.
Vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde nodrošina fondu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanu un fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 XVI pielikumā noteikto veidni. Deleģētā iestāde izstrādāto fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu pirms apstiprināšanas saskaņo ar vadošo iestādi.

6.3. Noteikumu projekta IV nodaļa
Projektu iesniegumus atlasi veic, izsludinot atklātu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk - atklāta atlase) vai organizējot ierobežotu projektu atlasi (turpmāk – ierobežota atlase). 
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde projektu iesniegumu vērtēšanai atbilstoši administratīvajiem kritērijiem un kvalitātes kritērijiem izveido atklātas atlases un/vai ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izstrādā vērtēšanas komisijas nolikumu, deleģētā iestāde izstrādāto nolikumu saskaņo ar vadošo iestādi.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu atlasi, vadošā iestāde sadarbībā ar deleģēto iestādi nodrošina projekta iesnieguma veidlapas, projekta līguma projekta un citu saistīto dokumentu izstrādi un apstiprināšanu. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku tā pat kā iepriekšējā fondu plānošanas periodā apstiprina uzraudzības komiteja.

6.4. Noteikumu projekta V nodaļa
Noteikumu projektā tā pat kā iepriekšējā fondu plānošanas periodā ir paredzēta prasība projekta iesniedzējam, ka projekta iesniedzējam projekta iesnieguma apstiprināšanas gadījumā ir  ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu projekta īstenošanas nepārtrauktību un īstenotu projektu paredzētajā termiņā, nodrošinot projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu.  Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, arī fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt kopā ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem.
Projekta iesniedzējs uz vienu projektu iesniegumu atlasi var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

6.5. Noteikumu projekta VI nodaļa
Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no likuma 15. panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem, par kuriem attiecīgā šā panta pirmajā daļā minētā persona sodīta Latvijā, vai nav iestājušies likuma 15. panta pirmās daļas 4.punktā minētie fakti, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde iegūst ziņas no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra informācijas sistēmas.
Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.2 pantam, vadošajai iestādei un deleģētajai iestādei ir jāpārbauda, vai attiecībā uz projekta iesniedzēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Sankciju pārbaude būs viens no projektu vērtēšanas kritērijiem.

6.6. Noteikumu projekta VII nodaļa
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vadošā iestāde vai deleģētā iestāde 10 darbdienu laikā informē projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma apstiprināšanu atklātas atlases vai ierobežotas atlases ietvaros un piedāvā projekta iesniedzējam noslēgt projekta līgumu.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izbeidz atklātu atlasi vai ierobežotu atlasi, neslēdzot projekta līgumus, ja visi iesniegtie projektu iesniegumi ir noraidīti, ja tam ir objektīvs pamatojums (piemēram, nepārvarama vara vai finanšu līdzekļu trūkums) vai ja atklātas atlases ietvaros projekta iesniedzējs atsakās vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma noslēgt projekta līgumu nosūtīšanas nenodrošina projekta līguma noslēgšanu.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar sadarbības partneri, slēdz sadarbības līgumu.
Pēc ierobežotas atlases vai atklātas atlases pabeigšanas deleģētā iestāde informē vadošo iestādi par ierobežotas atlases vai atklātas atlases gaitu un rezultātiem.

6.7. Noteikumu projekta VIII nodaļa
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka fondu tehniskās palīdzības (turpmāk – TP) finansējuma saņēmējs ir:
1. Iekšlietu ministrija;
2. Finanšu ministrija;
3. Kultūras ministrija;
4. Labklājības ministrija.
TP mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu fondu ieviešanu Latvijā, līdzfinansējot noteikumu projektā noteiktās atbalstāmās darbības, kā arī celt fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitāti.
Izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja tās saistītas ar fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda slēgšanas procesa nodrošināšanu, tai skaitā dokumentācijas arhivēšanu, uzglabāšanu, atskaišu sagatavošanu un citām funkcijām, kas nepieciešamas slēgšanas procesa nodrošināšanai, ņemot vērā to, ka noteikumu projekts ir izstrādāts laika posmam no 2022.gada 1.janvāra līdz 2029.gada 31.decembrim.
ES ieguldījums TP tiek atlīdzināts, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 51. panta e) punktu. Atlīdzināšana tiek veikta, piemērojot procentuālās likmes attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā Eiropas Komisijai.
ES fondu TP mērķa īstenošanai pieejamais finansējums noteikumu projektā norādīts maksimāli pieejamais pie nosacījuma, ka Latvija deklarē visu tai pieejamo ES fondu piešķīrumu
Ņemot vērā faktiski veikto deklarēto ES fondu piešķīruma apjomu no kā ir atkarīgs kopējais TP finanšu līdzekļu piešķīrums, TP līdzekļu kopējais pieejamais apjoms laika posmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2029.gada 31.decembrim var tikt precizēts atbilstoši Eiropas Komisijai faktiskajam deklarēto ES fondu piešķīruma apjomam, ņemot vērā procentuālās likmes pret attiecināmajiem izdevumiem.

6.8. Noteikumu projekta IX nodaļa
TP īstenošanai nepieciešamo finansējumu kārtējam gadam un valsts budžeta ilgtermiņa saistības vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā sadalījumā pa fondiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.
Finansējumu kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai projektu īstenošanai kārtējam gadam un valsts budžeta ilgtermiņa saistības attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes par to kompetencē esošajiem projektiem plāno pamatbudžetā atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā sadalījumā pa fondiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.
Finansējumu kā ārvalstu finanšu palīdzību fonda finansējuma atmaksai vadošā iestāde plāno savā budžetā atsevišķā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā sadalījumā pa fondiem.

6.9. Noteikumu projekta X nodaļa
Projektam nepieciešamo finansējumu valsts budžetā pieprasa šādā kārtībā:
1) ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu valsts budžetā pieprasa attiecīgi vadošā iestāde vai deleģētā iestāde;
2) ja finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas neatrodas vadošās iestādes, vai deleģētās iestādes institucionālā padotībā, finansējuma saņēmējs pēc granta līguma noslēgšanas informē par to centrālo valsts iestādi, kas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu pieprasa valsts budžetā;
3) ja finansējuma saņēmējs ir nozares ministrija, kas nav vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, finansējuma saņēmējs pēc granta līguma noslēgšanas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu pieprasa valsts budžetā.
Ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts iestādei saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam saimnieciskajam gadam.
Ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, privāto tiesību juridiskā persona vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, projektu finansē un maksājumus veic no vadošās iestādes vai deleģētās iestādes pārskaitītā avansa maksājuma un starpposma maksājuma finanšu līdzekļiem, kas tiek piešķirti saskaņā ar granta līgumā noteikto kārtību, un no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Ja projekta īstenošanā izlietotie kopējie atbilstošie izdevumi pārsniedz maksimālo projektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

6.10. Noteikumu projekta XI nodaļa
Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros, arī jaunajā plānošanas periodā ir paredzēts, ka atklātas atlases ietvaros apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas ne agrāk kā projekta līguma parakstīšanas dienā. Tas nozīmē, ka izdevumi nevar rasties un maksājumus par tiem nevar veikt pirms projekta līguma parakstīšanas.
Ierobežotas projektu atlases ietvaros apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas:
1. no projekta līguma parakstīšanas dienas līdz projekta līgumā noteiktajam projekta īstenošanas beigu datumam;
2. no 2021. gada 1. janvāra, ja tas ir apstiprināts ar fonda uzraudzības komitejas lēmumu;
3. ja notiek atbalsta sniegšanas turpināšana iepriekš apstiprinātam projektam, ievērojot Regulas Nr.2021/1147 39.panta 4.punktu, Regulas Nr.2021/1148 33.panta 4.punktu, Regulas Nr.2021/1149 34.panta 4.punktu.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai finansējums ir ne mazāks kā  ir 200 001 euro. 2014.-2020.gada plānošanas periodā šis slieksnis bija 35 000 euro. Tā kā Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo projektu iesniegumu atlašu ietvaros nav plānoti projekti, kuru attiecināmās izmaksas būtu zemākas par 200 000 euro, Iekšlietu ministrija lūdza Kultūras ministrijas viedokli, vai nosakot slieksni 200 001 euro projekta attiecināmo izmaksu segšanai, tas radītu ierobežojumus projektu iesniedzēju iespējām pieteikties un īstenot projektus. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijas mērķis, nosakot minimālo finansējuma slieksni, ir mazināt administratīvo slogu, Kultūras ministrija, izvērtējot dažādus aspektus, ir secinājusi, ka, sadarbojoties ar projekta iesniedzējiem, spēs nodrošināt veiksmīgu projektu īstenošanu, ievērojot minimālo finansējuma slieksni 200 001 euro apmērā.
Projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku, saskaņojot ar revīzijas iestādi, izstrādā un apstiprina vadošā iestāde vai deleģētā iestāde. Deleģētās iestādes izstrādāto projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku saskaņo arī ar vadošo iestādi.
2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros vairs netiek atsevišķi izdalīta projekta vadības un administrēšanas izmaksu proporcija, kā tas bija fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Projekta vadības un administrēšanas izmaksu proporcija attiecībā pret tiešajām projekta attiecināmajām izmaksām ir līdz 20 %. Projekta vadības un administrēšanas izmaksu kopsummā tiek ieskaitīta netiešo attiecināmo izmaksu summa. Ir palielināta arī projekta netiešo attiecināmo izmaksu proporcija attiecība pret projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām - līdz 7% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus fonda projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 64.panta c apakšpunktā noteiktajam.

6.11. Noteikumu projekta XII nodaļa
Īstenošanā esošie projekti katrā grāmatvedības gadā ir pakļauti Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas un Valsts kontroles pārbaudei un revīzijai, vadošās iestādes un deleģētās iestādes administratīvai pārbaudei un pārbaudei projekta īstenošanas vietā un revīzijas iestādes auditam un revīzijai. Grāmatvedības gads šo noteikumu izpratnē attiecas uz vadošās iestādes, deleģētās iestādes, revīzijas iestādes un finansējuma saņēmēja veiktajiem izdevumiem, kas veikti laikposmā no "N-1" gada 1. jūlija līdz "N" gada 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir no 2021. gada 1.janvāra līdz 2022. gada 30.jūnijam, ja par tiem veiktas administratīvā pārbaude un pārbaude projekta īstenošanas vietā un tie iegrāmatoti vadošās iestādes grāmatvedības uzskaitē kā saistības ārvalstu finanšu palīdzības fondu finansējuma atmaksai. Vadošā iestāde iegrāmato vadošās iestādes grāmatvedībā deleģētās iestādes lēmumā par izdevumu atbilstību norādītos izdevumus.
Ja administratīvās pārbaudes vai pārbaudes projekta īstenošanas vietā tiek konstatēti sistēmiski projekta īstenošanas pārkāpumi, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde veic papildu pārbaudes, lai noteiktu pārkāpumu apjomu un to, vai pārkāpumu biežums nepārsniedz ES normatīvajos aktos pieļaujamo būtiskuma slieksni (2% no izlietotā finansējuma). Par sistemātiskiem projekta īstenošanas pārkāpumiem uzskatāmi, vairākkārtēju projekta līguma nosacījumu, normatīvo aktu, līguma izpildes uzraudzības  vai projekta rezultātu neizmantošana atbilstoši projekta mērķim vienam finansējuma saņēmējam. Ja finansējuma saņēmējs, kura projektā tiek konstatēti sistemātiski projekta īstenošanas pārkāpumi, īsteno arī citus fonda projektus, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde veic papildus pārbaudes arī citos projektos.
Gan administratīvās pārbaudes, gan pārbaudes projekta īstenošanas vietā apjoms tiek noteikts balstoties uz riska izvērtējumu.

6.12. Noteikumu projekta XIII nodaļa
Ar neatbilstību noteikumu projekta izpratnē saprot jebkuru fondu vadību reglamentējošā Latvijas Republikas vai ES normatīvā akta pārkāpumu, kas radies vadošās iestādes, deleģētās iestādes, revīzijas iestādes vai finansējuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ un kuram ir, vai varētu būt negatīva ietekme uz ES vispārējo budžetu.
Noteikumu projektā ir noteikti neatbilstību veidi.
Interešu konflikts noteikumu projekta izpratnē ir finansējuma saņēmēja piedalīšanās lēmuma pieņemšanā par saimnieciska rakstura līguma slēgšanu vai līguma slēgšana (izņemot darba līgumu) ar personām, kas ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera darbinieki, biedri, amatpersonas, viņu laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi vai pusmāsas, adoptētie vai adoptētāji, vai ar komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru biedri, dalībnieki, kapitāla daļu īpašnieki vai valdes locekļi ir šajā apakšpunktā minētās personas. Tas ir jāvērtē ievērojot Eiropas Komisijas sagatavotās vadlīnijas “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu (2021/C 121/01)”, kas detalizēti paskaidro Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulas Nr.2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 61.panta piemērošanu.
Šajā noteikumu projekta nodaļā ir noteikts arī par lēmuma pieņemšanu ziņošanai Eiropas Komisijai par konstatētajām neatbilstībām. Vadošā iestāde nodrošina informācijas uzskaiti par katru konstatēto neatbilstību.

6.13. Noteikumu projekta XIV nodaļa
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde šo noteikumu neatbilstību dēļ radušos izdevumus var atzīt par neatbilstošiem pēc administratīvās pārbaudes vai pārbaudes projekta īstenošanas vietā rezultātiem, pēc revīzijas iestādes veikto auditu un revīziju rezultātiem vai pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par gada atlikuma maksājuma pieprasījumā iekļauto izdevumu atbilstību. Noteikumu projektā ir noteikti neatbilstošo izdevumu atgūšanas veidi atkarībā no finansējuma saņēmēja juridiskā statusa. Noteikumu projektā ir noteikta arī rīcība, kā neatbilstoši veiktie izdevumi atmaksājami Valsts budžetā un gadījumi, kad tie jāatmaksā Eiropas Komisijai.

6.14. Noteikumu projekta XV nodaļa
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde (attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu) nodrošina regulas Nr.2021/1060 46. un 47. pantā noteikto pienākumu īstenošanu kā arī fonda publicitātes stratēģijas plāna izstrādi un apstiprināšanu uzraudzības komitejā par visu fonda īstenošanas periodu.
Lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu par projektu iesniegumu atlasi, vadošā iestāde un deleģētā iestāde regulāri aktualizē informāciju savā tīmekļa vietnē un nodrošina informatīvu pasākumu organizēšanu. Revīzijas iestāde īsteno publicitātes pasākumus, kas attiecināmi uz revīzijas iestādes funkciju izpildi. Vadošās iestādes, revīzijas iestādes un deleģētās iestādes īstenotie publicitātes pasākumi tiek finansēti no fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem.

6.15. Noteikumu projekta XVI nodaļa
Noteikumu projektā ir noteikts, ka visa oficiālā informācijas apmaiņa starp vadošo iestādi vai revīzijas iestādi un Eiropas Komisiju notiek, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu SFC2021 (turpmāk – sistēma), izņemot nepārvaramas varas gadījumus.
Piekļuves tiesības sistēmai ir vadošajai iestādei, deleģētajai iestādei un revīzijas iestādei. Jautājumus, kas saistīti ar piekļuvi sistēmai, regulē institūciju noslēgtās starpresoru vienošanās. Starpresoru vienošanās, tāpat kā iepriekšējā fondu īstenošanas periodā, tiks slēgta starp vadošo iestādi un revīzijas iestādi un starp vadošo iestādi un deleģēto iestādi. Vadošā iestāde apstiprina personu, kas atbild par sistēmas piekļuves tiesību pārvaldi.

6.16. Noteikumu projekta XVII nodaļa
Saskaņā ar likuma 8. panta pirmās daļas 15. punktu, vadošajai iestādei ir jānodrošina deleģētās iestādes pārraudzība, tāpēc vadošā iestāde veic pārbaudes deleģētajā iestādē, lai pārliecinātos par tai nodoto funkciju atbilstošu īstenošanu.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde atbilstoši likuma 7. panta trešajai daļai slēdz starpresoru vienošanos.

6.17. Noteikumu projekta XVIII nodaļa
Vadošā iestādē sadarbībā ar fonda vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izvērtēšanas plānu (turpmāk – izvērtēšanas plāns), kurā norāda plānoto izvērtējumu sarakstu un to tvērumu, kā arī izvērtēšanas plānošanā, organizēšanā, veikšanā, kvalitātes uzraudzībā, izvērtējumu ieteikumu ieviešanā, rezultātu publicēšanā un informēšanā iesaistītās institūcijas un kārtību. Izvērtēšanas plānu apstiprina uzraudzības komiteja un pēc apstiprināšanas vadošā iestāde to publisko savā tīmekļa vietnē.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 40. panta 1. punkta e) apakšpunktu uzraudzības komiteja pārbaudīs progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas. 
Vadošā iestāde sagatavo priekšlikumus izvērtēšanas ziņojumā iekļauto ieteikumu ieviešanai. Sagatavotos priekšlikums izskata Uzraudzības komiteja, vienojoties par veicamajām darbībām, atbildīgo izpildītāju ieteikuma ieviešanā, ieviešanas termiņu un sasniedzamo rezultātu.

6.18. Noteikumu projekta XIX nodaļa
Vadošā iestāde:
1) saskaņā ar Regulas Nr.2021/1148 29. pantu, Regulas Nr.2021/1149 30. pantu un  Regulas Nr.2021/1147 35.pantu Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada 15. februārim, turpinot līdz 2031. gadam un to ieskaitot, iesniedz gada snieguma ziņojumu;
2) līdz 31. janvārim un 31. jūlijam iesniedz Eiropas Komisijai prognozes par summām, par kurām kārtējā un nākamajā kalendārajā gadā tiks iesniegti maksājuma pieteikumi saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 VIII pielikumu;
3) saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 98. pantu, par katru grāmatvedības gadu, par kuru iesniegti maksājuma pieteikumi, vadošā iestāde līdz 15. februārim iesniedz Eiropas Komisijai šādus dokumentus (“apliecinājumu paketi”), kas attiecas uz iepriekšējo grāmatvedības gadu - pārskats par izdevumiem, pārvaldības deklarācija, gada revīzijas atzinums, gada kontroles ziņojums.

6.19. Noteikumu projekta XX nodaļa
Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka:
1) par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (Regulas Nr.2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. punkts), aptverot tādas jomas kā pamattiesību ievērošana, līdztiesības  starp vīriešiem un sievietēm veicināšana, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, koordināciju fonda ietvaros ir atbildīga Labklājības ministrija. Par horizontālā principa koordināciju atbildīgajai institūcijai ir šādi pienākumi - izstrādāt metodisko materiālu par horizontālā principa ieviešanu un ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu fonda vadībā un iesaistītajām institūcijām, sniegt atzinumus par fondu plānošanas dokumentu projektiem, u.c. pienākumi, kas minēti noteikumu projektā;
2) par horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (Regulas Nr.2021/1060 9.panta 4.punkts) koordināciju fonda ietvaros ir atbildīga Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija. Par horizontālā principa koordināciju atbildīgajām institūcijām ir pienākums izstrādāt principa “Nenodari būtisku kaitējumu” novērtējumu par katru nacionālās programmas īstenošanas plānā iekļauto aktivitāti.
Noteikumu projekts nosaka par horizontālo principu atbildīgo iestāžu savstarpējās sadarbības pamatprincipus.
Fonda vadībā un īstenošanā iesaistītās institūcijas, konstatējot horizontālo principu pārkāpumus vai saņemot sūdzības par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību ES Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana un pamattiesību ievērošana) un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ietverto  vienlīdzīgu iespēju principiem, ziņo Iekšlietu ministrijai. Iekšlietu ministrija, nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties ar attiecīgo par horizontālo principu atbildīgo iestādi izskata saņemtās sūdzības vai ziņojumus par pārkāpumiem un informē fonda vadībā iesaistītās institūcijas par konstatētiem būtiskiem trūkumiem un sniedz argumentētus priekšlikumus atbilstīgai horizontālā principa ieviešanai, kā arī reizi gadā informē uzraudzības komiteju par noteikumu projektā minētajiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.
Tā kā Labklājības ministrija nodrošinās par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (Regulas Nr.2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. punkts) koordinēšanu atbildīgās iestādes funkcijas ne tikai Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo fondu ietvaros, tai, saņemot tehniskās palīdzības finansējumu horizontālā principa koordinācijas funkciju īstenošanai, ir jānodrošina dubultfinasēšanas riska kontrole pret citām ES fondu ietvaros finansētām horizontālā principa aktivitātēm.