Anotācija

1) Ņemot vērā Rīgas domes priekšlikumu, Attīstības komiteja uzdeva sagatavot priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, nosakot vēl vienu primārā atbalsta - izmitināšanas veidu ar termiņu līdz 60 dienām, paredzot izdevumu segšanu lielākos apmēros, nekā paredzēts izmitināšanai līdz 120 dienām. Rīgas dome informēja Attīstības komiteju par izveidojušos situāciju pašvaldībā saistībā ar primārā atbalsta sniegšanu - Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, norādot, ka pašlaik spēkā esošais kompensācijas mehānisms neatbilst tirgus situācijai - nav iespējams atrast tirgū piedāvājumu dzīvokļu īrei par 300 euro (ieskaitot komunālos maksājumus), jo saskaņā ar Rīgas pašvaldības aplēsēm, ņemot vērā vidējo tirgus situāciju, dzīvokļa ar platību 40 m2 īres maksa sastāda no 489,44 līdz 622,17 euro mēnesi), savukārt izmitināšanas izmaksas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmantojot citus izmitināšanas veidus, minimālais aprēķins sastāda apmēram 300 euro mēnesi par vienu personu, līdz ar to pastāv risks, ka pašvaldībai nebūs īpašumi, kuros izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus. Ņemot vērā, ka termiņi ir noteikti Likumā, tad jāveic attiecīgi grozījumi Likumā.
2) Likuma 7. panta 3.² daļā noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kuras atrodas ēkās, kuru galvenais saskaņā ar būvju klasifikatoru noteiktais lietošanas veids ir "1211 — Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas", savukārt 13.⁴ pantā noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, var izmitināt tai piederošās dzīvojamās ēkās vai ēkās, kuru galvenais saskaņā ar būvju klasifikatoru noteiktais lietošanas veids ir "1211 — Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas", veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus. Informāciju par ēkām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās lemj Ministru kabineta izveidota komisija. Pašvaldības informēja, ka nosakot konkrēto būvju klasifikatoru noteikto lietošanas veidu "1211 — Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas", tiek sašaurināts iespējamo izmitināšanas vietu loks, kas apgrūtina atbalsta sniegšanu - izmitināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
3) Personu grupas, kurām tiek turpināts atbalsts pēc 120 dienām ir noteiktas Likuma 7.¹panta 1.² daļā un 12.panta 1.² daļā. Lai nodrošinātu regulējuma tiesisko skaidrību, ir identificēta precizējumu nepieciešamība šo grupu uzskaitījumā (pašlaik ir noteikti 8 punkti).

1) Likumprojekts paredz regulējuma papildināšanu ar vel vienu primārā atbalsta veidu - izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām, ka pašvaldība, pirms lēmuma pieņemšanas par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā faktiski izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, attiecīgās pašvaldības atrašanās vietu, iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, nodarbinātības, izglītības un sociālā atbalsta iespējas attiecīgajā pašvaldībā un attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 12.panta 1.² daļā minētajām personu grupām, sākotnēji izvērtē iespējas piedāvāt attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanu citā pašvaldībā. Ja pašvaldība pieņēma lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevar saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs tiek izmitināts uz termiņu līdz 60 dienām, tad to nevar izmitināt uz termiņu līdz 120 dienām, proti nevar pagarināt termiņu vai noteikt papildus termiņu. Papildus likumprojektā ir paredzēts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc 60 dienu perioda, ja persona atbalsta pagarināšanas pieteikuma brīdī atbilst kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.panta 1.² daļā minētajām personu grupām. Svarīgi atzīmēt, ka pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā. Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai sedz, ņemot vērā izvēlēto izmitināšanas ilgumu, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru. Pašvaldība nevar pieņemt lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir izmitināti līdz šajā likumprojektā paredzēto grozījumu spēkā stāšanas dienai, tādējādi liedzot iespēju pārvietot Ukrainas civiliedzīvotājus no lētākām uz dārgākām izmitināšanas vietām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā paredzēts paplašināt kompetences pašvaldībām atbalsta sniegšanas jautājumos, proti, noteikt, ka pašvaldības pieņem lēmumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un to izmitināšanas ilgumu, kā arī informē par pieņemto lēmumu Ukrainas civiliedzīvotājus; pastāvīgi veic uzraudzību un kontroli par faktiskajām iespējām nodrošināt izmitināšanu attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam savā pašvaldībā, kā arī pieņem lēmumus par papildus izmitināšanas iespējām pašvaldībā, ievērojot šā likuma 13.⁴ pantā noteikto, nosūtot pieņemtos lēmumus Komisijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai. 
2) Tāpat kā ir noteikts Likuma 7.¹ panta otrās daļas 5.punktā un 18.panta divdesmitajā daļā, proti, ka mājoklis vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, būtu jāizveido vienveidīgu pieeju arī attiecībā uz Likuma 7. panta 3.² daļā un 13.⁴ pantā noteikto, tādējādi palielinot iespējamo izmitināšanas vietu skaitu, proti, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kas ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī, ka Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība var izmitināt, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, tai piederošās dzīvojamās ēkās vai telpās, veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka ēkas vai telpas ir dzīvošanai derīgas apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Informāciju par ēkām vai telpām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās vai telpās lemj Ministru kabineta izveidota komisija.
3) Personu grupas, kurām tiek turpināts atbalsts pēc 120 dienām ir noteiktas Likuma 7.¹panta 1.² daļā un 12. panta 1.² daļā. Lai nodrošinātu regulējuma tiesisko skaidrību, ir identificēta precizējumu nepieciešamība šo grupu uzskaitījumā (pašlaik ir noteikti 8 punkti). Tika konstatēts, ka nepilngadīgiem bērniem, kuri apgūst izglītību attālināti Ukrainā vai citā valstī, nav tiesības uz izmitināšanas atbalsta turpināšanu pēc 120 dienām. Šobrīd personu grupu uzskaitījuma 5.punkts paredz, ka izmitināšanas atbalstu turpina bērniem un jauniešiem, kuri Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai studē augstākās izglītības iestādē. Tātad neietver tādus gadījumus, kad brīdī, kad personai beidzas 120 dienu izmitināšanas atbalsts, persona ir pabeigusi izglītības ieguvi iepriekšējā izglītības posmā, piemēram, 9.klasē vai 12.klasē, bet vēl nav uzsākusi izglītības ieguvi nākamajā posmā (vasarā šādi gadījumi nav retums). Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) datiem uz 08.07.2022. Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuriem ir izbeigta vai tiks izbeigta piederība VIIS, pēc 9.klases ir 186 izglītojamie, pēc 12.klases – 85 izglītojamie, tostarp 139 Ukrainas civiliedzīvotājiem 2021./2022.mācību gadā ir izsniegtas apliecības par pamatizglītības ieguvi. Nav samērīgi liegt izmitināšanas atbalsta turpināšanu un izvirzīt prasību, ka personai jāspēj sevi nodrošināt uzreiz nākamajā mēnesī, kad ir pabeigta izglītības iegūšana, kā arī gadījumā, ja tiek plānotas mācības nākamajā izglītības posmā, persona neuzsāks strādāt un nodrošināt sevi pati uz dažiem mēnešiem, tādēļ būtu nepieciešams personai dot līdz trīs mēnešu (no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam) pārejas periodu izmitināšanas atbalsta saņemšanai pēc 120 dienām, kura laikā persona vai nu uzsāk mācības nākamajā izglītības pakāpē (turpinās tiesības uz izmitināšanas atbalstu) vai uzsāk strādāt un nodrošināt sevi pati (neturpinās tiesības uz izmitināšanas atbalstu). Tāpat regulējums neietver bērnus, kuri apgūst izglītību attālināti Ukrainā. Precīzu datu nav par to, cik no Ukrainas civiliedzīvotājiem vecumā no 7-17 gadiem turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā/attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, taču ir zināms, ka Civilās aizsardzības komisijās kopā vērsušās 9798 personas vecumā no 2-17 gadiem (IeM dati uz 06.07.2022.), savukārt Latvijas izglītības iestādēs pirmsskolas, vispārējā un profesionālajā izglītībā kopā ir reģistrētas 3774 personas (no tiem: 1299 pirmsskolas izglītības iestādēs, 2390 vispārējās izglītībā, 21 persona profesionālajā izglītībā, 64 sporta skolās) (IZM VIIS dati ar reģistrētu apakšstatusu Ukrainas civiliedzīvotājs uz 04.07.2022.). Ņemot vērā, ka Latvija apņēmusies sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un bērni ir īpaši mazaizsargāta iedzīvotāju grupa, kas paši sevi vēl nespēj nodrošināt, nav pamata šķirot tiesības uz izmitināšanas atbalsta turpināšanu atkarībā no tā, kur bērns iegūst izglītību (Latvijā vai Ukrainā). To, ka bērns iegūst izglītību attālināti Ukrainā, iespējams apliecināt ar bērna likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu vai attiecīgās iestādes izziņu, vai citu dokumentu, kas ļauj pašvaldībai pārliecināties par šo faktu, lai turpinātu izmitināšanas atbalstu šādai personai.
Šobrīd personu grupu uzskaitījuma 6.punktā paredzēts, ka atbalsts turpināms sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Pēc analoģijas ar likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 5.pantā noteikto maksimālo termiņu ar to tiek saprastas 70 dienas pirms dzemdībām un 70 dienas pēc. Tādējādi ir noteikts, ka pēc 120 dienām ukraiņu sievietei, atrodoties agrākā grūtniecības periodā nekā 70 dienas pirms dzemdībām (piemēram, trešajā vai pat sestajā grūtniecības mēnesī), nav tiesību uz izmitināšanas atbalsta turpināšanu un viņa tiek lūgta atbrīvot izmitināšanas vietu vai maksāt par to pati (ja izmitināšanas vieta piedāvā slēgt telpu lietošanas līgumu). Var ticami pieļaut, ka grūtniece uz dažiem mēnešiem nespēs iekļauties Latvijas darba tirgū un nodrošināt sevi pati, šādas prasības izvirzīšana būtu nesamērīga.
Personu grupu uzskaitījuma 7. punktā paredzēts, ka atbalstu turpina vienam no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā, un 8.punktā paredzēts, ka atbalstu turpina personai, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Norma ir nepilnīga, jo nav nosaukts pats bērns, bet tikai vecāks vai cita persona, kas kopj un aprūpē bērnu. Tā kā likuma normu sākotnējais mērķis ir sniegt atbalstu arī pašam bērnam, piemērojot sistēmisko un teleoloģisko (jēgas un mērķa) tiesību normu interpretācijas metodes, atbalsts 7. un 8. punkta ietvaros sniedzams arī pašam bērnam. Juridiskās skaidrības nolūkā nepieciešams veikt grozījumus likumā, personu grupu uzskaitījumā, nosaucot arī pašu bērnu.
Personu grupu uzskaitījumā 7.punktā ir noteikts, ka tiesības uz atbalsta turpināšanu ir vienam no vecākiem, bet 8.punktā šādas tiesības dotas ne tikai vecākam, bet arī citai personai, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna aprūpi, ja tam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Vecāka funkciju ukraiņu bērniem mēdz pildīt arī ārkārtas aizbildņi, bet tie 7.punktā nav nosaukti. Saistībā ar uzsākto karadarbību Ukrainā no Krievijas puses Ukrainas iedzīvotāji ir spiesti pamest savu valsti un doties patvēruma meklējumos uz ārvalstīm. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā, bērniem, kuri ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības (turpmāk - nepavadīts bērns), ir paredzēts jauns ārpusģimenes aprūpes institūts - ārkārtas aizbildnība, kas ir attiecināma tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas. Ārkārtas aizbildnim atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 18. panta  piecpadsmitās daļai viens no pienākumiem ir pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Proti, ārkārtas aizbildnis ir bērna likumiskais pārstāvis un atvieto savam aizbilstamajam vecākus. Tādējādi jau šobrīd, piemērojot sistēmisko un teleoloģisko (jēgas un mērķa) tiesību normu interpretācijas metodes, būtu iespējams turpināt izmitināšanas atbalstu arī ārkārtas aizbildnim, taču juridiskās skaidrības nolūkā ārkārtas aizbildņus būtu nepieciešams ietvert 7.punktā. 
Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pantam bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan tiem, kuri ir sociāli apdrošinātās personas. To piešķir no bērna piedzimšanas brīža, taču to nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu, t.i., sociāli neapdrošinātās personas to saņem no piedzimšanas brīža, bet sociāli apdrošinātās personas pēc maternitātes pabalsta perioda beigām. Pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā  paredzētais regulējums, ka atbalstu sniedz personai bērna kopšanas periodā ir veidots analogi Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam bērna vecumam (divi gadi), taču uz atbalsta turpināšanu pēc 60 vai 120 dienām Valsts sociālo pabalstu likuma regulējums par bērna kopšanas pabalsta un perioda nosacījumiem nav attiecināms. Tādējādi attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalsta turpināšana veidojama  analogi Latvijas regulējumam par sociāli neapdrošinātām personām, proti, par bērna kopšanas periodu uzskatāms laiks no bērna piedzimšanas līdz bērna divu gadu vecumam. Attiecībā uz bērniem no dzimšanas līdz divu gadu vecumam, t.i. atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta 1.¹daļā noteiktajam bērna vecumam, līdz kuram tiek piešķirts bērna kopšanas pabalsts, norma būtu attiecināma tikai uz vienu no vecākiem vai ārkārtas aizbildni, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam.
Ņemot vērā minēto likumprojektā ir paredzēts veikt šādus grozījumus Likuma 7.¹panta 1.² daļā un 12. panta 1.² daļā, precizējot personu grupas, kas norādītas 1.² daļas 5., 6., 7. un 8.punktā, proti: 5) Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē, vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē; 6) ir sieviete, kura stājusies grūtniecības uzskaitē; 7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam; 8) ir viens no bērna vecākiem vai cita persona, kas nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi; kā arī papildināt ar 9.punktu: 9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.
Likuma 13.pantā, kur noteikts regulējums par piemaksām bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, ir atsauce uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta otro daļu. Atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūlijā, minētajā likumā ir  izslēgta 14.panta otrā daļa, tomēr regulējums par piemaksām pantā ir saglabāts. Tādējādi nepieciešams precizēt šajā likumā 13.pantā par piemaksām minēto atsauci uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, svītrojot vārdus "otro daļu" un atsaucoties tikai uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma  14.pantu.