26-TA-384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, lai veiktu grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 530), pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ietvaros pieejamā valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu, pārdali un veikt citus tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk - Programma), nosakot, ka 5. politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros kultūrai ir būtiska nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā un attīstības veicināšanā, izmantojot teritoriāli pielāgotus risinājumus. Stiprinot kultūras dimensiju, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība nākotnē būs būtisks dzīves vides kvalitātes rādītājs un sekmēs dzīves vietas izvēli. Līdz ar Noteikumu Nr. 530 stāšanos spēkā 2023. gada 16. septembrī noteikta kārtība, kādā tiek īstenots Programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” (turpmāk – 5.1.1.5. pasākums).
5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā, tai skaitā uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un piekļūstamību, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā sākotnēji tika paredzēts īstenot stratēģiski svarīgus projektus šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:
1) Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);
2) izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);
3) Vecrīgas publiskā ārtelpa.
Lai intensificētu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīciju plūsmas ar mērķi izpildīt Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk līdz 2030. gadam (n+3 mērķis) un nezaudētu Eiropas Savienības fondu “piešķīrumu”, ar 2024. gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 597 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” īstenošanas noteikumi”” palielināts 5.1.1.5. pasākuma valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, Daugavas gātes labiekārtošanai un Rīgas pils ekspozīcijas izveidei. Tika veikta finansējuma pārdale no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” šādā apmērā: Rīgas pils ekspozīcijai – 1 013 789 euro un Daugavas gātes labiekārtošanai – 1 695 618 euro.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” šobrīd īsteno trīs projektus:
1. 2024. gada 18. jūnijā noslēgts līgums par Eiropas Savienības projekta īstenošanu Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001 “Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms” (turpmāk – Lielās ģildes projekts);
2. 2025. gada 2. janvārī – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001 “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms”;
3. 2025. gada 12. maijā – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/003 “Daugavas gātes un priekšpils laukuma LKT un UKT pārbūve, fasādes apgaismojuma un informācijas stenda izbūve (ietverot projektēšanu un būvdarbus)” (turpmāk – Daugavas gātes labiekārtošanas projekts).
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 530 valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais finansējums Daugavas gātes labiekārtošanas projekta īstenošanai ir 1 695 618 euro.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā, tai skaitā uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un piekļūstamību, 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā sākotnēji tika paredzēts īstenot stratēģiski svarīgus projektus šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:
1) Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);
2) izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);
3) Vecrīgas publiskā ārtelpa.
Lai intensificētu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīciju plūsmas ar mērķi izpildīt Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk līdz 2030. gadam (n+3 mērķis) un nezaudētu Eiropas Savienības fondu “piešķīrumu”, ar 2024. gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 597 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” īstenošanas noteikumi”” palielināts 5.1.1.5. pasākuma valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, Daugavas gātes labiekārtošanai un Rīgas pils ekspozīcijas izveidei. Tika veikta finansējuma pārdale no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” šādā apmērā: Rīgas pils ekspozīcijai – 1 013 789 euro un Daugavas gātes labiekārtošanai – 1 695 618 euro.
5.1.1.5. pasākuma ietvaros valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” šobrīd īsteno trīs projektus:
1. 2024. gada 18. jūnijā noslēgts līgums par Eiropas Savienības projekta īstenošanu Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001 “Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms” (turpmāk – Lielās ģildes projekts);
2. 2025. gada 2. janvārī – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001 “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms”;
3. 2025. gada 12. maijā – Nr. 5.1.1.5/1/24/I/003 “Daugavas gātes un priekšpils laukuma LKT un UKT pārbūve, fasādes apgaismojuma un informācijas stenda izbūve (ietverot projektēšanu un būvdarbus)” (turpmāk – Daugavas gātes labiekārtošanas projekts).
