Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā regulējuma ietvaros Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem un citām augstākajām valsts amatpersonām ir tiesības izmantot speciālos gaisa līgumreisus. Tomēr noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Šobrīd regulējums ļauj izmantot biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem (tai skaitā speciālo gaisa transporta līgumreisu) pakalpojumus, taču skaidri kritēriji par speciālo gaisa transporta līgumreisa izvēli un lietošanu nav precīzi noteikti, kā arī nav atrunāts kā par šādu pakalpojumu izmantošanu tiek informēta sabiedrība.
Pašreizējie noteikumi nodrošina iespēju izmantot speciālos gaisa transporta līgumreisus, bet nesniedz pietiekami skaidrus un precīzus kritērijus, kas noteiktu, kad tos var izmantot. Tas var novest pie subjektīvas interpretācijas un nevienlīdzīgas prakses dažādās situācijās. Bez skaidriem kritērijiem ir risks, ka speciālie gaisa transporta līgumreisi var tikt izmantoti situācijās, kurās tas nav nepieciešams, kas var radīt nevajadzīgas izmaksas un sabiedrības uzticības zudumu.
Nepietiekama sabiedrības informēšana par speciālo gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu var novest pie neefektīvas līgumreisu izmantošanas, kā arī necaurspīdīgas informācijas atspoguļošanas par lidojumu izvēli.

Ir nepieciešams noteikt konkrētus un skaidrus kritērijus, kādos gadījumos Ministru kabineta locekļiem un viņu delegācijām var tikt izmantoti speciāli gaisa transporta līgumreisi. Šie kritēriji ir ārkārtas situācijas, izņēmuma stāvoklis, valsts drošības intereses, situācijas, kad regulārie reisi nav pieejami un ja to izmantošana ir ekonomiski un lietderīgi pamatota.
Kritēriju par ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis ir tiesības piemērot, ja attiecīgajā valstī ir izsludināts īpašais tiesiskais režīms un tā dēļ nav iespējams izmanot regulāros komercreisus.
Kritērijs par valsts drošības interesēm paredz, ka speciālo gaisa transporta līgumreisu var izmantot, lai novērstu valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantētu valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.
Kritērijs - regulārie komercreisi nav pieejami 12 stundu laikā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma, paredz, ka speciālais gaisa transporta līgumreiss nav izmantojams, ja, piemēram, pasākums noslēdzas plkst.15.00, bet plkst. 20.00 ir pieejams komercreiss.
Skaidri noteikti kritēriji palīdzēs nodrošināt konsekventu un nepārprotamu lēmumu pieņemšanu. Institūcijām, kuras pasūta speciālos gaisa transporta līgumreisus, jānodrošina detalizēta informācija par pakalpojuma izmantošanu, tostarp pamatotība, izmaksas un izvēles pamatojums. Šāda informācija jāpublisko savā tīmekļa vietnē, lai veicinātu caurspīdīgumu un uzticību, kā arī, lai sabiedrība varētu pārbaudīt un novērtēt, vai izmantošana ir bijusi nepieciešama un atbilstoša.
Šie risinājumi palīdzēs nodrošināt, ka speciālie gaisa transporta līgumreisi tiek izmantoti tikai tajos gadījumos, kad tas ir pilnībā pamatots, samazinās nevajadzīgas izmaksas un uzlabos pārvaldību un caurspīdīgumu attiecībā uz Ministru kabineta locekļu ceļa izdevumiem. Regulējums attiecās uz jebkuru speciālie gaisa transporta līgumreisu, tai skaitā lidojumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm.

Spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu 31. punkts paredz papildu piemaksas pie dienas naudas dažādām amatpersonām, kuras dodas komandējumos uz ārvalstīm. Atkarībā no amata, pienākumiem un komandējuma mērķa, šīs piemaksas var sasniegt līdz pat 30% no dienas naudas normas. Šāda kārtība ir ieviesta ar mērķi segt papildu izmaksas, kas var rasties, veicot diplomātiskus un reprezentatīvus uzdevumus ārvalstīs. Papildu piemaksu sistēma ir sarežģīta un rada nevienlīdzību starp dažādām amatpersonām, jo piemaksas tiek noteiktas atšķirīgos apmēros, bet ne vienmēr objektīvi atspoguļo faktisko izdevumu nepieciešamību. Papildu piemaksu piešķiršana prasa papildu administratīvos resursus gan lēmumu pieņemšanā, gan uzraudzībā, radot slogu iestādēm un potenciāli palielinot kļūdu un interpretācijas iespējamību. Dažādu piemaksu veidi var radīt grūtības finanšu pārskatāmībā un plānošanā, jo ir grūti iepriekš paredzēt piemaksu izmaksu apmēru un nepieciešamību, kas var ietekmēt valsts budžeta efektivitāti. Sabiedrībā var rasties negatīva uztvere par papildu piemaksām pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, jo tas var tikt uzskatīts par pārmērīgu privilēģiju, kas nav pamatota ar detalizētām komandējuma izmaksām.

Šīs problēmas risināšanai paredzēts svītrot papildu piemaksu piešķiršanas iespēju pie dienas naudas visām amatpersonām. Tā vietā ieteicams noteikt vienotu un skaidru dienas naudas normu, kas būtu pietiekama visu komandējuma izdevumu segšanai, bez nepieciešamības pēc papildu piemaksām. Šis risinājums nodrošinās vienlīdzību, mazinās administratīvo slogu un palielinās finanšu pārvaldības caurspīdību, kā arī uzlabos sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.