Anotācija (ex-ante)

2021.gada 1.jūnijā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 352, kas nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā Latvijas Goda ģimenes apliecības (turpmāk – apliecība) piešķiršanas un izmantošanas kārtību, kā arī apliecības anulēšanas gadījumus un kārtību.
Šo noteikumu  6.1.2., 10.8. un 14.3.apakšpunkts, 16.punkts, 23.3. un 35.4. apakšpunkts , kas noteica apliecību piešķiršanu tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa) zaudēja spēku 2021. gada 31. decembrī.  Tas saistīts ar BTAL pārejas noteikumu 44. punktā  noteikto, kas paredz to, ka šā likuma  26. panta septītā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. maijā un ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim.

Savukārt ar grozījumiem BTAL 26.pantā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka arī pēc 2021.gada 31.decembra apliecību ir tiesības saņemt ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem BTAL ir paplašināts Ministru kabinetam šā likuma 26.panta sestajā daļā dotā pilnvarojuma tvērums –  proti, noteikt arī apliecības izsniegšanas kārtību, kā arī ierobežojumus tās saņemšanai (šā likuma 26.panta sestā daļa).

 

MK noteikumu projekts paredz MK noteikumi Nr.352 1.punktu  izteikt jaunā redakcijā, nosakot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas (turpmāk – programma) īstenošanas kārtību, tai skaitā apliecības piešķiršanas, izsniegšanas,  izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai.
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz:
 izdarīt grozījumus MK noteikumos Nr.352  attiecība uz  termiņu no kāda SIF sāk izsniegt apliecību digitālā formātā, proti, šo termiņu nosakot ar 2022.gada 1.decembri;
papildināt MK noteikumus Nr.352 ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā apliecību piešķir un izsniedz tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.  Proti, nosakot,  ka :
 SIF pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu,  ja personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (6.1.3. apakšpunkts),;
persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa,  un kura vēlas saņemt apliecību, SIF, iesniedzot iesniegumu, ir jānorāda ziņas par bērna invaliditāti vai pilngadīgas personas  invaliditāti, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un  tā nav sasniegusi 24 gadu vecumu (10.9.apakšpunkts);
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc fonda pieprasījuma saņemšanas Fizisko personu reģistrā pārbauda un sniedz SIF informāciju par to, vai personai vienai vai kopā ar laulāto esošajam bērnam vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un par kuru pieprasījumā izdarīta atzīme par invaliditāti, nav reģistrēts miršanas fakts un personas statuss ir aktīvs, un norāda personas kodu, vārdu un uzvārdu ( 14.3.1 apakšpunkts);
lai pārbaudītu, vai bērnam ir noteikta invaliditāte un vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, SIF tiešsaistes režīmā saņem minēto informāciju un noteiktās invaliditātes beigu datumu no Invaliditātes informatīvās sistēmas (16.1punkts) ;
SIF apliecību izsniedz  uz bērnam noteikto invaliditātes termiņu vai uz pilngadīgai personai noteikto I vai II invaliditātes grupas invaliditātes termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona viena pati vai kopā ar laulāto aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I  vai II invaliditātes grupa (23.4.apakšpunkts). Ievērojot šādu apliecības izsniegšanas termiņu, tiks nodrošināts, ka personām, kurām ir tiesības uz apliecību, nebūs atkārtoti jāvēršas SIF apliecības saņemšanai, kā arī apliecība netiks izsniegta uz nepamatoti garu termiņu.  Nepamatoti garš termiņš var veidoties situācijā, ja, piemēram, apliecību automātiski visos gadījumos  izsniegtu uz vienu gadu, ņemot vērā, ka gada ietvaros personai var mainīties gan noteiktais invaliditātes statuss, gan pilngadīgā persona ar I vai II invaliditātes grupu sasniedz 24 gadu vecumu, kas nozīmē, ka ne pašai personai, ne tās ģimenes locekļiem vairs nav tiesības izmantot atvieglojumus, ko sniedz apliecība. Piemēram, bērnam invaliditāti atkārtoti nenosaka, vai personai ar II invaliditātes grupu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes rezultātā nosaka III invaliditātes grupu, vai 23 gadus un 4 mēnešus vecs jaunietis ar II invaliditātes grupu pēc nepilna gada sasniegs vecumu,  kā rezultātā šajos gadījumos zūd tiesības apliecības saņemšanai.
gadījumā, ja personas aprūpē vienlaicīgi ir bērns ar invaliditāti  vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un pilngadīga  persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību Latvijas Republikā vai ārvalstī Aattiecīgi paredzēts, ka  SIF  apliecību pilngadīgajai personai, kura  iegūst izglītību,  piešķir uz gadu ( šāds maksimālais termiņš tiek noteikts, lai SIF  gada ietvaros varētu pēcpārbaudžu rezultātā pārbaudīt, vai persona joprojām apgūst izglītību un tai ir tiesības apliecību saņemt) vai šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad tiek sasniegts 24 gadu vecums. Tā, piemēram,
ģimenē ir brālis/māsa ar invaliditāti, kuram ir 17 gadi un 4 mēneši -  pilngadīgajam brālis/māsa, kuram/ai nav noteikta invaliditāti un  kuram/ai ir 19 gadi,  apliecību neizsniedz uz 1 gadu, bet gan uz brāļa/māsas invaliditātes termiņu;
ģimenē ir bērns ar invaliditāti, kuram ir 16 gadi (invaliditāte ir noteikta līdz 18 g.v.) -  pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un  kuram/ai ir 19 gadi,  apliecību piešķir uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz diviem gadiem. Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 21 gads un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta līdz 24 gadu vecumam) –  šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un  kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz trīs gadiem (līdz jaunieša ar invaliditāti 24 g.v.). Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 23 gadi un 6 mēneši  un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta uz mūžu) - šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un  kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 6 mēnešiem tāpat kā brālim/māsai ar invaliditāti un viņa vecākiem.
Tādējādi tiktu piemērota tāda pati pieeja kā šobrīd attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm - apliecību izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz statusa, kura dēļ ir tiesības uz apliecību, termiņu. Tā, piemēram, atbilstoši pašreizējam regulējumam daudzbērnu ģimenes gadījumā, piemēram, ja 3 bērnu ģimenē, viens no pilngadīgajiem bērniem, piemēram, ir vecumā 23 gadi un 3 mēneši, tad  šim pilngadīgajam bērnam Apliecību izsniedz  līdz brīdim, kad viņš sasniedz 24 gadu vecumu, proti, uz 9 mēnešiem.  un tā ir arī pārējiem ģimenes locekļiem; savukārt, ja viņš ir viens no 4 bērniem, tad uz 9 mēnešiem apliecību izsniedz tikai viņam (MK noteikumu Nr.352 23.2.2. apakšpunkts).

Attiecībā uz BTAL 26.panta sestajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt ierobežojumus apliecības saņemšanai, jānorāda, ka pēc būtības MK Noteikumi Nr.352  jau šobrīd paredz ierobežojumus goda ģimenes apliecības saņemšanai. Proti :
apliecība netiek piešķirta personai, kura ir reģistrēta kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā, izņemot, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti, persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem vai persona, kura ir noslēgusi vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par kārtību, kādā tā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, un noslēgto vienošanos pilda (šo noteikumu 6.4.apakšpunkts);
bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības (šo noteikumu 7.punkts);
vecumu, no kura bērnam tiek izsniegta apliecība, t.i., no sešu gadu vecuma (šo noteikumu 9.2.apakšpunkts);
prasību par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu Latvijas Republikā, izņemot gadījumu, ja bērns vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, izglītību iegūst ārvalsts izglītības iestādē un viņas pagaidu dzīvesvieta ir ārvalstī (šo noteikumu 6.2.apakšpunkts).
Minētais regulējums attiecībā uz ierobežojumiem netiek mainīts.