Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 25 noteiktais kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējums pamatojas uz kvalifikācijas celšanas pasākuma norises dienu skaitu. Līdz šim par kvalifikācijas pasākumu tika uzskatīts izglītojošs pasākums, kura ilgums nav mazāks par trīs stundām, kas nav objektīvs rādītājs. Mainot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējuma nosacījumus, nepieciešams izvērtēt minimālo kvalifikācijas pasākumu apjomu, kas jāapgūst sertificētam veterinārārstam, lai uzturētu savu kvalifikāciju, kā arī noteikt pārejas nosacījumus uz jauno sistēmu.

1. Noteikumu projekta 1. punkts paredz izmaiņas kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtēšanas sistēmā. Izglītojošs pasākums var būt arī vienas stundas garumā. Tādēļ objektīvāk un vieglāk administrēt būtu kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, ja tos novērtētu atbilstoši Eiropas sistēmai kredītpunktu piešķiršanai, kur punkts tiek piešķirts atbilstoši noklausīto stundu apjomam, tādējādi arī ārvalstīs iegūtie diplomi par kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmeklējumu būtu vieglāk administrējami - t.i., katru reizi nebūtu jāpārrēķina ārvalstīs iegūtais punktu skaits atbilstoši noteikumos Nr. 25 noteiktajam. Tādējādi samazinātos administratīvais slogs Latvijas Veterinārārstu biedrībai, kā arī sertificētajiem veterinārārstiem būtu vieglāk izsekot iegūto punktu apjomam.
Zemkopības ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Latvijas Veterinārārstu biedrības. Darba grupas diskusijās tika izvērtēts objektīvs minimālais kvalifikācijas uzturēšanas rādītājs sertificētam veterinārārstam.
Lai iegūtu veterinārārsta izglītību, ir jāiegūst 240 kredītpunktu, t.i. jāmācās 600 stundas gadā. Lai uzturētu veterinārārsta kvalifikāciju, apgūtu jaunāko nozarē un tiesiskajā regulējumā, tālākizglītībai veterinārārstiem ik gadu būtu jābūt ne mazāk kā 5% apjomā no veterinārārsta izglītības ikgadējā stundu apjoma, t.i. 30 stundas gadā. Ņemot vērā, ka sertifikātu izsniedz tad, kad veterinārārsts ir pieteicies uz sertifikāta saņemšanu, tad ir jānosaka, ka 30 punkti ir jāiegūst katrā 12 mēnešu periodā no dienas, kad sertifikāts ir izsniegts.
 
2. Noteikumu projekta 3. un 4. punkts paredz šādas izmaiņas - tā kā jaunā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējuma sistēma ir krasi atšķirīga no šobrīd spēkā esošās, ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumus, ņemot vērā prasības, kas kvalifikācijas paaugstināšanai ir noteiktas patlaban. Kvalifikācijas pasākumi, kas būs apmeklēti periodā līdz 2023.gadam tiks vērtēti pēc patlaban spēkā esošās sistēmas, bet tie pasākumi, kas būs apmeklēti periodā pēc grozījumu spēkā stāšanās, tiks vērtēti pēc jaunās sistēmas, t.i.:
1) ja personai sertifikāts būs jāpagarina 2023.gadā, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 50 kvalifikācijas punkti;
2) ja personai sertifikāts būs jāpagarina 2024.gadā, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 70 kvalifikācijas punkti;
3) ja personai sertifikāts būs jāpagarina 2025.gadā, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 90 kvalifikācijas punkti;
4) ja personai sertifikāts būs jāpagarina 2026.gadā, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 110 kvalifikācijas punkti;
5) ja personai sertifikāts būs jāpagarina 2027.gadā, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 130 kvalifikācijas punkti;
6) ja personai sertifikāts būs jāpagarina sākot no 2028.gada, nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits būs vismaz 150 kvalifikācijas punkti.
3. Noteikumu projekta 2. punkts paredz šādas izmaiņas - personām, kas ieguvušas un uztur Eiropas vai Amerikas koledžas diplomāta statusa, nav papildus nepieciešams apmeklēt kvalifikācijas celšanas pasākumus, jo šāda statusa uzturēšanai nepieciešama pastāvīga kvalifikācijas paaugstināšana un šāds statuss jau garantē ikgadēju kvalifikācijas paaugstināšanu. 
4.  Noteikumu projekta 5. punkts izsaka jaunā redakcijā noteikumu Nr. 25 2. pielikumu, paredzot šādas izmaiņas - kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi noteikti ikgadējai punktu iegūšanai, t.i. nepārsniedzot vienā gadā nepieciešamo punktu apjomu:
1) personas, kas mācās doktorantūrā un ik gadu apmeklē noteiktus apmācību kursus, var saņemt kvalifikācijas paaugstināšanas novērtējumu par katru apgūto apmācību kursu, iesniedzot informāciju par apmācību kursu, kredītpunktu apjomu un novērtējumu. Latvijas Veterinārārstu biedrība veiks pārrēķinu - viens kredītpunkts ir 20 kontaktstundas (jeb 15 stundas pēc Eiropas sistēmā noteiktā standarta ECTS);
2) kvalifikācijas celšanas pasākumi var būt arī vispārizglītojošie pasākumi, piemēram, komunikāciju prasmes ar klientu u.c., bet to īpatsvars pie kvalifikācijas paaugstināšanas novērtējuma pieļaujams ne vairāk kā 30% no visiem kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. Profesionālos kvalifikācijas celšanas pasākumus var apmeklēt gan klātienē, gan tiešsaistē (vebināri), kur punkti tiek piešķirti par apmeklēto stundu apjomu - viens punkts par katru stundu (60 min).
3) kvalifikācijas celšanas pasākumi ar praktiskām nodarbībām tiek vērtēti kā intensīvāki, kur kursa apmeklētājiem ir nepieciešama papildus sagatavošanās un apmācības ārpus noteiktā kursa laika, tādēļ šādiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem novērtējums ir noteikts divreiz augstāks;
4)  otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības veterinārmedicīnā studentu prakses vadīšana - lai veicinātu praktizējošu veterinārārstu iesaisti studentu apmācībā, ļaujot studentiem apgūt praktiskās iemaņas, paskaidrojot studentiem neskaidros jautājumus. Ir svarīgi saglabāt šo pozīciju pie kvalifikācijas celšanas pasākumiem, jo īpaši tādēļ, ka katra studenta darba vadīšana prasa ne tikai laiku, bet arī prasmes un papildus informācijas gatavošanu. Punkti tiek piešķirti, ja studentu prakses vadīšanai ir veltītas ne mazāk kā piecas darba dienas;
5) profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņa prakses vadīšana - profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņu prakse atšķiras ar to, ka vienlaicīgi vairāki studenti apgūst prakses iemaņas, t.i. praktiskā apmācība notiek grupā. Vadot augstākās izglītības studentu praksi, vienlaicīgi var apmācīt tikai vienu studentu, līdz ar to darbs un laiks tiek ieguldīts individuāli katram studentam.
Ņemot vērā, ka prakses vadīšana profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņiem nav tik individuāla kā augtākās izglītības iestādes audzēkņiem, tomēr arī šajā gadījumā darbs ir jāiegulda, pievēršot uzmanību katram studentam, skaidrojot un uzraugot, tad lietderīgi ir kvalifikācijas punktus par prakses vadīšanu profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņiem noteikt par katru audzēkni, kas apmeklējis praksi pie attiecīgā praktizējošā veterinārārsta;
6) Latvijas Veterinārārstu biedrības organizēts mentorings veterinārmedicīnā.
Mentoringa minimālais laika posms ir ne mazāks kā seši mēneši.
Mērķis: dot iespēju veterinārārstiem gūt profesionālo prasmju pilnveidošanu, veicināt izpratni par veterinārmedicīnisko praksi un nodrošināt ātrāku iekļaušanos profesionālajā darba vidē, kā arī sekmēt paaudžu sadarbību veterinārmedicīnas jomā. Mentorings ir būtisks jaunajiem praktizējošajiem veterinārārstiem, kas nesen saņēmuši diplomu, kā arī tiem praktizējošiem veterinārārstiem, kas noteiktu laika periodu ir pārtraukuši praktizēt un vēlas atsākt savu profesionālo darbību.
Par mentoru var kļūt praktizējošs veterinārārsts ar ne mazāk kā piecu gadu klīniskās prakses pieredzi veterinārmedicīnā.
Lai apstiprinātu mentoringu, nepieciešams iesniegt paveicamo pasākumu plānu un norādīt sasniedzamos rezultātus/kritērijus.
Punktus piešķir pēc nobeiguma atskaites iesniegšanas par sasniegtajiem rezultātiem/kritērijiem. Punktus piešķir gan pieredzes pārņēmējam, gan darba audzinātājam (mentoram);
7) stažēšanās pie sertificēta veterinārārsta.
Stažēšanās notiek pie noteikta praktizējoša veterinārārsta par noteiktu jautājumu. Stažēšanās tiek pielīdzināta semināram, kur par katru apmācību stundu tiek piešķirts viens punkts. Maksimālais punktu skaits vienā gadā, ko iespējams saņemt par stažēšanos, ir 10 punkti.
Punktus piešķir abām pusēm līdzvērtīgi.
Lai apstiprinātu stažēšanos pie sertificēta veterinārārsta, pirms stažēšanās uzsākšanas nepieciešams Latvijas Veterinārārstu biedrībā iesniegt stažēšanās plānu/programmu, tēmu un paredzēto laika grafiku.
Punktus piešķir pēc nobeiguma atskaites iesniegšanas par notikušo apmācību un sasniegtajiem/ iegūtajiem rezultātiem. Izglītības komisija nosaka iegūto punktu skaitu, kas balstīts uz apmācību stundu apjomu;
8) publikācija žurnālā, kur viens punkts tiek piešķirts par katru stundu, kas nepieciešama, lai sagatavotu rakstu publicēšanai. Pēc pieredzes izvērtēts aptuvenais laiks, kas tiek patērēts noteiktu rakstu sagatavošanai. Lai mazinātu administratīvo slogu, pierādot katru patērēto stundu raksta sagatavošanai, par katru sagatavoto rakstu tiek piešķirts vidējais punktu skaits t.i. profesionālajā izdevumā veterinārmedicīnas jomā - astoņi punkti, profesionālajā izdevumā lauksaimniecības, mežsaimniecības/ medību, zivsaimniecības, pārtikas aprites, medicīnas vai sabiedrības veselības jomā - 5 punkti;
9) iesaiste vai līdzdalība zinātniskā projekta realizācijā - ir ļoti svarīgi, lai praktizējoši veterinārārsti iesaistītos zinātniskajos pētījumos, lauka pētījumos, tādējādi veicinot zinātnes attīstību - gan slimību kontrolē un ierobežošanā, gan veterināro zāļu attīstībā u.c. Punkti tiek piešķirti līdzvērtīgi kā līdzautoram publikācijai starptautiski citējamā, anonīmi recenzētā zinātniskā izdevumā, ņemto vērā, ka darba ieguldījums ir līdzvērtīgs;
10) sagatavots referāts, lekcija,  prezentācija, ziņojums u.c. veterinārmedicīnas jomā - vienas veselības principa ietvaros - punktu piešķir, balstoties uz referāta/ lekcijas/ prezentācijas ilgumu stundās, reizinot ar koeficientu divi, ņemot vērā, ka darbs ir jāiegulda gan materiālus sagatavojot, gan tos nolasot/ prezentējot;
11) grāmatas sagatavošana prasa ļoti lielu darba ieguldījumu - gan zinātniskās literatūras izpēti, gan apraktu sagatavošana, tādēļ tiek piešķirts vienā gadā viss nepieciešamais punktu apjoms;
12) doktora grāda iegūšana veterinārmedicīnā - punkti tiek piešķirti par doktora darba aizstāvēšanu.
Mācību procesā apmeklētās nodarbības tiek vērtētas pie 1. punktā minētajiem nosacījumiem;
13) internatūra - ņemot vērā mācību procesa intensitāti - tiek piešķirts maksimālais punktu apjoms gadā.