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 530 valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais finansējums Daugavas gātes labiekārtošanas projekta īstenošanai ir 1 695 618 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ar 2025. gada 31. oktobra vēstuli “Par pārskatu/atskaiti par Kultūras ministrijas piešķirto Valsts budžeta finansējumu” ir informējusi Kultūras ministriju par nepieciešamiem papildu darbiem Lielajā ģildē 189 257,36 euro, tai skaitā PVN 32 846,32 euro, apmērā, ietverot skatuves griestu akustisko paneļu augstuma un sagāzuma regulēšanu, pārvietojamus skatuves akustiskos sānu paneļus, LED lentu apgaismojumu un skaņas slāpējošos aizkarus skatuves gala sienai. Bez minētajiem darbiem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu koncertzāles darbību.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2025. gada 5. janvāra starpinstitūciju ikmēneša īstenoto kultūras jomas projektu progresa sanāksmē valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvji, sniedza informāciju par projektu īstenošanas gaitu un to, ka Daugavas gātes labiekārtošanas projektā ir radies ietaupījums. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 530 sākotnēji Daugavas gātes labiekārtošanas projektam plānotais valsts budžeta finansējums bija 1 695 617,65 euro, bet projekta gaitā radās ietaupījums un tika noslēgti līguma grozījumi par projekta īstenošanu par mazāku summu (1 506 360,29 euro), tādējādi veidojot atlikumu 189 257,36 euro apmērā.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2025. gada 5. janvāra starpinstitūciju ikmēneša īstenoto kultūras jomas projektu progresa sanāksmē valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvji, sniedza informāciju par projektu īstenošanas gaitu un to, ka Daugavas gātes labiekārtošanas projektā ir radies ietaupījums. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 530 sākotnēji Daugavas gātes labiekārtošanas projektam plānotais valsts budžeta finansējums bija 1 695 617,65 euro, bet projekta gaitā radās ietaupījums un tika noslēgti līguma grozījumi par projekta īstenošanu par mazāku summu (1 506 360,29 euro), tādējādi veidojot atlikumu 189 257,36 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Daugavas gātes labiekārtošanas projektā radušos ietaupījumu un Lielās ģildes projekta mērķa sasniegšanai nepieciešams papildu finansējums akustisko risinājumu izbūvei, Projekts paredz finansējuma pārdali no Daugavas gātes labiekārtošanas projekta uz Lielās ģildes projektu 189 257,36 euro apmērā (no kuriem 160 868,75 euro ir valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz 5.1.1.5. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, un 28 388,61 euro nacionālais finansējums):
1 Lielās ģildes projekta esošais valsts budžeta finansējums 1 512 905,85 euro tabulā netiek parādīts izmaiņu pārskatāmībai.
Daugavas gātes labiekārtošanas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam, bet lielākā daļa Daugavas gātes labiekārtošanas projektā plānoto darbību ir paveikta un Daugavas gātes labiekārtošanas projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2026. gada maijam. Vienlaikus atlikušā finansējuma pārdale, nodrošinot kvalitatīvus akustiskos risinājumus, ir kritiski nepieciešama Lielās ģildes projekta pilnīgai pabeigšanai, rezultātu un mērķa sasniegšanai.
Vērtējot Lielās ģildes attīstības nākamos posmus, ir identificētas papildu vajadzības, kas saistītas ar ēkas pilnīgu aprīkošanu ar mēbelēm un specifisko koncertzāles tehnisko aprīkojumu un, kam šobrīd nav pieejams finansējums. Ņemot vērā īstenotās telpu pārplānošanas un pārbūves risinājumus, esošās mēbeles nav funkcionāli un ergonomiski piemērotas jaunajam telpu plānojumam. Vienlaikus līdzšinējais koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums (tai skaitā akustiskie risinājumi un skatuves tehnoloģijas apskaņošanas un apgaismošanas sistēmas) nav savietojams ar pārbūves rezultātā izveidoto zāli un tās akustiskajām prasībām. Līdz ar to, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu, atbilstošu apmeklētāju pieredzi un Lielās ģildes projekta ieguldījumu ilgtspējīgā kultūras infrastruktūras attīstībā, ir nepieciešams papildu finansējums mūsdienu prasībām atbilstoša aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai. Finansējumu minēto izmaksu segšanai plānots rast Kultūras ministrijas pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu pasākumu neizmantotā finansējuma ietvaros.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 51 33. §) “Informatīvais ziņojums “Par visiem aktuālajiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem”” tika nolemts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” projektu Nr. 5.5.1.0/20/I/005 “Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana Amatu ielā 6, Rīgā” īstenot pakāpeniski – divos plānošanas periodos, atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01).
Ņemot vērā, ka Lielās ģildes pārbūve tiek īstenota divos posmos, otrā posma īstenošanu un projektā plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu (Lielās ģildes ēkas pārbūvi un atjaunošanu un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu) nodrošinot Programmas 5.1.1.5. pasākuma ietvaros, Projekts paredz precizēt, ka Lielās ģildes projekts tiek īstenots atsevišķā atlases kārtā.
Tādējādi 5.1.1.5. pasākums tiek īstenots divās atlases kārtās:
1) pirmajā atlases kārtā – izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā), Vecrīgas publiskā ārtelpa, Daugavas gātes labiekārtošana, Rīgas pils ekspozīcijas izveide;
2) otrajā atlases kārtā – Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā).
Projekts tehniski precizē Noteikumu Nr. 530 12. punktā norādīto valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz 5.1.1.5. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, labojot summu no norādītajiem 100 % uz 85 %, kas ir 2 526 446 euro, jo 15 % veido nacionālais finansējums.
Vienlaikus precizēts Noteikumu Nr. 530 20. punkts, finansējumu nosakot kārtu līmenī (tehniski precizēts valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz 5.1.1.5. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu), kā arī pārdalīts Daugavas gātes labiekārtošanas projekta finansējuma atlikums Lielās ģildes projektam.
Ar Projektu Noteikumi Nr. 530 tiek papildināti ar 20.¹ punktu, kas nosaka, ka, ja projektos izveidojies finansējuma atlikums, tai skaitā projektos, kas īstenoti no valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, to var novirzīt citiem projektiem 5.1.1.5. pasākuma ietvaros bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma. Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija var lemt par finansējuma pārdali, par to informējot Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
Kultūras ministrija ir izvērtējusi Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija grozījumus vadlīnijās Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – vadlīnijas) un ar Projektu iestrādā Noteikumos Nr. 530 tos vadlīniju nosacījumus, kas negatīvi neietekmē jau īstenošanā esošos projektus 5.1.1.5. pasākuma ietvaros, attiecīgi Noteikumos Nr. 530 veicot šādus grozījumus:
- ņemot vērā, ka vadlīnijās nav iekļauts nosacījums tiešo projekta vadības personāla izmaksu maksimālajiem ierobežojumiem projektos līdz un virs 5 000 000 euro, Noteikumu Nr. 530 36.1. apakšpunkts precizēts, svītrojot 36.1.1. un 36.1.2. apakšpunktus;
- Noteikumu Nr. 530 37. punktā svītrots nosacījums, ka, ja projekta personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (ja izmaksas radušās, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
- precizēts Noteikumu Nr. 530 26.1. apakšpunkts un 45.3. apakšpunkts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), 1. panta 4. punkta un 2. panta 18. punkta nosacījumi ir jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī. Attiecīgi Regulas Nr. 651/2014 piemērošanas gadījumā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris tiek vērtēts grupas līmenī;
- Noteikumu Nr. 530 32.8. apakšpunktā svītrota atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu, ņemot vērā to, ka minētās regulas 61. pants, kā arī šobrīd spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Finanšu regula) 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti). Ņemot vērā, ka 5.1.1.5. pasākuma ietvaros netiek īstenoti daudzpakāpju projekti un tādējādi Finanšu regulas 61. panta prasības netiek tieši attiecinātas uz finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, Noteikumu Nr. 530 32.8. apakšpunktā svītrota atsauce uz Finanšu regulas 61. pantu.
Ņemot vērā, ka ar Projektu paredzēts pārdalīt finansējumu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īstenoto projektu ietvaros, un konkrēti Daugavas gātes labiekārtošanas projektā radušos ietaupījumu paredzēts pārdalīt uz Lielās ģildes projektu, Projektā iekļautie grozījumi neietekmēs 5.1.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlasi, bet attiecināmi tikai uz īstenošanā esošo projektu savstarpēju finansējuma pārdali, un jaunu projektu atlasi nav plānots veikt.
Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” par veiktajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 530, vienlaikus izvērtējot nepieciešamību veikt grozījumus vienošanās par Daugavas gātes labiekārtošanas projekta un Lielās ģildes projekta īstenošanu.
| Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu (euro) | ||
| Esošā situācija | Plānotās izmaiņas | |
| Daugavas gātes labiekārtošanas projektam | 1 441 275,00 | 1 280 406,25 |
| Lielās ģildes projektam | 0,00 | 160 868,75 |
| Kopā A | 1 441 275,00 | 1 441 275,00 |
| Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valsts budžeta finansējums (euro) | ||
| Daugavas gātes labiekārtošanas projektam | 254 342,65 | 225 954,04 |
| Lielās ģildes projektam1 | 0,00 | 28 388,61 |
| Kopā B | 254 342,65 | 254 342,65 |
| Kopā A+B | 1 695 617,65 | 1 695 617,65 |
1 Lielās ģildes projekta esošais valsts budžeta finansējums 1 512 905,85 euro tabulā netiek parādīts izmaiņu pārskatāmībai.
Daugavas gātes labiekārtošanas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam, bet lielākā daļa Daugavas gātes labiekārtošanas projektā plānoto darbību ir paveikta un Daugavas gātes labiekārtošanas projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2026. gada maijam. Vienlaikus atlikušā finansējuma pārdale, nodrošinot kvalitatīvus akustiskos risinājumus, ir kritiski nepieciešama Lielās ģildes projekta pilnīgai pabeigšanai, rezultātu un mērķa sasniegšanai.
Vērtējot Lielās ģildes attīstības nākamos posmus, ir identificētas papildu vajadzības, kas saistītas ar ēkas pilnīgu aprīkošanu ar mēbelēm un specifisko koncertzāles tehnisko aprīkojumu un, kam šobrīd nav pieejams finansējums. Ņemot vērā īstenotās telpu pārplānošanas un pārbūves risinājumus, esošās mēbeles nav funkcionāli un ergonomiski piemērotas jaunajam telpu plānojumam. Vienlaikus līdzšinējais koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums (tai skaitā akustiskie risinājumi un skatuves tehnoloģijas apskaņošanas un apgaismošanas sistēmas) nav savietojams ar pārbūves rezultātā izveidoto zāli un tās akustiskajām prasībām. Līdz ar to, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu, atbilstošu apmeklētāju pieredzi un Lielās ģildes projekta ieguldījumu ilgtspējīgā kultūras infrastruktūras attīstībā, ir nepieciešams papildu finansējums mūsdienu prasībām atbilstoša aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai. Finansējumu minēto izmaksu segšanai plānots rast Kultūras ministrijas pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu pasākumu neizmantotā finansējuma ietvaros.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 51 33. §) “Informatīvais ziņojums “Par visiem aktuālajiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem”” tika nolemts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” projektu Nr. 5.5.1.0/20/I/005 “Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana Amatu ielā 6, Rīgā” īstenot pakāpeniski – divos plānošanas periodos, atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01).
Ņemot vērā, ka Lielās ģildes pārbūve tiek īstenota divos posmos, otrā posma īstenošanu un projektā plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu (Lielās ģildes ēkas pārbūvi un atjaunošanu un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu) nodrošinot Programmas 5.1.1.5. pasākuma ietvaros, Projekts paredz precizēt, ka Lielās ģildes projekts tiek īstenots atsevišķā atlases kārtā.
Tādējādi 5.1.1.5. pasākums tiek īstenots divās atlases kārtās:
1) pirmajā atlases kārtā – izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā), Vecrīgas publiskā ārtelpa, Daugavas gātes labiekārtošana, Rīgas pils ekspozīcijas izveide;
2) otrajā atlases kārtā – Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā).
Projekts tehniski precizē Noteikumu Nr. 530 12. punktā norādīto valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz 5.1.1.5. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, labojot summu no norādītajiem 100 % uz 85 %, kas ir 2 526 446 euro, jo 15 % veido nacionālais finansējums.
Vienlaikus precizēts Noteikumu Nr. 530 20. punkts, finansējumu nosakot kārtu līmenī (tehniski precizēts valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz 5.1.1.5. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu), kā arī pārdalīts Daugavas gātes labiekārtošanas projekta finansējuma atlikums Lielās ģildes projektam.
Ar Projektu Noteikumi Nr. 530 tiek papildināti ar 20.¹ punktu, kas nosaka, ka, ja projektos izveidojies finansējuma atlikums, tai skaitā projektos, kas īstenoti no valsts budžeta finansējuma, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, to var novirzīt citiem projektiem 5.1.1.5. pasākuma ietvaros bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma. Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija var lemt par finansējuma pārdali, par to informējot Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
Kultūras ministrija ir izvērtējusi Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija grozījumus vadlīnijās Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – vadlīnijas) un ar Projektu iestrādā Noteikumos Nr. 530 tos vadlīniju nosacījumus, kas negatīvi neietekmē jau īstenošanā esošos projektus 5.1.1.5. pasākuma ietvaros, attiecīgi Noteikumos Nr. 530 veicot šādus grozījumus:
- ņemot vērā, ka vadlīnijās nav iekļauts nosacījums tiešo projekta vadības personāla izmaksu maksimālajiem ierobežojumiem projektos līdz un virs 5 000 000 euro, Noteikumu Nr. 530 36.1. apakšpunkts precizēts, svītrojot 36.1.1. un 36.1.2. apakšpunktus;
- Noteikumu Nr. 530 37. punktā svītrots nosacījums, ka, ja projekta personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (ja izmaksas radušās, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
- precizēts Noteikumu Nr. 530 26.1. apakšpunkts un 45.3. apakšpunkts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), 1. panta 4. punkta un 2. panta 18. punkta nosacījumi ir jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī. Attiecīgi Regulas Nr. 651/2014 piemērošanas gadījumā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris tiek vērtēts grupas līmenī;
- Noteikumu Nr. 530 32.8. apakšpunktā svītrota atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu, ņemot vērā to, ka minētās regulas 61. pants, kā arī šobrīd spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Finanšu regula) 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti). Ņemot vērā, ka 5.1.1.5. pasākuma ietvaros netiek īstenoti daudzpakāpju projekti un tādējādi Finanšu regulas 61. panta prasības netiek tieši attiecinātas uz finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, Noteikumu Nr. 530 32.8. apakšpunktā svītrota atsauce uz Finanšu regulas 61. pantu.
Ņemot vērā, ka ar Projektu paredzēts pārdalīt finansējumu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īstenoto projektu ietvaros, un konkrēti Daugavas gātes labiekārtošanas projektā radušos ietaupījumu paredzēts pārdalīt uz Lielās ģildes projektu, Projektā iekļautie grozījumi neietekmēs 5.1.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlasi, bet attiecināmi tikai uz īstenošanā esošo projektu savstarpēju finansējuma pārdali, un jaunu projektu atlasi nav plānots veikt.
Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” par veiktajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 530, vienlaikus izvērtējot nepieciešamību veikt grozījumus vienošanās par Daugavas gātes labiekārtošanas projekta un Lielās ģildes projekta īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”
Ietekmes apraksts
Vērtējot Projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējams administratīvā sloga palielinājums finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 18. punkts
26.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1. panta 4. punkta “a” apakšpunkts
45.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumu Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi”” izstrādes laikā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi