Anotācija

Ne valsts iestādēm, ne sabiedrībai nav iespējams vienuviet noskaidrot, kādi dati ir valsts rīcībā un kā tiem piekļūt, lai izmantotu valsts datus vienkāršākais ir analizēt publiski pieejamos atvērto datus (data.gov.lv), tomēr tā ir tikai daļa no iestādes esošajiem datiem (tikai tiem, kurus var izmantot bez ierobežojumiem).
Gadījumos, kad iestāde vai iedzīvotājās vēlas noskaidrot, kāds ir iestādes rīcībā esošo datu kopums, ko persona vai iestāde var saņemt, ievērojot normatīvo aktu prasības un noslēdzot vienošanos vai saņemot licenci, informācija ir jāmeklē iestādes tīmekļa vietnē (dažreiz nav zināmas kādai iestādei ir nepieciešamie dati) vai kādā no koplietošanas platformām (tikai dažos gadījumos ir pieejami precīzi apraksti un metadati par to kādu informāciju vai datus var saņemt).
Vienotu standartu un metadatu neesamība veido situāciju, kur ir sarežģīti un laikietilpīgi ievākt informāciju par iestāžu rīcībā esošajiem datiem, veidot optimālas datu apmaiņas, novērst datu dublēšanu un atkārtotu ievākšanu.   
Vienošanās par datu izmantošanu var slēgt dažādos veidos un formātos, jo valstī nepastāv vienota datu izmantošanas līgumu slēgšanas prakse. Vienošanās var būt licence, līgums, vai starpresoru vienošanās, kuras saskaņošanai nepieciešami 1-3 mēneši. 
Valstī nav vienotas prakses, kā veikt datu nodošanu un saņemšanu no pašvaldībām, kuras datu apkopo par savām teritorijām un kurām dati no valsts iestādēm ir nepieciešami detalizēti līdz konkrētu administratīvo robežu līmenim, netiek pilnvērtīgi izmantots šo datu automātiskas apmaiņas potenciāls.

Rīkojuma projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:
1. Veikti pilnveidojumi VIRSIS sistēmā, lai ieviestu vienoto metadatu standartu.
2.Pilnveidota DARG funkcionalitāte,  lai nodrošinātu DAGR izmantošanu privātpersonām, iestādēm un pašvaldībām.
3. Data.gov.lv kopkataloga, dizaina un funkcionalitātes pilnveide datu piegādei lietotājiem.
4. Izstrādāts valsts pārvaldes vienotais datu modelis, t.sk. metadati un savstarpēji sasaistāmi dati.
Investīcijas šo darbību izpildei tiks veiktas, lai nodrošinātu pārvaldes darbības efektivitāti, izmantojot digitālos rīkus, tādējādi nodrošinot, ka ilgtermiņā funkcijas ir īstenojamas būtiski nepalielinot personālu.

1) Valsts pārvaldes datu modeļa izveide būtiski veicinās iestāžu savstarpējo sadarbspēju digitālajā vidē gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmenī, nodrošinot vienotu un caurredzamu skatījumu uz datiem, kas atrodas valsts pārvaldes rīcībā. Modeļa izstrādes procesā pamatreģistru turētāji sadarbībā ar konsultantiem varēs veikt datu auditu, kura ietvaros tiks identificēti nelietderīgi ievāktie dati, tādējādi optimizējot datu vākšanas procesus un samazinot ar to saistītās izmaksas. Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta iespēja pārskatīt un vienādot datos izmantoto terminoloģiju, veicot nepieciešamās korekcijas (piemēram, precizējot jēdzienu “mājsaimniecība”), lai uzlabotu datu saskaņotību un saprotamību. Šīs aktivitātes radīs nozīmīgu ilgtermiņa pienesumu arī citās digitālās transformācijas iniciatīvās, piemēram, mākslīgā intelekta centra darbībā, Centrālās statistikas pārvaldes datu analītikas kompetences centra attīstībā, Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanā, kā arī vienreizes datu ievades principa (once-only) tehniskās sistēmas īstenošanā. Kopumā tas veicinās kvalitatīvāku, efektīvāku un cilvēkcentrētāku publiskās pārvaldes pakalpojumu attīstību. Metadatu standarta izveide  un ieviešana - rīkojuma projekta ietvaros plānots izstrādāt Latvijas metadatu standartu, kas kopā ar plānoto valsts datu modeli uzlabos datu atrodamību, sadarbspēju, kvalitāti un pārvaldību, vienlaikus veicinot atkalizmantošanu.  Metadatu standartu plānots izstrādāt sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi un citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstisko sektoru, par pamatu ņemot jau pašlaik pasaulē plaši izmantotus standartus. Lai nodrošinātu izveidotā metadatu standarta ieviešanu praksē projekta ietvaros tiks pilnveidota VIRSIS sistēma, paredzot informācijas resursu aprakstīšanu atbilstoši jaunajam metadatu standartam.
2) Projekta ietvaros plānots turpināt iesākto darbu DAGR platformas attīstībā pieslēdzot jaunus datu devējus un ņēmējus t.sk., pašvaldības un privātā sektora pārstāvjus. Šajā procesā tiks pilnveidota arī DAGR platforma paredzot iespēju datus “skatīt” arī koplietošanas risinājumu ietvaros, tādējādi nodrošinot pieejamību valsts rīcībā esošajiem datiem arī tām iestādēm/pašvaldībām, kuru rīcībā  nav risinājumu datu skatīšanai. Šīs projekta aktivitātes centrālais mērķis ir nodrošināt vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts datu izplatīšanā. Papildus iepriekš minētajam DAGR platformu plānots pilnveidot arī citu saistīto projektu ietvaros, kā piemēram “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā”, lai nodrošinātu vienotu valsts rīcībā esošo atribūtu pārvaldību centralizētā veidā u.tml.
3) Latvijas Atvērto datu portāls data.gov.lv ir kļuvis par galveno valsts atvērto datu piegādes standartu, ko aktīvi izmanto sabiedrība, uzņēmēji un valsts pārvaldes iestādes. Ņemot vērā tā atpazīstamību un uzticamību, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, pastāv iespēja paplašināt portāla zīmolu, piedāvājot tajā arī citus datu veidus. Vienotā katalogā varētu iekļaut arī tādas datu kopas, kuru izmantošanai nepieciešama iepriekšēja vienošanās, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību, atbilstību likumdošanai un skaidru piekļuves noteikumu aprakstu. Turpmāk attīstot portālu, būtiski ir ievērot vienreizes principu un normatīvā regulējuma prasības, vienlaikus nodrošinot, lai datu piedāvājums būtu saprotams visiem lietotājiem – neatkarīgi no viņu tehnisko zināšanu līmeņa. Lai to panāktu, jāveic lietotāju vajadzību izpēte, jāstrukturē datu piedāvājums atbilstoši identificētajām vajadzībām un jānodrošina efektīva meklēšana, kā arī mūsdienīgi MI rīki, kas palīdz orientēties datu pieejamībā un to izmantošanas nosacījumos. Šāda pieeja sekmēs gan valsts, gan privātā sektora pakalpojumu efektivitāti un ātrdarbību, vienlaikus uzlabojot datu kvalitāti – pateicoties lietotāju sniegtajai atgriezeniskajai saitei par datu nepilnībām, iestādes varēs precizēt un pilnveidot savus datu resursus.
Datu devēji ir institūcijas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras izvietos savus datus DAGR, vai arī izmantojot DAGR funkcionalitāti nodrošinās savu datu izplatīšanu no savā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Savukārt datu saņēmējs ir institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus izmantojot DAGR.

Projekta īstenošanas termiņš 24 mēneši.

Lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, īstenojot projektu tiks ievērotas noteikumos Nr. 338. noteiktās prasības un nodrošinātas šādas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbības:
- izstrādājot uz tīmekļvietnes un mobilajām ierīcēm izmantojamus pakalpojumus iedzīvotājiem, tiks nodrošināts piekļūstamības princips un iespēja vienlīdzīgi ar citiem  saņemt pakalpojumu cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes un garīga rakstura traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm / digitālo pakalpojumu piekļūstamība;
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem

Ar Ministru prezidenta rīkojumu (Nr. 2023/1.2.1.-312) izveidotā Digitālās modernizācijas tematiskā komiteja 2025. gada 28. oktobrī izskatīja VARAM izvērtējumu par ERAF 1.3.1.1. pasākuma projektu t.sk. projekta “Datu platformu, portālu un standartu attīstība” lietderību un pamatojumu. Ņemot vērā VARAM veikto izvērtējumu, Komiteja apstiprināja turpmākos soļus ERAF 1.3.1.1. pasākuma projektu uzsākšanai.