25-TA-80: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ievu Šmiti" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2025. gada 7. janvāra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts, ar kuru no amata pirms termiņa tika atbrīvot Konkurences padomes priekšsēdētājs J.Gaiķis, pamatojoties uz J.Gaiķa iesniegumu. Pēc minētā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas Konkurences padome paliek četru locekļu sastāvā un tai nav padomes priekšsēdētāja. Saskaņā ar Konkurences likumu Ministru kabinets ir tā institūcija, kas pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina atklātā konkursā izraudzītu pretendentu. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprinās amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, iecelt Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprinās amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, iecelt par Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju uz laiku Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktori Ievu Šmiti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Konkurences likuma 4. panta pirmā, otrā un trešā daļa noteic, ka Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz Konkurences padomei noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Konkurences padomes iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp starpresoru vienošanās slēgšanu, iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz šajā iestādē nodarbinātajiem (piemēram, lēmumiem par nodarbināto pieņemšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pārcelšanu un tās saskaņošanu, nosūtīšanu komandējumā, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un disciplinārsodu piemērošanu). Konkurences padome atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un veic tai likumā noteiktos uzdevumus, un tā savā darbībā ir neatkarīga. Tādējādi, lai arī pārraudzības ietvaros netiktu ietekmēti iekšējās organizācijas jautājumi, Ekonomikas ministrija aicina Ministru kabinetu līdz brīdim, kad apstiprinās amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, iecelt Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konkurences likumā nav ietverts regulējums, kā tiek noteikts padomes priekšsēdētājs vai padomes locekļa pienākumu izpildītājs, ja kāds no viņiem atcelts no amata pirms termiņa. Ekonomikas ministrijas rīcībā ir Konkurences padomes priekšsēdētāja J.Gaiķa 2025. gada 3. janvāra rīkojums Nr.1, kas paredz pamatojoties uz Konkurences likuma 5. panta devīto daļu, 2022. gada 22. decembra iekšējo noteikumu Nr. 1.2-1\22-8 “Konkurences padomes nolikums” (turpmāk – Nolikums) 16. punktu, un Konkurences padomes priekšsēdētāja J.Gaiķa 2024. gada 18. decembra iesniegumu par atkāpšanos no amata, no padomes priekšsēdētāja atbrīvošanas pilnvarot citu padomes locekli pildīt padomes priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna padomes priekšsēdētāja amatā iecelšanas dienai.
Konkurences likuma 5. panta devītajā daļā noteikts, ka padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam. Tā kā Latvijas normatīvajos aktos jēdziens “prombūtne” netiek definēts un skaidrots, tā analīzei ir piemērojama sistēmiskā tiesību normu interpretācijas metode. Attiecīgi, vērtējot šī jēdziena piemērošanu, piemēram, Darba likumā un Valsts civildienesta likumā, kopumā var izdarīt secinājumu, ka ar “prombūtni” šajos normatīvajos aktos ir saprotami noteikti gadījumi, kad darbinieks var nebūt darbā attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājuma, darbnespējas vai citu attaisnotu prombūtnes iemeslu dēļ. Izrietoši ir pamats uzskatīt, ka iestādes vadītāja atrašanās prombūtnē ir attiecināma uz situācijām, kad tas nav izbeidzis darba tiesiskās/valsts civildienesta attiecības, bet neatrodas darba vietā (piemēram, devies ikgadējā, slimības, bērna kopšanas vai bezalgas atvaļinājumā) periodu, kas atbilst Darba likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētajai attaisnotai prombūtnei. Tomēr situācija, kad iestādes vadītājs pilnībā izbeidz darba tiesiskās attiecības (atstāj amatu), vairs nav uzskatāma par "prombūtni", bet gan par amata attiecību izbeigšanu.
Izrietoši Ekonomikas ministrijas ieskatā Nolikuma 16.punkts, kas paredz tiesības padomes priekšsēdētājam tā prombūtnes laikā norīkot citu padomes locekli pildīts padomes priekšsēdētāja pienākumus, nav piemērojams situācijā, kad padomes priekšsēdētājs izbeidz valsts civildienesta attiecības ar Konkurences padomi. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, ir nepieciešams lemt par Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja iecelšanu līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprina amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, taču Ekonomikas ministrijas ieskatā izvēlētais risinājums nav atbilstošs Konkurences likumam.
Konkurences likuma 5. panta devītajā daļā noteikts, ka padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam. Tā kā Latvijas normatīvajos aktos jēdziens “prombūtne” netiek definēts un skaidrots, tā analīzei ir piemērojama sistēmiskā tiesību normu interpretācijas metode. Attiecīgi, vērtējot šī jēdziena piemērošanu, piemēram, Darba likumā un Valsts civildienesta likumā, kopumā var izdarīt secinājumu, ka ar “prombūtni” šajos normatīvajos aktos ir saprotami noteikti gadījumi, kad darbinieks var nebūt darbā attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājuma, darbnespējas vai citu attaisnotu prombūtnes iemeslu dēļ. Izrietoši ir pamats uzskatīt, ka iestādes vadītāja atrašanās prombūtnē ir attiecināma uz situācijām, kad tas nav izbeidzis darba tiesiskās/valsts civildienesta attiecības, bet neatrodas darba vietā (piemēram, devies ikgadējā, slimības, bērna kopšanas vai bezalgas atvaļinājumā) periodu, kas atbilst Darba likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētajai attaisnotai prombūtnei. Tomēr situācija, kad iestādes vadītājs pilnībā izbeidz darba tiesiskās attiecības (atstāj amatu), vairs nav uzskatāma par "prombūtni", bet gan par amata attiecību izbeigšanu.
Izrietoši Ekonomikas ministrijas ieskatā Nolikuma 16.punkts, kas paredz tiesības padomes priekšsēdētājam tā prombūtnes laikā norīkot citu padomes locekli pildīts padomes priekšsēdētāja pienākumus, nav piemērojams situācijā, kad padomes priekšsēdētājs izbeidz valsts civildienesta attiecības ar Konkurences padomi. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, ir nepieciešams lemt par Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja iecelšanu līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprina amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, taču Ekonomikas ministrijas ieskatā izvēlētais risinājums nav atbilstošs Konkurences likumam.
Risinājuma apraksts
Tā kā esošais Konkurences padomes priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, šādu stāvokli iepriekš minēto apsvērumu dēļ nevar uzskatīt par prombūtni. Tas nozīmē, ka jārod cits tiesisks risinājums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Konkurences padomes darbu, līdz jauna Konkurences padomes priekšsēdētāja iecelšanai amatā. Ekonomikas ministrija, izvērtējot Konkurences likumu un Nolikumu, saredz, ka tiesisks risinājums šajā situācijā būtu Ministru kabinetam pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprināt amatā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, kas attiecīgi pildītu arī padomes priekšsēdētāja pienākumus līdz Ministru kabinets ir iecēlis jaunu padomes priekšsēdētāju. Izvērtējot Konkurences padomes personāla resursus, Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam tiek izvirzīta Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite. I.Šmitei ir ilggadēja pieredze vairākās Konkurences padomes darbības jomās, tai skaitā konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanas un novēršanas lietās, par ko iegūtas gan pašas iestādes, gan Ekonomikas ministrijas atzinības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ieva Šmite šobrīd ieņem Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores amatu, kas ir ierēdņa amats, un viņas tiesiskās attiecības regulējamas pēc Civildienesta likuma, savukārt ar Rīkojumu paredzētā amata ieņemšanas nosacījumus nosaka Konkurences likums kā speciālais likums. Konkurences likumā paredzētais regulējums par padomes priekšsēdētāja iecelšanu tika radīts, lai nodrošinātu Konkurences padomes neatkarību, līdz ar to attiecībā uz konkurences padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem primāri piemērojams Konkurences likums.
Atbilstoši Konkurences likuma 4.panta pirmajai daļai Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences padomes neatkarības nodrošināšanai ir izvēlēta pieeja, kad Konkurences padomē kā iestādē lēmējinstitūcija ir nodalīta no izpildinstitūcijas. Proti, Konkurences likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka Konkurences padomes lēmējinstitūcija ir padome, kas Konkurences padomes vārdā pieņem lēmumus un slēdz administratīvos līgumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir struktūrvienības, kas nodrošina tās darbību, pildot sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavojot lietas materiālus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai padomes sēdēs, pārstāvot Konkurences padomi tiesā un īstenojot Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.
Gan Konkurences padomes lēmējinstitūcijas - padomes - priekšsēdētājs un locekļi, gan izpildinstitūcijā nodarbinātie, ir valsts civildienesta ierēdņi.Ieva Šmite šobrīd ieņem Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores amatu, kas ir ierēdņa amats, un viņas tiesiskās attiecības regulējamas pēc Civildienesta likuma, savukārt ar Rīkojumu paredzētā Konkurences padomes priekšsēdētāja amata ieņemšanas nosacījumus nosaka Konkurences likums kā speciālais likums. Konkurences likumā paredzētais regulējums par padomes priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā tika radīts, lai nodrošinātu Konkurences padomes neatkarību, līdz ar to attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem primāri piemērojams Konkurences likums. ņemot vērā, ka Ieva Šmite no Konkurences padomes izpildinstitūcijas tiek iecelta lēmējinstitūcija uz laiku, kā arī jāsalāgo Konkurences likuma un Civildienesta likuma piemērošana, tad pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas nepieciešams vēl iestādes iekšienē izpildinstitūcijas vadītājam pieņemt lēmumu par Ievas Šmites pārcelšanu uz laiku, lai nodrošinātu, ka pēc padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas uz laiku un tā notecējuma, viņa var atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā, izpildot Civildienesta likuma 37.panta prasības.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieva Šmite
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Konkurences padome
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punkts nosaka, ka sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Konkurences padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi