21-TA-1310: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Muitas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Ar likumprojektu tiek izpildīts Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta sēdes protokola Nr.57 9.§ otrais punkts, kurā dots uzdevums Finanšu ministrijai līdz 2022.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regulas (ES) Nr.608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1383/2003 (turpmāk - regula Nr.608/2013) 29.pantā noteiktajam.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2. Lai stiprinātu sadarbību, sekmētu viedokļu apmaiņu starp Finanšu ministriju un nozares pārstāvjiem, kā arī, lai veicinātu muitas politikas pilnveidošanu, piedalītos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes un pilnveidošanas procesā, kā arī citu nozīmīgu un aktuālu ar muitas politiku saistītu jautājumu kopīgai risināšanai Finanšu ministrijā notiek Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā sēdes, kuru ietvaros nozares pārstāvji nāk klajā ar dažādiem ierosinājumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Likumprojektā ietverti nozares pārstāvju rosinātie jautājumi saistībā ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām, kā arī par rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
3. Grozījumi Muitas likuma 28.pantā saistīti ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2/Lp14), ar kuriem no minētā likumā izslēgta 1.panta 17.punktā minētā datu atbilstības pārbaude un ieviesta 1.panta 37.punktā minētā nodokļu kontrole.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
4. Plānotās izmaiņas paredz Muitas likumā iekļaut jaunu normu par dokumentu, ar ko apliecina personas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.952/2013) 39. panta “d” punktā un Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.2015/2447) 27. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “ii” un “iii” punktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
Regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punkts paredz uzņēmējiem regulas Nr.952/2013 5.panta piektā punkta izpratnē, proti, personām, kuras, veicot darījumdarbību, ir iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā (turpmāk – komersanti) piešķirt noteiktu statusu, ja tiek izpildīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Savukārt ar Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunktu noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas standartiem nepieciešamo apmācību var nodrošināt (1) dalībvalsts muitas iestāde; (2) izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai vai (3) profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punkts paredz uzņēmējiem regulas Nr.952/2013 5.panta piektā punkta izpratnē, proti, personām, kuras, veicot darījumdarbību, ir iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā (turpmāk – komersanti) piešķirt noteiktu statusu, ja tiek izpildīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Savukārt ar Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunktu noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas standartiem nepieciešamo apmācību var nodrošināt (1) dalībvalsts muitas iestāde; (2) izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai vai (3) profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un līdz ar to tai ir pienākums savā darbībā pastāvīgi pārbaudīt un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tajā skaitā vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā. Tādējādi likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu komersantiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā, ka muitas joma nepārtraukti attīstās un ir dinamiska, regulāri nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu atbilstoši praksei, kā arī mazināt administratīvo slogu komersantiem un iestādēm. Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiek piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, kā piemēram:
1. Šobrīd Muitas likuma 8. pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk -VID) saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Piemērojot minēto normu praksē secināts, ka nav vienotas nostājas par šīs normas piemērošanu ne muitas, ne komersantu vidū un nepieciešams to pilnveidot.
2. Šobrīd Muitas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums neparedz atsevišķus komersantiem būtiskus nepieciešamās rīcības jautājumus, kā piemēram rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
3. Tāpat pastāv neskaidri jautājumi saistībā ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām un nav noteikti gadījumi, kādos pieļaujamos zudumus neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.
4. Regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punkts paredz komersantam piešķirt noteiktu statusu, ja tiek izpildīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikts, kādi būtu atbilstoši profesionālās kvalifikācijas standarti.
1. Šobrīd Muitas likuma 8. pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk -VID) saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Piemērojot minēto normu praksē secināts, ka nav vienotas nostājas par šīs normas piemērošanu ne muitas, ne komersantu vidū un nepieciešams to pilnveidot.
2. Šobrīd Muitas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums neparedz atsevišķus komersantiem būtiskus nepieciešamās rīcības jautājumus, kā piemēram rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
3. Tāpat pastāv neskaidri jautājumi saistībā ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām un nav noteikti gadījumi, kādos pieļaujamos zudumus neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.
4. Regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punkts paredz komersantam piešķirt noteiktu statusu, ja tiek izpildīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikts, kādi būtu atbilstoši profesionālās kvalifikācijas standarti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Lai novērstu situāciju, ka pārvadātājam ir jāizsniedz rakstisks pilnvarojums saņemt muitas iestādes lēmumu (kas radītu papildus nevajadzīgu administratīvo slogu pārvadātājam), ir nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka autotransporta līdzekļa vadītājs ir pārvadātāja pārstāvis attiecībā uz muitas iestādes pieņemtā lēmuma paziņošanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta 1 un 2..daļu, administratīvais akts stājas spēkā, kad tas paziņots adresātam. Administratīvais akts jāpaziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
Proti, lai nodrošinātu muitas amatpersonas lēmuma attiecībā uz muitošanai pakļautajām precēm paziņošanu un informētu pārvadātāju par tā tiesībām un pienākumiem konkrētajā situācijā, muitas iestādē muitas formalitāšu veikšanas procesā ir nepieciešama saziņa ar pārvadātāju. Turklāt ir nepieciešams, lai saziņa notiek operatīvi – it īpaši gadījumos, kad muitas formalitātes tiek veiktas uz muitas robežas vai arī gadījumos, kad konkrētā situācija prasa tūlītēju rīcību. Minētais attiecināms uz tādu muitas iestādes lēmuma paziņošanu, kuru muitas iestāde pieņēmusi saistībā ar konkrētam transportlīdzeklim vai tajā esošām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli. Tāpat arī attiecībā uz jebkādas citas informācijas vai dokumentu paziņošanu saistībā ar muitas kontroli.
Optimālākais no dokumenta (informācijas) paziņošanas veidiem šādā situācijā ir paziņošana uz vietas iestādē saskaņā ar Paziņošanas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu. Lai būtu iespējams paziņot dokumentu (informāciju) pārvadātājam, ir nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājs attiecībā uz muitas iestādes lēmuma paziņošanu ir pārvadātāja pārstāvis.
Nepieciešamība minēto jautājumu paredzēt normatīvajā regulējumā ir radusies saistībā ar starptautisko sankciju piemērošanu pārvadājumiem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī pārvadājumiem uz Krieviju. Turklāt autotransporta līdzekļa vadītājam būtu jābūt pilnvarojumam pārvadātāja vārdā pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību ar minētajām precēm. Prezumpcija, ka autotransporta līdzekļa vadītājs ir pārvadātāja pārstāvis muitas iestādē tiesiskajās attiecībās, kas radušās saistībā ar šo muitošanai pakļautu preču pārvadājumu, atrisina gan lēmuma (informācijas) operatīvas paziņošanas problēmu, gan problēmu attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par turpmāku rīcību ar precēm.
Ja tiek konstatēts, ka ES tiek ievesta sankcijām pakļauta prece, muitas iestādei ir pienākums aizliegt šādu preču ievešanu ES teritorijā, pieņemot par to pārvadātājam adresētu lēmumu (administratīvo aktu). Tā kā administratīvais akts, kurš aizliedz sankcijām pakļautu preču ievešanu stājas spēkā, tad kad tas ir paziņots adresātam, tad veidojas situācija, ka pārvadātājs nevar izvest atpakaļ uz Krievijas Federāciju vai Baltkrieviju preci nekavējoties, bet jāgaida, kad muitas iestāde lēmums stāsies spēkā. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā, ka robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas nav iespējams ilgstoši uzglabāt preci, kā arī šāda situācija kavē pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, ka pārvadātāji var būt gan Latvijas juridiskas personas, gan ES dalībvalstu juridiskas personas, gan trešo valstu juridiskas personas. Latvijas pārvadātājiem paziņošanas termiņš ir 7 vai 8 dienas, ES dalībvalstu pārvadātājiem administratīvais akts būs uzskatāms par paziņotu pēc 7 darba dienām, trešo valstu pārvadātājam pēc 3 nedēļām. Šāda situācija rada papildus izmaksas gan pārvadātājiem, jo viņiem ir jāgaida kamēr lēmums par aizliegumu ievest preces stāsies spēkā, turklāt ārējās robežas robežšķērsošanas vietās nav infrastruktūras, kas ļautu personai ilgstoši uzturēties tajā (nav iespējas paēst, nomazgāties utt). Kā arī šāda situācija rada papildus administratīvo un finansiālo slogu muitas iestādei, jo muitas iestādes pieņemtais lēmums ir jāsagatavo nosūtīšanai pa pastu, jānogādā pasta iestādē un jāsedz pasta izdevumi, kā arī robežšķērsošanas vietas nav paredzētas tik ilgstošai autotransporta līdzekļu ar kravām stāvēšanai.
Likumprojekta normas ietvarā tika vērtēts tostarp samērīgums, kaut arī norma neparedz būtiskus ierobežojumus privātpersonām (transporta līdzekļa vadītājiem). Norma nepieciešama, lai būtu iespējams nekavējoties paziņot dokumentu (informāciju) pārvadātājam, uzskatot, ka informācijas noteiktas informācijas paziņošana vadītājam nozīmē tās paziņošanu pārvadātājam.
Vērtējot, vai normā paredzētais ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (t.i., vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, un vai labums, ko iegūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu) jāsecina, ka šajā gadījumā indivīda pamattiesības netiek ierobežotas un šobrīd nav citu efektīvāku līdzekļu, kā nepieciešamo informāciju varētu operatīvi paziņot pārvadātājam, nekavējot kravu apriti un neradot finansiālo un administratīvo slogu gan pārvadātājam, gan muitas iestādei.
Proti, lai nodrošinātu muitas amatpersonas lēmuma attiecībā uz muitošanai pakļautajām precēm paziņošanu un informētu pārvadātāju par tā tiesībām un pienākumiem konkrētajā situācijā, muitas iestādē muitas formalitāšu veikšanas procesā ir nepieciešama saziņa ar pārvadātāju. Turklāt ir nepieciešams, lai saziņa notiek operatīvi – it īpaši gadījumos, kad muitas formalitātes tiek veiktas uz muitas robežas vai arī gadījumos, kad konkrētā situācija prasa tūlītēju rīcību. Minētais attiecināms uz tādu muitas iestādes lēmuma paziņošanu, kuru muitas iestāde pieņēmusi saistībā ar konkrētam transportlīdzeklim vai tajā esošām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli. Tāpat arī attiecībā uz jebkādas citas informācijas vai dokumentu paziņošanu saistībā ar muitas kontroli.
Optimālākais no dokumenta (informācijas) paziņošanas veidiem šādā situācijā ir paziņošana uz vietas iestādē saskaņā ar Paziņošanas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu. Lai būtu iespējams paziņot dokumentu (informāciju) pārvadātājam, ir nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājs attiecībā uz muitas iestādes lēmuma paziņošanu ir pārvadātāja pārstāvis.
Nepieciešamība minēto jautājumu paredzēt normatīvajā regulējumā ir radusies saistībā ar starptautisko sankciju piemērošanu pārvadājumiem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī pārvadājumiem uz Krieviju. Turklāt autotransporta līdzekļa vadītājam būtu jābūt pilnvarojumam pārvadātāja vārdā pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību ar minētajām precēm. Prezumpcija, ka autotransporta līdzekļa vadītājs ir pārvadātāja pārstāvis muitas iestādē tiesiskajās attiecībās, kas radušās saistībā ar šo muitošanai pakļautu preču pārvadājumu, atrisina gan lēmuma (informācijas) operatīvas paziņošanas problēmu, gan problēmu attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par turpmāku rīcību ar precēm.
Ja tiek konstatēts, ka ES tiek ievesta sankcijām pakļauta prece, muitas iestādei ir pienākums aizliegt šādu preču ievešanu ES teritorijā, pieņemot par to pārvadātājam adresētu lēmumu (administratīvo aktu). Tā kā administratīvais akts, kurš aizliedz sankcijām pakļautu preču ievešanu stājas spēkā, tad kad tas ir paziņots adresātam, tad veidojas situācija, ka pārvadātājs nevar izvest atpakaļ uz Krievijas Federāciju vai Baltkrieviju preci nekavējoties, bet jāgaida, kad muitas iestāde lēmums stāsies spēkā. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā, ka robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas nav iespējams ilgstoši uzglabāt preci, kā arī šāda situācija kavē pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, ka pārvadātāji var būt gan Latvijas juridiskas personas, gan ES dalībvalstu juridiskas personas, gan trešo valstu juridiskas personas. Latvijas pārvadātājiem paziņošanas termiņš ir 7 vai 8 dienas, ES dalībvalstu pārvadātājiem administratīvais akts būs uzskatāms par paziņotu pēc 7 darba dienām, trešo valstu pārvadātājam pēc 3 nedēļām. Šāda situācija rada papildus izmaksas gan pārvadātājiem, jo viņiem ir jāgaida kamēr lēmums par aizliegumu ievest preces stāsies spēkā, turklāt ārējās robežas robežšķērsošanas vietās nav infrastruktūras, kas ļautu personai ilgstoši uzturēties tajā (nav iespējas paēst, nomazgāties utt). Kā arī šāda situācija rada papildus administratīvo un finansiālo slogu muitas iestādei, jo muitas iestādes pieņemtais lēmums ir jāsagatavo nosūtīšanai pa pastu, jānogādā pasta iestādē un jāsedz pasta izdevumi, kā arī robežšķērsošanas vietas nav paredzētas tik ilgstošai autotransporta līdzekļu ar kravām stāvēšanai.
Likumprojekta normas ietvarā tika vērtēts tostarp samērīgums, kaut arī norma neparedz būtiskus ierobežojumus privātpersonām (transporta līdzekļa vadītājiem). Norma nepieciešama, lai būtu iespējams nekavējoties paziņot dokumentu (informāciju) pārvadātājam, uzskatot, ka informācijas noteiktas informācijas paziņošana vadītājam nozīmē tās paziņošanu pārvadātājam.
Vērtējot, vai normā paredzētais ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (t.i., vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, un vai labums, ko iegūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu) jāsecina, ka šajā gadījumā indivīda pamattiesības netiek ierobežotas un šobrīd nav citu efektīvāku līdzekļu, kā nepieciešamo informāciju varētu operatīvi paziņot pārvadātājam, nekavējot kravu apriti un neradot finansiālo un administratīvo slogu gan pārvadātājam, gan muitas iestādei.
Risinājuma apraksts
1. Lai būtu iespējams nekavējoties paziņot dokumentu (informāciju) pārvadātājam, ir nepieciešams noteikt. kādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājs attiecībā uz muitas iestādes lēmumu paziņošanu ir pārvadātāja pārstāvis tiesiskajās attiecībās, kas radušās saistībā ar pārvadājumu.
Līdz ar to ar likumprojekta 2.pantu Muitas likuma 6.1 pants tiek papildināts ar jaunu trešo daļu nosakot, ka autotransporta līdzekļa, ar kuru veic muitošanai pakļautu preču pārvadājumu, vadītājs attiecībā uz tāda muitas iestādes lēmuma paziņošanu, kuru muitas iestāde pieņēmusi saistībā ar konkrētajam transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli un kura adresāts ir pārvadātājs, kā arī attiecībā uz jebkādas citas informācijas vai dokumenta paziņošanu saistībā ar minēto kontroli ir pārvadātāja pārstāvis muitas iestādē.
Līdz ar to ar likumprojekta 2.pantu Muitas likuma 6.1 pants tiek papildināts ar jaunu trešo daļu nosakot, ka autotransporta līdzekļa, ar kuru veic muitošanai pakļautu preču pārvadājumu, vadītājs attiecībā uz tāda muitas iestādes lēmuma paziņošanu, kuru muitas iestāde pieņēmusi saistībā ar konkrētajam transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli un kura adresāts ir pārvadātājs, kā arī attiecībā uz jebkādas citas informācijas vai dokumenta paziņošanu saistībā ar minēto kontroli ir pārvadātāja pārstāvis muitas iestādē.
Problēmas apraksts
2. Šobrīd Muitas likuma 8.pants paredz, ka VID saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Piemērojot minēto normu praksē secināts, ka nav vienotas nostājas par šīs normas piemērošanu ne muitas, ne komersantu vidū un nepieciešams to pilnveidot, lai izvairītos no interpretācijas un atšķirīgas piemērošanas. Sākotnējais normas mērķis bija mazināt administratīvo slogu un izmaksas VID, taču prakse pierāda tieši pretējo - administratīvais slogs ir palielinājies, jo norma esošajā redakcijā nerada pietiekamu skaidrību par tās sākotnējo mērķi un līdz ar to nepilnīga ir normas piemērošana.
Normas mērķis bija risināt situācijas, kad, piemērojot muitas procedūru, tiek konstatēti nelieli parādi, turklāt minēto attiecinot principā tikai uz tranzīta procedūru. Šobrīd, neskaidra formulējuma dēļ, norma tiek piemērota visām muitas procedūrām, arī muitas noliktavas procedūrā, kur preces var uzglabāt neierobežotu laiku. Līdz ar to neizpildās likumdevēja mērķis samazināt administratīvo slogu, jo administratīvais slogs tikai palielinās, proti:
- VID jāpārbauda, vai no rēķiniem ir paņemta pareizā vērtība un/vai piemērota pareizā likme;
- jāaprēķina nodokļi vai tie nepārsniedz noteikto, ja komersants nav tos aprēķinājis, vai jāpārbauda iesniegtais aprēķins;
- jāizveido reģistrs, kurā jāpārraksta deklarācijas no iesniegumiem, lai varētu kontrolēt nosacījumu “par vienā deklarācijā ietvertajām precēm”.
Arī komersanti praksē Muitas likuma 8.panta nosacījumus interpretē dažādi, piemēram, (1) muitas parāds tiek samaksāts arī, ja summa nesasniedz Muitas likumā minētos EUR 50 (VID šajā gadījumā sagatavo lēmumu par samaksāto muitas maksājumu parādu un iegrāmato maksājumus); (2) maksā muitas parādu tikai gadījumos, ja muitas maksājumi par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir virs EUR 50; (3) neskatoties uz to, ka vienā deklarācijā norādītajām precēm ir konstatēti zudumi dažādos laikos, katru aprēķināto muitas maksājumu parādu, kas nesasniedz EUR 50, uzskaita atsevišķi un nesummē. Lai kontrolētu, vai par konkrētajā deklarācijā norādītajām precēm jau ir aprēķināts muitas maksājumu parāds, VID jāveido manuāls reģistrs, kas palielina administratīvo slogu.
Tādējādi secināms, ka šā brīža Muitas likuma 8. panta redakcija nav viennozīmīgi tulkojama un nepieciešams to pilnveidot.
Saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.pantu un Muitas likuma 8.pantu muitas maksājumu parāda paziņošanas vai nepaziņošanas izvēle deleģēta muitas iestādei, nevis pieteicējam. Tādējādi attiecībā uz situācijām, kad deklarētājs (komersants vai privātpersona) pats vēršas muitas iestādē ar pieteikumu precizēt muitas deklarāciju/-as, un šo precizējumu rezultātā veidojas muitas maksājumu parāda starpība starp sākotnēji deklarēto un pēcmuitošanā noteikto maksājumu summu, nebūtu piemērojams regulas Nr.2015/2446 88.pants un Muitas likuma 8.pants, jo pārbaudes iniciators nav muitas iestāde, bet pats pieteicējs. Jo vairāk tāpēc, ka šādā gadījumā tiek radīts administratīvais slogs muitas iestādei, proti, jāizpēta pieteiktie labojumi, dokumenti, tiek nodarbināti muitas eksperti, tērēti resursi.
Praksē ir piemēri, kad paši komersanti vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu ir samaksājuši muitas deklarācijas labojumu rezultātā papildu aprēķināto ievedmuitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli gadījumos, kad muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50 (jo vēlas sakārtot grāmatvedības uzskaiti, t.i. viss, kas ir aprēķināts, lai būtu arī samaksāts).
Ņemot vērā, ka ar 2021.gada 1.jūliju stājās spēkā izmaiņas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktos par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu e-komercijas sūtījumiem (zemas vērtības preču sūtījumiem no trešajām valstīm, ko saņem personas ES, tajā skaitā Latvijā (secīgi ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā)), visiem komerciālajiem sūtījumiem (neatkarīgi no to vērtības) tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Ja deklarēšanas brīdī persona norāda nekorektu informāciju par preci, preces vērtību vai piegādes izmaksām, kas pēc preces izlaišanas tiek koriģēta, un muitas deklarācijas labojumu rezultātā veidojas pievienotās vērtības nodokļa papildu aprēķinātā summa, nav tiesiska pamata to nepaziņot un neiekasēt (piemēram, sākotnēji deklarēta preces vērtība USD 0,01, pēc preces laišanas brīvā apgrozībā, labojot preces vērtību no USD 0,01 uz USD 21,50 (EUR 17,99), papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis EUR 3,78), pretējā gadījumā nevienlīdzīgā situācijā būs nostādītas tās personas, kas sākotnēji deklarējot nekļūdās, ja muita “atlaidīs” pēcmuitošanā konstatēto pievienotās vērtības nodokļa parādu, un tādā gadījumā nākotnē pieļaujams, ka šo “nejauši kļūdījušos personu” apmērs sāks būtiski pieaugt.
Tādējādi Muitas likuma 8. pants nebūtu piemērojams importa (procedūra - laišana brīvā apgrozībā) gadījumos, kad deklarācijas precizējumu ierosinātājs ir deklarētājs.
Papildus informācijai par šobrīd spēkā esošo Muitas likuma 8.panta tvērumu - Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr.2015/2446) 88.pantu muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, t.i., muitas nodokli gadījumā, ja attiecīgā muitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Praksē tie ir gadījumi, kad persona ir noformējusi muitas deklarāciju, aprēķinājusi un, ja to paredz muitas procedūra – samaksājusi, muitas maksājumus un akcīzes nodokli un pēc preču izlaišanas tiek konstatētas neatbilstības, kuru rezultātā ir papildus jāaprēķina muitas maksājumi (rodas muitas maksājumu parāds). Šādi gadījumi var būt gan piemērojot procedūru laišana brīvā apgrozībā (imports), gan arī citas īpašas procedūras (muitas maksājumi ir aprēķināti, bet netiek maksāti deklarācijas noformēšanas brīdī), kā piemēram, tranzīts, galapatēriņš, ievešana uz laiku u.c.
Ar muitas maksājumu parāda summu saprot Muitas likuma 1.panta 5.punktā noteikto muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu, pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) un akcīzes nodokļa parāda summu.
Tā kā regulas Nr.2015/2446 88.panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu (ar kuru ir pārņemts regulas Nr.2015/2446 88.pants) ir noteikts, ka personai netiek paziņots par radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda (tas nozīmē gan muitas nodokli, gan PVN, gan akcīzes nodokli) summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Lai arī regula Nr.2015/2446 ir tieši piemērojama, tās 88.pantā ir dalībvalstīm noteikta izvēles brīvība minētās normas piemērošanā. Tas nozīmē, ka dalībvalstij nacionālā līmenī ir jānosaka, vai regulas Nr.2015/2446 88.pants tiek piemērots un, ja tiek, tad kādā veidā. Šobrīd spēkā esošā Muitas likuma izstrādes laikā nozares asociācijas izteica priekšlikumu noteikt gadījumus, kad regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams.
Saskaņā ar Muitas likuma 8.pantā noteikto, regulas Nr.2015/2446 88.pantā minētajā gadījumā muitas iestāde var nepaziņot muitas parādu un attiecīgi arī PVN un akcīzes nodokļa parādu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā nav noteikts citādi, kā arī likuma “Par akcīzes nodokli” 23.panta 18.daļu, kas nosaka, ka persona par akcīzes precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kurām piemēro muitas procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, samaksā nodokli, tiklīdz rodas ievedmuitas vai nodokļa parāds, izņemot gadījumu, kad ievedmuitas nodokļa parāds nav iekasējams. Minētā nodokļa samaksas kārtība nav attiecināma uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā, ka ievedmuitas nodokļa likme (muitas tarifs) bieži ir zemāka nekā PVN likme vai akcīzes nodokļa likme, tad, lai saglabātu regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļauto mērķi, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli, kā arī, lai neradītu iespēju nepamatoti nemaksāt PVN un akcīzes nodokli, ar Muitas likuma 8.pantu tiek noteikta muitas maksājumu parāda summa (muitas nodoklis EUR 10 + PVN + akcīzes nodoklis), par kuru VID nepaziņo radušos muitas parādu.
Normas mērķis bija risināt situācijas, kad, piemērojot muitas procedūru, tiek konstatēti nelieli parādi, turklāt minēto attiecinot principā tikai uz tranzīta procedūru. Šobrīd, neskaidra formulējuma dēļ, norma tiek piemērota visām muitas procedūrām, arī muitas noliktavas procedūrā, kur preces var uzglabāt neierobežotu laiku. Līdz ar to neizpildās likumdevēja mērķis samazināt administratīvo slogu, jo administratīvais slogs tikai palielinās, proti:
- VID jāpārbauda, vai no rēķiniem ir paņemta pareizā vērtība un/vai piemērota pareizā likme;
- jāaprēķina nodokļi vai tie nepārsniedz noteikto, ja komersants nav tos aprēķinājis, vai jāpārbauda iesniegtais aprēķins;
- jāizveido reģistrs, kurā jāpārraksta deklarācijas no iesniegumiem, lai varētu kontrolēt nosacījumu “par vienā deklarācijā ietvertajām precēm”.
Arī komersanti praksē Muitas likuma 8.panta nosacījumus interpretē dažādi, piemēram, (1) muitas parāds tiek samaksāts arī, ja summa nesasniedz Muitas likumā minētos EUR 50 (VID šajā gadījumā sagatavo lēmumu par samaksāto muitas maksājumu parādu un iegrāmato maksājumus); (2) maksā muitas parādu tikai gadījumos, ja muitas maksājumi par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir virs EUR 50; (3) neskatoties uz to, ka vienā deklarācijā norādītajām precēm ir konstatēti zudumi dažādos laikos, katru aprēķināto muitas maksājumu parādu, kas nesasniedz EUR 50, uzskaita atsevišķi un nesummē. Lai kontrolētu, vai par konkrētajā deklarācijā norādītajām precēm jau ir aprēķināts muitas maksājumu parāds, VID jāveido manuāls reģistrs, kas palielina administratīvo slogu.
Tādējādi secināms, ka šā brīža Muitas likuma 8. panta redakcija nav viennozīmīgi tulkojama un nepieciešams to pilnveidot.
Saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.pantu un Muitas likuma 8.pantu muitas maksājumu parāda paziņošanas vai nepaziņošanas izvēle deleģēta muitas iestādei, nevis pieteicējam. Tādējādi attiecībā uz situācijām, kad deklarētājs (komersants vai privātpersona) pats vēršas muitas iestādē ar pieteikumu precizēt muitas deklarāciju/-as, un šo precizējumu rezultātā veidojas muitas maksājumu parāda starpība starp sākotnēji deklarēto un pēcmuitošanā noteikto maksājumu summu, nebūtu piemērojams regulas Nr.2015/2446 88.pants un Muitas likuma 8.pants, jo pārbaudes iniciators nav muitas iestāde, bet pats pieteicējs. Jo vairāk tāpēc, ka šādā gadījumā tiek radīts administratīvais slogs muitas iestādei, proti, jāizpēta pieteiktie labojumi, dokumenti, tiek nodarbināti muitas eksperti, tērēti resursi.
Praksē ir piemēri, kad paši komersanti vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu ir samaksājuši muitas deklarācijas labojumu rezultātā papildu aprēķināto ievedmuitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli gadījumos, kad muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50 (jo vēlas sakārtot grāmatvedības uzskaiti, t.i. viss, kas ir aprēķināts, lai būtu arī samaksāts).
Ņemot vērā, ka ar 2021.gada 1.jūliju stājās spēkā izmaiņas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktos par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu e-komercijas sūtījumiem (zemas vērtības preču sūtījumiem no trešajām valstīm, ko saņem personas ES, tajā skaitā Latvijā (secīgi ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā)), visiem komerciālajiem sūtījumiem (neatkarīgi no to vērtības) tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Ja deklarēšanas brīdī persona norāda nekorektu informāciju par preci, preces vērtību vai piegādes izmaksām, kas pēc preces izlaišanas tiek koriģēta, un muitas deklarācijas labojumu rezultātā veidojas pievienotās vērtības nodokļa papildu aprēķinātā summa, nav tiesiska pamata to nepaziņot un neiekasēt (piemēram, sākotnēji deklarēta preces vērtība USD 0,01, pēc preces laišanas brīvā apgrozībā, labojot preces vērtību no USD 0,01 uz USD 21,50 (EUR 17,99), papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis EUR 3,78), pretējā gadījumā nevienlīdzīgā situācijā būs nostādītas tās personas, kas sākotnēji deklarējot nekļūdās, ja muita “atlaidīs” pēcmuitošanā konstatēto pievienotās vērtības nodokļa parādu, un tādā gadījumā nākotnē pieļaujams, ka šo “nejauši kļūdījušos personu” apmērs sāks būtiski pieaugt.
Tādējādi Muitas likuma 8. pants nebūtu piemērojams importa (procedūra - laišana brīvā apgrozībā) gadījumos, kad deklarācijas precizējumu ierosinātājs ir deklarētājs.
Papildus informācijai par šobrīd spēkā esošo Muitas likuma 8.panta tvērumu - Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr.2015/2446) 88.pantu muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, t.i., muitas nodokli gadījumā, ja attiecīgā muitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Praksē tie ir gadījumi, kad persona ir noformējusi muitas deklarāciju, aprēķinājusi un, ja to paredz muitas procedūra – samaksājusi, muitas maksājumus un akcīzes nodokli un pēc preču izlaišanas tiek konstatētas neatbilstības, kuru rezultātā ir papildus jāaprēķina muitas maksājumi (rodas muitas maksājumu parāds). Šādi gadījumi var būt gan piemērojot procedūru laišana brīvā apgrozībā (imports), gan arī citas īpašas procedūras (muitas maksājumi ir aprēķināti, bet netiek maksāti deklarācijas noformēšanas brīdī), kā piemēram, tranzīts, galapatēriņš, ievešana uz laiku u.c.
Ar muitas maksājumu parāda summu saprot Muitas likuma 1.panta 5.punktā noteikto muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu, pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) un akcīzes nodokļa parāda summu.
Tā kā regulas Nr.2015/2446 88.panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu (ar kuru ir pārņemts regulas Nr.2015/2446 88.pants) ir noteikts, ka personai netiek paziņots par radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda (tas nozīmē gan muitas nodokli, gan PVN, gan akcīzes nodokli) summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50. Lai arī regula Nr.2015/2446 ir tieši piemērojama, tās 88.pantā ir dalībvalstīm noteikta izvēles brīvība minētās normas piemērošanā. Tas nozīmē, ka dalībvalstij nacionālā līmenī ir jānosaka, vai regulas Nr.2015/2446 88.pants tiek piemērots un, ja tiek, tad kādā veidā. Šobrīd spēkā esošā Muitas likuma izstrādes laikā nozares asociācijas izteica priekšlikumu noteikt gadījumus, kad regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams.
Saskaņā ar Muitas likuma 8.pantā noteikto, regulas Nr.2015/2446 88.pantā minētajā gadījumā muitas iestāde var nepaziņot muitas parādu un attiecīgi arī PVN un akcīzes nodokļa parādu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā nav noteikts citādi, kā arī likuma “Par akcīzes nodokli” 23.panta 18.daļu, kas nosaka, ka persona par akcīzes precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kurām piemēro muitas procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, samaksā nodokli, tiklīdz rodas ievedmuitas vai nodokļa parāds, izņemot gadījumu, kad ievedmuitas nodokļa parāds nav iekasējams. Minētā nodokļa samaksas kārtība nav attiecināma uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā, ka ievedmuitas nodokļa likme (muitas tarifs) bieži ir zemāka nekā PVN likme vai akcīzes nodokļa likme, tad, lai saglabātu regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļauto mērķi, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli, kā arī, lai neradītu iespēju nepamatoti nemaksāt PVN un akcīzes nodokli, ar Muitas likuma 8.pantu tiek noteikta muitas maksājumu parāda summa (muitas nodoklis EUR 10 + PVN + akcīzes nodoklis), par kuru VID nepaziņo radušos muitas parādu.
Risinājuma apraksts
2. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai norma sasniegtu mērķi administratīvā sloga mazināšanā, jāpilnveido Muitas likuma 8.pants (likumprojekta 3. pants) nosakot, ka VID saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo tranzīta procedūrā radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā tranzīta deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50.
Ar minēto tiks nodrošināts regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļautais mērķis, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli.
Ar minēto tiks nodrošināts regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļautais mērķis, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli.
Problēmas apraksts
3. Muitas likuma 14.5 panta 4. punkts paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr.608/2013 izpratnē sedz izdevumus par to preču glabāšanu un iznīcināšanu, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, un šo izdevumu apmēru.
Ņemot vērā minēto deleģējumu, Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.468) redakcija paredz pienākumu lēmuma saņēmējam segt izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis preces iznīcināšanai (MK noteikumu Nr.468 17. punkts). Tāpat, ja lēmuma saņēmējs nav pārņēmis preces atbildīgā glabāšanā, tas sedz izdevumus, kas VID radušies saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu (MK noteikumu Nr.468 17.punkts). Tādējādi šobrīd lēmuma saņēmējs sedz VID radušos preču uzglabāšanas vai iznīcināšanas izdevumus.
Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punkta pirmā daļa nosaka, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām.
Līdz ar to MK noteikumos Nr.468 regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punkta pirmajā daļā noteiktais nav ieviests pilnā apjomā, jo nav paredzēts segt izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču nogādāšanu no vietas, kurā preces atrodas izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas brīdī, līdz preču uzglabāšanas vietai, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar preču atdošanu deklarētājam, ja preces netiek nodotas iznīcināšanai vai netiek konfiscētas.
Lai pilnveidotu minēto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr.608/2013 29.panta saturam, Ministru kabinets ar 2021.gada 24.augusta sēdes protokola Nr.57 9.§ otro punktu ir devis uzdevumu Finanšu ministrijai līdz 2022.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr.608/2013 29.pantā noteiktajam, paredzot segt visas iespējamās izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm.
Ņemot vērā minēto deleģējumu, Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.468) redakcija paredz pienākumu lēmuma saņēmējam segt izdevumus, kas VID radušies, iznīcinot preces, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav pieņēmis preces iznīcināšanai (MK noteikumu Nr.468 17. punkts). Tāpat, ja lēmuma saņēmējs nav pārņēmis preces atbildīgā glabāšanā, tas sedz izdevumus, kas VID radušies saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču glabāšanu (MK noteikumu Nr.468 17.punkts). Tādējādi šobrīd lēmuma saņēmējs sedz VID radušos preču uzglabāšanas vai iznīcināšanas izdevumus.
Regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punkta pirmā daļa nosaka, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām.
Līdz ar to MK noteikumos Nr.468 regulas Nr.608/2013 29.panta 1.punkta pirmajā daļā noteiktais nav ieviests pilnā apjomā, jo nav paredzēts segt izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču nogādāšanu no vietas, kurā preces atrodas izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas brīdī, līdz preču uzglabāšanas vietai, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar preču atdošanu deklarētājam, ja preces netiek nodotas iznīcināšanai vai netiek konfiscētas.
Lai pilnveidotu minēto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr.608/2013 29.panta saturam, Ministru kabinets ar 2021.gada 24.augusta sēdes protokola Nr.57 9.§ otro punktu ir devis uzdevumu Finanšu ministrijai līdz 2022.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Muitas likuma 14.5 panta 4.punktā, pilnveidojot tajā ietverto deleģējumu atbilstoši Regulas Nr.608/2013 29.pantā noteiktajam, paredzot segt visas iespējamās izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm.
Risinājuma apraksts
3. Nepieciešams paplašināt Muitas likuma 14.5 panta 4.punktu (likumprojekta 6.pants), paredzot Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr.608/2013 izpratnē sedz visas izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru.
Lai nodrošinātu normu saturu atbilstoši Muitas likuma 14.5 panta 4. punktā ietvertajam deleģējumam, būs nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.468.
Papildus jāveic redakcionāls precizējums Muitas likuma 14.2 panta sestajā daļā (likumprojekta 5. pants) terminu “izdevumi” aizstājot ar terminu “izmaksas” atbilstoši Regulas Nr.608/2013 izmantotajai terminoloģijai.
Lai nodrošinātu normu saturu atbilstoši Muitas likuma 14.5 panta 4. punktā ietvertajam deleģējumam, būs nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.468.
Papildus jāveic redakcionāls precizējums Muitas likuma 14.2 panta sestajā daļā (likumprojekta 5. pants) terminu “izdevumi” aizstājot ar terminu “izmaksas” atbilstoši Regulas Nr.608/2013 izmantotajai terminoloģijai.
Problēmas apraksts
4. Brīvajās zonās, muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kurās notiek ārpussavienības naftas produktu pārkraušana un glabāšana, veidojas naftas produktus saturoši atkritumi. Atkritumi veidojas no brīvo zonu teritorijās notiekošās saimnieciskās darbības, piemēram, naftas produktu rezervuāru un tehnoloģisko cauruļvadu attīrīšanas. Minētie atkritumi satur daļu ievestā naftas produkta, līdz ar to tie ir uzskatāmi par ārpussavienības preci, kas ir klasificējama saskaņā ar ES kombinēto nomenklatūru un tiem ir ārpussavienības preces muitas statuss.
Veicot šādu preču reģenerāciju Latvijas Republikas iekšienē, tiek iegūti attīrīti naftas produkti, kas tiek realizēti iekšzemē un par kuriem būtu maksājami muitas maksājumi un citi Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos noteiktie maksājumi.
Līdzīga situācija pastāv arī ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, t.i., tādu darbību laikā, kuru rezultātā rodas neizmantots iepakojums un citas daļas, kas sākotnēji ievestas ar preci. Šajā gadījumā preces iepakojums, kravas nostiprināšanai paredzētie materiāli u.tml. ir uzskatāmi par ārpussavienības preci un tie ir klasificējami saskaņā ar ES kombinēto nomenklatūru.
Nedz ES, nedz Latvijas Republikas muitas jomu regulējošie tiesību akti nenosaka rīcību ar ārpussavienības naftas produktu saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
Šobrīd praksē pastāv pagaidu risinājums attiecībā uz naftas produktu saturošo atkritumu izvešanu no brīvajām zonām un muitas noliktavām, proti, komersantiem, kas ieved muitas noliktavās vai brīvajās zonās naftas produktus no trešajām valstīm un to glabāšanas laikā rodas naftas produktu saturoši atkritumi, ir jāiesniedz VID Muitas pārvaldes tuvākajā muitas iestādē vai uz e-pastu informācija – pavadzīme par apsaimniekošanai izvedamo naftas produktu saturošo atkritumu daudzumu.
Izvērtējot piemēroto praksi, secināms, ka līdzšinējo pagaidu risinājumu nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu pilnvērtīgu naftas produktu saturošu atkritumu kustības uzraudzību un izsekojamību, jo šobrīd muitas iestādes rīcībā nav pietiekams informācijas apjoms par minētajiem atkritumiem. Komersantu iesniegtās bīstamo atkritumu reģistrācijas kartes-pavadzīmes satur informāciju tikai par bīstamo atkritumu daudzumu, savukārt, lai noteiktu, kāds ir naftas produktu procentuālais sastāvs, jāveic savākto naftas produktu atkritumu detalizēta izpēte laboratorijā. Turklāt lietderīgi būtu noteikt termiņu, kādā muitas iestādē jāiesniedz minētās pavadzīmes (dažkārt tās tiek iesniegtas pēc naftas produktu saturošo atkritumu izvešanas no brīvās zonas vai muitas noliktavas). Tas nodrošinātu iespēju uzraudzības muitas iestādei veikt pilnvērtīgu ārpussavienības preču kontroli.
Attiecībā uz rīcību ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, šobrīd nepastāv vienots risinājums un nav noteikts tiesiskais regulējums. Atsevišķi komersanti blakusproduktus iznīcina vai izmanto atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai, nostiprināšanai utml.
Lai nodrošinātu efektīvu muitas uzraudzību un kontroli, izvedot no brīvās zonas, muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietām minētos naftas produktu saturošus atkritumus vai citus blakusproduktus, tiem nepieciešams piemērot kādu no muitas procedūrām, vienlaikus pakļaujot attiecīgajiem tirdzniecības politikas pasākumiem. Tāpat minētie atkritumi un citi blakus produkti ir nododami atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvu aktu prasības.
Praksē ir gadījumi, kad tranzīta procedūras izpildes laikā negadījuma dēļ preces tiek bojātas tādā mērā, ka tās vairs nav derīgas izmantot kā citādi, ka vien pilnībā utilizēt (piemēram, ceļu satiksmes negadījumā, izceļoties degšanai transportlīdzeklī). Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, Muitas likumā būtu nosakāms, ka šādas bojātas preces uz to iznīcināšanas (apglabāšanas) vietu pārvietojamas, izmantojot atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februārī noteikumos Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” noteiktajam.
Minētais attiecas arī uz spirta produktus saturošiem atkritumiem.
Veicot šādu preču reģenerāciju Latvijas Republikas iekšienē, tiek iegūti attīrīti naftas produkti, kas tiek realizēti iekšzemē un par kuriem būtu maksājami muitas maksājumi un citi Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos noteiktie maksājumi.
Līdzīga situācija pastāv arī ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, t.i., tādu darbību laikā, kuru rezultātā rodas neizmantots iepakojums un citas daļas, kas sākotnēji ievestas ar preci. Šajā gadījumā preces iepakojums, kravas nostiprināšanai paredzētie materiāli u.tml. ir uzskatāmi par ārpussavienības preci un tie ir klasificējami saskaņā ar ES kombinēto nomenklatūru.
Nedz ES, nedz Latvijas Republikas muitas jomu regulējošie tiesību akti nenosaka rīcību ar ārpussavienības naftas produktu saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
Šobrīd praksē pastāv pagaidu risinājums attiecībā uz naftas produktu saturošo atkritumu izvešanu no brīvajām zonām un muitas noliktavām, proti, komersantiem, kas ieved muitas noliktavās vai brīvajās zonās naftas produktus no trešajām valstīm un to glabāšanas laikā rodas naftas produktu saturoši atkritumi, ir jāiesniedz VID Muitas pārvaldes tuvākajā muitas iestādē vai uz e-pastu informācija – pavadzīme par apsaimniekošanai izvedamo naftas produktu saturošo atkritumu daudzumu.
Izvērtējot piemēroto praksi, secināms, ka līdzšinējo pagaidu risinājumu nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu pilnvērtīgu naftas produktu saturošu atkritumu kustības uzraudzību un izsekojamību, jo šobrīd muitas iestādes rīcībā nav pietiekams informācijas apjoms par minētajiem atkritumiem. Komersantu iesniegtās bīstamo atkritumu reģistrācijas kartes-pavadzīmes satur informāciju tikai par bīstamo atkritumu daudzumu, savukārt, lai noteiktu, kāds ir naftas produktu procentuālais sastāvs, jāveic savākto naftas produktu atkritumu detalizēta izpēte laboratorijā. Turklāt lietderīgi būtu noteikt termiņu, kādā muitas iestādē jāiesniedz minētās pavadzīmes (dažkārt tās tiek iesniegtas pēc naftas produktu saturošo atkritumu izvešanas no brīvās zonas vai muitas noliktavas). Tas nodrošinātu iespēju uzraudzības muitas iestādei veikt pilnvērtīgu ārpussavienības preču kontroli.
Attiecībā uz rīcību ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, šobrīd nepastāv vienots risinājums un nav noteikts tiesiskais regulējums. Atsevišķi komersanti blakusproduktus iznīcina vai izmanto atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai, nostiprināšanai utml.
Lai nodrošinātu efektīvu muitas uzraudzību un kontroli, izvedot no brīvās zonas, muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietām minētos naftas produktu saturošus atkritumus vai citus blakusproduktus, tiem nepieciešams piemērot kādu no muitas procedūrām, vienlaikus pakļaujot attiecīgajiem tirdzniecības politikas pasākumiem. Tāpat minētie atkritumi un citi blakus produkti ir nododami atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvu aktu prasības.
Praksē ir gadījumi, kad tranzīta procedūras izpildes laikā negadījuma dēļ preces tiek bojātas tādā mērā, ka tās vairs nav derīgas izmantot kā citādi, ka vien pilnībā utilizēt (piemēram, ceļu satiksmes negadījumā, izceļoties degšanai transportlīdzeklī). Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, Muitas likumā būtu nosakāms, ka šādas bojātas preces uz to iznīcināšanas (apglabāšanas) vietu pārvietojamas, izmantojot atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februārī noteikumos Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” noteiktajam.
Minētais attiecas arī uz spirta produktus saturošiem atkritumiem.
Risinājuma apraksts
4. Lai minētajām situācijām tiktu piemērots vienots risinājums, kā arī, lai sakārtotu rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un blakusproduktiem, kas radušies ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, nepieciešams izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu. Tādejādi tiks nodrošināts, ka komersanti Latvijā darbojas vienveidīgi, tāpat arī muitas iestādes izvirzīs vienveidīgas prasības komersantiem.
Muitas likumā plānots iekļaut jaunu 23.4 pantu (likumprojekta 7.pants), ar kuru tiks noteikta rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas radušies ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Paredzēta iespēja šādos gadījumos preci iznīcināt, izmantot atkārtoti vai piemērot nākamo muitas procedūru vai reeksportu.
Lai novērstu gadījumus, kad normatīvo regulējumu rīcībai ar blakusproduktiem izmanto nepamatoti, paredzēts, ka regulējums attiecas uz tādiem naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem (atliekām), kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā atkritumi un tos nav paredzēts izmantot citādi, kā iznīcināt.
Lai muitas iestāde varētu veikt nepieciešamos uzraudzības un kontroles pasākumus gadījumos, kad blakusproduktus paredzēts izvest no uzglabāšanas vietām un nodot iznīcināšanai, noteikts, ka šāda blakusproduktu nodošana iznīcināšanai var notikt tikai ar muitas iestādes atļauju, reglamentējot, kāda informācija iesniedzama muitas iestādē pirms blakusproduktu nodošanas iznīcināšanai.
Blakusproduktu izmantošana atkārtotai izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai tiek deklarēta ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. Regulas Nr.952/2013 158. panta 1. punkts nosaka, ka visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai muitas procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā. Šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Tomēr Regulas Nr.952/2013 158. panta 2. punkts paredz, ka konkrētos gadījumos, kas nav 6. panta 3. punktā minētie gadījumi, muitas deklarāciju var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes. Regulas Nr.215/2446 141. pantā noteiktas preces un gadījumi, kad preces var deklarēt ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, t.i., preces tiek deklarētas ar darbību, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. No minētā izriet, ka akts, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, ir muitas vai reeksporta deklarācija.
Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, tiek noteikts, ka, ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi.
Ja ir noticis starpgadījums tranzīta procedūras izpildes laikā (pārvietojot preces) pārvadātājam un procedūras izmantotājam jārīkojas atbilstoši Regulas 2015/2447 305. panta nosacījumiem. Ja minētājos gadījumos, veicot muitas kontroli, muitas amatpersona konstatē, ka prece vai preces daļa ir neglābjami zudusi un notikuma vietā palikuši atkritumi, par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona (procedūras izmantotājs, pārvadātājs) varēs vērsties pie atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu savākt atkritumus no notikuma vietas un sagatavot normatīvajos aktos noteikto dokumentu par atkritumu savākšanu. Kārtība, kādā atkritumu apsaimniekotājs nodrošina radīto vai apsaimniekoto bīstamo atkritumu identifikāciju, uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un pārvadājumu uzskaiti noteikta Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”. Minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā ir pievienota atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapa, kuru šajos gadījumos izmantos atkritumu pārvadājumu uzskaites nodrošināšanai. Par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona, saņemot tranzīta procedūras izpildes uzraudzības kompetentās muitas iestādes pieprasījumu, iesniedz atbilstoši noformēto atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapu, kas apliecina atkritumu nodošanu iznīcināšanai.
Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi. Minētais jāveic ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas, proti no dienas, kuras laikā konstatēts notikums, kura rezultātā preces neglābjami zudušas.
Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu.
Ņemot vērā minēto, tiks izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumos Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.500), papildinot tos ar jaunu nodaļu par naftas vai spirta produktus saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, izvešanu no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai.
Tiks noteikts, ka pirms naftas vai spirta produktu saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk – blakusprodukti) izvešanas iznīcināšanai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona (turpmāk – persona, kas izved blakusproduktus) blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai saskaņos ar to muitas kontroles punktu, kurā iesniegta pagaidu uzglabāšanas, muitas noliktavas deklarācija vai kurā uzrādītas preces, tās ievedot brīvajā zonā.
Lai saskaņotu blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, persona, kas izved blakusproduktus, vismaz divas darbdienas pirms izvešanas iznīcināšanai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniegs šādu informāciju:
- blakusprodukta nosaukums, vienkāršots apraksts, kas satur norādi uz materiālu vai tā sastāvu (piemēram, plastmasas maisi, kartona kārbas, redeļu kastes u.tml.), blakusproduktu fotogrāfijas;
- blakusprodukta daudzums – masa (kg), skaits (gabali, vietu (iepakojumu) skaits vai tilpums (m3) (piemēram, daudz maza izmēra blakusprodukti sapakoti un uzkrauti uz paletēm vai kastēm – šajā gadījumā lietderīgāk norādīt vietu skaitu, beramkravām un lejamkravām – norādīt tilpumu);
- blakusprodukta rašanās iemesls, t.i. norāda, kādu darbību rezultātā radies blakusprodukts (piemēram, pārpakošana, šķirošana, maisījuma atlikušās frakcijas);
- preces, no kuras radies blakusprodukts, nosaukums, deklarācijas numurs un datums (piemēram, blakusprodukts no minerālmēslojuma, deklarēts 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx, blakusprodukts no pārtikas precēm, ievešana brīvajā zonā ar 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx);
- dati par blakusprodukta iznīcināšanu – plānotās iznīcināšanas datums, vieta, laiks, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, atbildīgās personas kontaktinformācija (tālruņa numurs).
Uzraudzības muitas kontroles punkts, triju stundu laikā pēc elektroniski sniegtās informācijas saņemšanas EDS nosūtīs personai, kas izved blakusproduktus, saskaņojumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai vai atteikumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai, ja persona, kas izved blakusproduktus, nebūs sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
Lai muitas iestāde varētu pārliecināties, ka blakusprodukts ir nodots iznīcināšanai un iznīcināšana ir pabeigta, tiks paredzēts, ka trīs darbdienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas persona, kas izved blakusproduktus, muitas kontroles punktā izmantojot EDS iesniedz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu pavaddokumentu.
Papildus tika vērtēta iespēja minētās normas iekļaut Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.714 "Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij", kuros paredzēta muitas procedūrām pakļauto preču iznīcināšanas kārtība. Tā kā MK noteikumi Nr.500 reglamentē ar muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un brīvo zonu saistītus jautājumus, tika pieņemts lēmums kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu iekļaut MK noteikumos Nr.500, jo tieši pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs vai atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona būs tas, kurš blakusproduktu izvedīs iznīcināšanai un saskaņos minēto procesu ar VID.
Muitas likumā plānots iekļaut jaunu 23.4 pantu (likumprojekta 7.pants), ar kuru tiks noteikta rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas radušies ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Paredzēta iespēja šādos gadījumos preci iznīcināt, izmantot atkārtoti vai piemērot nākamo muitas procedūru vai reeksportu.
Lai novērstu gadījumus, kad normatīvo regulējumu rīcībai ar blakusproduktiem izmanto nepamatoti, paredzēts, ka regulējums attiecas uz tādiem naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem (atliekām), kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā atkritumi un tos nav paredzēts izmantot citādi, kā iznīcināt.
Lai muitas iestāde varētu veikt nepieciešamos uzraudzības un kontroles pasākumus gadījumos, kad blakusproduktus paredzēts izvest no uzglabāšanas vietām un nodot iznīcināšanai, noteikts, ka šāda blakusproduktu nodošana iznīcināšanai var notikt tikai ar muitas iestādes atļauju, reglamentējot, kāda informācija iesniedzama muitas iestādē pirms blakusproduktu nodošanas iznīcināšanai.
Blakusproduktu izmantošana atkārtotai izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai tiek deklarēta ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. Regulas Nr.952/2013 158. panta 1. punkts nosaka, ka visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai muitas procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā. Šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Tomēr Regulas Nr.952/2013 158. panta 2. punkts paredz, ka konkrētos gadījumos, kas nav 6. panta 3. punktā minētie gadījumi, muitas deklarāciju var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes. Regulas Nr.215/2446 141. pantā noteiktas preces un gadījumi, kad preces var deklarēt ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, t.i., preces tiek deklarētas ar darbību, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. No minētā izriet, ka akts, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, ir muitas vai reeksporta deklarācija.
Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, tiek noteikts, ka, ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi.
Ja ir noticis starpgadījums tranzīta procedūras izpildes laikā (pārvietojot preces) pārvadātājam un procedūras izmantotājam jārīkojas atbilstoši Regulas 2015/2447 305. panta nosacījumiem. Ja minētājos gadījumos, veicot muitas kontroli, muitas amatpersona konstatē, ka prece vai preces daļa ir neglābjami zudusi un notikuma vietā palikuši atkritumi, par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona (procedūras izmantotājs, pārvadātājs) varēs vērsties pie atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu savākt atkritumus no notikuma vietas un sagatavot normatīvajos aktos noteikto dokumentu par atkritumu savākšanu. Kārtība, kādā atkritumu apsaimniekotājs nodrošina radīto vai apsaimniekoto bīstamo atkritumu identifikāciju, uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un pārvadājumu uzskaiti noteikta Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”. Minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā ir pievienota atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapa, kuru šajos gadījumos izmantos atkritumu pārvadājumu uzskaites nodrošināšanai. Par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona, saņemot tranzīta procedūras izpildes uzraudzības kompetentās muitas iestādes pieprasījumu, iesniedz atbilstoši noformēto atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapu, kas apliecina atkritumu nodošanu iznīcināšanai.
Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi. Minētais jāveic ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas, proti no dienas, kuras laikā konstatēts notikums, kura rezultātā preces neglābjami zudušas.
Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu.
Ņemot vērā minēto, tiks izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumos Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.500), papildinot tos ar jaunu nodaļu par naftas vai spirta produktus saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, izvešanu no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai.
Tiks noteikts, ka pirms naftas vai spirta produktu saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk – blakusprodukti) izvešanas iznīcināšanai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona (turpmāk – persona, kas izved blakusproduktus) blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai saskaņos ar to muitas kontroles punktu, kurā iesniegta pagaidu uzglabāšanas, muitas noliktavas deklarācija vai kurā uzrādītas preces, tās ievedot brīvajā zonā.
Lai saskaņotu blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, persona, kas izved blakusproduktus, vismaz divas darbdienas pirms izvešanas iznīcināšanai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniegs šādu informāciju:
- blakusprodukta nosaukums, vienkāršots apraksts, kas satur norādi uz materiālu vai tā sastāvu (piemēram, plastmasas maisi, kartona kārbas, redeļu kastes u.tml.), blakusproduktu fotogrāfijas;
- blakusprodukta daudzums – masa (kg), skaits (gabali, vietu (iepakojumu) skaits vai tilpums (m3) (piemēram, daudz maza izmēra blakusprodukti sapakoti un uzkrauti uz paletēm vai kastēm – šajā gadījumā lietderīgāk norādīt vietu skaitu, beramkravām un lejamkravām – norādīt tilpumu);
- blakusprodukta rašanās iemesls, t.i. norāda, kādu darbību rezultātā radies blakusprodukts (piemēram, pārpakošana, šķirošana, maisījuma atlikušās frakcijas);
- preces, no kuras radies blakusprodukts, nosaukums, deklarācijas numurs un datums (piemēram, blakusprodukts no minerālmēslojuma, deklarēts 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx, blakusprodukts no pārtikas precēm, ievešana brīvajā zonā ar 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx);
- dati par blakusprodukta iznīcināšanu – plānotās iznīcināšanas datums, vieta, laiks, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, atbildīgās personas kontaktinformācija (tālruņa numurs).
Uzraudzības muitas kontroles punkts, triju stundu laikā pēc elektroniski sniegtās informācijas saņemšanas EDS nosūtīs personai, kas izved blakusproduktus, saskaņojumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai vai atteikumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai, ja persona, kas izved blakusproduktus, nebūs sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
Lai muitas iestāde varētu pārliecināties, ka blakusprodukts ir nodots iznīcināšanai un iznīcināšana ir pabeigta, tiks paredzēts, ka trīs darbdienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas persona, kas izved blakusproduktus, muitas kontroles punktā izmantojot EDS iesniedz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu pavaddokumentu.
Papildus tika vērtēta iespēja minētās normas iekļaut Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.714 "Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij", kuros paredzēta muitas procedūrām pakļauto preču iznīcināšanas kārtība. Tā kā MK noteikumi Nr.500 reglamentē ar muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un brīvo zonu saistītus jautājumus, tika pieņemts lēmums kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu iekļaut MK noteikumos Nr.500, jo tieši pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs vai atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona būs tas, kurš blakusproduktu izvedīs iznīcināšanai un saskaņos minēto procesu ar VID.
Problēmas apraksts
5. Muitas likuma 6.panta 4.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka zudumu apmērus muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm. Minētais deleģējums normatīvajā regulējumā ir ieviests ar Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumiem Nr.861 "Zuduma apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm" (turpmāk - MK noteikumi Nr.861).
Regulas Nr.952/2013 15.panta 2.punkta pirmā daļa nosaka, ka persona, kas muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, kļūst atbildīga:
- par deklarācijā vai paziņojumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
- visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
- attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.
MK noteikumi Nr.861 nosaka zudumu apmērus muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm un nosacījumus, kad konstatējot preču iztrūkumu (faktiskais preču daudzums ir mazāks par muitas deklarācijā, preču uzskaitē vai pavaddokumentos norādīto), netiek uzskatīts, ka ir radies muitas parāds.
Regulā Nr.952/2013 noteikts, ka muitas parāds ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā (Regulas Nr.952/2013 5.panta 18.punkts).
Spēkā esošais regulējums viennozīmīgi nenosaka, ka persona ir izpildījusi visus ar muitas procedūras (minētais attiecas arī uz reeksporta piemērošanas vai pagaidu uzglabāšanu) izpildi noteiktos pienākumus, ja procedūras izpildes laikā tika konstatēts preču iztrūkums vai lielāks preču daudzums, nekā deklarācijā norādītais, un atbilstoši tiesību aktiem tiek uzskatīts, ka muitas parāds nav radies.
Piemēram, saskaņā ar Regulas Nr.2447/2015 315.panta 1.punkta “d” apakšpunktu, personai, kas saņēma atzītā saņēmēja atļauju (Regulas Nr.952/2013 233.panta 4.punkta “b” apakšpunktā minētā atļauja, kas ļauj atļaujas turētājam saņemt preces, kas pārvietotas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, apstiprinātā vietā, lai pabeigtu procedūru saskaņā ar Savienības muitas kodeksa 233.panta 2.punktu) (turpmāk – atzītais saņēmējs), vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, jāpaziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultāti un jāinformē tā par visām neatbilstībām. Ja preču iztrūkums atbilstoši MK noteikumos Nr.861 noteiktajam regulējumam nerada muitas parādu, nepieciešams noteikt, ka neatbilstību procedūras izpildē nav un Savienības tranzīta procedūras izmantotājs ir ievērojis Savienības tranzīta procedūras izpildes noteikumus.
Minētajā situācijā tiesiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešams noteikt skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.
Regulas Nr.952/2013 15.panta 2.punkta pirmā daļa nosaka, ka persona, kas muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, kļūst atbildīga:
- par deklarācijā vai paziņojumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
- visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
- attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.
MK noteikumi Nr.861 nosaka zudumu apmērus muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm un nosacījumus, kad konstatējot preču iztrūkumu (faktiskais preču daudzums ir mazāks par muitas deklarācijā, preču uzskaitē vai pavaddokumentos norādīto), netiek uzskatīts, ka ir radies muitas parāds.
Regulā Nr.952/2013 noteikts, ka muitas parāds ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā (Regulas Nr.952/2013 5.panta 18.punkts).
Spēkā esošais regulējums viennozīmīgi nenosaka, ka persona ir izpildījusi visus ar muitas procedūras (minētais attiecas arī uz reeksporta piemērošanas vai pagaidu uzglabāšanu) izpildi noteiktos pienākumus, ja procedūras izpildes laikā tika konstatēts preču iztrūkums vai lielāks preču daudzums, nekā deklarācijā norādītais, un atbilstoši tiesību aktiem tiek uzskatīts, ka muitas parāds nav radies.
Piemēram, saskaņā ar Regulas Nr.2447/2015 315.panta 1.punkta “d” apakšpunktu, personai, kas saņēma atzītā saņēmēja atļauju (Regulas Nr.952/2013 233.panta 4.punkta “b” apakšpunktā minētā atļauja, kas ļauj atļaujas turētājam saņemt preces, kas pārvietotas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, apstiprinātā vietā, lai pabeigtu procedūru saskaņā ar Savienības muitas kodeksa 233.panta 2.punktu) (turpmāk – atzītais saņēmējs), vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, jāpaziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultāti un jāinformē tā par visām neatbilstībām. Ja preču iztrūkums atbilstoši MK noteikumos Nr.861 noteiktajam regulējumam nerada muitas parādu, nepieciešams noteikt, ka neatbilstību procedūras izpildē nav un Savienības tranzīta procedūras izmantotājs ir ievērojis Savienības tranzīta procedūras izpildes noteikumus.
Minētajā situācijā tiesiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešams noteikt skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
5. Likumprojektā ietvertais regulējums sniegs iespēju atzītajiem saņēmējiem izvērtēt konstatētās atšķirības vai neatbilstības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Regulējums samazinās administratīvo slogu atzītajiem saņēmējiem, tranzīta procedūras izmantotājiem, kā arī muitas iestādēm (procedūras noslēgšana notiks automatizēti – Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā). Neatbilstību gadījumā, procedūras noslēgšanas procesā notiek procedūras pabeigšanas izmeklēšana, procesā var tikt iesaistītas vairākas personas (Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, pārvadātājs, atzītais saņēmējs, preču saņēmējs, preču nosūtītājs u.c.) un ES muitas administrācijas (nosūtītāja un galamērķa muitas iestāde, kompetentās struktūrvienības).
Regulējums tiks attiecināts uz beramām un nefasētām precēm un nefasētām precēm transporta iepakojumā, izņemot akcīzes preces, kuras noteiktas likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4. un 5.pantā, proti, ar nodokli apliekamie alkoholiskie dzērienu, tabakas izstrādājumi un naftas produkti. Jautājums par tranzīta procedūras noslēgšanu beramām un nefasētām precēm, izmantojot atzītā saņēmēja statusu, gadījumos kad preču izkraušanas laikā konstatē preču daudzuma neatbilstības (līdz 100 % dzelzceļa pārvadājumos) ir ļoti aktuāls. Priekšlikums šāda regulējuma izstrādei tika izskatīts VID, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozaru asociāciju darba grupas “Preču zuduma normu precizēšana” ietvaros 2019.gada 5.novembra sanāksmē. Tāpat Muitas likumā un MK noteikumos iekļaujamās normas tika izstrādās un apspriestas VID, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozaru asociāciju darba grupā 2022.gada 19.maijā un 28.jūlijā.
Ņemot vērā minēto, Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma (likumprojekta 7. pants) par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām, definējot, ko Muitas likuma un Ministru kabineta noteikumos saprot ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču masas atšķirībām, dabiskajiem zudumiem un iztrūkumu, kā arī ar transporta iepakojumu.
Atsevišķu jautājumu noteikšana tiek atstāta Ministru kabineta kompetencē.
Ņemot vērā, ka par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām Muitas likumā iekļauta jauna norma, tostarp, ar deleģētajiem jautājumiem Ministru kabinetam, no Muitas likuma tiek izslēgts 6.panta 4.punkts (likumprojekta 1.pants).
Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.861, tā vietā tiks izstrādāti jauni noteikumi par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām.
MK noteikumi noteiks:
(1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, kā arī jau konkrētas pieļaujamās masas atšķirības precēm. Minēto plānots iestrādāt MK noteikumu pielikumā, kur būs saraksts ar precēm un citu nepieciešamo informāciju atbilstoši dotajam deleģējumam. Pieļaujamās preču masas atšķirības MK noteikumu izpratnē būs dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa, kas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās pieļaujamās preču masas atšķirību normas.
(2) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka preču faktisko masu konstatē ar mērījumiem, izmantojot akreditētas metodes un attiecīgu nozaru standartus. Preču faktisko masu apliecina ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem faktu fiksējošiem dokumentiem; atzinumu, ko izsniegusi persona (eksperts), kurai ir atbilstoša kvalifikācija preču masas noteikšanā; normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajā kārtībā verificētu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu izdruku par preču masu; komerciālu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču pārvadājumiem (piemēram, komercakts, preču nodošanas un pieņemšanas akts, svēršanas akts), ja precēm ir piemērota tranzīta procedūra, muitas procedūra – eksports, reeksports vai MK noteikumos minētā pārvietošana.
Ja tiek konstatēts, ka preces faktiskā masas atšķirība ir mazāka par Mk noteikumos noteikto, tad par preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai iztrūkums) uzskata konstatēto faktiskā zuduma vai iztrūkuma apmēru.
Persona, uzglabājot šķidrās nefasētās preces, mērījumus veic katra mēneša pēdējā darbdienā vai dienā, kurā tiek veikta pēdējā darbība ar šķidrajām precēm, katrā rezervuārā to glabāšanas vietā. Ziņas par šķidro preču mērījumiem dokumentē atsevišķi par katru rezervuāru tā, lai preču uzskaite atspoguļotu faktisko šķidro preču masu.
Šķidro preču masas noteikšanas laikā persona pārtrauc visas darbības ar precēm rezervuārā un stacionārā transporta iekārtā, kurā tiek veikti mērījumi.
Par šķidro preču masas mērījumiem persona sastāda aktu (izņemot muitas procedūru – tranzīts un eksports). Aktā norāda mērījumu uzsākšanas un pabeigšanas datumu un laiku; Kombinētās nomenklatūras kodu, ja tas tiek norādīts preču uzskaites datos; preču parasto tirdzniecības un tehnisko aprakstu;
preces uzglabāšanas vietu (rezervuāra numurs u.c.); preces masu; preču masas atšķirības, ja tādas ir.
(3) prasības preču transporta iepakojumam. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka transporta iepakojums ir paredzēts preču transportēšanai, uzglabāšanai un nav paredzēts preču pasargāšanai no meteoroloģisko faktoru ietekmes. Vienas transporta iepakojuma, izņemot transporta iepakojumu pārtikas un lauksaimniecības precēm, vienības ietilpība nav mazāka par 1000 litriem vai 500 kg. Pārtikas un lauksaimniecības preču vienas transporta iepakojuma vienības ietilpība nav mazāka par 200 litriem vai 25 kg.
(4) prognozējamās preču masas atšķirības un to piemērošanu. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka prognozējamās preču masas atšķirības ir preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa, kas var rasties uzglabājot preces pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā, ja atbilstoši uzglabāšanas vietas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masu uzglabāšanas laikā vai pārvietojot preces ar stacionāro transporta iekārtu, ja atbilstoši stacionāras transporta iekārtas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masas atšķirību.
Saskaņā ar tehnoloģiskā procesa aprakstu, reģistrējot preču uzskaitē no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas izvesto preču masu, var piemērot prognozējamās preču masas atšķirības, kas noteiktas MK noteikumos. Prognozējamās preču masas atšķirības piemēro katrai pagaidu uzglabāšanas deklarācijai, muitas deklarācijai vai ierakstam brīvās zonas preču uzskaitē pēc katras preču daļas izvešanas.
Ja MK noteikumos noteiktajā kārtībā piemērojot prognozējamās preču masas atšķirības, konstatē preču masas pieaugumu (no uzglabāšanas vietas neizvestas preces), tad ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kas seko dienai, kad konstatēts preču masas pieaugums, precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru vai groza pagaidu uzglabāšanas deklarāciju (preču svara grozījumi).
Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, reģistrējot Savienības tranzīta procedūras pabeigšanu atbilstoši regulas 2015/2447 321. panta 5. punkta “b” apakšpunkta noteikumiem, precēm, attiecībā uz kurām tranzīta procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu, var piemērot prognozējamās preču masas atšķirības, kas noteiktas MK noteikumos.
Ja piemērojot MK noteikumos noteiktās prognozējamās preču masas atšķirības, stacionārā transporta iekārtā inventarizācijas rezultātā konstatē preču masas pieaugumu (stacionāra transporta iekārtā esošās ārpussavienības preces), tad ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kas seko dienai, kad konstatēts preču masas pieaugums, precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru.
(5) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka ja muitas procedūrā vai reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā preču masa ir lielāka par atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto, deklarācijā nenorādītajām precēm (preču masai) piemēro atbilstošo muitas procedūru, reeksportu vai nodod pagaidu uzglabāšanai.
Ja precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports –, konstatē preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai preču iztrūkums) no muitas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītā daudzuma, kas pārsniedz MK noteikumos noteikto, eksporta deklarācijā veic atbilstošus labojumus, samazinot eksporta deklarācijā norādīto preču masu un papildmērvienības daudzumu par masu un papildmērvienību daudzumu, kas pārsniedz šo MK noteikumos noteiktās normas.
Ja konstatētā preču masa ir lielāka par regulas 2015/2447 199. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e” un “g” apakšpunktā noteiktajā Savienības preču muitas statusa apliecinājumā norādīto, pārsniedzot MK noteikumos noteiktās normas, par apliecinājumā nenorādītajām precēm (preču masai) iesniedz citu Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.
(6) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot pieļaujamās masas atšķirības precēm, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav neattiecināms. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka, ja persona, kas saņēmusi regulas Nr.952/2013 230. pantā vai 233. panta 4. punkta “b” apakšpunktā minēto atļauju izmantot atzītā saņēmēja statusu (turpmāk – atzītais saņēmējs), saņemot preces atļaujā noteiktajā vietā, konstatē uzrādītās preces masas atšķirības TIR karnetē vai Savienības tranzīta deklarācijā norādītajai masai, atzītais saņēmējs aprēķina, vai preču atšķirības nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Ja atbilstoši MK noteikumos noteiktajam konstatētās preču masas atšķirības nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas, atzītais saņēmējs Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā norāda faktisko preču daudzumu, nereģistrējot preču daudzuma atšķirības kā neatbilstības. Minēto nepiemēro precēm, kuras noteiktas likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4. un 5. pantā.
(7) gadījumus, kad konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ja preces faktiskā masas atšķirība ir lielāka par MK noteikumos noteiktajām normām, muitas parāds nerodas par to preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai preču iztrūkums), kas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Muitas parāds nerodas, ja muitas procedūrā (izņemot tranzīta procedūru vai muitas procedūru – eksports) izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas, izņemot atsevišķus Mk noteikumos noteiktus gadījumus.
Muitas procedūrā izlaistajām vai pagaidu uzglabāšanā nodotajām precēm, kurām piemēro regulas Nr.952/2013 148. panta 5. punktā, 219. pantā vai normatīvajā aktā par preču pārvietošanu starp brīvo zonu teritorijām viena muitas kontroles punkta ietvaros noteikto pārvietošanu, muitas parāds nerodas, ja, pabeidzot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Muitas parāds nerodas, ja tranzīta procedūrā vai reeksportā izlaisto preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā, reeksporta paziņojuma vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Regulējums tiks attiecināts uz beramām un nefasētām precēm un nefasētām precēm transporta iepakojumā, izņemot akcīzes preces, kuras noteiktas likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4. un 5.pantā, proti, ar nodokli apliekamie alkoholiskie dzērienu, tabakas izstrādājumi un naftas produkti. Jautājums par tranzīta procedūras noslēgšanu beramām un nefasētām precēm, izmantojot atzītā saņēmēja statusu, gadījumos kad preču izkraušanas laikā konstatē preču daudzuma neatbilstības (līdz 100 % dzelzceļa pārvadājumos) ir ļoti aktuāls. Priekšlikums šāda regulējuma izstrādei tika izskatīts VID, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozaru asociāciju darba grupas “Preču zuduma normu precizēšana” ietvaros 2019.gada 5.novembra sanāksmē. Tāpat Muitas likumā un MK noteikumos iekļaujamās normas tika izstrādās un apspriestas VID, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozaru asociāciju darba grupā 2022.gada 19.maijā un 28.jūlijā.
Ņemot vērā minēto, Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma (likumprojekta 7. pants) par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām, definējot, ko Muitas likuma un Ministru kabineta noteikumos saprot ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču masas atšķirībām, dabiskajiem zudumiem un iztrūkumu, kā arī ar transporta iepakojumu.
Atsevišķu jautājumu noteikšana tiek atstāta Ministru kabineta kompetencē.
Ņemot vērā, ka par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām Muitas likumā iekļauta jauna norma, tostarp, ar deleģētajiem jautājumiem Ministru kabinetam, no Muitas likuma tiek izslēgts 6.panta 4.punkts (likumprojekta 1.pants).
Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.861, tā vietā tiks izstrādāti jauni noteikumi par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām.
MK noteikumi noteiks:
(1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, kā arī jau konkrētas pieļaujamās masas atšķirības precēm. Minēto plānots iestrādāt MK noteikumu pielikumā, kur būs saraksts ar precēm un citu nepieciešamo informāciju atbilstoši dotajam deleģējumam. Pieļaujamās preču masas atšķirības MK noteikumu izpratnē būs dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa, kas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās pieļaujamās preču masas atšķirību normas.
(2) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka preču faktisko masu konstatē ar mērījumiem, izmantojot akreditētas metodes un attiecīgu nozaru standartus. Preču faktisko masu apliecina ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem faktu fiksējošiem dokumentiem; atzinumu, ko izsniegusi persona (eksperts), kurai ir atbilstoša kvalifikācija preču masas noteikšanā; normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajā kārtībā verificētu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu izdruku par preču masu; komerciālu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču pārvadājumiem (piemēram, komercakts, preču nodošanas un pieņemšanas akts, svēršanas akts), ja precēm ir piemērota tranzīta procedūra, muitas procedūra – eksports, reeksports vai MK noteikumos minētā pārvietošana.
Ja tiek konstatēts, ka preces faktiskā masas atšķirība ir mazāka par Mk noteikumos noteikto, tad par preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai iztrūkums) uzskata konstatēto faktiskā zuduma vai iztrūkuma apmēru.
Persona, uzglabājot šķidrās nefasētās preces, mērījumus veic katra mēneša pēdējā darbdienā vai dienā, kurā tiek veikta pēdējā darbība ar šķidrajām precēm, katrā rezervuārā to glabāšanas vietā. Ziņas par šķidro preču mērījumiem dokumentē atsevišķi par katru rezervuāru tā, lai preču uzskaite atspoguļotu faktisko šķidro preču masu.
Šķidro preču masas noteikšanas laikā persona pārtrauc visas darbības ar precēm rezervuārā un stacionārā transporta iekārtā, kurā tiek veikti mērījumi.
Par šķidro preču masas mērījumiem persona sastāda aktu (izņemot muitas procedūru – tranzīts un eksports). Aktā norāda mērījumu uzsākšanas un pabeigšanas datumu un laiku; Kombinētās nomenklatūras kodu, ja tas tiek norādīts preču uzskaites datos; preču parasto tirdzniecības un tehnisko aprakstu;
preces uzglabāšanas vietu (rezervuāra numurs u.c.); preces masu; preču masas atšķirības, ja tādas ir.
(3) prasības preču transporta iepakojumam. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka transporta iepakojums ir paredzēts preču transportēšanai, uzglabāšanai un nav paredzēts preču pasargāšanai no meteoroloģisko faktoru ietekmes. Vienas transporta iepakojuma, izņemot transporta iepakojumu pārtikas un lauksaimniecības precēm, vienības ietilpība nav mazāka par 1000 litriem vai 500 kg. Pārtikas un lauksaimniecības preču vienas transporta iepakojuma vienības ietilpība nav mazāka par 200 litriem vai 25 kg.
(4) prognozējamās preču masas atšķirības un to piemērošanu. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka prognozējamās preču masas atšķirības ir preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa, kas var rasties uzglabājot preces pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā, ja atbilstoši uzglabāšanas vietas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masu uzglabāšanas laikā vai pārvietojot preces ar stacionāro transporta iekārtu, ja atbilstoši stacionāras transporta iekārtas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masas atšķirību.
Saskaņā ar tehnoloģiskā procesa aprakstu, reģistrējot preču uzskaitē no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas izvesto preču masu, var piemērot prognozējamās preču masas atšķirības, kas noteiktas MK noteikumos. Prognozējamās preču masas atšķirības piemēro katrai pagaidu uzglabāšanas deklarācijai, muitas deklarācijai vai ierakstam brīvās zonas preču uzskaitē pēc katras preču daļas izvešanas.
Ja MK noteikumos noteiktajā kārtībā piemērojot prognozējamās preču masas atšķirības, konstatē preču masas pieaugumu (no uzglabāšanas vietas neizvestas preces), tad ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kas seko dienai, kad konstatēts preču masas pieaugums, precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru vai groza pagaidu uzglabāšanas deklarāciju (preču svara grozījumi).
Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, reģistrējot Savienības tranzīta procedūras pabeigšanu atbilstoši regulas 2015/2447 321. panta 5. punkta “b” apakšpunkta noteikumiem, precēm, attiecībā uz kurām tranzīta procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu, var piemērot prognozējamās preču masas atšķirības, kas noteiktas MK noteikumos.
Ja piemērojot MK noteikumos noteiktās prognozējamās preču masas atšķirības, stacionārā transporta iekārtā inventarizācijas rezultātā konstatē preču masas pieaugumu (stacionāra transporta iekārtā esošās ārpussavienības preces), tad ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kas seko dienai, kad konstatēts preču masas pieaugums, precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru.
(5) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka ja muitas procedūrā vai reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā preču masa ir lielāka par atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto, deklarācijā nenorādītajām precēm (preču masai) piemēro atbilstošo muitas procedūru, reeksportu vai nodod pagaidu uzglabāšanai.
Ja precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports –, konstatē preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai preču iztrūkums) no muitas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītā daudzuma, kas pārsniedz MK noteikumos noteikto, eksporta deklarācijā veic atbilstošus labojumus, samazinot eksporta deklarācijā norādīto preču masu un papildmērvienības daudzumu par masu un papildmērvienību daudzumu, kas pārsniedz šo MK noteikumos noteiktās normas.
Ja konstatētā preču masa ir lielāka par regulas 2015/2447 199. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e” un “g” apakšpunktā noteiktajā Savienības preču muitas statusa apliecinājumā norādīto, pārsniedzot MK noteikumos noteiktās normas, par apliecinājumā nenorādītajām precēm (preču masai) iesniedz citu Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.
(6) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot pieļaujamās masas atšķirības precēm, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav neattiecināms. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ka, ja persona, kas saņēmusi regulas Nr.952/2013 230. pantā vai 233. panta 4. punkta “b” apakšpunktā minēto atļauju izmantot atzītā saņēmēja statusu (turpmāk – atzītais saņēmējs), saņemot preces atļaujā noteiktajā vietā, konstatē uzrādītās preces masas atšķirības TIR karnetē vai Savienības tranzīta deklarācijā norādītajai masai, atzītais saņēmējs aprēķina, vai preču atšķirības nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Ja atbilstoši MK noteikumos noteiktajam konstatētās preču masas atšķirības nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas, atzītais saņēmējs Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā norāda faktisko preču daudzumu, nereģistrējot preču daudzuma atšķirības kā neatbilstības. Minēto nepiemēro precēm, kuras noteiktas likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4. un 5. pantā.
(7) gadījumus, kad konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Minētā deleģējuma ietvarā MK noteikumi noteiks, ja preces faktiskā masas atšķirība ir lielāka par MK noteikumos noteiktajām normām, muitas parāds nerodas par to preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai preču iztrūkums), kas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Muitas parāds nerodas, ja muitas procedūrā (izņemot tranzīta procedūru vai muitas procedūru – eksports) izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas, izņemot atsevišķus Mk noteikumos noteiktus gadījumus.
Muitas procedūrā izlaistajām vai pagaidu uzglabāšanā nodotajām precēm, kurām piemēro regulas Nr.952/2013 148. panta 5. punktā, 219. pantā vai normatīvajā aktā par preču pārvietošanu starp brīvo zonu teritorijām viena muitas kontroles punkta ietvaros noteikto pārvietošanu, muitas parāds nerodas, ja, pabeidzot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Muitas parāds nerodas, ja tranzīta procedūrā vai reeksportā izlaisto preču masas atšķirība (dabiskie zudumi un preču iztrūkums) no muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā, reeksporta paziņojuma vai pavaddokumentos norādītās masas nepārsniedz MK noteikumos noteiktās normas.
Problēmas apraksts
6. Ar 2016.gada 1.maiju tiesību aktos muitas jomā tika ieviests papildus kritērijs atzītā uzņēmēja atļaujas muitas vienkāršojumiem saņemšanai, proti, praktiskās kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, ko paredz regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punkts. Detalizētāki nosacījumi šī kritērija izpildei ir definēti Regulas Nr.2015/2447 27.pantā. Konkrētāk, Regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punkts paredz komersantam piešķirt noteiktu statusu (precīzāk - atzītā uzņēmēja atļauju muitas vienkāršojumiem, kas ļauj sertifikāta turētājam izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā), ja tiek izpildīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Savukārt ar Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunktu noteikts, ka papildus citiem pantā minētajiem nosacījumiem, persona atbilstību regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punktam var pierādīt arī ar apmācību par muitas tiesību aktiem sekmīgu pabeigšanu un šo apmācību nodrošinājusi vai nu (1) muitas iestāde, vai (2) izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinumi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai, vai (3) profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Šāds kritērijs iekļauts arī nosacījumos vairāku citu ES tiesību aktos muitas jomā paredzēto muitas atļauju saņemšanai (piemēram, vispārējais galvojums (t.sk. ar samazinātu summu un atbrīvojums no galvojuma); atļauja centralizētajai muitošanai; atļauja iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros; pašnovērtējuma atļauja; pārstāvis muitā; vietas apstiprinājums preču uzrādīšanai muitai un pagaidu uzglabāšanai; pagaidu uzglabāšanas vietu darbības atļauja; atzītā saņēmēja TIR operācijās atļauja; atļaujas tranzīta vienkāršojumiem; atļaujas speciālajām procedūrām).
Proti, lai komersants saņemtu Regulas Nr.952/2013 38.pantā minēto atzītā uzņēmēja statusu (precīzāk - atzītā uzņēmēja atļauju muitas vienkāršojumiem, kas ļauj sertifikāta turētājam izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā), muitas iestāde vērtē, vai komersants nodrošina praktiskus kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartus, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Kā jau minēts iepriekš, šo kritēriju detalizētāk paskaidro Regulas Nr.2015/2447 27.pants nosakot, kādiem nosacījumiem personai ir jāatbilst, lai kritēriju - nodrošina praktiskus kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartus - uzskatītu par izpildītu.
Līdz ar to, atbilstību regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem varētu apliecināt ar diplomu par profesionālo augstāko izglītību, kas izsniegts par studiju programmas apguvi, kas atbilst profesiju standartiem muitas jomā, kā arī ar apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi, kas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam tiek izsniegta par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi muitas jomā un programmas apjoms ir vismaz 60 stundas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti" 4. punktu profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir vismaz 160 stundas, ja citi apmācību reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu. Līdz ar to Muitas likumā būtu nepieciešams noteikt atbilstošu profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjomu.
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās ES dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka rofesionālās pilnveides izglītības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes par muitas jautājumiem, lai persona atbilstu regulas Nr. 952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
Šāds kritērijs iekļauts arī nosacījumos vairāku citu ES tiesību aktos muitas jomā paredzēto muitas atļauju saņemšanai (piemēram, vispārējais galvojums (t.sk. ar samazinātu summu un atbrīvojums no galvojuma); atļauja centralizētajai muitošanai; atļauja iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros; pašnovērtējuma atļauja; pārstāvis muitā; vietas apstiprinājums preču uzrādīšanai muitai un pagaidu uzglabāšanai; pagaidu uzglabāšanas vietu darbības atļauja; atzītā saņēmēja TIR operācijās atļauja; atļaujas tranzīta vienkāršojumiem; atļaujas speciālajām procedūrām).
Proti, lai komersants saņemtu Regulas Nr.952/2013 38.pantā minēto atzītā uzņēmēja statusu (precīzāk - atzītā uzņēmēja atļauju muitas vienkāršojumiem, kas ļauj sertifikāta turētājam izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā), muitas iestāde vērtē, vai komersants nodrošina praktiskus kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartus, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Kā jau minēts iepriekš, šo kritēriju detalizētāk paskaidro Regulas Nr.2015/2447 27.pants nosakot, kādiem nosacījumiem personai ir jāatbilst, lai kritēriju - nodrošina praktiskus kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartus - uzskatītu par izpildītu.
Līdz ar to, atbilstību regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem varētu apliecināt ar diplomu par profesionālo augstāko izglītību, kas izsniegts par studiju programmas apguvi, kas atbilst profesiju standartiem muitas jomā, kā arī ar apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi, kas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam tiek izsniegta par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi muitas jomā un programmas apjoms ir vismaz 60 stundas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti" 4. punktu profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir vismaz 160 stundas, ja citi apmācību reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu. Līdz ar to Muitas likumā būtu nepieciešams noteikt atbilstošu profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjomu.
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās ES dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka rofesionālās pilnveides izglītības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes par muitas jautājumiem, lai persona atbilstu regulas Nr. 952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
Risinājuma apraksts
6. Ir būtiski novērst neskaidrības, piemērojot ES tiesisko regulējumu muitas jomā saistībā ar regulās noteikto kritēriju praktiskās kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartiem, nosakot atbilstību šim kritērijam praksē.
Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus Muitas likumā, iekļaujot tajā jaunu normu (likumprojekta 8. pants) par dokumentu, kas apliecina personas atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punktā un Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “ii” un “iii” punktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
Atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “ii” punktā ietvertajam nosacījumam persona atbilst profesionālās kvalifikācijas standartiem, ja tā ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu minētās regulas normas piemērošanu, Muitas likumā tiek noteikts, ka regulā minētos profesionālās kvalifikācijas standartus persona pierāda ar diplomu par profesionālo augstāko izglītību, kas izsniegts par studiju programmas apguvi, kas atbilst profesiju standartiem muitas jomā.
Atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “iii” punktā ietvertajam nosacījumam persona atbilst profesionālās kvalifikācijas standartiem, ja tā ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu minētās regulas normas piemērošanu, Muitas likumā tiek noteikts, ka regulā minētos profesionālās kvalifikācijas standartus persona pierāda ar apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi, kas izsniegta par profesionālās pilnveides izglītības programmas muitas jomā apguvi un programmas apjoms ir vismaz 60 stundas.
Izvēloties šādu risinājumu ņemts vērā, ka izglītības programmas muitas jomā nodrošinās akreditētas izglītības iestādes un būs vērtēta programmu īstenošanas kvalitāte. Kā arī tiks izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments par izglītības programmas muitas jomā apguvi. Vienlaikus minētā norma neierobežo uzņēmumus/profesionālās vai arodapvienības organizēt šādas apmācības, attiecīgi licencējot tās Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Piemēram, lai sabiedrība ar ierobežotu atbildību būtu izglītības iestāde piedāvātās normas tvērumā, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā un pēc tam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā tiktu akreditēta, lai varētu izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus. Reģistrāciju izglītības iestāžu reģistrā var veikt, ievērojot Izglītība likumā un Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos Nr.397 „Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība” noteikto. Piemērus par juridiskām personām, kas reģistrējušās izglītības iestāžu reģistrā, var redzēt Valsts izglītības informācijas sistēmas publiski pieejamos datos šeit: https://www.viis.gov.lv/registri/iestades
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās ES dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka profesionālās pilnveides izglītības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam.
Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus Muitas likumā, iekļaujot tajā jaunu normu (likumprojekta 8. pants) par dokumentu, kas apliecina personas atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta “d” punktā un Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “ii” un “iii” punktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
Atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “ii” punktā ietvertajam nosacījumam persona atbilst profesionālās kvalifikācijas standartiem, ja tā ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu minētās regulas normas piemērošanu, Muitas likumā tiek noteikts, ka regulā minētos profesionālās kvalifikācijas standartus persona pierāda ar diplomu par profesionālo augstāko izglītību, kas izsniegts par studiju programmas apguvi, kas atbilst profesiju standartiem muitas jomā.
Atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta “b” apakšpunkta “iii” punktā ietvertajam nosacījumam persona atbilst profesionālās kvalifikācijas standartiem, ja tā ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu minētās regulas normas piemērošanu, Muitas likumā tiek noteikts, ka regulā minētos profesionālās kvalifikācijas standartus persona pierāda ar apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi, kas izsniegta par profesionālās pilnveides izglītības programmas muitas jomā apguvi un programmas apjoms ir vismaz 60 stundas.
Izvēloties šādu risinājumu ņemts vērā, ka izglītības programmas muitas jomā nodrošinās akreditētas izglītības iestādes un būs vērtēta programmu īstenošanas kvalitāte. Kā arī tiks izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments par izglītības programmas muitas jomā apguvi. Vienlaikus minētā norma neierobežo uzņēmumus/profesionālās vai arodapvienības organizēt šādas apmācības, attiecīgi licencējot tās Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Piemēram, lai sabiedrība ar ierobežotu atbildību būtu izglītības iestāde piedāvātās normas tvērumā, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā un pēc tam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā tiktu akreditēta, lai varētu izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus. Reģistrāciju izglītības iestāžu reģistrā var veikt, ievērojot Izglītība likumā un Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos Nr.397 „Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība” noteikto. Piemērus par juridiskām personām, kas reģistrējušās izglītības iestāžu reģistrā, var redzēt Valsts izglītības informācijas sistēmas publiski pieejamos datos šeit: https://www.viis.gov.lv/registri/iestades
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās ES dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka profesionālās pilnveides izglītības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam.
Problēmas apraksts
7. Muitas likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka VID, piemērojot regulu Nr.952/2013, regulu Nr.2015/2446, regulu Nr.2015/2447 un 1975.gada 14.novembra Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti, par nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu cita starpā uzskata tādu pārkāpumu, kas iepriekšējo triju gadu laikā vai izvērtēšanas brīdī konstatēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 16.punktā noteiktajā nodokļu revīzijā (auditā) vai 1.panta 27.punktā noteiktajā datu atbilstības pārbaudē, kuras rezultātā papildu nomaksai valsts budžetā noteikto likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto nodokļu summa pārsniedz sešus procentus no personas attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī — sešus procentus no personas iepriekšējā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas) un nav mazāka par EUR 10 000.
Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2/Lp14) no likuma tiek izslēgta 1.panta 17.punktā minētā datu atbilstības pārbaude un ieviesta 1.panta 37.punktā minētā nodokļu kontrole, paredzot, ka tā ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu.
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācijā norādīts, ka “ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju nevajadzētu apgrūtināt ar dažādām nodokļu administrācijas pārbaudēm un visas nepieciešamās pārbaudes darbības būtu īstenojamas vienas pārbaudes ietvaros, ar likumprojektu tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole – kurā būs integrēti šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu), jo tā arī turpmāk tiek saglabāta kā atsevišķa patstāvīga nodokļu administrācijas pārbaude. Šāds risinājums nodrošinās nodokļu administrēšanas procesu elastīgāku, pārskatāmāku un vienlaikus efektīvāku.”.
Nodokļu kontrole tiks veikta arī attiecībā uz muitas nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizības pārbaudi. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2.panta piekto daļu šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie ES normatīvie akti, tad attiecīgi nodokļu kontroles regulējumā netiek atsevišķi atrunāti tie īpašie nosacījumi muitas jomā, kas izriet no šīm ES normatīvo aktu prasībām (līdzīgi kā šobrīd nodokļu revīzijas (audita) regulējumā, kur likumā “Par nodokļiem un nodevām” netiek atsevišķi atrunāti ar muitas nodokļa nodokļu revīziju (auditu) saistītie no starptautiskajām tiesību normām izrietošie aspekti). Līdz ar to nodokļu kontroles tiesiskais regulējums attiecībā uz muitas nodokļa pārbaudi piemērojams tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie ES normatīvie akti.
Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2/Lp14) no likuma tiek izslēgta 1.panta 17.punktā minētā datu atbilstības pārbaude un ieviesta 1.panta 37.punktā minētā nodokļu kontrole, paredzot, ka tā ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu.
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācijā norādīts, ka “ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju nevajadzētu apgrūtināt ar dažādām nodokļu administrācijas pārbaudēm un visas nepieciešamās pārbaudes darbības būtu īstenojamas vienas pārbaudes ietvaros, ar likumprojektu tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole – kurā būs integrēti šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu), jo tā arī turpmāk tiek saglabāta kā atsevišķa patstāvīga nodokļu administrācijas pārbaude. Šāds risinājums nodrošinās nodokļu administrēšanas procesu elastīgāku, pārskatāmāku un vienlaikus efektīvāku.”.
Nodokļu kontrole tiks veikta arī attiecībā uz muitas nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizības pārbaudi. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2.panta piekto daļu šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie ES normatīvie akti, tad attiecīgi nodokļu kontroles regulējumā netiek atsevišķi atrunāti tie īpašie nosacījumi muitas jomā, kas izriet no šīm ES normatīvo aktu prasībām (līdzīgi kā šobrīd nodokļu revīzijas (audita) regulējumā, kur likumā “Par nodokļiem un nodevām” netiek atsevišķi atrunāti ar muitas nodokļa nodokļu revīziju (auditu) saistītie no starptautiskajām tiesību normām izrietošie aspekti). Līdz ar to nodokļu kontroles tiesiskais regulējums attiecībā uz muitas nodokļa pārbaudi piemērojams tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie ES normatīvie akti.
Risinājuma apraksts
7. Nepieciešams precizēt Muitas likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā iekļauto atsauci (likumprojekta 9. pants) uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 27.punktā minēto datu atbilstības pārbaudi, tās vietā iekļaujot atsauci uz 1.panta 37.punktā minēto nodokļu kontroli.
Problēmas apraksts
8. Muitas likuma 6.panta 19.punkts deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk — regula Nr.1186/2009) 41.panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai. Uz minētā deleģējuma pamata izdoti Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr.334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.334).
Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pāri Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežai, paredzot palielināt laika periodu, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem, 2022.gada 20.jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.1539/Lp13), kura 21.panta 4.6 daļa dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Regulas Nr. 1186/2009 41. panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī kārtību, kādā aizpilda un iesniedz minēto paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas. Minētā norma stājas spēkā 2022.gada 1.novembrī. Minētais deleģējums iestrādāts Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumos Nr.727 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā". Minēto MK noteikumu 9.punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumos Nr.334.
Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pāri Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežai, paredzot palielināt laika periodu, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem, 2022.gada 20.jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.1539/Lp13), kura 21.panta 4.6 daļa dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Regulas Nr. 1186/2009 41. panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī kārtību, kādā aizpilda un iesniedz minēto paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas. Minētā norma stājas spēkā 2022.gada 1.novembrī. Minētais deleģējums iestrādāts Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumos Nr.727 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā". Minēto MK noteikumu 9.punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumos Nr.334.
Risinājuma apraksts
8. Tā kā turpmāk deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Regulas Nr. 1186/2009 41. panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī kārtību, kādā aizpilda un iesniedz minēto paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas paredz likums “Par akcīzes nodokli”, uz kura pamata ir izdoti Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumi Nr.727 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā", ar likumprojekta 1. pantu no Muitas likuma tiek izslēgts 6. panta 19. punkts.
Problēmas apraksts
9. Muitas likuma 13.1 panta otrā daļa paredz, ka lēmumu par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir tās lietotājs, vai paziņo personai par šo lēmumu atbilstoši Paziņošanas likumam.
Minētā norma Muitas likumā tika iestrādāta, vērtējot jautājumu par privātpersonai labvēlīgu lēmumu (administratīvo aktu) veidiem, kuri būtu izdodami citā formā, nevis rakstveidā, un paziņojami, publicējot informāciju VID tīmekļa vietnē.
Lēmumu pieņemšanu VID veic, ievērojot Administratīvā procesa likuma 67. panta prasības par administratīvā akta obligāto sastāvdaļu ietveršanu lēmumos. Pārskatot lēmumu pieņemšanas praksi, VID secināja, ka ne visos gadījumos, kad pieņemami lēmumi administratīvā procesa ietvaros, pastāv objektīva nepieciešamība izvērsti lēmumā ietvert visas rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas. Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot Administratīvā procesa likuma 69. pantā minētos gadījumus, proti, administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67. panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Analizējot tiesisko regulējumu, tika secināts, ka nepieciešams izstrādāt atbilstošu regulējumu, paredzot gadījumus, kad būtu iespējams atteikties no administratīvā akta rakstveida formas un administratīvo aktu izdot citādi, piemērojot Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu. Līdz ar to Muitas likums tika papildināts ar normu, kas paredz atšķirīgu konkrētu lēmumu izdošanas kārtību un cita starpā tika noteikts, ka lēmums par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu tiks izdots, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, vienlaikus nosūtot personai par to informāciju EDS, ja persona ir tās lietotājs, vai atbilstoši Paziņošanas likumam.
Šobrīd praksē ir pierādījies, ka Muitas likumā iekļautā norma ir sevi attaisnojusi, sistēma strādā un nav saprātīgi attiecībā uz drošības naudu, kas iemaksāta citos gadījumos, piemēram, pastāvot šaubām par preču muitas vērtību, izcelsmi vai klasifikāciju, neattiecināt šādu vienkāršotu kārtību, tādejādi jēgpilni nodrošinot resursu izmantošanu.
Minētā norma Muitas likumā tika iestrādāta, vērtējot jautājumu par privātpersonai labvēlīgu lēmumu (administratīvo aktu) veidiem, kuri būtu izdodami citā formā, nevis rakstveidā, un paziņojami, publicējot informāciju VID tīmekļa vietnē.
Lēmumu pieņemšanu VID veic, ievērojot Administratīvā procesa likuma 67. panta prasības par administratīvā akta obligāto sastāvdaļu ietveršanu lēmumos. Pārskatot lēmumu pieņemšanas praksi, VID secināja, ka ne visos gadījumos, kad pieņemami lēmumi administratīvā procesa ietvaros, pastāv objektīva nepieciešamība izvērsti lēmumā ietvert visas rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas. Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot Administratīvā procesa likuma 69. pantā minētos gadījumus, proti, administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67. panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Analizējot tiesisko regulējumu, tika secināts, ka nepieciešams izstrādāt atbilstošu regulējumu, paredzot gadījumus, kad būtu iespējams atteikties no administratīvā akta rakstveida formas un administratīvo aktu izdot citādi, piemērojot Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu. Līdz ar to Muitas likums tika papildināts ar normu, kas paredz atšķirīgu konkrētu lēmumu izdošanas kārtību un cita starpā tika noteikts, ka lēmums par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu tiks izdots, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, vienlaikus nosūtot personai par to informāciju EDS, ja persona ir tās lietotājs, vai atbilstoši Paziņošanas likumam.
Šobrīd praksē ir pierādījies, ka Muitas likumā iekļautā norma ir sevi attaisnojusi, sistēma strādā un nav saprātīgi attiecībā uz drošības naudu, kas iemaksāta citos gadījumos, piemēram, pastāvot šaubām par preču muitas vērtību, izcelsmi vai klasifikāciju, neattiecināt šādu vienkāršotu kārtību, tādejādi jēgpilni nodrošinot resursu izmantošanu.
Risinājuma apraksts
9. Lai jēgpilni nodrošinātu resursu izmantošanu, nepieciešams Muitas likumā paredzēt, ka jebkāda lēmuma par drošības naudas atmaksu izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ievērojot minēto, Muitas likuma 13.1 panta otrās daļas tvērums tiek paplašināts tādejādi, lai tas attiektos uz visiem lēmumiem par drošības naudas atmaksu, ne tikai uz tādiem lēmumiem par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekta normas attiecas uz visām personām, kas veic muitas formalitātes, kā arī uz valsts pārvaldes iestādēm, kas nodarbojas ar muitas lietu jautājumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar likumprojekta 6.pantu Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.5 pantu, kas cita starpā sniegs iespēju atzītajiem saņēmējiem izvērtēt konstatētās atšķirības vai neatbilstības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Regulējums samazinās administratīvo slogu atzītajiem saņēmējiem, tranzīta procedūras izmantotājiem, kā arī muitas iestādēm.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar likumprojekta 7.pantu Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.5 pantu, kas cita starpā sniegs iespēju atzītajiem saņēmējiem izvērtēt konstatētās atšķirības vai neatbilstības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Regulējums samazinās administratīvo slogu atzītajiem saņēmējiem, tranzīta procedūras izmantotājiem, kā arī muitas iestādēm.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (Nr.1539/Lp13); Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumi Nr.727 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā".
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojekta 1.pantu tiek izslēgts Muitas likuma 6.panta 19.punkts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma regulas Nr.1186/2009 41.panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai. Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr.334 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā" ir zaudējuši spēku ar Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumu Nr.727 "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā"9.punktu (minētie Mk noteikumi izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 21.panta 4.6 daļu).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumi Nr.500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojekta 7.pantu Muitas likumā tiek iekļauts jauns 23.4 pants, kura sestā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu. Tādejādi nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumos Nr.500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi", papildinot tos ar jaunu nodaļu - Naftas vai spirta produktus saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, izvešana no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai - šādā provizoriskā redakcijā:
1. Pirms naftas vai spirta produktu saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk – blakusprodukti) izvešanas iznīcināšanai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona (turpmāk šajā nodaļā – persona, kas izved blakusproduktus) blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai saskaņo ar to muitas kontroles punktu, kurā iesniegta pagaidu uzglabāšanas, muitas noliktavas deklarācija vai kurā uzrādītas preces, tās ievedot brīvajā zonā.
2. Lai saskaņotu 1. punktā minēto blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, persona, kas izved blakusproduktus, vismaz divas darbdienas pirms izvešanas iznīcināšanai EDS iesniedz šādu informāciju:
- blakusprodukta nosaukums, vienkāršots apraksts, kas satur norādi uz materiālu vai tā sastāvu (piemēram, plastmasas maisi, kartona kārbas, redeļu kastes u.tml.), blakusproduktu fotogrāfijas;
- blakusprodukta daudzums – masa (kg), skaits (gabali, vietu (iepakojumu) skaits vai tilpums (m3) (piemēram, daudz maza izmēra blakusprodukti sapakoti un uzkrauti uz paletēm vai kastēm – šajā gadījumā lietderīgāk norādīt vietu skaitu, beramkravām un lejamkravām – norādīt tilpumu);
- blakusprodukta rašanās iemesls, t.i. norāda, kādu darbību rezultātā radies blakusprodukts (piemēram, pārpakošana, šķirošana, maisījuma atlikušās frakcijas);
- preces, no kuras radies blakusprodukts, nosaukums, deklarācijas numurs un datums (piemēram, blakusprodukts no minerālmēslojuma, deklarēts 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx, blakusprodukts no pārtikas precēm, ievešana brīvajā zonā ar 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx);
- dati par blakusprodukta iznīcināšanu – plānotās iznīcināšanas datums, vieta, laiks, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, atbildīgās personas kontaktinformācija (tālruņa numurs).
3. Uzraudzības muitas kontroles punkts, triju stundu laikā pēc elektroniski sniegtās informācijas saņemšanas EDS nosūta personai, kas izved blakusproduktus, saskaņojumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai vai atteikumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai, ja persona, kas izved blakusproduktus, nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
4. Trīs darbdienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas persona, kas izved blakusproduktus, muitas kontroles punktā, izmantojot EDS, iesniedz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu pavaddokumentu (piemēram, pavadzīme, bīstamo atkritumu pārvadāšanas karte-pavadzīme ar atzīmi par atkritumu nogādāšanu atkritumu pārstrādes uzņēmumam).
1. Pirms naftas vai spirta produktu saturošu atkritumu un citu blakusproduktu, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk – blakusprodukti) izvešanas iznīcināšanai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona (turpmāk šajā nodaļā – persona, kas izved blakusproduktus) blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai saskaņo ar to muitas kontroles punktu, kurā iesniegta pagaidu uzglabāšanas, muitas noliktavas deklarācija vai kurā uzrādītas preces, tās ievedot brīvajā zonā.
2. Lai saskaņotu 1. punktā minēto blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, persona, kas izved blakusproduktus, vismaz divas darbdienas pirms izvešanas iznīcināšanai EDS iesniedz šādu informāciju:
- blakusprodukta nosaukums, vienkāršots apraksts, kas satur norādi uz materiālu vai tā sastāvu (piemēram, plastmasas maisi, kartona kārbas, redeļu kastes u.tml.), blakusproduktu fotogrāfijas;
- blakusprodukta daudzums – masa (kg), skaits (gabali, vietu (iepakojumu) skaits vai tilpums (m3) (piemēram, daudz maza izmēra blakusprodukti sapakoti un uzkrauti uz paletēm vai kastēm – šajā gadījumā lietderīgāk norādīt vietu skaitu, beramkravām un lejamkravām – norādīt tilpumu);
- blakusprodukta rašanās iemesls, t.i. norāda, kādu darbību rezultātā radies blakusprodukts (piemēram, pārpakošana, šķirošana, maisījuma atlikušās frakcijas);
- preces, no kuras radies blakusprodukts, nosaukums, deklarācijas numurs un datums (piemēram, blakusprodukts no minerālmēslojuma, deklarēts 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx, blakusprodukts no pārtikas precēm, ievešana brīvajā zonā ar 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx);
- dati par blakusprodukta iznīcināšanu – plānotās iznīcināšanas datums, vieta, laiks, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, atbildīgās personas kontaktinformācija (tālruņa numurs).
3. Uzraudzības muitas kontroles punkts, triju stundu laikā pēc elektroniski sniegtās informācijas saņemšanas EDS nosūta personai, kas izved blakusproduktus, saskaņojumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai vai atteikumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai, ja persona, kas izved blakusproduktus, nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
4. Trīs darbdienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas persona, kas izved blakusproduktus, muitas kontroles punktā, izmantojot EDS, iesniedz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu pavaddokumentu (piemēram, pavadzīme, bīstamo atkritumu pārvadāšanas karte-pavadzīme ar atzīmi par atkritumu nogādāšanu atkritumu pārstrādes uzņēmumam).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības"
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojekta 7. pantu Muitas likumā tiek iekļauts jauns 23.5 pants, kura astotā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:
1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības;
2) pieļaujamās masas atšķirības precēm;
3) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības;
4) prasības preču transporta iepakojumam;
5) prognozējamās preču masas atšķirības un to piemērošanu;
6) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību;
7) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot pieļaujamās masas atšķirības precēm, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav neattiecināms;
8) gadījumus, kad konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības".
1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības;
2) pieļaujamās masas atšķirības precēm;
3) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības;
4) prasības preču transporta iepakojumam;
5) prognozējamās preču masas atšķirības un to piemērošanu;
6) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību;
7) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot pieļaujamās masas atšķirības precēm, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav neattiecināms;
8) gadījumus, kad konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (2/Lp14)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (2/Lp14) 1.pants paredz izslēgt no likuma 17.punktu un papildināt likumu ar jaunu terminu "nodokļu kontrole". Līdz ar to ar likumprojekta 8.pantu Muitas likuma 28.pantā tiek atbilstoši precizēta terminoloģija.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Ar likumprojekta otro pantu tiek izslēgts Muitas likuma 6.panta 4.punkts, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka zudumu apmērus muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm. Minētais deleģējums normatīvajā regulējumā ir ieviests ar MK noteikumi Nr.861.
Ar likumprojekta 7.pantu Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām, definējot, ko Muitas likuma un Ministru kabineta noteikumos saprot ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču masas atšķirībām, dabiskajiem zudumiem un iztrūkumu, kā arī ar transporta iepakojumu, atsevišķu jautājumu noteikšanu atstājot Ministru kabineta kompetencē. Līdz ar to ar likumprojektu no Muitas likuma tiek izslēgts 6.panta 4.punkts, tajā ietverto deleģējumu pārceļot uz likumprojekta 7.pantā paredzēto normu.
Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.861, tā vietā tiks izstrādāti jauni noteikumi par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām.
Ar likumprojekta 7.pantu Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām, definējot, ko Muitas likuma un Ministru kabineta noteikumos saprot ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču masas atšķirībām, dabiskajiem zudumiem un iztrūkumu, kā arī ar transporta iepakojumu, atsevišķu jautājumu noteikšanu atstājot Ministru kabineta kompetencē. Līdz ar to ar likumprojektu no Muitas likuma tiek izslēgts 6.panta 4.punkts, tajā ietverto deleģējumu pārceļot uz likumprojekta 7.pantā paredzēto normu.
Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.861, tā vietā tiks izstrādāti jauni noteikumi par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R2446
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr.2015/2446 (2015.gada 28.jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
Apraksts
Ar likumprojekta 3.pantu tiek precizēts Muitas likuma 8.pants, ka VID saskaņā ar regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo tranzīta procedūrā radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda (muitas nodoklis, PVN un akcīzes nodoklis) summa par vienā tranzīta deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50.
Attiecīgais regulas pants nosaka, ka muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82.pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.
Attiecīgais regulas pants nosaka, ka muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82.pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0608
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.608/2013 (2013.gada 12.jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1383/2003 29.pants paredz, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17.panta 1.punktu, 18.panta 1.punktu un 19.panta 2. un 3.punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26.pantu.
Apraksts
Ar likumprojekta 6.pantu tiek precizēts Muitas likuma 14.5 panta ceturtā punkta deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lēmuma saņēmējs regulas Nr.608/2013 izpratnē sedz izmaksas saistībā ar izlaišanai apturētajām vai aizturētajām precēm, un šo izmaksu apmēru.
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.952/2013 ( 2013.gada 9.oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
Apraksts
Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" apakšpunkts paredz, ka atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ka tiek nodrošināti cita starpā profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Savukārt, Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta "b" apakšpunkts nosaka, kā tiek apliecināti minētie profesionālās kvalifikācijas standarti.
Ar likumprojekta 8.pantu tiek noteikts, kā persona nodrošina atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" punktā minētajam kritērijam.
Ar likumprojekta 8.pantu tiek noteikts, kā persona nodrošina atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" punktā minētajam kritērijam.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R2447
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr.2015/2447 (2015.gada 24.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
Apraksts
Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta "b" apakšpunkts nosaka, kā tiek apliecināti Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" apakšpunktā minētie profesionālās kvalifikācijas standarti.
Ar likumprojekta 7.pantu tiek noteikts, kā atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta "b" apakšpunktam persona apliecina, ka ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, tādejādi nodrošinot atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" punktā minētajam kritērijam.
Ar likumprojekta 7.pantu tiek noteikts, kā atbilstoši Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta "b" apakšpunktam persona apliecina, ka ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, tādejādi nodrošinot atbilstību Regulas Nr.952/2013 39.panta "d" punktā minētajam kritērijam.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr.2015/2446 (2015.gada 28.jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 88.panta 1.un 2.punkts
Likumprojekta 3.pants (Muitas likuma 8.pants)
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais normatīvais akts neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr.2015/2446 88. pants nosaka, ka, noteiktos gadījumos muitas dienesti var nepaziņot par radušos muitas parādu ja tas ir mazāks par EUR 10. Tā kā minētā panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu šobrīd ir noteikts, ka VID nepaziņo parādniekam radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa ir mazāka par EUR 50 (muitas nodoklis+PVN+akcīzes nodoklis).
Tomēr šis nosacījums izpildīsies tikai gadījumā, ja muitas parāda summa saskaņā ar Regulas Nr.2015/2446 88.panta nosacījumiem nepārsniegs EUR 10, kā tas noteikts Regulas Nr.2015/2446 88. pantā.
Ar Muitas likuma 8.panta normu netiek paplašināts Regulas Nr.2015/2446 88.panta piemērošanas tvērums. Muitas likuma norma neierobežo un tieši neskar Regulas Nr.2015/2446 88.pantā minēto muitas parāda slieksni 10 euro apmērā. Muitas likuma 8.pantā noteiktais muitas maksājumu parāda slieksnis 50 euro apmērā ietver regulā noteikto muitas parādu 10 euro (kas ir nemainīgs, jo regulas norma tiek piemērota tieši) un papildus akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 1.punkts paredz, ka muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82. pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 2.punkts paredz, ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.
Muitas likuma 8.panta ietvarā jāskatās kopsakarā muitas parāda summa un muitas maksājumu parāda summa.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 5.panta 18.punktu muitas parāds ir ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā (muitas parāds ietvert tikai muitas nodokli). Savukārt muitas maksājumu parāds atbilstoši Muitas likuma 1.panta 5.punktam ir muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu (šis izriet no regulas), PVN un akcīzes nodokļa parāds (šeit aptverti trīs nodokļi - muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un PVN).
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punkta tvērums ir tikai par muitas parādu, proti, par muitas nodokli. Tātad, muitas iestāde var nepaziņot radušos muitas parādu, ja muitas nodokļa summa ir mazāka par 10 euro. Attiecībā uz muitas parādu Muitas likuma 8.pantā ir iekļautas precīzas atsauces uz minētās regulas 88.panta 1. un 2.punktu. Proti, jautājumā par muitas parādu regula tiek piemērota tieši.
Tā kā regulas Nr.2015/2446 88.panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu savulaik tika noteikts, ka personai netiek paziņots par radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda (tas nozīmē gan muitas nodokli, gan PVN, gan akcīzes nodokli) summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro (proti, no šīs summas 10 euro vienmēr būs regulā noteiktais muitas parāds un pārējā summa būs akcīzes nodoklis un PVN). Lai arī regula Nr.2015/2446 ir tieši piemērojama, tās 88.pantā ir dalībvalstīm noteikta izvēles brīvība minētās normas piemērošanā. Tas nozīmē, ka dalībvalstij nacionālā līmenī ir jānosaka, vai regulas Nr.2015/2446 88.pants tiek piemērots un, ja tiek, tad kādā veidā. Muitas likuma izstrādes laikā nozares asociācijas izteica priekšlikumu noteikt gadījumus, kad regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams.
Saskaņā ar Muitas likuma 8.pantā noteikto, regulas Nr.2015/2446 88.pantā minētajā gadījumā muitas iestāde var nepaziņot muitas parādu un attiecīgi arī PVN un akcīzes nodokļa parādu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā nav noteikts citādi, kā arī likuma “Par akcīzes nodokli” 23.panta 18.daļu, kas nosaka, ka persona par akcīzes precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kurām piemēro muitas procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, samaksā nodokli, tiklīdz rodas ievedmuitas vai nodokļa parāds, izņemot gadījumu, kad ievedmuitas nodokļa parāds nav iekasējams. Minētā nodokļa samaksas kārtība nav attiecināma uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā, ka muitas nodokļa likme bieži ir zemāka nekā PVN likme vai akcīzes nodokļa likme, tad, lai saglabātu regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļauto mērķi, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli, kā arī, lai neradītu iespēju nepamatoti nemaksāt PVN un akcīzes nodokli, tika radīta Muitas likuma 8.panta norma, iekļaujot tajā 50 euro muitas maksājumu parāda slieksni, par kuru Valsts ieņēmumu dienests nepaziņo radušos muitas parādu.
Sākotnēji, 2016.gadā Muitas likuma 8.pants paredzēja šo slieksni 10 euro apmērā, taču tika konstatēts, ka tolaik noteiktais ierobežojums, proti, ka muitas maksājumu parādu nepaziņo, ja visu muitas maksājumu parāds nevis tikai muitas parāds ir mazāks par 10 euro neatbilst un stipri sašaurina regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteikto. Kā arī, vērtējot praksi tika secināts, ka gadījumi, kad papildus aprēķinātie muitas maksājumi (muita, akcīze, PVN) kopā nepārsniedz 10 euro, ir maz. Līdz ar to, praktiski šāds atbrīvojums muitas iestādei nesamazina nodokļu iekasēšanas izmaksas.
Tā kā gan PVN, gan akcīzes nodokļa maksāšanas pienākums muitā ir piesaistīts muitas nodokļa maksāšanas brīdim, tad, lai nerastos gadījumi, kad muitas parāds nepārsniedz 10 euro, savukārt PVN summa ir salīdzinoši liela, tika pieņemts lēmums 10 euro slieksni pārskatīt un noteikt augstāku kopējo muitas maksājumu summu muitas deklarācijā gadījumos, kad tiek piemērots regulas Nr.2015/2446 88.pants.Tāpēc šobrīd Muitas likuma 8.panta redakcija paredz, ka muitas parādu nepaziņo, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro.
Vidējās Valsts ieņēmumu dienesta izmaksas (piemēram, darbinieka alga) lēmuma sagatavošanai par papildus aprēķinātajiem muitas maksājumiem ir apmēram 50 euro. Piemēram, lietas, kurā konstatēts preces iztrūkums tranzīta procedūrā, materiālu analizēšanai un lēmuma par muitas maksājumu parāda projekta sagatavošanai, saskaņošanai un paziņošanai tiek patērētas aptuveni četras stundas, kas izmaksā 48, 08 euro.
Līdz ar to Muitas likuma 8.pantā tiek veikti grozījumi paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro.
Regulas Nr.2015/2446 88. pants nosaka, ka, noteiktos gadījumos muitas dienesti var nepaziņot par radušos muitas parādu ja tas ir mazāks par EUR 10. Tā kā minētā panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu šobrīd ir noteikts, ka VID nepaziņo parādniekam radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa ir mazāka par EUR 50 (muitas nodoklis+PVN+akcīzes nodoklis).
Tomēr šis nosacījums izpildīsies tikai gadījumā, ja muitas parāda summa saskaņā ar Regulas Nr.2015/2446 88.panta nosacījumiem nepārsniegs EUR 10, kā tas noteikts Regulas Nr.2015/2446 88. pantā.
Ar Muitas likuma 8.panta normu netiek paplašināts Regulas Nr.2015/2446 88.panta piemērošanas tvērums. Muitas likuma norma neierobežo un tieši neskar Regulas Nr.2015/2446 88.pantā minēto muitas parāda slieksni 10 euro apmērā. Muitas likuma 8.pantā noteiktais muitas maksājumu parāda slieksnis 50 euro apmērā ietver regulā noteikto muitas parādu 10 euro (kas ir nemainīgs, jo regulas norma tiek piemērota tieši) un papildus akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 1.punkts paredz, ka muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82. pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 2.punkts paredz, ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.
Muitas likuma 8.panta ietvarā jāskatās kopsakarā muitas parāda summa un muitas maksājumu parāda summa.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 5.panta 18.punktu muitas parāds ir ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā (muitas parāds ietvert tikai muitas nodokli). Savukārt muitas maksājumu parāds atbilstoši Muitas likuma 1.panta 5.punktam ir muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu (šis izriet no regulas), PVN un akcīzes nodokļa parāds (šeit aptverti trīs nodokļi - muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un PVN).
Regulas Nr.2015/2446 88.panta 1. un 2.punkta tvērums ir tikai par muitas parādu, proti, par muitas nodokli. Tātad, muitas iestāde var nepaziņot radušos muitas parādu, ja muitas nodokļa summa ir mazāka par 10 euro. Attiecībā uz muitas parādu Muitas likuma 8.pantā ir iekļautas precīzas atsauces uz minētās regulas 88.panta 1. un 2.punktu. Proti, jautājumā par muitas parādu regula tiek piemērota tieši.
Tā kā regulas Nr.2015/2446 88.panta redakcija nenosaka dalībvalstīm konkrētu rīcību, bet dod izvēles iespējas, tad ar Muitas likuma 8.pantu savulaik tika noteikts, ka personai netiek paziņots par radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda (tas nozīmē gan muitas nodokli, gan PVN, gan akcīzes nodokli) summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro (proti, no šīs summas 10 euro vienmēr būs regulā noteiktais muitas parāds un pārējā summa būs akcīzes nodoklis un PVN). Lai arī regula Nr.2015/2446 ir tieši piemērojama, tās 88.pantā ir dalībvalstīm noteikta izvēles brīvība minētās normas piemērošanā. Tas nozīmē, ka dalībvalstij nacionālā līmenī ir jānosaka, vai regulas Nr.2015/2446 88.pants tiek piemērots un, ja tiek, tad kādā veidā. Muitas likuma izstrādes laikā nozares asociācijas izteica priekšlikumu noteikt gadījumus, kad regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams.
Saskaņā ar Muitas likuma 8.pantā noteikto, regulas Nr.2015/2446 88.pantā minētajā gadījumā muitas iestāde var nepaziņot muitas parādu un attiecīgi arī PVN un akcīzes nodokļa parādu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā nav noteikts citādi, kā arī likuma “Par akcīzes nodokli” 23.panta 18.daļu, kas nosaka, ka persona par akcīzes precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kurām piemēro muitas procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, samaksā nodokli, tiklīdz rodas ievedmuitas vai nodokļa parāds, izņemot gadījumu, kad ievedmuitas nodokļa parāds nav iekasējams. Minētā nodokļa samaksas kārtība nav attiecināma uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā, ka muitas nodokļa likme bieži ir zemāka nekā PVN likme vai akcīzes nodokļa likme, tad, lai saglabātu regulas Nr.2015/2446 88.pantā iekļauto mērķi, proti, muitas nodokļa iekasēšanas izmaksas ir samērīgas ar maksājamo nodokli, kā arī, lai neradītu iespēju nepamatoti nemaksāt PVN un akcīzes nodokli, tika radīta Muitas likuma 8.panta norma, iekļaujot tajā 50 euro muitas maksājumu parāda slieksni, par kuru Valsts ieņēmumu dienests nepaziņo radušos muitas parādu.
Sākotnēji, 2016.gadā Muitas likuma 8.pants paredzēja šo slieksni 10 euro apmērā, taču tika konstatēts, ka tolaik noteiktais ierobežojums, proti, ka muitas maksājumu parādu nepaziņo, ja visu muitas maksājumu parāds nevis tikai muitas parāds ir mazāks par 10 euro neatbilst un stipri sašaurina regulas Nr.2015/2446 88.pantā noteikto. Kā arī, vērtējot praksi tika secināts, ka gadījumi, kad papildus aprēķinātie muitas maksājumi (muita, akcīze, PVN) kopā nepārsniedz 10 euro, ir maz. Līdz ar to, praktiski šāds atbrīvojums muitas iestādei nesamazina nodokļu iekasēšanas izmaksas.
Tā kā gan PVN, gan akcīzes nodokļa maksāšanas pienākums muitā ir piesaistīts muitas nodokļa maksāšanas brīdim, tad, lai nerastos gadījumi, kad muitas parāds nepārsniedz 10 euro, savukārt PVN summa ir salīdzinoši liela, tika pieņemts lēmums 10 euro slieksni pārskatīt un noteikt augstāku kopējo muitas maksājumu summu muitas deklarācijā gadījumos, kad tiek piemērots regulas Nr.2015/2446 88.pants.Tāpēc šobrīd Muitas likuma 8.panta redakcija paredz, ka muitas parādu nepaziņo, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro.
Vidējās Valsts ieņēmumu dienesta izmaksas (piemēram, darbinieka alga) lēmuma sagatavošanai par papildus aprēķinātajiem muitas maksājumiem ir apmēram 50 euro. Piemēram, lietas, kurā konstatēts preces iztrūkums tranzīta procedūrā, materiālu analizēšanai un lēmuma par muitas maksājumu parāda projekta sagatavošanai, saskaņošanai un paziņošanai tiek patērētas aptuveni četras stundas, kas izmaksā 48, 08 euro.
Līdz ar to Muitas likuma 8.pantā tiek veikti grozījumi paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.608/2013 (2013.gada 12.jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1383/2003 29.pants paredz, ka pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17.panta 1.punktu, 18.panta 1.punktu un 19.panta 2. un 3.punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26.pantu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 29.pants
Likumprojekta 6.pants (Muitas likuma 14.5 panta 4.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.952/2013 ( 2013.gada 9.oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 ( 2013. gada 9. oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 39.panta "d" apakšpunkts
Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 25.1 pants)
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr.2015/2447 (2015.gada 24.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
omisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 27.panta 1.punkta "b" apakšpunkts
Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 25.1 pants)
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija, Latvijas Loģistikas asociācija; Rīgas Tehniskā universitāte; biedrība "Latvijas Aviācijas asociācija"; biedrība "Atopārvadātāju asociācija "Latvijas auto""; VAS "Latvijas dzelzceļš"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija par plānotajiem grozījumiem Muitas likumā regulāri tika sniegta Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā ietvaros 27.01.2021., 09.09.2021, 16.12.2021. un 30.03.2022.
Likumprojekta 6.pantā minētais tika atsevišķi prezentēts un izdiskutēts Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā 19.11.2020., 30.03.2022. un 07.09.2022. sēdē.
Minētās padomes sastāvā ir pārstāvji no biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, Rīgas tehniskās universitātes, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Satiksmes ministrijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Loģistikas asociācijas.
Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļi konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību piedāvātajā redakcijā.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros likumprojekts izvērtēšanai Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā tika izsūtīts 08.06.2022. Tika saņemti šādi priekšlikumi:
(1) Papildināt Muitas likuma 14.5 pantu ar jaunu 7.apakšpunktu šādā redakcijā: “7) kārtību, kādā tiek apturēts lēmuma saņēmēja pieprasījumus regulas Nr.608/2013 izpratnē, gadījumos, kad lēmuma saņēmējs neievēro vai nepilda tam ar regulas 608/2013 un Ministru kabineta noteikumiem noteiktās saistības.”
Finanšu ministrijas ieskatā attiecībā uz lēmuma par saņēmēja pieprasījuma regulas Nr.608/2013 izpratnē gadījumos, kad lēmuma saņēmējs neievēro vai nepilda tam ar regulas Nr.608/2013 un Ministru kabineta noteikumiem noteiktās saistības, apturēšanu nav nepieciešams īpašs regulējums. Apstākļi, kuri var būt pamats lēmuma apturēšanai, ir noteikti minētās regulas 16.pantā, savukārt administratīvās procedūras lēmuma pieņemšanai noteiktas Administratīvā procesa likumā.
(2) Attiecināt Muitas likuma 23.4 pantā minēto ne tikai uz naftas produktus saturošiem atkritumiem, bet arī uz spirta produktus saturošiem atkritumiem. Izvērtējot minēto priekšlikumu sadarbībā ar VID, Finanšu ministrija to ņēma vērā un iestrādāja likumprojektā.
(3) Izteikt Muitas likuma 23.5 panta otro daļu šādā redakcijā: “Preču dabiskie zudumi šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi, kas rodas precēm to fizikāli ķīmisko īpašību dēļ vai meteoroloģisko faktoru ietekmē laikā, kad tās tiek uzglabātas, pārkrautas, pārvadātas vai tehnoloģiski transportētas.”
Finanšu ministrijas piedāvātajā redakcijā par neatgriezeniskiem zudumiem tiek atzīti tādi zudumi, kas radušies preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ meteoroloģisko faktoru ietekmē. Tātad ir nepieciešams, lai meteoroloģiskie apstākļi iedarbotos uz preces fizikāli ķīmiskajām īpašībām.
Savukārt, no Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļu piedāvātās redakcijas izriet, ka preču fizikāli ķīmiskās īpašības un meteoroloģiskie apstākļi ir atsevišķi (nošķirti) faktori, kas var radīt neatgriezeniskus preču zudumus. Ar piedāvāto redakciju pēc būtības tiek mainīts normas tvērums. Normas mērķis ir paredzēt, ka neatgriezeniski zudumi ir tādi zudumi, kas radušies preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ tieši meteoroloģisko faktoru ietekmē, līdz ar to priekšlikums netiek ņemts vērā.
(4) Papildināt Muitas likuma 26.panta otro daļu ar 7) apakšpunktu šādā redakcijā: “7) kārtību, kādā kā muitas maksājuma parāda galvojums tiek pieņemts kā ķīla uz nekustamo īpašumu.”
Ar likumprojektu šobrīd nav paredzēts izdarīt grozījumus Muitas likuma 26.pantā, līdz ar to šāds priekšlikums var tikt vērtēts kā priekšlikums nākotnei, kad Finanšu ministrijas darba kārtībā būs nepieciešamo grozījumu izvērtēšana Muitas likuma 26.pantā, kā arī vienlaicīgi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” normu pārskatīšana.
(5) Muitas likuma 23.5 pantā paredzēt tikai deleģējuma Ministru kabinetam normas.
Finanšu ministrija informēja Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļus, ka pie Muitas likuma 23.5 panta redakcijas tika veikts darbs kopsakarā un paralēli ar MK noteikumu projekta “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” izstrādi. Minētā MK noteikumu projekta normu izstrāde pēc būtības ir pabeigta un darbs turpinās pie atsevišķu normu pilnveidošanas vai to redakcionālas pilnveidošanas. Līdz ar to šobrīd jau ir skaidri nodalīts, ko regulēs Muitas likums un ko regulēs MK noteikumi.
(6) Izteikt Muitas likuma 25.1 panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) dokumentu par valsts un starptautiski atzītas profesionālās augstākās izglītības iegūšanu muitas administrēšanā.”.
Izvērtējot priekšlikumu, Finanšu ministrija atbalsta, ka atbilstību apliecina ar dokumentu par valsts atzītas profesionālās augstākās izglītības iegūšanu muitas jomā.
(7) Izteikt Muitas likuma 25.1 panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) Profesionālās izglītības likuma 6.panta otrajā daļā minētajiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, ko pēc apmācības pabeigšanas izsniegusi profesionālās kvalifikācijas iegūšanai muitas administrēšanā valsts un starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kura, saskaņojot ar Muitas pārvaldi, izstrādājusi profesionālās kvalifikācijas apmācības programmu.”.
Ņemot vērā esošo praksi un Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu (publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumus Muitas likumā iekļautās redakcijas veidošanā VID ir secinājis, ka minimāli pietiekamais profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjoms muitas jomā ir ne mazāk kā 60 stundas, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes par muitas jautājumiem, lai persona atbilstu regulas Nr. 952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem. Līdz ar to nav nepieciešamības radīt administratīvo slogu VID un valsts atzītām izglītības iestādēm, skaņojot ar VID profesionālās kvalifikācijas apmācības programmu.
(8) Regulas Nr.952/2013 39.panta d) apakšpunkts nosaka, ka nepieciešami praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību, savukārt Regulas Nr.2015/2447 27. pants “Praktiskie kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti” nosaka, ka Regulas Nr.952/2013 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:
a) pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:
i) pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos;
ii) kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde.
Lai sagatavotu nacionālos kvalitātes standartus muitas jautājumos, būtu nepieciešams izvērtēt Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātos standartus.
Izvērtējot iesniegto priekšlikumu Finanšu ministrija informē, ka likumprojekta norma izstrādāta ar mērķi regulēt vienu no regulās minēto kritēriju piemērošanu. Tas nenozīmē, kā pārējie regulās minētie kritēriji netiks piemēroti.
Proti, Regulas Nr.952/2013 39.pants paredz, ka viens no kritērijiem atzītā komersanta statusa (precīzāk - atzītā uzņēmēja atļauja muitas vienkāršojumiem, kas ļauj sertifikāta turētājam izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā) saņemšanai ir praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību.
Savukārt, regulas Nr.2015/2447 27.pants precizē, ko saprot ar Regulas Nr.952/2013 39.panta d) punktā minētajiem praktiskiem kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartiem, kas tieši saistīti ar veikto darbību.
Proti, persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1. pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:
1.1. pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos; vai
1.2. kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde.
VAI
2. pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:
2.1 dalībvalsts muitas iestāde; vai
2.2 izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai; vai
2.3 profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Likumprojekts neskar nosacījumu par trīs gadu praktisko pieredzi vai kvalitātes standartu noteikšanu. Attiecībā uz šiem nosacījumiem regula tiek piemērota tieši un nav saņemtas indikācijas, ka šīs normas būtu nesaprotamas vai tās būtu problemātiski piemērot.
Finanšu ministrija ir saņēmusi informāciju, ka ir grūtības/neskaidrības piemērot tieši vienu no visiem iepriekšminētajiem kritērijiem par to, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:
- izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai; vai
- profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
(9) Likumprojektā ietvertā atsauce uz Regulas Nr.2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un profesionālās kvalifikācijas standartu noteikšana ir nekorekta. Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem ir noteikta Atzītā komersanta apmācību programmas apjomu 60 stundas. Atzītais komersants savā komercdarbībā var piemērot vienu vai arī vairākas muitas procedūras. Līdz ar to minimāla laika noteikšana likumā prasa konkrētu pamatojumu.
Izvērtējot priekšlikumu, Finanšu ministrija informē, ka likumprojektā ietvertā atsauce uz Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta b) apakšpunktu ir par to, kā persona pierāda atbilstību Regulas Nr.952/2013 minētajiem praktiskiem kompetences vai profesionālajiem kvalifikācijas standartiem ar to, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem. Turklāt šo apmācību ir nodrošinājusi izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai vai profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai. Likumprojekta norma nosaka, ka persona to pierāda ar attiecīgās izglītības iestādes izsniegtu dokumentu. Ņemot vērā esošo praksi un normatīvās bāzes piemērošanu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumus Muitas likumā iekļautās redakcijas veidošanā VID ir secinājis, ka minimāli pietiekamais profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjoms muitas jomā ir vismaz 60 stundas, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes muitas, lai persona atbilstu regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr.2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
(10) Likumprojektā sašaurināts formulējums, ka kvalifikāciju apliecina “dokuments par valsts akreditētas profesionālās augstākās izglītības (profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmā) iegūšanu muitas jomā”. Kāpēc akreditētas profesionālās augstākās izglītības programmā jurista vai biznesa loģistikas vadības profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmā grāda iegūšana to neapliecinās?
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam.
Regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz kritēriju, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām. Līdz ar to šādai apmācībai ir jābūt muitas jomā nevis piemēram, jurisprudencē ar dažu lekciju ieskatu muitas tiesībās.
Ja persona ieguvusi jurista grādu bakalaura vai maģistra studiju programmā, tad atbilstību regulas Nr.952/2013 39. panta d) punkta nosacījumiem iespējams pierādīt cita starpā ar praktisko trīs gadu pieredzi muitas jautājumos vai ar likumprojektā iekļautās normas pirmās daļas 2. punktā minēto dokumentu, proti, dažādi kursi muitas jomā.
07.09.2022. notika kārtējā Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā sēde, kuras laikā tika izskatīts likumprojekta 7.pants, ar kuru Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 25.1 pantu “Apliecinājums profesionālās kvalifikācijas standartiem”.
Likumprojekta 6.pantā minētais tika atsevišķi prezentēts un izdiskutēts Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā 19.11.2020., 30.03.2022. un 07.09.2022. sēdē.
Minētās padomes sastāvā ir pārstāvji no biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, Rīgas tehniskās universitātes, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Satiksmes ministrijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Loģistikas asociācijas.
Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļi konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību piedāvātajā redakcijā.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros likumprojekts izvērtēšanai Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā tika izsūtīts 08.06.2022. Tika saņemti šādi priekšlikumi:
(1) Papildināt Muitas likuma 14.5 pantu ar jaunu 7.apakšpunktu šādā redakcijā: “7) kārtību, kādā tiek apturēts lēmuma saņēmēja pieprasījumus regulas Nr.608/2013 izpratnē, gadījumos, kad lēmuma saņēmējs neievēro vai nepilda tam ar regulas 608/2013 un Ministru kabineta noteikumiem noteiktās saistības.”
Finanšu ministrijas ieskatā attiecībā uz lēmuma par saņēmēja pieprasījuma regulas Nr.608/2013 izpratnē gadījumos, kad lēmuma saņēmējs neievēro vai nepilda tam ar regulas Nr.608/2013 un Ministru kabineta noteikumiem noteiktās saistības, apturēšanu nav nepieciešams īpašs regulējums. Apstākļi, kuri var būt pamats lēmuma apturēšanai, ir noteikti minētās regulas 16.pantā, savukārt administratīvās procedūras lēmuma pieņemšanai noteiktas Administratīvā procesa likumā.
(2) Attiecināt Muitas likuma 23.4 pantā minēto ne tikai uz naftas produktus saturošiem atkritumiem, bet arī uz spirta produktus saturošiem atkritumiem. Izvērtējot minēto priekšlikumu sadarbībā ar VID, Finanšu ministrija to ņēma vērā un iestrādāja likumprojektā.
(3) Izteikt Muitas likuma 23.5 panta otro daļu šādā redakcijā: “Preču dabiskie zudumi šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi, kas rodas precēm to fizikāli ķīmisko īpašību dēļ vai meteoroloģisko faktoru ietekmē laikā, kad tās tiek uzglabātas, pārkrautas, pārvadātas vai tehnoloģiski transportētas.”
Finanšu ministrijas piedāvātajā redakcijā par neatgriezeniskiem zudumiem tiek atzīti tādi zudumi, kas radušies preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ meteoroloģisko faktoru ietekmē. Tātad ir nepieciešams, lai meteoroloģiskie apstākļi iedarbotos uz preces fizikāli ķīmiskajām īpašībām.
Savukārt, no Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļu piedāvātās redakcijas izriet, ka preču fizikāli ķīmiskās īpašības un meteoroloģiskie apstākļi ir atsevišķi (nošķirti) faktori, kas var radīt neatgriezeniskus preču zudumus. Ar piedāvāto redakciju pēc būtības tiek mainīts normas tvērums. Normas mērķis ir paredzēt, ka neatgriezeniski zudumi ir tādi zudumi, kas radušies preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ tieši meteoroloģisko faktoru ietekmē, līdz ar to priekšlikums netiek ņemts vērā.
(4) Papildināt Muitas likuma 26.panta otro daļu ar 7) apakšpunktu šādā redakcijā: “7) kārtību, kādā kā muitas maksājuma parāda galvojums tiek pieņemts kā ķīla uz nekustamo īpašumu.”
Ar likumprojektu šobrīd nav paredzēts izdarīt grozījumus Muitas likuma 26.pantā, līdz ar to šāds priekšlikums var tikt vērtēts kā priekšlikums nākotnei, kad Finanšu ministrijas darba kārtībā būs nepieciešamo grozījumu izvērtēšana Muitas likuma 26.pantā, kā arī vienlaicīgi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” normu pārskatīšana.
(5) Muitas likuma 23.5 pantā paredzēt tikai deleģējuma Ministru kabinetam normas.
Finanšu ministrija informēja Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļus, ka pie Muitas likuma 23.5 panta redakcijas tika veikts darbs kopsakarā un paralēli ar MK noteikumu projekta “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” izstrādi. Minētā MK noteikumu projekta normu izstrāde pēc būtības ir pabeigta un darbs turpinās pie atsevišķu normu pilnveidošanas vai to redakcionālas pilnveidošanas. Līdz ar to šobrīd jau ir skaidri nodalīts, ko regulēs Muitas likums un ko regulēs MK noteikumi.
(6) Izteikt Muitas likuma 25.1 panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) dokumentu par valsts un starptautiski atzītas profesionālās augstākās izglītības iegūšanu muitas administrēšanā.”.
Izvērtējot priekšlikumu, Finanšu ministrija atbalsta, ka atbilstību apliecina ar dokumentu par valsts atzītas profesionālās augstākās izglītības iegūšanu muitas jomā.
(7) Izteikt Muitas likuma 25.1 panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) Profesionālās izglītības likuma 6.panta otrajā daļā minētajiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, ko pēc apmācības pabeigšanas izsniegusi profesionālās kvalifikācijas iegūšanai muitas administrēšanā valsts un starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kura, saskaņojot ar Muitas pārvaldi, izstrādājusi profesionālās kvalifikācijas apmācības programmu.”.
Ņemot vērā esošo praksi un Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu (publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumus Muitas likumā iekļautās redakcijas veidošanā VID ir secinājis, ka minimāli pietiekamais profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjoms muitas jomā ir ne mazāk kā 60 stundas, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes par muitas jautājumiem, lai persona atbilstu regulas Nr. 952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem. Līdz ar to nav nepieciešamības radīt administratīvo slogu VID un valsts atzītām izglītības iestādēm, skaņojot ar VID profesionālās kvalifikācijas apmācības programmu.
(8) Regulas Nr.952/2013 39.panta d) apakšpunkts nosaka, ka nepieciešami praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību, savukārt Regulas Nr.2015/2447 27. pants “Praktiskie kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti” nosaka, ka Regulas Nr.952/2013 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:
a) pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:
i) pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos;
ii) kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde.
Lai sagatavotu nacionālos kvalitātes standartus muitas jautājumos, būtu nepieciešams izvērtēt Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātos standartus.
Izvērtējot iesniegto priekšlikumu Finanšu ministrija informē, ka likumprojekta norma izstrādāta ar mērķi regulēt vienu no regulās minēto kritēriju piemērošanu. Tas nenozīmē, kā pārējie regulās minētie kritēriji netiks piemēroti.
Proti, Regulas Nr.952/2013 39.pants paredz, ka viens no kritērijiem atzītā komersanta statusa (precīzāk - atzītā uzņēmēja atļauja muitas vienkāršojumiem, kas ļauj sertifikāta turētājam izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā) saņemšanai ir praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību.
Savukārt, regulas Nr.2015/2447 27.pants precizē, ko saprot ar Regulas Nr.952/2013 39.panta d) punktā minētajiem praktiskiem kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standartiem, kas tieši saistīti ar veikto darbību.
Proti, persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1. pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:
1.1. pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos; vai
1.2. kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde.
VAI
2. pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:
2.1 dalībvalsts muitas iestāde; vai
2.2 izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai; vai
2.3 profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
Likumprojekts neskar nosacījumu par trīs gadu praktisko pieredzi vai kvalitātes standartu noteikšanu. Attiecībā uz šiem nosacījumiem regula tiek piemērota tieši un nav saņemtas indikācijas, ka šīs normas būtu nesaprotamas vai tās būtu problemātiski piemērot.
Finanšu ministrija ir saņēmusi informāciju, ka ir grūtības/neskaidrības piemērot tieši vienu no visiem iepriekšminētajiem kritērijiem par to, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:
- izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai; vai
- profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.
(9) Likumprojektā ietvertā atsauce uz Regulas Nr.2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un profesionālās kvalifikācijas standartu noteikšana ir nekorekta. Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem ir noteikta Atzītā komersanta apmācību programmas apjomu 60 stundas. Atzītais komersants savā komercdarbībā var piemērot vienu vai arī vairākas muitas procedūras. Līdz ar to minimāla laika noteikšana likumā prasa konkrētu pamatojumu.
Izvērtējot priekšlikumu, Finanšu ministrija informē, ka likumprojektā ietvertā atsauce uz Regulas Nr.2015/2447 27.panta 1.punkta b) apakšpunktu ir par to, kā persona pierāda atbilstību Regulas Nr.952/2013 minētajiem praktiskiem kompetences vai profesionālajiem kvalifikācijas standartiem ar to, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem. Turklāt šo apmācību ir nodrošinājusi izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai vai profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai. Likumprojekta norma nosaka, ka persona to pierāda ar attiecīgās izglītības iestādes izsniegtu dokumentu. Ņemot vērā esošo praksi un normatīvās bāzes piemērošanu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumus Muitas likumā iekļautās redakcijas veidošanā VID ir secinājis, ka minimāli pietiekamais profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjoms muitas jomā ir vismaz 60 stundas, kuru laikā ir iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un prasmes muitas, lai persona atbilstu regulas Nr.952/2013 39. panta “d” punktā un regulas Nr.2015/2447 27. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem.
(10) Likumprojektā sašaurināts formulējums, ka kvalifikāciju apliecina “dokuments par valsts akreditētas profesionālās augstākās izglītības (profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmā) iegūšanu muitas jomā”. Kāpēc akreditētas profesionālās augstākās izglītības programmā jurista vai biznesa loģistikas vadības profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmā grāda iegūšana to neapliecinās?
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Lai nodrošinātu korektu atļaujas saņemšanai/turēšanai noteikto kritēriju izpildi, svarīgi, lai atļaujas saņēmējam/turētājam ir praktiskā pieredze muitas jautājumos vai profesionālā kvalifikācija par tādiem jautājumiem kā preču tarifa klasifikācija, muitas vērtības noteikšana, atļauju un licenču aprite, ierobežojumi/aizliegumi, risku analīze, muitas informatīvās sistēmas u.c. Eiropas Komisijas rekomendācijas mācībām, lai izpildītu profesionālās kvalifikācijas nosacījumu, publicētas TAXUD tīmekļa vietnē: CustCompEU - EU Customs Competency Framework (europa.eu). Izvērtējot atļaujas saņemšanas nosacījumu komplicētību, secināms, ka profesionālās kvalifikācijas apmācības programmas apjomam muitas jomā ir jābūt ne mazāk kā 60 stundas, kas ir līdzvērtīgs muitas amatpersonu pamatapmācības kursam.
Regulas Nr. 2015/2447 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz kritēriju, ka persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām. Līdz ar to šādai apmācībai ir jābūt muitas jomā nevis piemēram, jurisprudencē ar dažu lekciju ieskatu muitas tiesībās.
Ja persona ieguvusi jurista grādu bakalaura vai maģistra studiju programmā, tad atbilstību regulas Nr.952/2013 39. panta d) punkta nosacījumiem iespējams pierādīt cita starpā ar praktisko trīs gadu pieredzi muitas jautājumos vai ar likumprojektā iekļautās normas pirmās daļas 2. punktā minēto dokumentu, proti, dažādi kursi muitas jomā.
07.09.2022. notika kārtējā Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā sēde, kuras laikā tika izskatīts likumprojekta 7.pants, ar kuru Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 25.1 pantu “Apliecinājums profesionālās kvalifikācijas standartiem”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi