22-TA-3303: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435) prasībām, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija".
Rīkojuma projekts izriet no MK noteikumu Nr. 435 4. pielikuma 4. punktā minētajā Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programmā ietvertā 2.1.2.1. investīcijas nolūka "Valsts pārvaldes vienotās resursu pārvaldības centra izveide, t. sk. vienota cilvēkresursu pakalpojumu izveide, valsts vienotās apmācību un zināšanu uzkrāšanas platformas attīstība".
Projekta pases projekts tika skatīts 2023. gada 25. maija MK digitālās komitejas sēdē, kurā tika atbalstīta projekta pases virzība uz tuvāko MK sēdi.
Rīkojuma projekts izriet no MK noteikumu Nr. 435 4. pielikuma 4. punktā minētajā Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programmā ietvertā 2.1.2.1. investīcijas nolūka "Valsts pārvaldes vienotās resursu pārvaldības centra izveide, t. sk. vienota cilvēkresursu pakalpojumu izveide, valsts vienotās apmācību un zināšanu uzkrāšanas platformas attīstība".
Projekta pases projekts tika skatīts 2023. gada 25. maija MK digitālās komitejas sēdē, kurā tika atbalstīta projekta pases virzība uz tuvāko MK sēdi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" (turpmāk – projekts) mērķis ir ieviest Vienoto pakalpojumu centrā valsts pārvaldes iestādēm paredzētu centralizētu cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu, kas ilgtermiņā ļaus gan efektivizēt cilvēkresursu vadības procesus, gan optimizēt tiem paredzētos līdzekļus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Cilvēkresursu vadības procesu nodrošināšanai valsts pārvaldē pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT sniegtās iespējas, tādēļ tiek patērēti lieli resursi manuālai datu sagatavošanai, analīzei un izmantošanai. Tas liedz iegūt pilnīgu, savlaicīgu un uzticamu datos balstītu informāciju par cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē, kas ir būtiski nepieciešama cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai. Pašlaik pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ļoti ierobežoti apjoma ziņā, kā arī ir sadrumstaloti un bieži vien tiek dublēti dažādās informācijas sistēmās (AUS, iestāžu informācijas sistēmās (piemēram, Horizon), TPI datubāzēs u. c.). Datu sadrumstalotība un to trūkums traucē ar cilvēkresursiem saistīto datu salīdzināšanu un analīzi, kā arī kavē cilvēkresursu politikas plānošanu valsts līmenī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik cilvēkresursu vadības procesus katra iestāde īsteno saskaņā ar savām vajadzībām un finansiālajām un tehnoloģiskajām iespējām, ievērojot atbilstošās normatīvo aktu prasības un, ja nepieciešams, papildus izstrādājot iekšējos normatīvos aktus. Cilvēkresursu apakšprocesu izpildē tiek iesaistīts daudz darbinieku, kas veic manuālas darbības. Tikai atsevišķās iestādēs tiek izmantotas tehnoloģijās balstītas cilvēkresursu vadības pieejas. Jāuzsver, ka šobrīd pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ļoti ierobežoti un nereti tiek sagatavoti manuāli, patērējot tam daudz resursu. Cilvēkresursu apakšprocesu izpildei ir augsts automatizācijas potenciāls, kas ļautu ieekonomēt resursus, kurus būtu iespējams novirzīt cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai, ne tikai administratīvo funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Salīdzinot dažādus iespējamos scenārijus un veicot tiem izmaksu ieguvumu analīzi, secināts, ka cilvēkresursu vadībā lielāko ieguvumu ilgtermiņā valsts līmenī sniedz scenārijs, ka valsts pārvaldē tiek ieviesta vienota informācijas sistēma cilvēkresursu vadībai un iestādēs tiek standartizēti cilvēkresursu vadības procesi. Ieviešot vienotu informācijas sistēmu cilvēkresursu vadības procesiem un nodrošinot šo procesu automatizāciju, iespējams efektivizēt cilvēkresursu vadību valsts pārvaldē un risināt minētās problēmas cilvēkresursu vadībā. Cilvēkresursu vadības procesu īstenošanai nepieciešama jauna informācijas sistēma, kuras resursu turētājs būs Valsts kanceleja, kas ir atbildīga par valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi, koordinēšanu un ieviešanas pārraudzību.
Ieviešot Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu, tiks standartizēti procesi visās valsts pārvaldes iestādēs, tādējādi veicinot savstarpējo salīdzināšanu un datu uzticamību. Ja visas valsts pārvaldes iestādes ieviesīs vienotu risinājumu, tiks ietaupīti lielāki līdzekļi nekā tad, ja iestādes izvēlētos individuālus risinājumus un tos iegādātu decentralizēti, kā arī tiks mazināta digitālā plaisa starp dažādām valsts iestādēm, jo tām visām būs pieejams vienots risinājums neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem.
Vienlaikus ieviešot cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu tiks arī veicināta atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšana, jo projekta veiksmīga īstenoša sniegs ieguldījumu investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" mērķrādītāju sasniegšanā.
Ieviešot Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu, tiks standartizēti procesi visās valsts pārvaldes iestādēs, tādējādi veicinot savstarpējo salīdzināšanu un datu uzticamību. Ja visas valsts pārvaldes iestādes ieviesīs vienotu risinājumu, tiks ietaupīti lielāki līdzekļi nekā tad, ja iestādes izvēlētos individuālus risinājumus un tos iegādātu decentralizēti, kā arī tiks mazināta digitālā plaisa starp dažādām valsts iestādēm, jo tām visām būs pieejams vienots risinājums neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem.
Vienlaikus ieviešot cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu tiks arī veicināta atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšana, jo projekta veiksmīga īstenoša sniegs ieguldījumu investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" mērķrādītāju sasniegšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ("Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia") ietvaros tika apskatīti vairāki attīstības scenāriji Vienoto pakalpojumu centra izveidē (līdz ar to arī Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas attīstībā), kas tika salīdzināti pret bāzes scenāriju, ja tiek saglabāta esošā situācija un projekts netiek īstenots.
Ņemot vērā, ka cilvēkresursu vadībai valsts pārvaldē pašlaik netiek izmantotas informācijas sistēmas, kas būtu ieviestas lielā skaitā iestāžu, tad kā vienīgā alternatīva ir ieviest jaunu vienotu risinājumu.
Ņemot vērā, ka cilvēkresursu vadībai valsts pārvaldē pašlaik netiek izmantotas informācijas sistēmas, kas būtu ieviestas lielā skaitā iestāžu, tad kā vienīgā alternatīva ir ieviest jaunu vienotu risinājumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ("Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia") ietvaros tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kurā secināts, ka, ieviešot valsts pārvaldē vienotu informācijas sistēmu cilvēkresursu vadības procesiem, paredzams, ka ilgtermiņā tiks sasniegti monetārie ieguvumi – līdz 2040. gadam tiks ietaupīti 2,8 miljoni euro. Paredzams, ka monetārie ieguvumi balstīsies uz slodžu ietaupījumu, automatizējot administratīva rakstura darbības cilvēkresursu vadības procesos. Paredzamais slodžu ietaupījums uz administratīva rakstura darbībām cilvēkresursu vadības procesos ir ap 70 slodzēm, kas veido 20 % no esošajām šāda veida slodzēm.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekta tvērumā ietilpst valsts tiešās pārvaldes iestādes, un atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 13.9.3. apakšpunktam projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai valsts informācijas sistēmas ieviešanā. Vienlaikus Valsts kancelejai kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Projekta īstenošanas partneris būs Valsts administrācijas skola, lai nodrošinātu, ka cilvēkresursu vadības sistēma un mācību un attīstības sistēmas ir savstarpēji integrētas un nodrošinātu datu ievades vienreizes principu, paredzot, ka ievadot datus par nodarbināto vienā sistēmā, tie būs pieejami arī otrā sistēmā, tādējādi mazinot administratīvo slogu iestādēm un datu dublēšanu. Savstarpējā sistēmu integrāciju tiks veikta, lai nodrošinātu Valsts administrācijas skolas valsts deleģēto funkciju, kas nav saimnieciska darbība un attiecīgi projekta ietvaros komercdarbības atbalsts finansējuma saņēmējam netiks sniegts.
Vienlaikus, ja IKT risinājumu izmantos papildinošai saimnieciskajai darbībai, VAS nodrošinās, ka tiks ievēroti papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi (IKT risinājumu, kas tiek izmantota tādu funkciju vai pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ieguldījuma nolietojuma periodā pieļaujams izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai 20% apmērā no IKT risinājuma gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts). Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, VAS, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku.
Vienlaikus, ja IKT risinājumu izmantos papildinošai saimnieciskajai darbībai, VAS nodrošinās, ka tiks ievēroti papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi (IKT risinājumu, kas tiek izmantota tādu funkciju vai pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ieguldījuma nolietojuma periodā pieļaujams izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai 20% apmērā no IKT risinājuma gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts). Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, VAS, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Tiešās valsts pārvaldes iestādes
- Valsts kanceleja
Ietekmes apraksts
Paredzams, ka rīkojuma projektam būs pozitīva ietekme, jo centralizēti tiks iegādāts vienots risinājums valsts pārvaldei, kas ekonomēs resursu izlietojumu. Vienlaikus Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana un procesu standartizēšana un digitalizēšana sekmēs to efektivitāti un valsts resursu optimizāciju, veicinot valsts pārvaldes digitālo transformāciju.
Valsts kanceleja projekta ietvaros tiek noteikta kā potenciālais finansējuma saņēmējs, tādēļ rīkojuma projekta apstiprināšanas gadījumā, Valsts kancelejai būs papildus veicami uzdevumi un atbildība par izvirzīto Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" mērķrādītāju sasniegšanu.
Valsts kanceleja projekta ietvaros tiek noteikta kā potenciālais finansējuma saņēmējs, tādēļ rīkojuma projekta apstiprināšanas gadījumā, Valsts kancelejai būs papildus veicami uzdevumi un atbildība par izvirzīto Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" mērķrādītāju sasniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
280 000
0
560 000
0
560 000
280 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
280 000
0
560 000
0
560 000
280 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
327 040
0
654 080
0
654 080
560 531
2.1. valsts pamatbudžets
0
327 040
0
654 080
0
654 080
560 531
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-47 040
0
-94 080
0
-94 080
-280 531
3.1. valsts pamatbudžets
0
-47 040
0
-94 080
0
-94 080
-280 531
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-47 040
-94 080
-94 080
-280 531
5.1. valsts pamatbudžets
-47 040
-94 080
-94 080
-280 531
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektu plānots īstenot no 2023. gada līdz 2026. gada 31. maijam. Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā, ņemot vērā indikatīvo projekta laika grafiku.
Pēc investīcijas projekta īstenošanas sistēmas uzturēšanas izmaksas plānotas 400 268 euro apmērā ik gadu, tajā skaitā:
- maksa par aktīvajiem lietotājiem 363 000 euro (vidējais aktīvo lietotāju skaits 30 000 x maksa par vienu lietotāju 10 euro x 0,21 PVN)1;
- klientu atbalsts 25 168 euro (5h/nedēļā (52 nedēļas gadā) ar stundas likmi 80 euro x 0,21 PVN);
- citi izdevumi, t.sk. integrāciju risinājumu izstrāde 12 100 euro (sistēmas integrācija 10 000 x 0,21 PVN).
Izmaksas sistēmas uzturēšanai 2026. gadā (7 mēneši) ir ne vairāk kā 233 491 euro un turpmākajos gados ne vairāk kā 400 268 euro gadā.
1. Izmaksas šobrīd iespējams noteikt indikatīvi, tās tiks precizētas atbilstoši iepirkumā iegādātajam risinājumam un aktīvo lietotāju skaitam katru gadu. Paredzams, ka iestādes pievienosies pakāpeniski VPC, tādēļ lietotāju skaits var mainīties no gada uz gadu.
| Finansējuma avots | 2023. gads | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads |
| Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums | 280 000 | 560 000 | 560 000 | 280 000 |
| Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai | 47 040 | 94 080 | 94 080 | 47 040 |
| Kopā | 327 040 | 654 080 | 654 080 | 327 040 |
Pēc investīcijas projekta īstenošanas sistēmas uzturēšanas izmaksas plānotas 400 268 euro apmērā ik gadu, tajā skaitā:
- maksa par aktīvajiem lietotājiem 363 000 euro (vidējais aktīvo lietotāju skaits 30 000 x maksa par vienu lietotāju 10 euro x 0,21 PVN)1;
- klientu atbalsts 25 168 euro (5h/nedēļā (52 nedēļas gadā) ar stundas likmi 80 euro x 0,21 PVN);
- citi izdevumi, t.sk. integrāciju risinājumu izstrāde 12 100 euro (sistēmas integrācija 10 000 x 0,21 PVN).
Izmaksas sistēmas uzturēšanai 2026. gadā (7 mēneši) ir ne vairāk kā 233 491 euro un turpmākajos gados ne vairāk kā 400 268 euro gadā.
1. Izmaksas šobrīd iespējams noteikt indikatīvi, tās tiks precizētas atbilstoši iepirkumā iegādātajam risinājumam un aktīvo lietotāju skaitam katru gadu. Paredzams, ka iestādes pievienosies pakāpeniski VPC, tādēļ lietotāju skaits var mainīties no gada uz gadu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Pēc projekta pabeigšanas, lai nodrošinātu Projektā izstrādātās cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu darbību, nepieciešamas sešas jaunas amata vietas no 2026.gada 1.jūnija. Jautājumu par papildus nepieciešamajiem līdzekļiem sešu jaunu amata vietu nodrošināšanai izskatīt atbilstoši likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas grafikam.
Cita informācija
Valsts kancelejai nepieciešamais finansējums projekta īstenošanai un pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", savukārt pēc projekta pabeigšanas sistēmas uzturēšanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts pārvaldes iekārtas likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai piešķirtu deleģējumu Valsts kancelejai cilvēkresursu informācijas sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai, t.sk. Ministru kabineta noteikumu izstrādei.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
Rīkojuma projekts un ar to apstiprināmā ANM 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pase un Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas risinājuma koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns attiecas uz vienoto pakalpojumu centra (VPC) izveidi, tai skaitā VPC izveidei nepieciešamajiem tiesiskajiem, institucionālajiem un finansiālajiem risinājumiem. Šobrīd ir izstrādāts konceptuālais ziņojums "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" (23-TA-99), rīkojuma projekta apstiprināšan ir virzāma vienlaikus ar šī konceptuālā ziņojuma apstiprināšanu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punkts nosaka, ka sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz apstiprināt projektu, kura saturs jau ir noteikts MK noteikumos Nr. 435, rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Valsts administrācijas skola
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinās Valsts kancelejas funkcijas. Papildus tiks administrēta Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēma
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Paredzams, ka daļu no procesiem būs iespējams automatizēt. Datu ievade vienotajā informācijas sistēmā notiks vienu reizi, tiks atrisināta datu dublēšanas problēma
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks nodrošināta vienota informācijas sistēma, kas ļaus cilvēkresursu vadības procesus pārvaldīt digitāli
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Ieviešot jauno informācijas sistēmu, tiks pārskatīti un optimizēti esošie procesi, atsakoties no liekiem soļiem, kas nerada pievienoto vērtību procesam
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nodrošinās valsts pārvaldes koplietošanas pakalpojumu – cilvēkresursu vadības risinājuma pakalpojumu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidota centralizēta valsts pārvaldes platforma, kas nodrošinās cilvēkresursu vadības procesu pārvaldību.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās valsts pārvaldes IKT attīstību un sekmēs digitālo prasmju apgūšanu.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu, tiks sekmēta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" uzdevuma "Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot "primāri digitāls", proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, tai skaitā pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sistēmas ieviešanā tiks ņemtas vērā dažādu lietotāju vajadzības attēlotās informācijas uztveramībai, elementu darbināšanai, informācijas saprotamībai un piekļūstamībai arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi